Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Esmu ārsts – sertificēts mugurkaula ķirurgs ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi Latvijas un pasaules medicīnā un ļoti vēlos vērst uzmanību uz to, ka pasākumi, kas tiek veikti ar mērķi ierobežot Covid-19 vīrusu Latvijā, bet skar visas dzīves jomas – ekonomiku, garīgo veselību, ģimenes attiecības, fizisko veselību –, tiek skatīti nepiedodami šauri – tikai epidemioloģiskā aspektā. Sekas, ko šāds atsvešināts skats un arvien pieaugošie ierobežojumi rada, jau kļūst draudīgi smagas. Rīcība un lēmumi kļūst irracionāli un paniku raisoši.

Šķiet, esam pārņēmuši visdramatiskākās valsts – Itālijas modeli un Latvijā rīkojamies tā, it kā mēs piedzīvotu identisku scenāriju. Gribu minēt salīdzinošu piemēru – Itālijā nāves gadījumi saslimušajiem ar Covid-19 tuvojas 10%, kamēr Vācijā ar salīdzinoši līdzīgu saslimušo skaitu nāve iestājas tikai 0,4–0,5% pacientu.

Atšķirība saistīta ar to, kādu taktiku valstis pielieto šajā situācijā. Vācijā ik dienu tiek veikti milzīgi apjomi testu, kamēr Itālijā cilvēki mediķu redzeslokā nokļūst vien tad, kad vairākas nedēļas "izstaigātam" vīrusam rodas komplikācijas un, protams, šajā laikā aplipināti daudzi citi.

Latvijā cilvēki ar raksturīgiem simptomiem tiek testēti, un vīruss tiek konstatēts agrīnā stadijā un vieglā formā. Kādēļ mēs savā situācijā nepiemērojam Vācijas piemēru, kur ierobežojumi pret cilvēkiem, viņu fizisko, garīgo veselību, pārvietošanās iespējām un darbu ir ievērojami saudzīgāki?

Esmu ieradis neaprobežoties ar informāciju, kas ir viegli pieejama un ko tiražē Latvijas mediji. Ļoti rūpīgi sekoju līdzi Lielbritānijas, Amerikas un Vācijas vadošo mediju un medicīnas kolēģu apkopotajai informācijai.

Man ir sajūta, ka Latvijas mediju telpā – apzināti vai neapzināti – tiek kultivēta panika un bezcerība. Pār cilvēku burtiski gāžas informācija par jauniem saslimušajiem, nāves gadījumiem un tā aizsegā – jauniem un jauniem ierobežojumiem, ko ievieš Latvijā, lai arī saslimstība pie mums ir ļoti pakāpeniska un neliela.

Manī rada neizpratni, kādēļ masu medijos netiek vai ļoti maz tiek runāts par to, ka, arī ārstējoties mājas apstākļos, ir divas efektīvas antibiotikas, kas mazina komplikāciju risku un ārstē. ASV un Lielbritānijā šīs antibiotikas izraksta pacientiem, kuri var ārstēties mājas apstākļos.

Tāpat citu Eiropas valstu mediķi regulāri atgādina, ka Covid-19 vīruss iet bojā 60 grādu temperatūrā. Tātad cilvēkiem, kuri vēl nav ar slimības simptomiem un kuriem ir iespēja iet pirtī, tas noteikti jāņem vērā. Savukārt telpu, kur uzturējušies vīrusa nēsātāji, vajadzētu izgaismot ar kvarca lampu. Kādēļ netiek runāts par to? Vīrusam ļoti nepatīk skābeklis, tāpēc labāk iet staigāt svaigā gaisā nekā sēdēt telpās. Cilvēkiem daudz jālieto C vitamīns, 100–200 mg 2 līdz 3, pat 4 reizes dienā.

Vēl mazāk man ir izprotams, kādēļ sejas maskas, kas ir elementārs pašaizsardzības līdzeklis, kas ļoti palīdzētu vīrusa izplatības ierobežošanai, nav pieejamas vienkārši uz ielas. Lai jebkurš, izejot no mājām, masku var uzlikt – neatkarīgi no tā, vai cilvēkam sāp kakls un ir nelielas iesnas vai nekas nekait. Mums ir vērts tajā ieguldīt un pasūtīt nevis vienu kravu no Ķīnas, bet piecas vai, iespējams, pat desmit, lai pietiktu visiem, jo maskas katru dienu ir jāmaina. Maskas šobrīd nedrīkst būt nepieejama prece, ko pat aptiekā nav iespējams iegādāties!

Un vēl es ļoti vēlos vērst uzmanību uz sekām, kuras jau pamazām sāk kļūt jūtamas (vēl ļoti vieglā formā), rīkojoties, balstoties uz šauri epidemioloģiskām nostādnēm, bet nedomājot valstiski atbildīgi, vairākus soļus uz priekšu un plašākā mērogā.

