Iesaki rakstu: 
Laikam savā „platajā galā” nepievērstu ne mazāko uzmanību Latvijas „megapolises” notikumiem, ja mans brāļa dēls nebūtu no Rīgas līdzi atvedis balti zilu skrejlapu, kuras tirāža ir 210 000 eksemplāru. Kā izrādās, tad šīs skrejlapas autori ir sociāldemokrātiskā partija „Saskaņa”, un tajā rīdzinieki tiek aicināti 9.februārī pulcēties iepretim „pagastmājai”, lai paustu atbalstu savam mērim Nilam Ušakovam.
Viss jau būtu skaisti un „demokrātiski”, ja viss notiekošais galvaspilsētas pašvaldībā un ar to saistītajos uzņēmumos būtu kārtībā. Taču tā nav! Ir ierosināti vairāki kriminālprocesi, purināts misters 20%, purināts pats Ušakovs, un citi jau sēž izolatorā. Taču strādnieku partija uzskata, ka, saimniekot Kremļa stilā, arī šeit (Latvijā) ir pieļaujami un piekāst, ko domā pārējie.
Nav dūmu bez uguns, un to pat pie mums Balvos zina! Aizdomīgs ir fakts, ka Nils, būdams valsts amatpersona, dzīvo „lētākajā” Rīgas rajonā, kur līdzvērtīga māja maksā vismaz 500 000 EUR vai izīrē tādu no 2000 EUR mēnesī. Protams, viņš gadā saņem pieklājīgu bruto atalgojumu (deklarācijā 75 088 EUR). Taču, neskatoties uz milzīgajiem ienākumiem, ar pāris matemātiskām formulām un dzīves pieredzi es tomēr saprotu, ar kādām izmaksām ir jārēķinās, īrējot šādu villiņu.
Atgriezīšos pie skrejlapas, ko man no Rīgas mikrorajona atveda brāļadēls. Tajā ir tādas frāzes, kas izklausās nodrāztas vārda tiešajā un pārnestajā nozīmē. Piemēram, „Jau daudzus gadus rīdzinieki paši izvēlas, kas un kā vada viņu pilsētu. Rīdzinieki piedalās vēlēšanās. Partijas, kuras šajās vēlēšanās uzvar, turpmāk vada galvaspilsētas domi un pilnā mērā ir par to atbildīgas. Bez dalīšanas latviešos un nelatviešos.”
Cik es zinu, tad mani radi Rīgā negrib izvēlēties korupcijas skandālus, degradējušos infrastruktūru, neizstāvamas bērnudārzu rindas, nepamatoti dotētu „Rīgas Satiksmes” budžetu (no viena miljarda izdevumiem turpat 20%), necaurskatāmus iepirkumus, kuros tik un tā kādam ir jāmaksā utt. Tā varētu turpināt plaši un gari. Viņiem būtu vienalga, vai pie Rīgas stūres sēž latviešu tūdaliņš vai krievu vaņka. Viņi būtu pret tādu saimniekošanu.
Par kādu dalīšanu latviešos un nelatviešos ir runa? Cik no „Saskaņas” vēlētājiem ir priecīgi par korupcijas un birokrātijas apmēriem Rīgā? Korupcija ir tā lieta, kas nepatīk ne vieniem, ne otriem. Šī masveida kampaņa pirms sestdienas mītiņa liecina tikai par to, ka „Saskaņas” un „Gods kalpot Rīgai” izsaimniekošanas plāns „Rīga” tuvojas beigām, un ar pēdējiem elpas vilcieniem viņi ir gatavi izmantot administratīvo resursu, lai sadzītu „līdzīgi” domājošos šaurajā Rātslaukumā, nevis uz vērtību principa, bet uz mistiskas sabiedrības šķelšanas vienos vai otros.
Kas man vēl visā šajā pārsteidz, ir tas, ka viens no konkurējošās partijas „Latvijas Krievu savienība” līderiem Miroslavs Mitrofanovs savā Facebook vēstījumā aicina partijas atbalstītājus tomēr rītdien ierasties un atbalstīt konkurējošās partijas līderi, kurš (Nils Ušakovs) pats LKS aktivitātes pret tā saucamo krievu skolu reformu sauca par stulbām un muļķīgām. Te gan laikam vietā būtu pašu krievu teiciens „Oн сукин сын, но это наш сукин сын!” („Viņš ir kuces dēls, bet viņš ir mūsu kuces dēls”).
Kāds man tuvs krievs vai „Saskaņu” atbalstošs letiņš varētu teikt, ka es esmu naciķu pakalpiņš un Pūces pūculēns, taču viņš maldītos, jo man ir piekāst par politiskajām personālijām un partijām. Es vienkārši gribu, lai mēs savu kūti kārtīgi iztīrām, un te nav runa par dalīšanos vienos vai otros.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
