Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ventspils brīvostas mājas lapā publicēta vērā ņemama intervija ar Aivaru Lembergu, kurš izsaka neiepriecinošas prognozes par to, kāda ir Latvijas ostu nākotne. Publicējam šo interviju pilnībā.

Šo gadu Ventspils osta uzsāka ar kravu apjoma pieaugumu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Vai mēs varam runāt par pozitīvu tendenci tranzīta jomā?

– Latvijai tā nav pozitīva tendence. Lieta tāda, ka Krievijas ostās ogļu pārkraušanas jaudas ir nepietiekamas un to izvešanai Krievija ir spiesta izmantot citu valstu ostas, toskait Baltijas valstu. Naftas produktu pārkraušanai Latvijas ostas tiek izmantotas pēc pārpalikuma principa, un šo kravu plūsmas samazināšanās tendence strauji turpinās, bet ar oglēm tas notiek lēnāk. Rīgas termināļi šobrīd netiek galā ar ogļu kravu plūsmu, tādēļ tās nonāk arī Ventspilī, līdz ar to šogad ir vērojams kravu apgrozījuma pieaugums. Turklāt pagājušajā gadā ziemas mēneši bija ļoti vāji ostas termināļiem, tādēļ šogad ir plusi.

Domāju, ka ilgstoši šī dinamika nesaglabāsies – ne ilgāk kā trīs četrus gadus. Somu līcī tiek būvēti jaudīgi termināļi, turklāt jau sen pieteiktais terminālis Murmanskā, cik man zināms, virzās uz priekšu, kā arī Tamaņas pussalā tiek apgūti miljarda kapitālieguldījumi pārkraušanas jaudās. Vēl Jeļcina laikā tika pieņemta programma Par Krievijas jūras flotes atdzimšanu, kurā ir sadaļa arī par ostām. Krievijas transporta sistēmas attīstības plānos Baltijas valstis ir apzīmētas ar baltu plankumu. Krievijas transporta sistēma savā attīstībā orientēta vai nu uz Somu līci, vai uz Baltkrieviju un caur to – uz Eiropu, tikai ne uz Baltijas valstīm. Tādēļ, izanalizējot Krievijas plānus, mēs pirms 17 gadiem izdarījām to, ko varējām izdarīt ar saviem ierobežotajiem resursiem, – sākām attīstīt industriju.

Vai tas nozīmē, ka Ventspils zaudē savu vēsturisko vietu tradicionālo masveida kravu – ogles, naftas produkti – tranzītā?

– Ir jāsaprot, ka masveida kravu ostā kļūs arvien mazāk. Kādreiz ostā pārkrāva jēlnaftu, zemas kvalitātes dīzeļdegvielu un nelielus benzīna apjomus, bet tagad naftas produktu masveida kravas aizvieto naftas ķīmija ar daudz izteiktāku smaku nekā iepriekšējās kravas, ko sajutuši arī ventspilnieki, bet naftas vispār nav. Tādēļ no kompānijām, kas pārkrauj naftas produktus, virs ūdens paliks tās, kuras būs spējīgas attīrīt savas cauruļvadu sistēmas katrai jaunai kravai, bet tās, kas cerēs uz masveida kravām, neizturēs konkurenci.

Ja paraugās uz Somijas ostu darbības rezultātiem, tad tur ir liels naftas produktu pieaugums, jo ģeopolitiski attiecības starp Krieviju un Somiju ir daudz lietišķākas, pragmatiskākas un mazāk rejošas, es teiktu, nekā Latvijai ar Krieviju. Tādēļ, ja ir izvēles iespēja, Latvija paliek pēdējā, lai gan Somijas ostu pakalpojumi ir dārgāki nekā Latvijas.

Tomēr ostu infrastruktūra visus šos gadus attīstās; tas nozīmē, ka tiek domāts arī par papildu vai jaunām kravām?

– Ja Krievijā saglabāsies pašreizējais attīstības temps – apmēram 2% gadā –, tad kravu pieaugums tās ostās veidos aptuveni 4% gadā. Lai tiktu galā ar tādu kravu pieaugumu, Krievijā reizi divos gados ir jāuzceļ jauna osta, savukārt, ja attīstība būs 6% gadā, tad ir jāuzbūvē jauna liela osta katru gadu. Tas nav vienkārši. Šobrīd ekonomiskās sankcijas dzēš šo deficītu, taču lielas politikas spēlē viss var mainīties. Mūsu pieeja ir tāda: mēs piesaistām Eiropas Savienības naudu ostas infrastruktūras uzturēšanai un attīstībai, lai nākotnē nevajadzētu tērēt tam pašu līdzekļus. Aizvadīto divdesmit gadu laikā Ventspils ostā ir uzbūvēti seši jauni jaudīgi termināļi tādām kravām, kādu agrāk pie mums nav bijis, – graudu, Noord Natie Ventspils Terminals, terminālis starp tiltiem, sulu un citi. Tomēr, neraugoties uz jauno termināļu parādīšanos, kravu apjoms samazinās, bet kopējais nodarbināto skaits ostas termināļos samazinājies teju par diviem tūkstošiem cilvēku. Savukārt pārstrādes rūpniecībā darba vietu skaits pieaudzis teju par diviem tūkstošiem.

