Visa patiesība par Rīgas hosteļiem

BLUE BIRD CAPSULE HOSTEL. TĀS PATIESI IR KAPSULAS

Pēc ugunsgrēka japāņu stila hostelī piedāvājumi par “kabatas budžeta naudu” pagaidu izmitināšanai ir pazuduši ne tikai no ss.lv portāla, tie arī ir dažādā veidā noslēpti vietnē Booking. Cenu diapazonā līdz desmit eiro publiski pieejams ir tikai viens piedāvājums - Blue Bird Capsule hostelis Rīgā. Mēs dodamies uz turieni.

Hostelis atrodas pašā Vecrīgā, Tirgoņu 4 - faktiski tas ir Doma laukums. To ir ļoti viegli atrast. Grezna ēka. Pirmajā stāvā - ēdināšana, blakus - Sherlock Art Hotel, Lido. Masīvas spirālveida kāpnes, augsti griesti, vitrāžas.

Reģistratūra atrodas trešajā stāvā. Ēkā nav lifta, tāpēc, ja jums ir smagas somas, esiet tām gatavs.

Ļoti laipni sagaidīti. Dienas laikā viņi man paņēma deviņus eiro, izsita kases čeku, brīdināja, ka diemžēl viņi var nodrošināt vietu tikai līdz nākamajai dienai - jo viss ticis jau rezervēts.

Viņi palūdz manus dokumentus. Viņi paskaidroja, ka hostelī labāk uzvilkt čības, ja jums tās ir līdzi. Var redzēt, ka viņi šeit visu uztur tīrībā, viņi to uzrauga. Tās ir patiesi kapsulas hostelis. Ja attiecībā uz japāņu Style Centrum es vienkārši izmantoju šādu salīdzinājumu nelielās telpas kvadrātu dēļ, tad šeit tās ir reālas kapsulas.


Manas kapsulas numurs ir viens no piecām divstāvu kapsulām. Katra no tām ir aprīkota ar lampu, kontaktligzdu, auduma kabatu sīkumiem un tālruni, aizkaru, kas ir ērti.

Cieta sega, vidēji smags spilvens, sniegbalta veļa, dvielis.
Tāpat kā daudzos hosteļos, reģistratūrā viņi dod mazu papīra gabalu, kura izmērs ir viena trešdaļa no sērkociņu kastes lieluma. Uz papīra - durvju kods, pieteikšanās rekvizīti un parole WiFi. Administrators man iedod istabas, kur atrodas kapsula, atslēgu, un es viņu vairs nekad neesmu redzējis. Līdz vēlam vakaram hostelī nevienu nesatiku. Klusums. Tajā pašā laikā, spriežot pēc Booking, es ieņēmu pēdējo no atlikušajām vietām. Starp citām ērtībām - koplietošanas virtuve ar visiem nepieciešamajiem sadzīves piederumiem, kopīga ēdamistaba un kopēja atpūtas zona. Dušas un tualetes ir tīras, bez smaržas, ir dozatori ar šķidrām ziepēm.
Tikai vēlu vakarā es redzēju divus viesus, kuri kaut ko gatavoja virtuvē.

Šis ir klusākais hostelis, kādu es jebkad esmu apmeklējis. Tas tāds patiešām arī ir, neskatoties uz pilnu noslogojumu un faktu, ka tas atrodas Vecrīgā.

No rīta, kad es gatavojos doties prom, man bija jāzvana administratoram ar jautājumu "Kur es varu atstāt atslēgu?”. Es to noskaidroju un mēs atvadījāmies.


Mans novērtējums BLUE BIRD CAPSULE HOSTEL ir - labas kvalitātes hostelis īslaicīgai atpūtai.





PARŪPĒJIES PAR SEVI. IZVĒLIES HOSTELI PĒC SMARŽAS

Hosteļi ir labs veids, kā ietaupīt naudu. Galvenais ir rūpīgi izvēlēties un saprast, ka augsta cena ne vienmēr nozīmē komfortu.

Tāpat kā “kabatas budžeta variants”, tas ne vienmēr ir "ļoti slikts".
Izvēloties hosteli, noteikti jāpievērš uzmanība atsauksmēm.

Neticiet atsauksmēm, bet tomēr pievērsiet tām uzmanību. Ja negatīvās atsauksmēs ir daudz līdzīgu detaļu, tad, visticamāk, tas tā būs arī reālajā dzīvē.

Pirms maksājat īri, noteikti palūdziet, lai jums tiek parādīta istaba, kurā viņi plāno jūs izvietot. Es saprotu, ka, veicot rezervāciju caur Booking, īsts priekšskatījums nedarbosies. Tāpēc labāk nākt tieši iestādē un izvest pārrunas uz vietas.

Es nevēlos šķist šovinists un nacionālists, bet tomēr iesaku izvairīties no hinduistu dzīvesvietām. Man nav nekas pret Indijas pilsoņiem, taču prakse un pieredze rāda, ka kaut kā lielākajai daļai (ar tiem, ar kuriem es sastapos) nekas neizdevās ne ar higiēnu, ne ar ēdiena gatavošanu.

Es nedomāju, ka jūs iepriecēs, ja koplietošanas virtuvē un visā hostelī sāk uzmācīgi virmost ceptas siļķes smarža.
Izvēlieties hosteli ne tikai ar acīm, bet arī ar degunu. Pievērsiet uzmanību smaržai. Tā jums tūlīt daudz ko pateiks.

Hostelis Japanese Style Centrum uz Merkeles dega 2021. gada aprīļa beigās. Kopumā tur nomira desmit cilvēki (deviņi no ugunsgrēka). Tagad šajā lietā ir divas apcietinātas personas: iestādes darbinieks un viesis, iespējams, kuru vainas dēļ izcēlās ugunsgrēks.

Vēl divām personām ir piemērots aizdomās turamo statuss - viena no tiem ir dzīvokļa īpašnieks Andrujs Gilis. Tiek meklēts otrais hosteļa īpašnieks Ernsts Riekstkambars. Notiek izmeklēšana. Es ceru, ka šis materiāls jums bija noderīgs un, iespējams, glābs jūsu un jūsu tuvinieku dzīvības. Parūpējies par sevi. Līdz šim, kā redzat, no visām likstām esmu izkļuvis sveikā, pateicoties savai krieva būtības familiaritātei, sabiedriskumam un krietnais devas iedzimtas nekaunības.

Atbildēt

Kas šie ir par sūda hereoglifiem? Saskaņas biedriem būtu jāpublicējas atejā!

