Iesaki rakstu: 
Laikam savā „platajā galā” nepievērstu ne mazāko uzmanību Latvijas „megapolises” notikumiem, ja mans brāļa dēls nebūtu no Rīgas līdzi atvedis balti zilu skrejlapu, kuras tirāža ir 210 000 eksemplāru. Kā izrādās, tad šīs skrejlapas autori ir sociāldemokrātiskā partija „Saskaņa”, un tajā rīdzinieki tiek aicināti 9.februārī pulcēties iepretim „pagastmājai”, lai paustu atbalstu savam mērim Nilam Ušakovam.
Viss jau būtu skaisti un „demokrātiski”, ja viss notiekošais galvaspilsētas pašvaldībā un ar to saistītajos uzņēmumos būtu kārtībā. Taču tā nav! Ir ierosināti vairāki kriminālprocesi, purināts misters 20%, purināts pats Ušakovs, un citi jau sēž izolatorā. Taču strādnieku partija uzskata, ka, saimniekot Kremļa stilā, arī šeit (Latvijā) ir pieļaujami un piekāst, ko domā pārējie.
Nav dūmu bez uguns, un to pat pie mums Balvos zina! Aizdomīgs ir fakts, ka Nils, būdams valsts amatpersona, dzīvo „lētākajā” Rīgas rajonā, kur līdzvērtīga māja maksā vismaz 500 000 EUR vai izīrē tādu no 2000 EUR mēnesī. Protams, viņš gadā saņem pieklājīgu bruto atalgojumu (deklarācijā 75 088 EUR). Taču, neskatoties uz milzīgajiem ienākumiem, ar pāris matemātiskām formulām un dzīves pieredzi es tomēr saprotu, ar kādām izmaksām ir jārēķinās, īrējot šādu villiņu.
Atgriezīšos pie skrejlapas, ko man no Rīgas mikrorajona atveda brāļadēls. Tajā ir tādas frāzes, kas izklausās nodrāztas vārda tiešajā un pārnestajā nozīmē. Piemēram, „Jau daudzus gadus rīdzinieki paši izvēlas, kas un kā vada viņu pilsētu. Rīdzinieki piedalās vēlēšanās. Partijas, kuras šajās vēlēšanās uzvar, turpmāk vada galvaspilsētas domi un pilnā mērā ir par to atbildīgas. Bez dalīšanas latviešos un nelatviešos.”
Cik es zinu, tad mani radi Rīgā negrib izvēlēties korupcijas skandālus, degradējušos infrastruktūru, neizstāvamas bērnudārzu rindas, nepamatoti dotētu „Rīgas Satiksmes” budžetu (no viena miljarda izdevumiem turpat 20%), necaurskatāmus iepirkumus, kuros tik un tā kādam ir jāmaksā utt. Tā varētu turpināt plaši un gari. Viņiem būtu vienalga, vai pie Rīgas stūres sēž latviešu tūdaliņš vai krievu vaņka. Viņi būtu pret tādu saimniekošanu.
Par kādu dalīšanu latviešos un nelatviešos ir runa? Cik no „Saskaņas” vēlētājiem ir priecīgi par korupcijas un birokrātijas apmēriem Rīgā? Korupcija ir tā lieta, kas nepatīk ne vieniem, ne otriem. Šī masveida kampaņa pirms sestdienas mītiņa liecina tikai par to, ka „Saskaņas” un „Gods kalpot Rīgai” izsaimniekošanas plāns „Rīga” tuvojas beigām, un ar pēdējiem elpas vilcieniem viņi ir gatavi izmantot administratīvo resursu, lai sadzītu „līdzīgi” domājošos šaurajā Rātslaukumā, nevis uz vērtību principa, bet uz mistiskas sabiedrības šķelšanas vienos vai otros.
Kas man vēl visā šajā pārsteidz, ir tas, ka viens no konkurējošās partijas „Latvijas Krievu savienība” līderiem Miroslavs Mitrofanovs savā Facebook vēstījumā aicina partijas atbalstītājus tomēr rītdien ierasties un atbalstīt konkurējošās partijas līderi, kurš (Nils Ušakovs) pats LKS aktivitātes pret tā saucamo krievu skolu reformu sauca par stulbām un muļķīgām. Te gan laikam vietā būtu pašu krievu teiciens „Oн сукин сын, но это наш сукин сын!” („Viņš ir kuces dēls, bet viņš ir mūsu kuces dēls”).
Kāds man tuvs krievs vai „Saskaņu” atbalstošs letiņš varētu teikt, ka es esmu naciķu pakalpiņš un Pūces pūculēns, taču viņš maldītos, jo man ir piekāst par politiskajām personālijām un partijām. Es vienkārši gribu, lai mēs savu kūti kārtīgi iztīrām, un te nav runa par dalīšanos vienos vai otros.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
