Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
vispirms jau nu tie bomži, kas tur strādā
01.05.2015. 11:20būtu jāuzrauga pašam būvniekam, man ir baiga personīga pieredze, mājā ieiet pēc tiem nevarēja, viss dārzs pilns ar stikliem, es saprotu, ne būvuzņēmuma īpašnieks pat to sadarīja, bet vai man jāpieskata viņa alķaši?
nespeciālists
30.04.2015. 18:00»
Heinrihs Grass
Kaut arī ne tuvu neesmu padomjlaiku fans, tomēr jāatzīst ka RPI iegūtā izglītība kaut ko nozīmēja.Jā, tehnoloģijās PSRS bia atpalikusi, jo nebija vajadzība iespringt, tā kā nedarbojās brīva tirgus konkurences likumi, tomēr topošos inženierus mācija radoši domāt un,galvenais, bija tāds jēdziens kā profesionālā...
Diemžēl ir tāds (varbūt tādi, bet zināms viens noteikti), kas vēl RTU māca studentus. Tad ja šāds specs pasaka, ka staigājamas terases (otrā stāvā) slodzi noturēs divas OSB (100mm) kārtas uz koka pārseguma sijām un šīs kārtas vēl varot flīzēt un vēl nezin ko, tad par kādu kvalifikāciju var būt vispār runa? Tas pats būvuzraugiem. Ja rēķina piemērā 3900 uz 7 mēnešiem, tad 2 reizes nedēļā pieskriet uz objektu ir jau sena Latvijā ierasta prakse. Mēnesī 500, objekti kādi 4-5 un viss ir kārtībā. Kamēr likums nenoteiks kriminālatbildību par pārkāpumiem būvniecībā, nekas nemainīsies. būs vēl desmitiem lielākas vai mazākas Maximas.
Igors
30.04.2015. 05:48A vot ka definet ir jadoma piesaistitiem konsultantiem, nevis klienta juristiem kuri nolikumus raksta. Kriterija jaieklauj: uzdevumu saprasanu, metodologisko aprakstu (gan kvalitates joma, gan finansu joma), jauno tehnologiju pielietosanu un izmaksu samazinasanas piedavajumu un tt. Ta visa pasaule notiek, bet rietumos vispar jau aizmirsa kas ir dempings.
Heinrihs Grass
29.04.2015. 21:31»
hm
MAXIMĀ ar lielu blīkšķi izgāzās sertifikācijas sistēma būvniecībā. Konsekventi uz apsūdzēto sola nāktos sēdēt arī sertifikāta devējam...
Kaut arī ne tuvu neesmu padomjlaiku fans, tomēr jāatzīst ka RPI iegūtā izglītība kaut ko nozīmēja.Jā, tehnoloģijās PSRS bia atpalikusi, jo nebija vajadzība iespringt, tā kā nedarbojās brīva tirgus konkurences likumi, tomēr topošos inženierus mācija radoši domāt un,galvenais, bija tāds jēdziens kā profesionālā ētika. Tagad- sagrābties pēc iespējas vairak darbus, tjap-ļap nogrūst un aizmirst. Nesen taisīju ekspertīzi vienam tādam "būvprojektam". Piezīmes bija uz 5 lapām sīka rakstā un visas būtiskas. Pajautāju 5 gadi atpakal RTU beigušo būvprojekta vadītāju, vai pēc vina domām ir pieļaujamas atkapēs no būvnormatīviem. "Speciālists" ne mirkli nešaubīdamies atbildeja , ka varot, ja apstākļi spiež. Nedaudz gan samulsa, kad vaicāju kapēc tad projektā liek savu apliecinajumu par atbilstību būvnormatīviem.
hm
29.04.2015. 21:06MAXIMĀ ar lielu blīkšķi izgāzās sertifikācijas sistēma būvniecībā. Konsekventi uz apsūdzēto sola nāktos sēdēt arī sertifikāta devējam.
Bet sertifikāta esamība/neesamība neizslēdz cilvēcisku kļūdu.
Padomju laikā, kad būvnicības apjoms bija 100-tām reižu lielāks, tik traģisku kļūdu nebija, kaut arī sertifikātu nebija.
Bet tikai projektēšanā bez konstruktora vēl strādāja uzraudzīja, pārbaudīja - grupas vadītājs, galvenais speciālists un konstruktors, galvenas inženieris, projekta galvenais inženieris, daļas vadītājs, projektēšanas institūta direktors. Viņi visi lika savu parakstu un zināja - ja sagrūs - sēdēs.
Heinrihs Grass
29.04.2015. 20:30Protams, ka dempingošana ir problēma. Tikai vēl lielaka problema ir definēt saimnieciski izdevigakā piedāvājuma vertēšanas kritērijus. Kādi tie ir? Izpildes termiņs? Būvuzraudzība tas atkrīt jo termiņš ir vienāds ar plānoto būvdarbu laiku. Projektēšanā un buvdarbos nav liela māka ielikt nereālu termiņu par ko dabū 50 punktus un pēc tam to pagarina. LVC rēķina punktus par tehnisko piedavājumu. Lieta ļoti subjektīva un plašas iespējas korupcijai( šeit nedomāju LVC jo faktu nav), bet zinu pietiekoši piemērus no citas jomas.
Problēma ir nevis zemakajā cenā , bet kvalitates kontroles trūkumā. Būvniecība= projektēšana+ būvdarbi + buvuzraudzība. Projektēšanas kvalitatates kontrolei ir domata ekspertīze, kas reāli nestrādā jo kā likums tiek veikta formāli un bieži to organizā pats projektetajs par konjaka pudeli. Būvdarbus kontrolē būvuzraugs, kuru savukart kontrolē no Pasūtītaja puses projekta vadītājs. Skaidrs ka mazos miestos atrast projekta vaditāju atr atbiltošu kvalifikaciju ir problēma, bet kas liedz paņemt no malas? Bet ja pa lielam, tad lielo būvfirmu nolobētais jaunais būvniecības likums šo problemu tikai saasina ( prof.adrošināšana un sertifikatatu ajaunošanas atcelšana kvalitati noteikti neuzlabos).
Janka
29.04.2015. 19:47Ar LVC viss ir daudzmaz ok, tur būvuzraugam jābūt visu laiku objektā un to arī reāli kontrolē. Tajā Cēsu iepirkumā būvuzraugs nebūs uz vietas un būvniekam iespēja sabūvēt visādu mēslu.
Ripa
29.04.2015. 18:10piekrītu, ka kritērijs - zemākā cena apskatāmajā gadījumā nav labs.
Bet kā nodefinēt citu? Piem. saimnieciski izdevīgāko?
Seko mums 
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