Atbildēt

“NEESI cūka! Savāc savus MATUS PĒC mazgāšanās! "


Portālā ss.lv atrasts vēl viens sludinājums par “kabatas budžeta” naudas summām. Un tas ir - “Viesnīca izīrē naktsmītnes studentiem, pasniedzējiem, konferences dalībniekiem, kā arī strādājošiem cilvēkiem. Mēs piedāvājam vienvietīgus numurus kā arī numurus ar divām un trim gultām. "

Šī ir Medicīnas koledžas studentu viesnīca Mežciemā. Faktiski kopmītnes. Pirms pāris gadiem tur biju dzīvojis apmēram mēnesi. Nekas tur šodien dramatiski nav mainījies. To saku tev es, cilvēks ar pieredzi.

Tāpēc es sava klaidonības gara nekad neapmierinātās agresīvās dvēseles niknumu cenšos neizgāzt uz sev līdzīgiem “kulturāliem cilvēkiem”. Tāds nu reiz es esmu. Un es neko tur nevaru padarīt. Šīs iestādes saimniece, ar ko tikos, pieder pie to cilvēku kategorijas, kurus nekad neesmu izpratis. Tomēr ir cilvēki, kuri ir saņēmuši mācību ar pirmo reizi, lai saprastu, ka viņi strādā tiešā kontaktā ar citiem cilvēkiem. Tad viņiem tā ir. Uzreiz, ar septīto prātu atpazīstot tādus kā es, kļūst neiedomājami jauki. Tāda ir arī šī tante.

Apmēram sešdesmit gadus veca, sakopta, ar pareizu un manai gaumei atbilstošu manikīru, frizūru un apģērba gabaliem. Persona tad man ir patīkama gan vizuāli, gan saskarsmē. Šis radījums tagad stāvēja mana deguna priekšā.

“Maksa par nakstsmītni vienai personai Ir vairāk nekā simts astoņdesmit eiro mēnesī. Ir atlaides. Ja jūs būtu students vai pasniedzējs, tad cenas būtu pavisam citas, ”viņa skaidro savu cenu politiku.

Vispirms apskatīsim iespēju par simt astoņdesmit.

"Šeit ir duša, šeit ir virtuve, tur atkritumu tekne, tikai picu kastes, lūdzu, nepiepildiet pilnībā - tās iestrēgst. Šeit ir tehniskā telpa - tur jūs varat ņemt spaiņus, lupatas.. Istabu uzkopj pats īrnieks, koplietošanas telpas uzkopj apkopēja, ”viņa ekskursijas laikā komentē.

Mani tas viss iepriecina un apmierina un nakstsmītne man ir.

"Jūs ienesat somas un dodaties lejā, viņi jums iedos gultasveļu," saka saimniece. Kopumā, ja cilvēciski, viņa šeit ir vadītāja. Tāpēc arī sieviete, kas sēdēja reģistratūrā, iepazīstināja viņu ar mani. Beidzot man izsniedz istabas atslēgu. Atslēga ir ar “koka muciņ” Klasiski šim stilam.

“Izvēlieties gultas veļu. Kāda jums patīk vairāk, tad ņemiet to. Mēs to pierakstām. Lūk dvielis. Šeit ir liels. Lūk, mazais. Šeit ir virtuve. Izvēlies segu, spilvenu, ”man saka un visu iegrāmato. Viņa pasniedz man tualetes papīra rulli, noplēš pāris miskastes maisiņus.

Ir viena dušas telpa, viena virtuve, pāris tualetes, vairākas izlietnes piecām istabām. Lielāko daļu no šī interjera joprojām redzēja Latvijas komunistu laikos pirms trīsdesmit un vairāk gadiem. Sadzīves tehnika toties ir jauna.

Manas istabas greznība ir : divi skapji, skapis ar plauktiem, divi krēsli, galds, spogulis, gulta, atkritumu tvertne. Grīda, kas nokrāsota ar grīdas krāsu, bet visam pāri moderna ugunsdrošības sistēma. Gultas veļa ir svaiga, ar tīru smaržu. Un tās nav nekādas plānas lupatas no tuvākā Jysk. Bet sega ar spilvenu ir vienkārši kā atkritumi, sintētisks “ziemošanas līdzeklis” un sintētika iekšpusē jau sākusi sadalīties.

Vai varbūt nav “sintētisks ziemošanas līdzeklis”? ES nezinu. Ir pieejams bezvadu internets.

Grīda izskatās kā botāniskais dārzs. Tagad palma, tagad koks, tagad milzīgs nezināms zieds. Džungļi. Manas mērkaķa smadzenes netiek skaidrībā, truli blenžot grīdā, kad esmu beidzot atsēdies un gribu smēķēt.

Ievēroju, ka rakstveida atgādinājumi un pieprasījumiem ievērot tīrību un kārtību studentiem un pasniedzējiem ir uz katra stūra, ir visur. Piemēram , “Neesi cūka! Pēc mazgāšanās savāc savus matus! ". Tas ir dušā. Ar roku rakstīts. Un ar uzskatāmu zīmējumu” “Lūdzu, aizveriet durvis !!" Utt. Un divas izsaukuma zīmes. "Izmantojiet suku." Tas laikam domāts man un Čaka ielas meitenēm. Pēc erotikas neiztiek pat te, es nodomāju. Uzraksts, kā saprotat, atrodas tualetē pie spoguļa.

Atgādinājumi un pieprasījumi ir visur. Katrā stāvā ir balkoni. Bet smēķēt drīkst tikai uz ielas. Un tad man ir jānokāpj no sestā stāva. Es jūtu, ka es smēķēšu mazāk. Slinkums ir krievu progresa dzinējspēks, tāds, šķiet, bija pirmais Faradeja likums. Un arī pat tas attiecas uz mani.

Novērtējums naktsmītnei? “Smēķēšanu var atmest, nesmēķējot nemaz”.

Atbildēt

»

Nekad nevērtējiet citus pēc sevis paša!

Turpinājums sekos.

Atbildēt

»

Jūs redzat patieso Rīgas seju, ko slēpj masu mediji un politiķi.

Neviens šo okupantu piedirsto Rīgas daļu negrib redzēt un rādīt.

Atbildēt

Paldies autoram. Vienkārši kauns lasīt par Rīgas domes bijušās un esošās vadības korumpētību un noziedzīgo nolaidību.
Arī policijai pie vienas vietas..
Tas noziedzinieks Rieksts noteikti maksāja kukuļus galvenajiem.
Bet mūsu KNAB var tik noplātīt rokas.
Kā parasti.

