Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Saeima drīzumā grasās pieņemt grozījumus Augstskolu likumā, kuri valsts augstskolām dotu tiesības brīvi rīkoties ar valsts bez atlīdzības nodoto nekustamo īpašumu, būtībā paverot iespēju privatizēt vērtīgus namīpašumus ar ieganstu, ka nepieciešami līdzekļi augstskolas darbības nodrošināšanai un attīstībai. Pastāv bažas, ka šī augstskolu lobija panāktā norma liks sarosīties pašvaldībām un brīvostām, kuras arī vēlēsies atsavināt un tālāk pārdot nekustamos īpašumus, kurus to lietošanā bez atlīdzības nodevusi valsts. Augstskolas šādas normas nepieciešamību pamato ar vajadzību meklēt finanses savai attīstībai, ko varētu iegūt, atbrīvojoties no pašlaik nevajadzīgiem īpašumiem. 

Pašlaik Augstskolu likuma 76. pants noteic, ka valsts augstskolu īpašums tiek pārvaldīts nošķirti no tām valdījumā nodotā valsts īpašuma. Savukārt Publiskas personas mantas atsavināšanas likums noteic, ka šāds īpašums, ja tas vairs nav nepieciešams augstskolas funkciju realizēšanai, nododams atpakaļ valstij.

Tomēr, skatot Augstskolu likuma grozījumus 2. lasījumā, Saeima 9. jūnijā bez jebkādām debatēm tajā iebalsojusi Izglītības un zinātnes komisijas vadītājas, profesores Inas Druvietes (Vienotība) priekšlikumu, ka augstskolai ir tiesības šādus īpašumus atsavināt ar Ministru kabineta atļauju. Tāpat nobalsots, ka atsavināšanā iegūtie finanšu līdzekļi ir augstskolas īpašums, kura izmantošanu pēc augstskolas priekšlikuma lēmumā par atsavināšanas atļauju nosaka institūcija, kas dod atsavināšanas atļauju.

Saeimas Izglītības un zinātnes komisijas deputāti „ir kā starp diviem dzirnakmeņiem", Pietiek atzīst Druviete. Argumentējot, ka augstskolām trūkst finanšu attīstībai, par šiem likuma grozījumiem iestājusies gan Augstākās izglītības padome, gan Rektoru padome. Pati Druviete, kura šos priekšlikumus virzījusi, uzskata, ka Ministru kabineta lēmums pirms konkrētu īpašumu atsavināšanas „ir pietiekams nodrošinājums”, lai nerastos šaubu par šāda lēmuma lietderību. Druviete gan atzīst, ka Saeimas Juridiskā biroja iebildes ir vērā ņemamas, tādēļ pirms Augstskolu likuma virzīšanas 3. lasījumam „būsim spiesti meklēt risinājumu”. Viens no tiem, viņasprāt, ir panākt, ka vienlaikus ar grozījumiem Augstskolu likumā tiktu pieņemti grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, kas sinhronizētu abu likumu normas.

2. lasījumā Augstskolu likumā iebalsoti pārejas noteikumi, ka šīs valsts īpašumu atsavināšanas tiesības augstskolas iegūst tikai pēc tam, kad pieņemti attiecīgi grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā. Tā kā šis likums paralēli tiek skatīts Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības lietu komisijā, paredzams, ka būs mēģinājumi panākt, lai arī tajā tiktu iestrādātas normas, kas iedarbinātu Augstskolu likuma grozījumus. Tāpat ir bažas, ka situāciju varētu izmantot pašvaldības un brīvostas, kurām valsts lietošanā nodevusi vērtīgus īpašumus. 

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš Augstskolu likuma 3. lasījumam jau ir beidzies, un šovasar Saeima kādā no ārkārtas sēdēm to varētu pieņemt galīgajā lasījumā. Paredzams, ka tad arī notiks cīņa par 2. lasījumā klusi izslīdējušās normas svītrošanu. Uzskatot, ka šāda Augstskolu likuma norma būtu pretrunā ar citiem likumiem, Saeimas Juridiskais birojs un Finanšu ministrija iestājušies par šī panta izslēgšanu no likuma galīgās redakcijas.