Līdztekus attiecībām ar Krieviju un tās plāniem saistībā ar savu ostu attīstību kādi vēl faktori ietekmē Latvijas tranzītu?

– Tādu faktoru ir daudz. Lielu lomu spēlē ģeopolitiskais faktors. Latvijas tranzītam ir izdevīgas sliktas attiecības starp Krieviju un Ukrainu. Taču atcerēsimies, ka Ministru prezidents Kučinskis pirms diviem gadiem pasludināja politisko lēmumu par to, ka Latvija vairs nebūs tilts starp Austrumiem un Rietumiem. Latvijas politiskā vadība atteicās no dabas dotas privilēģijas, un līdz ar to Latvija atteicās arī no savas vietas starptautiskajā darba sadalē. Tranzītu tāpat negatīvi ietekmē banku krīze, toskait arī Kučin­ska valdības lēmums par to, ka nerezidentu īpatsvars starp Latvijas banku klientiem nedrīkst pārsniegt 5%. Lielākā daļa ostu termināļu klientu ir no nerezidentu valstīm. Kā lai viņi norēķinās ar termināļiem, ja viņiem Latvijas bankās nevar būt savu kontu?

Situāciju Ventspilī ievērojami pasliktina arī tas, ka tādās kompānijās kā VentbunkersVentspils tirdzniecības ostaKālija parksNoord Natie Ventspils TerminalsBaltic Coal Terminal šobrīd ir ļoti vājš menedžments, ko vada starptautiskais blēdis Ostaps Benders jeb Rūdolfs Meroni. Termināļu vadīšana ir ļoti neprofesionāla, ar dažādu shēmu izmantošanu, kuras, iespējams, bija pieņemamas pirms divdesmit trīsdesmit gadiem, taču absolūti nav pieņemamas pasaulē šobrīd. Tādēļ termināļu darbības rezultāti ir pat sliktāki, nekā to pieļauj starptautiskā konjunktūra.

Terminālī Kālija parks kādreiz pārkrāva teju piecus miljonus tonnu mēslojuma gadā, bet tagad – tikai ap trīssimt tūkstošiem. Kālija sāls – ne tonnas. Toties Klaipēda pārkrauj desmit miljonus tonnu mēslojuma gadā. Rūdolfs Meroni sabojāja attiecības ar Baltkrieviju, un jau desmit gadus mēslojumi Ventspilī gandrīz nenonāk, lai gan ostas infrastruktūras nomas līgumā ir norādīts, ka tā ir paredzēta tieši kālija mēslojumu pārkraušanai. Man ir zināms, ka gan Krievijas kompānija Uralkaļij, gan Belaruskaļij gribēja pārkraut savus mēslojumus Ventspilī. Taču no tā nekas nesanāca, jo ceļā stāv barjera – Rūdolfs Meroni. Šo barjeru var pacelt tikai Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūra, bet tā nedara.

Jūs vaicāsiet, kāpēc tādā gadījumā renovēt molus ostā? Tās ir hidrobūves, kas tika ekspluatētas desmitiem gadu bez kapitālā remonta, un tām ir vajadzīgi kapitālieguldījumi. Neatkarīgi no tā, vai jūs pārkraujat vienu miljonu tonnu vai trīsdesmit miljonus, ostai ir vajadzīgi moli, dziļumi, navigācijas sistēma, loču dienests un kapteiņdienests.

Cik pamatotas ir Latvijas tranzīta cerības saistībā ar Ķīnas kravām?

– Šīs cerības mēs saistām ar iespējām attīstīt jauno Ziemeļostu. Kā zināms, Ķīna par savu stratēģisko partneri austrumos izvēlējusies Baltkrieviju, kur netālu no Minskas tiek būvēts milzīgs industriālais parks Lielais akmens. Latvija var cerēt uz ķīniešu kravām, kas tiks virzītas uz Skandināviju, taču mums vajadzēs konkurēt ar Klaipēdu. Tā kā visīsākais Latvijas savienojums ar Skandināviju ir caur Ventspili, tad mēs arī ceram uz ķīniešu kravām. Tiesa, jebkāda mums labvēlīga progresa šajā jautājumā šobrīd vēl nav. Jebkurā gadījumā tās nebūs masveida kravas, ne miljoni tonnu, tādēļ tās nevarēs aizvietot zaudētās tranzīta kravu plūsmas.

