Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Esmu ārsts – sertificēts mugurkaula ķirurgs ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi Latvijas un pasaules medicīnā un ļoti vēlos vērst uzmanību uz to, ka pasākumi, kas tiek veikti ar mērķi ierobežot Covid-19 vīrusu Latvijā, bet skar visas dzīves jomas – ekonomiku, garīgo veselību, ģimenes attiecības, fizisko veselību –, tiek skatīti nepiedodami šauri – tikai epidemioloģiskā aspektā. Sekas, ko šāds atsvešināts skats un arvien pieaugošie ierobežojumi rada, jau kļūst draudīgi smagas. Rīcība un lēmumi kļūst irracionāli un paniku raisoši.

Šķiet, esam pārņēmuši visdramatiskākās valsts – Itālijas modeli un Latvijā rīkojamies tā, it kā mēs piedzīvotu identisku scenāriju. Gribu minēt salīdzinošu piemēru – Itālijā nāves gadījumi saslimušajiem ar Covid-19 tuvojas 10%, kamēr Vācijā ar salīdzinoši līdzīgu saslimušo skaitu nāve iestājas tikai 0,4–0,5% pacientu.

Atšķirība saistīta ar to, kādu taktiku valstis pielieto šajā situācijā. Vācijā ik dienu tiek veikti milzīgi apjomi testu, kamēr Itālijā cilvēki mediķu redzeslokā nokļūst vien tad, kad vairākas nedēļas "izstaigātam" vīrusam rodas komplikācijas un, protams, šajā laikā aplipināti daudzi citi.

Latvijā cilvēki ar raksturīgiem simptomiem tiek testēti, un vīruss tiek konstatēts agrīnā stadijā un vieglā formā. Kādēļ mēs savā situācijā nepiemērojam Vācijas piemēru, kur ierobežojumi pret cilvēkiem, viņu fizisko, garīgo veselību, pārvietošanās iespējām un darbu ir ievērojami saudzīgāki?

Esmu ieradis neaprobežoties ar informāciju, kas ir viegli pieejama un ko tiražē Latvijas mediji. Ļoti rūpīgi sekoju līdzi Lielbritānijas, Amerikas un Vācijas vadošo mediju un medicīnas kolēģu apkopotajai informācijai.

Man ir sajūta, ka Latvijas mediju telpā – apzināti vai neapzināti – tiek kultivēta panika un bezcerība. Pār cilvēku burtiski gāžas informācija par jauniem saslimušajiem, nāves gadījumiem un tā aizsegā – jauniem un jauniem ierobežojumiem, ko ievieš Latvijā, lai arī saslimstība pie mums ir ļoti pakāpeniska un neliela.

Manī rada neizpratni, kādēļ masu medijos netiek vai ļoti maz tiek runāts par to, ka, arī ārstējoties mājas apstākļos, ir divas efektīvas antibiotikas, kas mazina komplikāciju risku un ārstē. ASV un Lielbritānijā šīs antibiotikas izraksta pacientiem, kuri var ārstēties mājas apstākļos.

Tāpat citu Eiropas valstu mediķi regulāri atgādina, ka Covid-19 vīruss iet bojā 60 grādu temperatūrā. Tātad cilvēkiem, kuri vēl nav ar slimības simptomiem un kuriem ir iespēja iet pirtī, tas noteikti jāņem vērā. Savukārt telpu, kur uzturējušies vīrusa nēsātāji, vajadzētu izgaismot ar kvarca lampu. Kādēļ netiek runāts par to? Vīrusam ļoti nepatīk skābeklis, tāpēc labāk iet staigāt svaigā gaisā nekā sēdēt telpās. Cilvēkiem daudz jālieto C vitamīns, 100–200 mg 2 līdz 3, pat 4 reizes dienā.

Vēl mazāk man ir izprotams, kādēļ sejas maskas, kas ir elementārs pašaizsardzības līdzeklis, kas ļoti palīdzētu vīrusa izplatības ierobežošanai, nav pieejamas vienkārši uz ielas. Lai jebkurš, izejot no mājām, masku var uzlikt – neatkarīgi no tā, vai cilvēkam sāp kakls un ir nelielas iesnas vai nekas nekait. Mums ir vērts tajā ieguldīt un pasūtīt nevis vienu kravu no Ķīnas, bet piecas vai, iespējams, pat desmit, lai pietiktu visiem, jo maskas katru dienu ir jāmaina. Maskas šobrīd nedrīkst būt nepieejama prece, ko pat aptiekā nav iespējams iegādāties!

Un vēl es ļoti vēlos vērst uzmanību uz sekām, kuras jau pamazām sāk kļūt jūtamas (vēl ļoti vieglā formā), rīkojoties, balstoties uz šauri epidemioloģiskām nostādnēm, bet nedomājot valstiski atbildīgi, vairākus soļus uz priekšu un plašākā mērogā.