Konkrēti runa ir par neatbilstību Publiskas personas mantas atsavināšanas likumam, kas noteic, ka gadījumā, ja nodotais nekustamais īpašums vairs netiek izmantots atvasinātas publiskas personas funkciju veikšanai, tā šo īpašumu bez atlīdzības nodod valstij. Finanšu ministrija par Augstskolu likumu atbildīgajai Saeimas Izglītības un zinātnes komisijai iesniegusi atzinumu, kurā norāda, ka šī pretruna arī draud ar likuma Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu pārkāpšanu. 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Koncepcija „Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta”

FotoGatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi var ņemt par paraugu.
Lasīt visu...

21

Protestēšanas nosacījumi

Foto2019.gada 31.augustā internetā tika ievietota informācija par socioloģiskās aptaujas rezultātiem. Sociologi noskaidroja tautas velmi protestēt pret politiski sliktiem lēmumiem.
Lasīt visu...

12

Viedoklis un fakti par mūsu labklājību

FotoJautājums: kas notiktu, ja šodien beigtos Eiropas Savienības (ES) fondu nauda? Atbilde: Latvijas ekonomika sabruktu pilnībā, un 2008. gada krīzi mēs atcerētos kā "treknos gadus".
Lasīt visu...

15

Ņemot vērā aizturētā Saeimas deputāta stulbumu, viņam tika sasolīti zelta kalni, kā Juta un Juris viņu izglābs…

FotoKāda pasaka. Pirms aptuveni pusotra gada notika skaļākā Saeimas deputāta aizturēšana valsts vēsturē. Uz Saeimas kāpnēm, ar milzīgām kratīšanām un pasēdēšanu “Septītajās debesīs”. Šīs operatīvās darbības veica tā saucamā Jutas grupa jeb cilvēki, kuri daudzus gadus ir bijuši Jutas un Jura ietekmē.
Lasīt visu...

12

Ko VDK darīja pēc 1986.gada?

FotoŠobrīd masu medijos tiek izplatīts viedoklis, ka "neko". It kā ķerstījuši ārzemju spiegus un vietējos liela mēroga zagļus. Politiskās vajāšanas esot pārtrauktas. Patiesībā tie ir meli. Politiskās vajāšanas turpinājās, tikai jau "smalkākā" manierē - izmantojot psiholoģisko teroru.
Lasīt visu...

21

Pamiers valdošajā koalīcijā

Foto13.septembrī – piektdienā, kad bija vērojams pilnmēness, Latvijas valdības vadītājs Krišjānis Kariņš informēja iedzīvotājus, ka ir panākta vienošanās par nākamā gada budžetu. Pirms nedēļas pēc Jaunās konservatīvās partijas prasības valdība uz nedēļu atlika lemšanu par papildu finansējuma novirzīšanu ministriju prioritārajiem pasākumiem.
Lasīt visu...

21

Latvijas Universitāte degpunktā. Un turpmāk?

FotoAp Latvijas Universitāti ir sakurti sārti, un liesmas jau skar tās iekšieni, lai gan šī gada pavasarī nelikās, ka var notikt kaut kas tāds.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par atkritumu krīzi

Esmu atkārtojis N reizes un atkārtošu vēlreiz - cilvēki, domājiet kā nodrošināt sevi ar dzīves pamatelementiem. Tie ir mājvieta, ūdens, pārtika, elektrība, degviela......

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 5. Absurda tirānija un iegūšana savā īpašumā

Brīdināšana par absurda tirāniju nav analītiskais beztaktiskums vai konspiroloģiska tēma līdzīgi konspiroloģijā iecienītajai “pasaules valdnieku” tēmai. Brīdināšana...

Foto

Vai par šāda veida balagāna organizēšanu valsts iestādē, kāda ir Valsts robežsardze, kādam nav jāsaņem bargs sods?

Kā izriet no publikācijas par centralizēto parakstu vākšanu robežsardzē...

