Virsprokurors: sūdzība par manipulācijām ar pierādījumiem un to viltošanu ir pretdarbība kriminālprocesam
PIETIEK14.10.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Uzņēmēja sūdzība virsprokuroram par policijas veiktām manipulācijām ar pierādījumiem kriminālprocesa ietvaros un to viltošanu nav ņemama vērā un ir noraidāma, jo uzskatāma par... pretdarbību kriminālprocesam, - šādu atbildi uz Pietiek jau publicēto uzņēmēja Jura Kukļa sūdzību sniedzis pēdējā laikā bēdīgi slavenās Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras virsprokurors Armīns Meisters.
Pietiek vakar ar nenozīmīgiem īsinājumiem publicēja uzņēmēja Jura Kukļa iesniegumu, kas bija adresēts Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras virsprokuroram un izteiksmīgi parādīja, kādas lietas ar pierādījumiem notiek Valsts policijas sistēmā.
Detalizētajā iesniegumā bija aprakstīts, kā ar pierādījumiem iespējams brīvi veikt visdažādākās manipulācijas un pat atklātu falsifikāciju, savukārt prokuratūra piever acis uz faktiem, kas liecina par noziedzīgu rīcību un kuri ir fiksēti pat ar tiesu izpildītāja palīdzību.
Kā izrādās, neko nav devusi arī Kukļa pārsūdzība, - kā atbildē norādījis virsprokurors Meisters, uzņēmēja sūdzībā minētie fakti nav ņemami vērā, bet tajā izteiktie lūgumi "vērtējami kā pretdarbība kriminālprocesam".
Pietiek šodien publicē visprokurora Meistera parakstīto izteiksmīgo dokumentu pilnā apmērā:
"Par sūdzības izlemšanu
Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras virsprokurors Armīns Meisters, realizējot amatā augstāka prokurora pilnvaras kriminālprocesā Nr.l 1816009613, ir izlēmis Jura Kukļa 2015.gada 25.septembra sūdzību par Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras prokurora Arta Kļaviņa (turpmāk tekstā - prokurors) 2015.gada 16.septembra lēmumu par pieteikuma noraidīšanu.
Sūdzības izlemšanas ietvaros pārbaudītas sūdzībā norādītās ziņas, izskatīti kriminālprocesa materiāli, izvērtēta prokurora pieņemtā lēmuma likumība un pamatotība.
Veicot kriminālprocesa materiālu analīzi, konstatēts, ka 2015.gada 11.septembrī J.Kuklis iesniedzis prokuroram pieteikumu, kurā cita starpā lūgts: 1) precīzi noteikt izņemtā šķidruma tilpumu, veicot tā uzmērīšanu; 2) izslēgt no pierādījumu saraksta izņemtā šķidruma eksperta slēdzienu; 3) izbeigt kriminālprocesu. Ar prokurora 2015.gada 16.septembra lēmumu, minētie A.Kukļa pieteikumā izteiktie lūgumi noraidīti.
Kriminālprocesa likuma 335.panta pirmā daļa noteic, ka pieteikums ir apmierināms, ja tas veicina kriminālprocesā nozīmīgu faktu noskaidrošanu, procesā iesaistīto personu un citu personu tiesību un likumīgo interešu nodrošināšanu.
2015.gada 17.aprīlī kriminālprocesā pieņemts lēmums par J.Kukļa saukšanu pie kriminālatbildības, apsūdzot viņu Krimināllikuma 220.1 panta otrajā daļā paredzēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 402.pantu, personu sauc pie kriminālatbildības, ja izmeklēšanā savāktie pierādījumi norāda uz konkrētās personas vainu izmeklējamā noziedzīgā nodarījumā un prokurors ir pārliecināts, ka pierādījumi to apstiprina.