Atbildēt

Divdesmitviens cilvēks vienā telpā. VISS IR ĻOTI, ĻOTI CIEŠI.


Mēs ejam tālāk. Pirms vairākiem gadiem man izdevās nakšņot hostelī, kur vienā istabā vienlaikus bija divdesmit viena gultas vieta. Pat es to negaidīju pēc Krievijas armijas kazarmās pa vadītiem gadiem. Bet variantu nebija - slikti laika apstākļi, tumsa, es absolūti nevēlējos vilkties kaut kur citur. It īpaši ar smagām somām, kas bija piebāztas ārzemju šmotkām. Hostelis atradās aiz Centrāltirgus - Strugu iela 2A.

Glīti nokrāsotā ēka atstāja respektablu iespaidu. Tās iekšpusē gaidīja vilšanās. Te pavisam nesen bija atvērts hostelis, tāpēc viss bija samērā pienācīgi, var teikt, ka viss bija jauns.

Lūkojot no citas puses, man piedāvāja gultu divdesmitvienvietīgā stabā par desmit eiro.
Iestādē gandrīz pilnībā strādāja ukraiņu strādnieki, kuri ieradās Latvijā “peļņas nolūkos”. Un es apgūlos, mēģinot aizmigt uz pavisam jaunas gultas, uz jaunas un svaigi klātas gulttas, bet ar divdesmit “klasesbiedriem”. Tajā pašā laikā viens skatījās filmu, otrais klausījās mūziku, trešais lasīja ar ieslēgtu gaismu nakts vidū un tā visu nakti. Šādos apstākļos aizmigt ir vieglāk, bet nav tāda komforta kā Londonas Hyde park zālienā. Novērtējumi rodas salīdzinot.

Ja salīdzina izdegušu hosteli ar atsevišķu dzīvokli vai viesnīcas numuru, tad, protams, mana situācija bija nožēlojama.


Salīdzinot ar citiem hosteļiem, nodegušais japāņu stila centrs nebija sliktākais variants. Vienkārši žurnālistiem tā ir, ja ir aktuāla tēma, karsta (šajā gadījumā dedzinoša, ugunīga), tad jāizvelk negatīvais - tas tiek pārdots labāk.


Bet kā gan svinēt sasniegumus ar desmit līķiem? Tātad šāda veida publikācijās lielākā daļa sabiedrības nevēlas objektivitāti. Tas ir tas, ko žurnālisti bieži bauda un izmanto pēc amerikānu padomu saņemšanas mediju jomā..
Neskaitāmi ziņu portāli pārpublicēja Delfi.lv materiālu, pamatojoties uz stāstu par igauņu pāri, kurš pagājušajā vasarā uzturējās japāņu stila centrā.


Igauņi ir pārliecināti, ka tas ir pretīgākais hostelis, kurā viņi jebkad gulējuši.
Portāli sacentās ar šīs publikācijas skandalozajiem virsrakstiem. Es saprotu, ka masu mediji krīt vilinājumā pēc iespējas labāk izmantot nāves tēmu - tāda ir realitāte. Bet uz ko gan cilvēki var paļauties, īrējot istabu par deviņiem ar pusi eiro divām personām diennaktī? Šajā summā ietilpst arī brokastis. Ko viņi sagaida? Pieczvaigžņu viesnīcas līmeni? No rīta omāru un šampanieti?

Par deviņiem ar pusi eiro diviem. Galvaspilsētas centrā. Pašā sezonā. Ar brokastīm. Tas nedarbojas šādā veidā. Rīgā ir daudz pienācīgu viesnīcu piedāvājumu, kuru cena ir līdz trīsdesmit eiro. Jā, tas nebūs centrs. Jā, cenā nebūs iekļautas brokastis. Bet tā būs pienācīga un ērta istaba.

Kā jau rakstīju, esmu vairākkārt uzturējies nodegušajā japāņu stila centrā. Šis nebija pats pretīgākais hostelis. Es to pat sauktu par pieklājīgu. Viss ir relatīvi. Protams, ir žēl bojāgājušo.

Atbildēt

Lētajās viesnīcās neesot daudz labāk. Kaut viesnīcu likums ir.
Vispār jau totāla korupcija visur lv.

Atbildēt

»

Žurnālisti ir pārkvalificējušies par sab. Att. Specialistiem.
Rakstus cep praktikanti.

Atbildēt

»

Turpinājums sekos.

Atbildēt

»

Ziniet, tas nav nekas jauns, tas sabiedrības klases jautājums.Cik viegli ar to spekulēt mūsdiemās. Arī man auditorijā kontingents...

Atbildēt

Vai mūsu vietējie žurnālisti ir tik ļoti piebaroti no rokas, ka pat nevēlas paskatīties apkārt, kas notiek? Vai žurnalisti ir pārdevuši savu sirdsapziņu un aizmirsuši, ka ir 4.vara un nodevīgi klusē tad, kad būtu jāceļ trauksme?

Atbildēt

Teksts interesanti uzrakstīts. Gūgļa tulkotājam tas būs neizpildāms uzdevums.
Bet kāda līdzkomentētāja veikumu varētu dēvēt par “ izvirtībām izpušķotu pārstāstu, kas atspoguļo autora zemapziņas vēlmes”.

Atbildēt

POSH hostelis pie Centrāltirgus. Viss dirsā. Visīstākais “krievu hostelis”.Tā varētu teikt.


Šī ir vissliktākā vieta, kur vien esmu bijis un nakšņojis. . Es vienmēr zināju, ka, ja es veiktu pārskatu par hosteļiem Rīgā, POSH atradīsies zem apzīmējuma "pašā dibenā". Hostelis Posh atrodas Rīgas centrālajā tirgū. Kā jau rakstīju iepriekš, pat čigāni tam met līkumu.

Esmu tur palicis divas reizes. Pirmo reizi, kad to izmantoju, tas bija ārkārtas gadījums - portālā ss.lv redzēju sludinājumu, tur bija teikts - lēti un centrā. Ilgu laiku meklēju iezīmēto ielu, izrādījās, ka tas ir tirgus - stunda jau bija vēla un es biju pārguris un tikko nokāpis no plosta, izmetis cilpas pa galvaspilsētu un nevēlējos doties uz kādu citu vietu. Paliku. Arī otro reizi es tur nakšņoju, tā teikt, spiestas nepieciešamības dēļ. Tur mani aizveda kāda prostiuēta persona, jo man skanošais bija izmaksāts pirmdienā un vēl turējās. Kad viņa paveica savu darbu kāpņu telpā par piecpadsmit eiro, vietas citās budžeta iestādēs varēja būt jau aizņemtas, un man nācās apstāties pie tirgus hosteļa izvēles.