Foto

Karteļa dēļ tā dalībniekiem - lielajiem būvniekiem - vairs nav tik lielas vajadzības pirkt politiķu “pakalpojumus”

Karteļa pazīmes Latvijas būvniecības tirgū bija redzamas jau sen -...

Foto

Par Timati un viņa putinkrekliņiem „Alfā”: kas ir kas

Ceturtdien tirdzniecības centrā “Alfa” Rīgā, tika atklāts “Black Star Wear” apģērbu veikals.(1) (2) Zīmola īpašnieks un reklāmas...

Foto

Tvaiks

Kad tvaiks, kuru savalda ar labi pieskrūvētu vāku, izkļūst no katla? Tad, kad katla vāka skrūves tiek palaistas vaļīgāk....

Foto

Vai tiešām valsts prezidentam bērni jāmudina mācīties, lai ņemtu kredītu?

Laikā, kad Tieslietu ministrija izstrādā Parādu dzēšanas likumu, Valsts prezidents Egils Levits, uzrunājot skolēnus Zinību dienā,...

Foto

Perversā solidaritāte

Pirms deputātu balsojuma Saeimā “nācijas tēvs/pravietis” teica: “Ir trīs virzieni, par kuriem kopējā labuma vārdā es gribu domāt un pārliecināt savas prezidentūras gados. [..] Šie...

Foto

Mēs Latviju pārvaldām koleģiāli: valsts prezidenta Egila Levita uzruna Saeimas 2019. gada rudens sesijas atklāšanā

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi!...

Foto

Atklāta vēstule par notiekošo „Olainmed” un arī „Olainfarm”

2019. gada augusta mēnesī pret mūsu gribu esam ievilkti nesaskaņās starp "Olainfarm" valdi un "Olainmed" bijušo vadību Darju...

Foto

Godīgums kā cilvēkus vienojoša ideja

Klausoties valstsvīru runas par to, kas cilvēkiem būtu jādara, lai dzīve kļūtu labāka, atmiņā visvairāk iespiedušies negatīva rakstura ieteikumi un spriedumi...

Foto

Jaunā konservatīvā partija cīnās par ietekmi valdībā

Visās valdošajās koalīcijās ir bijusi partija, kas darbojas kā iekšējā opozīcija. Daudzās valdībās šo lomu pildījusi Nacionālā apvienība, regulāri...

Foto

Aicinām iedzīvotājus neslēgt līgumus ar AS „Tīrīga”

Rīgas Apkaimju alianse kategoriski iebilst pret atkritumu apsaimniekošanas monopola izveidi Rīgā. Iedzīvotāji aicināti neslēgt līgumus ar AS "Tīrīga"....

Foto

Ikonu nomaiņa - vissāpīgākais process

Cilvēki jau no bērnības ir pieraduši, ka ir autoritātes, kurām jātic un kurām jāklausa – vecāki, skolotāji, jau vēlāk vadītāji un priekšnieki....

Foto

Absurds ap Rimšēviču

Par valstiskās suverenitātes trūkumu un latviešu necienīgo stāvokli savā zemē, kā arī par šī necienīgā stāvokļa izraisītajām nelietībām uzskatāmi liecina absurds ap Ilmāru...

Foto

Bankas, banciņas un droši paredzamais PC: prātojums pēc "Norvik/PNB" aizvēršanās

Neizbēgamajam blīkšķim mūsu banku un banciņu saimniecībā ļoti piemēroti ir LPSR Tautas dzejnieka Ojāra Vācieša vārdi,...

Foto

Eiroparlamentārieša aicināšana uz inaugurāciju, neievērojot viņa rīcību, kas neatbilst LR Satversmē noteiktajam, ir šādas antikonstitucionālas rīcības faktiska atbalstīšana

Valsts prezidents ir valsts amatpersona, bet inaugurācija ar...

Foto

Sākušies Burova laiki Rīgas domē

19.augustā par “Gods kalpot Rīgai” pārstāvi Oļegu Burovu kā Rīgas domes mēru nobalsoja 35 no 60 deputātiem. Tas nozīmē, ka vismaz...