Ir ļoti daudz citu – ievērojami nopietnāku, nesalīdzināmi lielāku Latvijas sabiedrības daļu skarošu – saslimšanu, kuru gaita nav apstājusies vīrusa ēnā. Savukārt mēs šobrīd Latvijā dzīvojam režīmā, kur visi resursi un visa palīdzība vērsta uz nepilnu piecu simtu Covid-19 slimnieku uzraudzību. Zinot, ka ar vīrusu izslimos tūkstoši.

Pacientiem ir liegts ievērojams medicīnisko pakalpojumu loks ne tikai valsts medicīnas iestādēs, bet pat privātajās. Kādas sekas paredzamas šādai rīcībai? Vai tas vispār ir apsvērts, domājot šauri tikai par vīrusu? Ja ir grūti uz to raudzīties no humānās perspektīvas, vai ir parēķināts ekonomiski, kādas sekas tas radīs?

Latvija ir viena no vadošajām valstīm Eiropā sirds un asinsvadu saslimšanu jomā. Spriedze, panika, neziņa un haoss, kas tiek kultivēts ar mediju un valsts starpniecību un ko rada valdības lēmumi, visai tieši atsaucas arī uz šiem pacientiem un viņu veselību. Ir vērts uzzināt, kā mainījusies insultu, infarktu līkne martā. Ir vērts runāt ne vien ar epidemiologiem, bet arī asinsvadu ķirurgiem – viņi ikdienā rūpējas par ļoti lielas Latvijas sabiedrības daļas dzīves kvalitāti un dzīvību.

Atbilstoši valdības lēmumiem arvien tiek palielināta cilvēku piespiedu nošķirtība viņu dzīvojamās telpas četrās sienās. Bieži nelielā telpā nu jau augām dienām līdzās ir mazi bērni, skolēni, kuri mācās, vecāki, kuri strādā attālināti. Pirms krīzes, tuvojoties demokrātiskas sabiedrības modelim, mēs pamazām sākām runāt par cietumnieku integrāciju sabiedrībā.

Forma, kādā sabiedrība arvien vairāk tiek virzīta dzīvot, ir personīgs cietums. Vai par to ir bijušas nopietnas konsultācijas ar psihiatriem – kādas sekas šāda dzīves forma rada īstermiņā un ilgtermiņā? Ko tas nodarīs ģimenēm, par kuru vērtību mēs arī pēdējos gadus tik ļoti "it kā" iestājāmies?

Izolācija, darba zaudēšana, neziņa, masveidīga negatīvā informācija – tā ir visauglīgākā augsne visa veida psihisko traucējumu "uzplaukumam". Vai ir notikušas gana nopietnas konsultācijas ar psihiskās veselības speciālistiem, nevis epidemiologiem, kuri, visticamāk, maz orientējas šajos jautājumos, lai pieņemtu un turpinātu draudēt ar vēl nopietnākiem liegumiem un ierobežojumiem indivīdiem un sabiedrībai? Izteikti ierobežota tiek arī palīdzības sniegšana dažādas traumas (tajā skaitā arī mugurkaula lūzumus ar vai bez muguras smadzeņu bojājumu) guvušiem pacientiem, nemaz nerunājot par šo pacientu rehabilitāciju.

Tāpat mani līdzīgi kā lielu daļu sabiedrības uztrauc jautājums par to, kā un kā vārdā tiek pamazām iznīcināta Latvijas ekonomika. Vai tas arī darīts, vienīgi konsultējoties un ņemot vērā epidemiologu ieteikumus? Vai ekonomisti un finansisti ir analizējuši, kādai krīzei valsts un tās iedzīvotāji tiek pakļauti, kādas būs tās sekas un vai tas ir adekvāts solis vīrusa ierobežošanas vārdā?

Es ļoti aicinu mazliet distancēties no vīrusa un tā apkarošanas un paraudzīties uz jūsu rīcību un lēmumiem plašāk un atbildīgāk, kā tas būtu jādara cilvēkiem, kuri vada valsti. Lūdzu, pirms pieņemt lēmumus, konsultējieties ar daudzu citu jomu ekspertiem un profesionāļiem, nevis tikai epidemiologiem!

Vīruss pāries, bet mums šajā valstī būs jādzīvo ar sekām, kuras būs radījis nevis vīruss, bet lēmumi, kuri jau šobrīd grauj visas būtiskās jomas, kas vispār veido valsti un cilvēku kā tās vērtību nesēju.

* Mugurkaula ķirurgs, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes pasniedzējs

Novērtē šo rakstu:

334
37

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...