Ir ļoti daudz citu – ievērojami nopietnāku, nesalīdzināmi lielāku Latvijas sabiedrības daļu skarošu – saslimšanu, kuru gaita nav apstājusies vīrusa ēnā. Savukārt mēs šobrīd Latvijā dzīvojam režīmā, kur visi resursi un visa palīdzība vērsta uz nepilnu piecu simtu Covid-19 slimnieku uzraudzību. Zinot, ka ar vīrusu izslimos tūkstoši.

Pacientiem ir liegts ievērojams medicīnisko pakalpojumu loks ne tikai valsts medicīnas iestādēs, bet pat privātajās. Kādas sekas paredzamas šādai rīcībai? Vai tas vispār ir apsvērts, domājot šauri tikai par vīrusu? Ja ir grūti uz to raudzīties no humānās perspektīvas, vai ir parēķināts ekonomiski, kādas sekas tas radīs?

Latvija ir viena no vadošajām valstīm Eiropā sirds un asinsvadu saslimšanu jomā. Spriedze, panika, neziņa un haoss, kas tiek kultivēts ar mediju un valsts starpniecību un ko rada valdības lēmumi, visai tieši atsaucas arī uz šiem pacientiem un viņu veselību. Ir vērts uzzināt, kā mainījusies insultu, infarktu līkne martā. Ir vērts runāt ne vien ar epidemiologiem, bet arī asinsvadu ķirurgiem – viņi ikdienā rūpējas par ļoti lielas Latvijas sabiedrības daļas dzīves kvalitāti un dzīvību.

Atbilstoši valdības lēmumiem arvien tiek palielināta cilvēku piespiedu nošķirtība viņu dzīvojamās telpas četrās sienās. Bieži nelielā telpā nu jau augām dienām līdzās ir mazi bērni, skolēni, kuri mācās, vecāki, kuri strādā attālināti. Pirms krīzes, tuvojoties demokrātiskas sabiedrības modelim, mēs pamazām sākām runāt par cietumnieku integrāciju sabiedrībā.

Forma, kādā sabiedrība arvien vairāk tiek virzīta dzīvot, ir personīgs cietums. Vai par to ir bijušas nopietnas konsultācijas ar psihiatriem – kādas sekas šāda dzīves forma rada īstermiņā un ilgtermiņā? Ko tas nodarīs ģimenēm, par kuru vērtību mēs arī pēdējos gadus tik ļoti "it kā" iestājāmies?

Izolācija, darba zaudēšana, neziņa, masveidīga negatīvā informācija – tā ir visauglīgākā augsne visa veida psihisko traucējumu "uzplaukumam". Vai ir notikušas gana nopietnas konsultācijas ar psihiskās veselības speciālistiem, nevis epidemiologiem, kuri, visticamāk, maz orientējas šajos jautājumos, lai pieņemtu un turpinātu draudēt ar vēl nopietnākiem liegumiem un ierobežojumiem indivīdiem un sabiedrībai? Izteikti ierobežota tiek arī palīdzības sniegšana dažādas traumas (tajā skaitā arī mugurkaula lūzumus ar vai bez muguras smadzeņu bojājumu) guvušiem pacientiem, nemaz nerunājot par šo pacientu rehabilitāciju.

Tāpat mani līdzīgi kā lielu daļu sabiedrības uztrauc jautājums par to, kā un kā vārdā tiek pamazām iznīcināta Latvijas ekonomika. Vai tas arī darīts, vienīgi konsultējoties un ņemot vērā epidemiologu ieteikumus? Vai ekonomisti un finansisti ir analizējuši, kādai krīzei valsts un tās iedzīvotāji tiek pakļauti, kādas būs tās sekas un vai tas ir adekvāts solis vīrusa ierobežošanas vārdā?

Es ļoti aicinu mazliet distancēties no vīrusa un tā apkarošanas un paraudzīties uz jūsu rīcību un lēmumiem plašāk un atbildīgāk, kā tas būtu jādara cilvēkiem, kuri vada valsti. Lūdzu, pirms pieņemt lēmumus, konsultējieties ar daudzu citu jomu ekspertiem un profesionāļiem, nevis tikai epidemiologiem!

Vīruss pāries, bet mums šajā valstī būs jādzīvo ar sekām, kuras būs radījis nevis vīruss, bet lēmumi, kuri jau šobrīd grauj visas būtiskās jomas, kas vispār veido valsti un cilvēku kā tās vērtību nesēju.

* Mugurkaula ķirurgs, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes pasniedzējs

Novērtē šo rakstu:

334
37

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...