Arī tur nebija vietu, bet man piedāvāja nakšņot uz virtuves dīvāna. Nebija variantu.

Šodien Posh apmeklēja trešo reizi. Tagad viņi pieprasa septiņus eiro par nakti par gultu. Ja jūs īrējat mēnesi, tad diena maksās piecas. Pēc izskata nekas nav mainījies - tas viss izskatās kā parasts bordelis. Jūs to viemēr varat pazīt pēc smaržas. Sviedru, nemazgātu zeķu, plastmasas izstrādājumu, stiprināta vīna, lēta alus smarža. Istabas desmit. Viesi dzīvojas lielā zālē, kas izskatās pēc barakas: gultas, gultas, gultas, maisi, maisi, maisi, somas, drēbes.

Ja Japāņu stila dzīvojamais centrs, kas nodega, tika atrasts caur rezervāciju, tad Posh iedzīvotāji, es baidos, vispār nav pazīstami ar tādu jēdzienu kā Booking. Iepriekš POSH tika atrasts caur sludinājumiem portālā ss.lv, tagad - tikai ar mutvārdu daiļrades starpniecību, un liela nozīme Ir tam, ka ir brivas vietas no 4 eiro tikai par nakti. Tur nav vietu par četriem eiro dienā, bet jūs varbūt varētu sarunāt!


Neviens ārzemnieks (esmu atgriezies pie ministra Nemiro teiktā) nekad nepaliks Posh.

To es jums noteikti saku. Tur ir patiešām bīstami.
Dušā iet praktiski nav iespējams. Un pat ne tāpēc, ka dušas paliktnis ir līdz potītēm piepildīts ar dubļainu vircu, kanalizāciju neviens ilgi nav iztīrījis, bet gan tāpēc, ka jūs neiesit dušā ar visu savu mantību, ko nesat sev līdzi. Es noteikti neiesaku savas mantas atstāt bez uzraudzības ne brīdi. Neiesaku arī uzticēties kaimiņam, ja viņš saka: "Ej mierīgi, es pieskatīšu tavas lietas". Viņš tās tiešām "pieskatīs". Tas ir pilnīgi droši.

Man tas ir ļoti liels noslēpums, kāpēc šis hostelis ilgu laiku nav slēgts. Īpaši ņemot vērā reidus šādās iestādēs, ņemot vērā traģiskos notikumus. Centrāltirgu izremontēja un veiksmīgi slēdza krāmu tirgu, nojauca kioskus, ziņo it kā par visu labo, taču POSH tur joprojām pastāv.


Lai par manu vārdu pareizību pārliecinātos, jums noteikti tur jādodas. Iespaidi uz mūžu saglabāsies satriecoši labi.

Atbildēt

Artuss Kaimiņš Covidu dabūja hostelī.

Atbildēt

»

Žīdietei Signītei nauda patīk, to pēc sejas izteiksmes var redzēt.

Atbildēt

»

MARTAS IELAS HOSTELIS UN TRĪS LĪMEŅU GULTAS
Martas ielas hostelis atrodas uz tā paša nosaukuma Martas ielas.

Šis ir tipisks “krievu hostelis". Jā, tur esošajiem darbiniekiem ir valodas problēmas. Un kādas vēl! Bet visbrīnišķīgākajā veidā viņi prot izskaidrot situāciju jebkuram ārzemniekam, kas tur iemaldījies. To ir jāredz, tā ir meistarība!


Šeit valda gadījumu iepazīšanās atmosfēra un seksuālo kontaktu ātra trīslīmeņa nodibināšana visu dzimumu personām. Visu dzimumu, es teicu, tas atbilst “krievu hosteļa” labākajām tradīcijām - он, она, оно... Ja tas tevi netraucē. Un tā: viss tīrs, patīkams, kabatas budžeta formāts.


Brokastis ir iekļautas cenā. Ja tās patiesi sastāv no graudaugiem ar pienu un sviestmaizēm ar lētas desas vai siera izstrādājuma šķēlītēm, tad tam var ticēt. Bet tās ir un nav tālu jāmeklē. Tūrisma sezonā tur var pavadīt nakti, meitenes par samakstu pašas karas kaklā, sākot no pieciem eiro “par ātro reizi”. Pieci par diennakts gultas īri plus pieci par meiteni no Latgales diennakts pavadīta un dzirdēts kārtējas “viņas bēdu stāsts”. Man tas der. Ar seksu nodarboties trešā līmenī pie griestiem ir pagrūti. Tāpēc, ka divpadmitvietīgā istabā kāds var ienākt negaidīti un izteikt savu vēlēšanos kulturāli. Tāpēc iesaku tualeti vai dušu.

Vai gultasvietu par simts līdz simts divdesmit eiro mēnesī. Tie, kas nekavējoties maksāja par mēnesi uz priekšu ar brokastīm, nevarēja pieteikties uz kaut ko labu. Par šo naudu jums tiks piedāvātas divpadsmitvietīgas istabas ar trīs līmeņu gultām (vienīgais hostelis, kurā tādas esmu redzējis).

Bet ir diezgan iespējams nakšņot pāris dienas vieglas uzvedības sieviešu ātras pieejamības dēļ. Es, Motrosovs Genadijs, vienmēr bez izņēmuma lietoju prezervatīvu. Uz šiem jautājumiem hosteļa administrācija neskatās caur pirkstiem. Varat labi saprast, ka tas nav pritons, ja saprotat krievu valodu “krievu hostelī”.


Personāls, kā jau teicu, ir jauks. Vieta priekš Rīgas dzīves ir pienācīga. Var redzēt, ka kovidsērga un policija, un citi dienesti šai vietai met līkumu.

Starp citu! Ir arī divvietīgi numuri. Var viņai un viņam, ja ierodas divatā, pases uzrādīšana nav obligāta. Protams, bet par citu kabatas budžetu. Personāls pretimnākošs, visi mīl naudu. Te to īpaši labi redz.

Iedzīvotāju kontingents visdažādākais. No tūristiem līdz strādniekiem. No prostitūtām līdz izbijušiem ministriem. Kā pa miglu atceros pensijas vecuma “krievu armijas ģenerāli”, kurš izīrēja savu trīsistabu dzīvokli klusajā Rīgas centrā Alberta ielā, bet pats dzīvoja trīslīmeņu gultu istabā. Viņam patika jaunākās ielenes. Viņš, krievs būdams, nekad tās nesauca par šļuhām. Pat dažreiz atteicās lietot trīsstāvīgos vārdus viņu klātbūtnē. Nepalīdzēja arī grādīgais. Vienīgi dažreiz palika pie mordiboju un razborku īpašā slenga, kad paņēma pār mēru.