Līdz ar to secinu, ka prokurors, pieņemot lēmumu par J.Kukļa saukšanu pie kriminālatbildības, ir izvērtējis izmeklēšanā iegūtos pierādījumus un atzinis tos par pietiekamiem, kā arī ieguvis pārliecību, ka šī persona ir izdarījusi tai inkriminēto noziedzīgo nodarījumu. Atbilstoši minētā likuma 405.panta trešajai daļai, lēmums par personas saukšanu pie kriminālatbildības nav pārsūdzams.
Iesniedzot pieteikumu par kriminālprocesa izbeigšanu, situācijā, kad kriminālprocesā ir pieņemts lēmums par personas saukšanu pie kriminālatbildības, J.Kuklis pēc būtības ir apstrīdējis viņam celtās apsūdzības pamatotību. Šāda apsūdzētās personas rīcība ir pretrunā ar Kriminālprocesa likuma 405.panta trešo daļu, kas liedz lēmuma par personas saukšanu pie kriminālatbildības pārsūdzēšanu.
Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 39., 402., 403., 405.pantā noteiktajam procesuālo pilnvaru apjomam, personas kriminālvajāšanu uzsāk un veic prokurors. Personai, kura īsteno aizstāvību, Kriminālprocesa likums nepiešķir tiesības iejaukties kriminālvajāšanas realizēšanā. Izmantojot Kriminālprocesa likuma 60.2 panta pirmās daļas 8.punktā paredzētās tiesības, apsūdzētais savus paskaidrojumus pēc izvirzītās apsūdzības būtības var izteikt rakstveida paskaidrojumā vai sniedzot liecības pratināšanā.
Vērtējot J.Kukļa darbību kriminālprocesā, secinu, ka apsūdzētais cenšas ar visiem pieejamiem līdzekļiem atspēkot viņam celto apsūdzību un rast argumentus izmeklēšanā iegūto pierādījumu atspēkošanai. Kriminālprocesa likuma 128.panta otrā daļa noteic, ka to cik ticamas ir pierādīšanā izmantojamās ziņas par faktiem, izvērtē, aplūkojot visus kriminālprocesa laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā.
No kriminālprocesa materiāliem redzams, ka prokurors ir izpildījis Kriminālprocesa likuma 412.panta nosacījumus, kas regulē pirmstiesas kriminālprocesa pabeigšanu, nododot lietu tiesai. Atbilstoši norādītā panta pirmajai daļai, tas nozīmē, ka prokurors ir atzinis pierādījumus par pietiekamiem, lai uzturētu apsūdzību tiesā.
Pēc iepazīšanās ar kriminālprocesa materiāliem, atzīstu, ka prokurors ir pareizi konstatējis pamatu J.Kukļa saukšanai pie kriminālatbildības. Par pamatotu atzīstu arī prokurora doto pierādījumu novērtējumu un saskatu pamatu pirmstiesas procesa pabeigšanai, nododot lietu tiesai. Vienlaicīgi, atzīstu, ka nepastāv pamats pirmstiesas kriminālprocesa un kriminālvajāšanas izbeigšanai.
Pie šādiem apstākļiem, uzskatu, ka J.Kukļa pieteikti lūgumi, kas noraidīti ar prokurora lēmumu, neveicina kriminālprocesā nozīmīgu faktu noskaidrošanu, procesā iesaistīto personu un citu personu tiesību un likumīgo interešu nodrošināšanu, bet vērtējami kā pretdarbība kriminālprocesam un vērsti uz apsūdzības apstrīdēšanu ar mērķi kavēt pirmstiesas procesa pabeigšanu un lietas nodošanu tiesai.
Ņemot vērā augstāk norādītos apsvērumus, prokurora 2015.gada 16.septembra lēmums par J.Kukļa 2015.gada 11.septembra pieteikumā izteikto lūgumu noraidīšanu atzīts par likumīgu un pamatotu, atstājot to spēkā pilnā apjomā, bet J.Kukļa 2015.gada 25.septembra sūdzība ir noraidīta kā nepamatota.
Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 345.panta trešajai daļai, sūdzība un uz to sniegtās atbildes kopija, kā arī sūdzības pārbaudes materiāli pievienoti krimināllietai.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 337.panta trešo daļu un 339.panta otro daļu, šajā atbildē ietverto nolēmumu par sūdzības izlemšanu desmit dienu laikā no tā saņemšanas dienas var pārsūdzēt, iesniedzot sūdzību nākamajam amatā augstākam prokuroram - Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras virsprokuroram."
Seko mums 
Sortition. Tā senajās Atēnās sauca sistēmu, kurā tautas priekšstāvji, amatpersonas, augstākie ierēdņi, tiesneši tika izvēlēti lozējot. Tas, kuram izkrita kārts ieņemt kādu augstu amatu, tad deva zvērestu kalpot godīgi, tikai un vienīgi tautas interesēs, neņemt kukuļus utt. Šī senā demokrātijas metode nav pilnībā izzudusi līdz pat mūsu dienām, piemēram, tādās valstīs kā ASV, kur šādi tiek izvēlēti tiesu zvērinātie, kuri krimināllietās faktiski izlemj – vainīgs vai ne.
Pagājušajā piektdienā, 15. septembrī, Latvijas Republikas Saeimā sākās ārkārtas sēde. Tajā bija tikai viens izskatāms jautājums, proti: “Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam.” Runa, protams, ir par aizejošās labklājības ministres Evikas Siliņas izveidoto valdību.
Godātie Saeimas deputāti, vēršamies pie Jums, lai paustu dziļas bažas par Gunāra Kūtra pieteikto kandidatūru un plānoto apstiprināšanu Saeimas priekšsēdētāja amatā. Uzskatām, ka deputāta publiskajā telpā izskanējušie izteikumi neatbilst augstajiem godprātības, atklātības un atbildīguma standartiem, kas tiek sagaidīti no Saeimas priekšsēdētāja kā vienas no augstākajām valsts amatpersonām.
Rietumu pasaulē
Pētot Daugavpils Čmoikas un Re:Baltica prokrieviskā dueta darbības, uzdūros interesantam dokumentam, kurā Tiesībsargs analizē ar Imigrācijas likuma grozījumiem saistītos riskus, tai skaitā iespējamo eventuālo Krievijas Federācijas pilsoņu izraidīšanu no valsts nenokārtotas latviešu valodas pārbaudes dēļ.
Šī būs pirmā centriski kreisā valdība kopš neatkarības atjaunošanas. Pirmā valdība, kas nebūs konservatīva.
Lai patiesi izprastu otru cilvēku, ir jānoiet viņa ceļš viņa kurpēs, vēsta sena paruna. Tikai izprotot un pieņemot citādo, varam veidot iekļaujošāku sabiedrību. Tāpēc 15. septembrī ikviens Latvijas iedzīvotājs ir aicināts vilkt katrā kājā atšķirīgu apavu, simboliski paužot savu atbalstu deinstitucionalizācijas mērķa grupām – bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenēm, cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem. Īpaši pasākumi notiks Rīgā, Jelgavā, Valmierā, Ventspilī un Ludzā, bet “Dažādo kurpju diena” tiks iedzīvināta arī sociālajos tīklos un citviet Latvijā.
Godātais Latvijas valsts prezident Edgar Rinkēvič! Es, Latvijas pilsonis Rihards M.Parts, iepriekšējā vārdā un uzvārdā – Gints Grosfogels, esmu saskāries ar nopietnām problēmām mūsu tiesībsargājošo iestāžu darbībā un finanšu institūcijās, konkrēti Swedbank, neētisko un, manuprāt, noziedzīgo uzvedību. Tālāk izklāstīšu faktus, kas skaidri norāda uz iespējamu tiesību pārkāpumu un neētisku rīcību no Swedbank puses.
