Virsprokurors: sūdzība par manipulācijām ar pierādījumiem un to viltošanu ir pretdarbība kriminālprocesam
PIETIEK14.10.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Uzņēmēja sūdzība virsprokuroram par policijas veiktām manipulācijām ar pierādījumiem kriminālprocesa ietvaros un to viltošanu nav ņemama vērā un ir noraidāma, jo uzskatāma par... pretdarbību kriminālprocesam, - šādu atbildi uz Pietiek jau publicēto uzņēmēja Jura Kukļa sūdzību sniedzis pēdējā laikā bēdīgi slavenās Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras virsprokurors Armīns Meisters.
Pietiek vakar ar nenozīmīgiem īsinājumiem publicēja uzņēmēja Jura Kukļa iesniegumu, kas bija adresēts Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras virsprokuroram un izteiksmīgi parādīja, kādas lietas ar pierādījumiem notiek Valsts policijas sistēmā.
Detalizētajā iesniegumā bija aprakstīts, kā ar pierādījumiem iespējams brīvi veikt visdažādākās manipulācijas un pat atklātu falsifikāciju, savukārt prokuratūra piever acis uz faktiem, kas liecina par noziedzīgu rīcību un kuri ir fiksēti pat ar tiesu izpildītāja palīdzību.
Kā izrādās, neko nav devusi arī Kukļa pārsūdzība, - kā atbildē norādījis virsprokurors Meisters, uzņēmēja sūdzībā minētie fakti nav ņemami vērā, bet tajā izteiktie lūgumi "vērtējami kā pretdarbība kriminālprocesam".
Pietiek šodien publicē visprokurora Meistera parakstīto izteiksmīgo dokumentu pilnā apmērā:
"Par sūdzības izlemšanu
Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras virsprokurors Armīns Meisters, realizējot amatā augstāka prokurora pilnvaras kriminālprocesā Nr.l 1816009613, ir izlēmis Jura Kukļa 2015.gada 25.septembra sūdzību par Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras prokurora Arta Kļaviņa (turpmāk tekstā - prokurors) 2015.gada 16.septembra lēmumu par pieteikuma noraidīšanu.
Sūdzības izlemšanas ietvaros pārbaudītas sūdzībā norādītās ziņas, izskatīti kriminālprocesa materiāli, izvērtēta prokurora pieņemtā lēmuma likumība un pamatotība.
Veicot kriminālprocesa materiālu analīzi, konstatēts, ka 2015.gada 11.septembrī J.Kuklis iesniedzis prokuroram pieteikumu, kurā cita starpā lūgts: 1) precīzi noteikt izņemtā šķidruma tilpumu, veicot tā uzmērīšanu; 2) izslēgt no pierādījumu saraksta izņemtā šķidruma eksperta slēdzienu; 3) izbeigt kriminālprocesu. Ar prokurora 2015.gada 16.septembra lēmumu, minētie A.Kukļa pieteikumā izteiktie lūgumi noraidīti.
Kriminālprocesa likuma 335.panta pirmā daļa noteic, ka pieteikums ir apmierināms, ja tas veicina kriminālprocesā nozīmīgu faktu noskaidrošanu, procesā iesaistīto personu un citu personu tiesību un likumīgo interešu nodrošināšanu.
2015.gada 17.aprīlī kriminālprocesā pieņemts lēmums par J.Kukļa saukšanu pie kriminālatbildības, apsūdzot viņu Krimināllikuma 220.1 panta otrajā daļā paredzēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 402.pantu, personu sauc pie kriminālatbildības, ja izmeklēšanā savāktie pierādījumi norāda uz konkrētās personas vainu izmeklējamā noziedzīgā nodarījumā un prokurors ir pārliecināts, ka pierādījumi to apstiprina.
Līdz ar to secinu, ka prokurors, pieņemot lēmumu par J.Kukļa saukšanu pie kriminālatbildības, ir izvērtējis izmeklēšanā iegūtos pierādījumus un atzinis tos par pietiekamiem, kā arī ieguvis pārliecību, ka šī persona ir izdarījusi tai inkriminēto noziedzīgo nodarījumu. Atbilstoši minētā likuma 405.panta trešajai daļai, lēmums par personas saukšanu pie kriminālatbildības nav pārsūdzams.
Iesniedzot pieteikumu par kriminālprocesa izbeigšanu, situācijā, kad kriminālprocesā ir pieņemts lēmums par personas saukšanu pie kriminālatbildības, J.Kuklis pēc būtības ir apstrīdējis viņam celtās apsūdzības pamatotību. Šāda apsūdzētās personas rīcība ir pretrunā ar Kriminālprocesa likuma 405.panta trešo daļu, kas liedz lēmuma par personas saukšanu pie kriminālatbildības pārsūdzēšanu.
Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 39., 402., 403., 405.pantā noteiktajam procesuālo pilnvaru apjomam, personas kriminālvajāšanu uzsāk un veic prokurors. Personai, kura īsteno aizstāvību, Kriminālprocesa likums nepiešķir tiesības iejaukties kriminālvajāšanas realizēšanā. Izmantojot Kriminālprocesa likuma 60.2 panta pirmās daļas 8.punktā paredzētās tiesības, apsūdzētais savus paskaidrojumus pēc izvirzītās apsūdzības būtības var izteikt rakstveida paskaidrojumā vai sniedzot liecības pratināšanā.