Tad es atceros meiteni, kura dienēja nacionālajos bruņotajos spēkos un devās atvaļinājumā uz Rīgu, apmetoties Martas ielas hostelī. Es viņu vienmēr jaucu ar ar kādu apkopēju Soņu, kura sešos no rīta pa koridoriem klusi vazājās ar grīdas lupatu. Tajā pašā laikā, kā viņa man paskaidroja, bruņotajiem spēkiem jāsniedz akceptēšana iestādei, kurā viņa uzturēsies atvaļinājuma laikā. Šis Martas ielas hosteļa līmenis pilnā mērā ir akceptēts un iekļauta NATO izcilības centra ieteikumu sarakstā.


Istabās nebija nekā, izņemot gultas. Bet ir koplietošanas telpa ir ar lielu galdu, krēsliem, dīvānu, televizoru, grāmatu plauktu ar grāmatām nospeķotiem vākiem. Ir atsevišķa virtuves zona. Maza, bet tur nekas nav pat salīdzināms ar Vatikāna kurpju tīrāmo telpu izmēru ziņā. Vairāki ledusskapji. Lielāki un mazāki. Tik lieli un mazi, kādus vien varat iedomāties un visi rindā, kas iesniedzās koridorā. Tīra vannas istaba, ko neviens nelietoja un dušu telpas. Lietotus prezervatīvus nekad neesmu redzējis, neskatoties uz to, ka koridora stūrī neievērojami iespiests mirgo prezervatīvu pārdošanas automāts.

Ir arī Iespēja nodot savu netīro veļu mazgāšanai. To pieņem tā pati Soņa, kas sešos mazgā koridorus. Pēc desmitiem vakarā iestādē darbojas "klusuma režīmā". Dzird tikai elsas un nopūtas. Gaisa sastāvs telpās ir galvu reibinošs.

Hostelim nebija izkārtnes un, ticiet man, to būs grūti uziet.

Hostelus it kā esot saistīts ar uzņēmēju Ernstu Riekstkambari, kurš tiek meklēts saistībā ar traģēdiju japāņu stila hostelī pilsētas centrā “pie Merkeles”.

Mans novērtējums par hosteli jums nepateiks pilnīgi neko. Es tajā apmestos uz gadu raibās publikas dēļ.

Atbildēt

bija aizņemts ar sekretāres Signes apsēklošanu darba laikā:


Iekšlietu ministrijas (IeM) Informācijas centrs aprīlī un maijā piešķīris divus pasūtījumus uz četriem gadiem par kopumā 2,6 miljoniem eiro firmai "KB Open", kas iepirkuma laikā piederēja IeM parlamentārās sekretāres Signes Boles dēlam Kārlim Bolem, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Atbildēt

в две тысячи восемнадцатом?

Atbildēt

»

CENTRA HOSTELIS. Viņiem vajadzētu būt vismaz apbalvotiem ar PSRS kvalitātes zīmi.

Dodieties uz Briznieka-Upīša ielu. Centra hostelī. Cenas un kvalitātes attiecības ziņā šī ir labākā vieta. Esmu tur uzturējies neskaitāmas reizes, daudzus gadus pēc kārtas, un plānoju tur palikt arī nākotnē kā ceļojošā “FSB cirka mākslinieks” no “Kremļa botu Krimas” komandas.

Kad iebraucu tai lietā par hosteli, man vispirms ienāca prātā, ka viņiem vismaz jāpārdod heroīns, ar ko pa laikam “balujus pri ženšinah”. Lai šīs iestādes uzturēšana būtu rentabla, tai vajadzētu būt izdevīgai. Vai otrādi. Fotoattēli viņu Interneta vietnē un viņu Facebook lapā ir pilnīgi patiesi. Nereāli foršs personāls, Maskavā nekad tādu neesmu sastapis.

Patīkami. Izmešana no hosteļa nenotiek arī pēc kārtīga rauta, trokšņošanas un pat daļas rēķina nenomakāšanas par sadauzītām vodkas karafēm. Personāls vienmēr vēl ir gatavs palīdzēt. Es nezinu, kā tur tiek pieņemti darbinieki, kā viņus pārbauda ar mobingu, bet tas, kurš nodarbojas ar Central Hostel personālu, noteikti neēd savu maizi “no rokas”. Šis ir arī "latviešu hostelis".
Nevienā citā šīs cenu kategorijas iestādē nav tik daudz visu veidu atlaižu (un ārpus sezonas tur varēja pavadīt nakti pat par sešiem ar pusi (pēc kulturālas kaulēšanās) eiro dienā sešvietīgā istabā).

Atsevišķa istaba ar atslēgu, televizoru, kam ap 200 programu (nav jālieto alkohols), bezmaksas WI-FI, stacionāru Makintoš datoru, atsevišķu sex rotaļu istabu un trenažieri, kondicionieri un elektroniskiem svariem. Atsevišķa bagāžas telpa. Pilnībā aprīkota virtuve. Vairāki kafijas veidi, desmitiem tējas veidu, kakao, pāris piena veidi - tas viss ir bonuss. Personīgie seifi ieroču glabāšanai katrā numurā. Tīrība visur. Viņi jums pat piedāvās mājas čības. “Piedāvājiet lietussargu lietus gadījumā!”, es viņiem teicu. Autostāvvieta. Smēķētāju istaba. Terija "Stockmann" jaunie dvieļi. “Neuzskaitīt visu!”, es sev skaļi teicu. Pārsvarā dzīvo ārzemnieki. Ļoti patīkama vieta. Pašā centrā. Duševno iesaku. Un es novēlu īpašniekam un darbiniekiem nenolaist savas latiņas.

Es gribētu atzīmēt ļoti kuriozu brīdi, kas ir kļuvis par tradīciju viesnīcā. Virtuvē ir atsevišķs plastmasas grozs ar pārtiku, uz kura katra iepakojuma ir marķieris ar uzrakstu “for FREE”, tas ir, “bezmaksas”. Ļaujiet man paskaidrot. Jūs ieradāties hostelī pārnakšņot, nopirkts tuvākajā pārtikas veikalā, piemēram, makaronus un brētliņas tomātu mērcē ar Top līnijas lēto zīmi un gribat uzvārīt zivju zupu, lai pagatavotu ko labu, bet labi, jūs gribējāt zupu. Jūs neapēdīsiet savu zupu, bet visu Free sviesta paciņu noteikti, atņemsiet sev lieku darbu vārīt! Lieliski! Bet konservus ar brētliņām tomātu mērcē atstāsit, ar llodīteni uzrakstīsit uz bundžas “FREE for your soup”. Man šķiet, ka tas ir normāli un kaut kā ļoti kaut kā garīgi.