Vai ir kāda virzība Ziemeļostas projektā?

– Mūsuprāt, vienīgais investors jaunās ostas celtniecībā var būt tikai Ķīna. Ventspils sadarbojas ar divām pilsētām Ķīnā – parakstīti līgumi, notiek regulāri kontakti, taču rezultātu pagaidām nav. Tur ir jābūt no­pietnam ģeopolitiskam lēmumam no Ķīnas puses. Taču, ja mēs neko nedarīsim, tad pilnīgi noteikti nekā nebūs, bet, ja rīkosimies, tad ir cerība, ka kādreiz nākotnē, iespējams, atradīsim partneri Ķīnā. Ātrus rezultātus tik grandiozos projektos nevar gaidīt. Ir vajadzīga pacietība. Un vēl – vai atļaus ASV, jo starp tām un Ķīnu pastiprinās ekonomiskais un ģeopolitiskais konflikts. Nedrīkst neņemt vērā arī to, kāda būtu Krievijas attieksme pret šādu projektu, jo ķīniešu kravām, pirms tās nonāks Latvijā, vajadzēs šķērsot Krieviju.

Latvijas ostas varētu cerēt uz iekšējām kravām, kas tiek saražotas valstī.

– Latvijā tādu kravu īpatsvars ir ļoti mazs. Lietuvā tautsaimniecība ir vērienīgāka nekā pie mums, un tur ir tikai viena osta. Pēc manā rīcībā esošas informācijas, Lietuvā tranzīts kopējā kravu apgrozījumā sastāda 36%, iekšējo kravu īpatsvars – 64%, bet pie mums ir otrādi: tranzīts – 68%, iekšējās kravas – 32%.

Vai Ventspils var cerēt uz papildu kravām saistībā ar projektu Rail Baltica?

– Rail Baltica, drīzāk, atņems mums kravas, nevis piegādās, jo daļu kravu uz Eiropu nogādās pa dzelzceļu, nevis caur ostām. Ieguvēja būs Rīga, kur pārkraus kravas. Latvijas valdība raugās uz šo projektu atrauti no pārējās tautsaimniecības un nav analizējusi Rail Baltica ietekmi uz Liepāju, Ventspili un visu Kurzemi kopumā. Ekonomiska pamatojuma projektam Rail Baltica nav, tas ir politisks projekts. Padomājiet paši: pusmiljards tiks tērēts tikai tam, lai no dzelzceļa stacijas Rīgā nokļūtu lidostā par piecām minūtēm ātrāk nekā ar taksometru!

Kādas ir jūsu prognozes Latvijas tranzītam un ostām, toskait Ventspils, tuvākajiem gadiem?

– Ventspilij, protams, nav citas alternatīvas, kā vien rūpēties par tranzīta saglabāšanu. Taču, tā kā vietējā vara un Ventspils brīvostas pārvalde nenodarbojas ar komercdarbību, tad reālas ietekmes uz šo procesu mums nav. Viss ir privāto kompāniju rokās. Mūsu vēlēšanās – saglabāt tranzītu un attīstīt industriju. Taču reālijas ir tādas, ka, ja privātie termināļi pārkraus 20 miljonus tonnu kravu gadā, tas būs labi. Baidos, ka pēc trīs četriem gadiem arī šis apjoms sāks samazināties.

Vai ir vērts tranzīta nozarei un ostām gaidīt palīdzību no valdības?

– Aptuveni pirms diviem ar pusi gadiem es runāju ar toreizējo premjerministru Kučinski par to, ka tām teritorijām Latvijā, kas spēlē ievērojamu lomu tranzītā, ir vajadzīga īpaša atbalsta programma. Mēs piedāvājām savu redzējumu, kāds varētu būt tas atbalsts. Runa ir par atbalstu Daugavpilij, Rēzeknei, Jēkabpilij, Jelgavai, Liepājai, Ventspilij un Rīgai. Diemžēl mūs nesadzirdēja. Pašreizējā valdībā šajā ziņā arī nekas nemainās. Tādēļ mēs varam rēķināties tikai ar savām iespējām un Eiropas fondu finansējumu. Lai kompensētu zaudējumus no kravu samazinājuma termināļos, mums ir jābūvē jaunas ražošanas ēkas. To mēs arī darām. Šobrīd sākam būvēt trīs jaunas rūpnieciskas ēkas.

Pārpublicēts no http://www.portofventspils.lv/

Novērtē šo rakstu:

31
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...