Vērtējot J.Kukļa darbību kriminālprocesā, secinu, ka apsūdzētais cenšas ar visiem pieejamiem līdzekļiem atspēkot viņam celto apsūdzību un rast argumentus izmeklēšanā iegūto pierādījumu atspēkošanai. Kriminālprocesa likuma 128.panta otrā daļa noteic, ka to cik ticamas ir pierādīšanā izmantojamās ziņas par faktiem, izvērtē, aplūkojot visus kriminālprocesa laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā.
No kriminālprocesa materiāliem redzams, ka prokurors ir izpildījis Kriminālprocesa likuma 412.panta nosacījumus, kas regulē pirmstiesas kriminālprocesa pabeigšanu, nododot lietu tiesai. Atbilstoši norādītā panta pirmajai daļai, tas nozīmē, ka prokurors ir atzinis pierādījumus par pietiekamiem, lai uzturētu apsūdzību tiesā.
Pēc iepazīšanās ar kriminālprocesa materiāliem, atzīstu, ka prokurors ir pareizi konstatējis pamatu J.Kukļa saukšanai pie kriminālatbildības. Par pamatotu atzīstu arī prokurora doto pierādījumu novērtējumu un saskatu pamatu pirmstiesas procesa pabeigšanai, nododot lietu tiesai. Vienlaicīgi, atzīstu, ka nepastāv pamats pirmstiesas kriminālprocesa un kriminālvajāšanas izbeigšanai.
Pie šādiem apstākļiem, uzskatu, ka J.Kukļa pieteikti lūgumi, kas noraidīti ar prokurora lēmumu, neveicina kriminālprocesā nozīmīgu faktu noskaidrošanu, procesā iesaistīto personu un citu personu tiesību un likumīgo interešu nodrošināšanu, bet vērtējami kā pretdarbība kriminālprocesam un vērsti uz apsūdzības apstrīdēšanu ar mērķi kavēt pirmstiesas procesa pabeigšanu un lietas nodošanu tiesai.
Ņemot vērā augstāk norādītos apsvērumus, prokurora 2015.gada 16.septembra lēmums par J.Kukļa 2015.gada 11.septembra pieteikumā izteikto lūgumu noraidīšanu atzīts par likumīgu un pamatotu, atstājot to spēkā pilnā apjomā, bet J.Kukļa 2015.gada 25.septembra sūdzība ir noraidīta kā nepamatota.
Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 345.panta trešajai daļai, sūdzība un uz to sniegtās atbildes kopija, kā arī sūdzības pārbaudes materiāli pievienoti krimināllietai.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 337.panta trešo daļu un 339.panta otro daļu, šajā atbildē ietverto nolēmumu par sūdzības izlemšanu desmit dienu laikā no tā saņemšanas dienas var pārsūdzēt, iesniedzot sūdzību nākamajam amatā augstākam prokuroram - Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras virsprokuroram."
Seko mums 
Paralēles starp krīzē esošo Rietumu pasauli un Romas impēriju pēdējām dienām kairināja filozofu un analītiķu prātus jau 100 gadus atpakaļ.
Šopavasar fonds negaidītā kārtā saņēmis vairākas sabiedrībā pazīstamu cilvēku grēksūdžu vēstules, kuru saturu šeit pārstāstīsim īsi un koncentrētā veidā, jo mūsdienās sāpinošu un dvēseles dzīles atkailinošu tekstu palagus, kādas savulaik uzrakstījuši, piemēram, Svētais Augustīns (“Grēksūdze”) vai Mišels Fuko (“Miesas grēksūdze’) – tik garus gabalus lasīt nevienam nav laika.
Valsts amatpersonas īpaši jau vēlēšanu laikā daudz runā par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, palīdzību uzņēmējiem, tiesiskumu un tā tālāk, un tā joprojām. Praksē gan mēdz būt citādāk, un valsts iestāžu vērsanās pret mani, manas ģimenes locekļiem un manis vadīto uzņēmumu liecina, ka realitāte var līdzināties absurda lugai.
Konkrētā piemērā – Balvos. 2022.gada oktobrī uz ceļa, kuru kā taisnāko vairāk nekā 30 gadus lieto mazdārziņu īpašnieki, bez brīdinājumiem tika nostiepta ķēde, kurā par laimi nelaimē ar salīdzinoši lēnu ātrumu (ap 15 km stundā) ietriecās motocikla vadītājs kurš guva nopietnas kakla traumas.
Vēlos Jūs informēt, kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā.Jau neskaitāmas reizes pēdējo pāris gadu laikā tiek ierosinātas krimināllietas par izvarošanu. Tiek aizturēti cilvēki, kuri pēc pāris mēnešiem tiek atbrīvoti. Bet tajā pašā laikā cietušās personas saņem no valsts atlīdzību, kas paredzēta cietušām personām
Pirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