Hostelis šobrīd ir slēgts. Par to liecina vējā drebošs papīra gabals uz durvīm ar tālruņa numuru. Es sazvanu. “Jā, diemžēl hostelis vēl nedarbojas, esam kovidslimi! Mēs joprojām esam slēgti vismaz divas nedēļas, ”atbild dobja sievietes balss.
Mans vērtējums - es jums to iesaku.

Atbildēt

Teksts ar bildem - https://www.facebook.com/JaNeNavsegdaNaDne/posts/119514630290835

Atbildēt

»

TĪĢERA ​​HOSTELIS. Ne zivs, ne gaļa..kā teiktu mēs, krievvalodīgie..
Apbraukuši ēku, jūs nokļūsiet Tiger hostelī. Precīza adrese ir Raiņa bulvāris 31. Vienīgā vieta, kur ieraudzīju norādi “Uzmanību! Hosteļa telpas ir aizliegts izmantot. " Zīme rotā galvaspilsētas Stroyuprava logotipu. Tiger hostelis nav ne zivs, ne gaļa. Esmu tur uzturējies vairākas reizes.

Tas nav vislētiskākais - ja nemaldos, kaut kas apmēram divpadsmit eiro dienā koplietošanas telpās. Tas nav no tīrākajiem. Bet arī tur nebija atklāti redzamu netīrumu. Ne pārāk labs aprīkojums- neliela virtuvīte ar minimālu inventāru. Šis Hostelis ir stāsts par neko. Nav komforta, nav biznesa pieredzes, nav izdevīgas cenas. Ja vien atrašanās vieta laba - centrs.
Spriedums (dziļi subjektīvs): pat ja tādu atver - nav tā vērts.

“Cik jūs tālu esat no patiesībes, bet tuvi savām tukšām iedomām!”

Tas tā, kad dzirdu vēl vienu ierēdņa komentāru par lietām, kurās viņš neko nesaprot. Tajā pašā laikā viņš runā bezkaunīgi pārliecinoši, kas ne tikai vairo mītus un stereotipus, bet arī ietaupa viņa “žopu”. Tas man ienāk prātā - “Cik tālu no cilvēkiem tu esi. Un savos izteikumos viņi ir šauri. " Es tagad runāju par izdegušo Rīgas hosteli Japanese Style Centrum.



Radio Baltkom ēterā parlamentārās komisijas par tautsaimniecību vadītājs Ralfs Nemiro sacīja: “Pirmkārt, kļuva skaidrs, ka šādi hosteļi pastāv. Mēs kā Latvijas iedzīvotāji šādus hosteļus neizmantojam ”. Lai to saprastu parlamenta komisijas vadītāju, bija vajadzīgi desmit līķi. Vēl daži līķi un, iespējams, Nemiro saprot, ka arī latvieši izmanto līdzīgas īstermiņa īres vietas. Un beidzot saprot un uzzin, ka tas viss šo hosteļu kontekstā ir Saskaņas pārstāvja Nila Ušakova atstātais mantojums, pēcokupācijas Latvijas perioda smagais mantojums, ka tavu māt!

Daži no japāņu Style Centrum nogalinātajiem, tas jau ir droši zināms, bija latvieši - latviešu tautas pabērni. Okupācijas seku turpinājums ir viņu nevainīgās nāves.


Tālāk Nemiro cenšas pilnībā nepieminēt šādas pagaidu dzīvesvietas, nosaucot tās par "parastajām patversmēm". Tā nav taisnība. Šādu iestāžu kontingents ir ļoti dažāds. Viesu vidū ir gan ceļotāji, politpartiju aģitbrigādes, gan studenti, gan rotācijas kārtībā strādājoši cilvēki, gan vienkārši cilvēki, kuriem lēta nakts ir jāpavada citā pilsētā. Okupācijas mantojums ir smaga nasta un to neviens negrib apjaust.


Iepriekš galvaspilsētas mērs Mārtiņš Staķis izteica pārsteigumu par šādu hosteļu esamību. Ja mēram nebija ne jausmas par šādām nelegālām vietām, tad viņš vienkārši nezināja, kas notiek viņa pilsētā, kuru savām interesēm līdz šim, “lokot sudraba nanoūdeņus ar vodku”, bija savām interesēm pakārtojušas partijas “Gods kalpot Rīgai” un “Saskaņa” ar savu līderi Nilu Ušakovu.

Atbildēt

»

Nepareizi pārtulkots

Atbildēt

»

Es tev tulkoju par baltu velti! Lasi, muļķi!

Atbildēt

Ejam uz “ Viktoriju”. Šī ir viesnīca, taču viņiem ir arī hostelis. Tas ir tuvu Ģertrūdei. Četrpadsmit eiro dienā, ”man pasaka jaunākais no manis uzrunātajiem. “Kāpēc tas ir tik dārgi? Es labāk eju uz Posh, uz tirgu, ”es turpinu runāt. Čigāni atbild korī: “Ko tu, dārgais, tur tu paliksi bez lietām, tur ir cietas “narkotikas ”.. Mēs paši tur neapmetamies un neiesakām jums. "

Kā jau rakstīju iepriekš, pēdējo reizi biju "McDonald's" tuvējā hostelī divas nedēļas pirms traģēdijas. Es iedevu administratoram piecinieku, kurš praktiski nerunāja nevienā man saprotamā valodā, viņš norādīja uz istabu. Ir skaidrs, ka par jebkādām pārbaudēm vispār nevarēja būt runas. Istaba - piecas divstāvu gultas, citas mēbeles, ko attāli var nosaukt par galdu un krēslu.

Zeķu smaržu nomāc "bomžu maisu" smarža. Neskatoties uz to, ka lielākā daļa gultu ir aizņemtas, istabā ir tikai viens jauns puisis. Viņš pats ir no Limbažiem, atbraucis uz Rīgu peļņā, dabūjis darbu, uzturoties šeit - simt divdesmit eiro mēnesī, viss viņam der. Uz gultas ir vislētākais putu matracis, nesaprotamas krāsas veļa, sega - lupata. Šādās vietās labāk gulēt drēbēs, palieciet maisu zem galvas - jūs būsiet vairāk vesels nekā cietis.

Nemazgāta grīda istabā arī pašā hostelī. Koridorā ir ledusskapis (es neko neieteiktu tur ievietot), tam ir kods. Pa pusei salauzta un nepatīkami ožoša tualete un duša. Es nosēdēju naktī uz krēsla un agri aizgāju.
Hostelī “Pie “Merkeles 1”
es paliku desmit reizes, varbūt piecpadsmit pa visu laiku. Neskatoties uz šīsvietas riebumu. Pirmkārt, ērta atrašanās vieta neatkarīgi no tā, ko var par visu to teikt.

Otrkārt, cena. Atkal jums ne vienmēr ir līdzi dokumenti, šeit jūs varētu man piekrist. Un vienmēr bija tukšas vietas. Pat tad, ja pilsētā kategorijā līdz desmit eiro dienā viss jau ir aizņemts. Svarīgs moments: ja vakarā atgriežaties un saprotat, ka esat aizmirsis kodu no durvīm, tad es neiesaku palikt sēdēt pašā ieejā uz palodzes.


Pastāv liels risks, ka tumsā apsargi izskries no ielas stūra un visus bez jautājumiem noslānīs tā, ka maz neliksies.
Pašā augšā (pat lifts uz turieni nestrādāja) atradās, es to sauktu par “etnisko viesnīcu”. Pārtrauca uzņemšanu pirms diviem gadiem, tas vairāk nekā pietiekami. Ne darbinieki, ne iedzīvotāji nerunāja nevienā man saprotamā valodā. Lielākā daļa bija hinduisi.. Bija arī afroamerikāņi.


Es pat teiktu, ka afroamerikāņi - melni kā vārnas, kā piķis. Es sēdēju vestibilā un domāju "kāpēc es vispār šeit ierados". Ēdienu gatavošanas smarža izplatījās visā telpā. Tas smaržoja pēc Krišnas zaķiem. Konkrēti. Dušas kabīne atradās tieši tualetē. Lai būtu skaidrs, šī nav apvienota vannas istaba. Šī ir tualetes telpa, kur blakus tualetei tika iespiesta dušas kabīne. Visapkārt dzirdama man nepazīstama valoda ... Un tad: "Jobansrots!". Ak un vai, cik labi un ausij tikami! Neaprakstāmi. Bija trīs baltie. Mēs sākām runāt.

Jaunākais no viņiem ir puisis ap deviņpadsmit. Manā klātbūtnē viņš pāris stundu laikā nopelnīja vairāk nekā pieci simti eiro. Sēžot vestibilā uz oranžā dīvāna, viņš uz galda liek tik rēķinus un skaita piķi. Pēc stundas viņš nopelnīja vēl tikpat daudz. "Es mīlu savu darbu," viņš teica.


Visi trīs strādāja vienā virzienā, vienā, tā teikt, aroda jomā - viņi zaga no veikaliem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Stockmannam bija tās “trakās dienas”,tāpēc viņi ieradās pie viņiem izbraukumu gastroļos Rīgā. Puišiem bija interesanta nozagto preču pārdošanas shēma - sociālajos tīklos (Odnoklassniki un Vkontakte) tika izveidoti konti, piedāvājot preces pārdošanai (patiesībā tās bija preces, kuras viņi potenciāli varēja iznest no veikaliem).

Klients bija ieinteresēts iegādāties produktu, viņš to ieguva. Tas ir, viss notika tikai pēc pasūtījuma. Sākot no dārgām drēbēm un apaviem līdz alkoholam. Viņi paņēma pusi veikala cenas par jebkuru produktu. Lietas tika straumētas no veikala līdz klientam- pircējam.

Viena vairāk vai mazāk pienācīga iestāde “Merkel “1 - dzeltenā viesnīca, kas jau sen ir likvidēta. Vismaz tur bija skaidrs, ka ne tikai gultas ir ieliktas un matrači uz tām uzsviesti, bet ka viņi ir veikuši remontu un centušies ko uzlabot.

Visā ēkā hosteļi mainīja nosaukumus ātrāk, nekā bija iespējams izsekot, taču viņiem visiem bija viena kopīga iezīme - nebija skaidras naudas kvīšu, antisanitāri apstākļi, pārsvarā noziedznieku vai tuvu kriminālajam kontingentam klientūra, lētums.
Es nemaz neesmu pārsteigts, ka tas viss Latvijas masu medijos tiek noklusēts. Tikai žēl, ka tas prasīja cilvēku dzīvības..


Lūk, bet kur tagad pārvietot tos, kas dzīvoja uz “Merkeles 1” pastāvīgi? Tos, kas ieradās galvaspilsētā, lai kaut ko nopelnītu izdzīvošanai un kaut kā savilktu kopā galus? Zajebal! Tas ir cits jautājums. Lai gan, lai cik ciniski tas neizklausītos, esmu pārliecināts, ka, tiklīdz troksnis par ugunsgrēku mazināsies, šeit atkal tiks atvērti hosteļi. “Svēta vieta” trūcīgo slānim, dzīves pabērniem nekad nav tukša!

Atbildēt

Iztulkot visu! Līdzekļus honorāram par šo pētījumu konfiscēt no abu parazītisko viesstrādnieku kontiem!

Atbildēt

»

"PSRS drazu līdz pat starptautisku uzņēmumu valdēm"
Ja runa iet par air baltic un tā priekšnieku padomju ungāru, tad jāpiekrīt.

Atbildēt

Malacis krievs par tādu pētījumu vajadzētu samaksāt un arī iztulkot par budžeta naudu.
Normālam krievu valodīgajam nav pat kur pārnakšņot, visur pilns ar gopņikiem, sovokiem un pārējo PSRS drazu līdz pat starptautisku uzņēmumu valdēm.

Atbildēt

PRŪŠU NAMS. Viesnīca ar salauztām dušas durvīm. Durvīs izurbināti caurumi.
Viena no pretīgākajām vietām galvaspilsētā ir “Prūšu nams”, ko sauc par viednīcu. Tas atrodas Ķengaragā uz Prūšu ielas ar tāda paša nosaukuma izzudušo tautu. Es biju tur vienreiz, kā reizi pirms trim gadiem. Es vairs īpaši nevēlos tur atrasties, ja mani tur uzmaklētu radi vai draugi. Lai viņi nekad neuuzin, ka esmu bomzis vai “matrozis bez kuģa”.

Tagad gulta uz nakti Prūšu namā maksā desmit eiro, bet ja vēlaties uzdzīvot istabā viens pats, būs jāmaksā divreiz vairāk.

Viesnīca Prūšu nams sadarbojas ar vietējiem darbspēka vervētājiem, kuri uz galvaspilsētu ved zemas kvalifikācijas “doktorus un profesorus”, “skoltājus” no laukiem

Hostelis tevi sagaida ar zeķu un “uzvārītas ātrās nūdeles” smaržu. Šādi hosteļi parasti tiek rādīti krievu filmās. Jūs zināt, kā tur ir, kad viņi izmitina nelegālos imigrantus, tadžikus un moldāvus un lietaviešus. Tiem noteiktas dzīvesvietas - gari šauri gaiteņi, istabas, istabas, istabas kā Holivudas filmās, kad policija meklē narkomānus. Tā ir grīda visam, tavu māt, par ko es te vispār runāju - "Čerkesu" pasaule tualetēs, šķīstošās Indijas kafijas un Nescafe pasaule "trīs vienā". Desu pasaule "pusotrs eiro par kilogramu" un uzreiz. Nav jāstāv rindā vai jālūdzas, lai iedod. Pašdarinātu tetovējumu, kečupa sarkanās plastmasas pudelēs un lēta klaipiņa pasaule. "Privātā zīmola" Rimčika Optima linijas pasaule.

Istabas rotājums satriecošs : piecas gultas, salauzts skapis, galds bez kājas, pāris cauri krēsli - vairs nav brīvas vietas. Garā, šaurā gaitenī ir kopīga virtuve visam stāvam. Elektriskā plīts diviem degļiem, viens nokvēpis melns, ledusskapis ar šķirbainām durvīm, blīvējums nenosakāmas izcelsmes, viena tējkanna uz simts iemītniekiem. Divas izlietnes ar sarūsējušiem caurumiem. Un rindas uz visu no rīta. Maskas neviens nelieto. Pie sienas virtuvē valsts prezidenta E. Levita bilde. Kāds tai uzšļācis svaigu ketčupu. Viens “krievu laiku” lampu televizors Rekords. Rāda apbrīnojami labi. Labi, ka hostelī gandrīz neviens vakaros negatavo ēst, tāpēc uz virtuvi tad nav rindu un citi var sāk brokastot.
Mans verdiktis -es jums to neiesaku.

Atbildēt

Šitas ir labs.

Atbildēt

Dodos uz Red Nose Hostel, kas atrodas Vecrīgā.

Es samaksāju par rezervāciju. Viņi izsniedz kases čeku, atslēgu. Es eju augšā. Atveru durvis. Istabā ir tumšs. Pulksten desmit vakarā. Divas divstāvu gultas, virtuvīte turpat. Divi guļ. Pirmajos līmeņos. Es neieslēdzu gaismu, kāpēc modināt cilvēkus, varbūt viņi ir noguruši no darba, varbūt kaut kas cits. Viens paceļ galvu no spilvena. “Nez, kura no sēdvietām ir brīva?”, jautāju. Viņš atbild ar sapītu mēli. Un atkal nokrīt ar galvu uz spilvena. Es skatos apkārt. Virtuve ir haoss. Iepakojumi ar ēdienu un bez tā, kannas, pudeles, desmiti šokolādes, šokolādes no biezpiena, alus, bezalkoholiskie dzērieni, sulas, daudzas kastes ar firmas smaržām, odekoloni, tualetes ūdens.

... Sasodīts, vēl vienu reizi. Es eju uz dušu, uzkāpju uz gultas otrā līmeņa, saprotama lieta, lai aizmigtu.

Uzslējos augšā agri. Kaimiņi arī. Abi. Viens, kas jaunāks par piecdesmit, zvalstīgu gaitu, atlētisks. Viss zils jo zils. Kupoli, dēmoni, tādi ir tetovējumi. Kalts mākslai ir viss rumpis. Uz krūtīm svarīgs pareizticīgo krusts mirdz zeltā. Blakus gultai uz krēsla - Armēņu jaka. Otrais ir trausls, apmēram tādā pašā vecumā. Puišus "lauž", puiši "velkas”puišus joprojām it kā "nelaiž vaļā lomkas". Viņi paņem maku un pēc kārtas iet uz tualeti. Puiši ar savu "sistēmu". Ir skaidrs, kāpēc es saņēmu vietu lētāk.

Atbildēt

Izcils pētījums! Būtu jāspiķo kārtīgs honorārs, Kariņa valdības ierēdņi par tādu saņemtu kādus nx100000 eirīšus vismaz!

Atbildēt

Ir bijis raksts pietiek: https://m.pietiek.com/raksti/ko_visu_var_panakt_uznemigs_mahinators,_ja_policijas_un_prokuraturas_parstavji_ir_sakartoti/

2017.gada 31.maijā Rīgā Ventspils ielā 63 b hosteļa klients agrā rītā nav varējis iekļūt kāpņu telpā, kur hostelis, aizgājis uz darba vietu, kas bija otrajā ēkas galā, tur gājis bojā paša izraisītajā ugunsgrēkā.

VP RRP Rīgas Zemgales iecirkņa kriminālpolicijas nodaļas amatpersonas uzsāktajā kriminālprocesā nav bijušas spējīgas konstatēt nelegāla hosteļa esamību Ventspils ielā 63 b, Rīga.
Rīgas Pārdaugavas prokuratūras virsprokurors līdz šai dienai atrakstās, atsakot atjaunot iepriekš izbeigtu kriminālprocesu. Patiesība viņu neinteresē.

Ja Merķeļa ielas hostelis atrastos Pārdaugavā, reālu izmeklēšanu neviens neveiktu. Lieta tiktu pavilcināta un izbeigta.

Atbildēt

C:” Visus hosteļus var aptuveni sadalīt "latviešu" un "krievu". Tas uzreiz ir saprotams pēc reģistratūras darbiniekiem sarunās ar viņiem.

Latviešu valodas darbinieki brīvi runās savā dzimtajā valodā, ar kuru acīmredzami ir viegli sazināties, un angļu valodā, iespējams, viņi zina vēl dažas valodas, taču noteikti radīsies problēma ar krievu valodu. Ne tāpēc, ka viņi nevēlas sazināties ar tevi “diženajā un varenajā” - nē, viņi vēlas un cenšas, bet nepadodas tāpēc, ka viņiem tas tiešām nav pietiekami mācīts. Viņu “krievu valodu” ir grūti saprast. Parasti šādos brīžos es saku: “Runāsim latviski, man būs skaidrāk, bet jums vieglāk, ja mēs kaut ko nesaprotam, tad pajautāsim viens otram”.

Atbildēt

un oficiālās pārbaudes būs visu atzinušas:`` O.K``-darbojaties...Bet,kas tur dzīvo,nesaprotu?Tak pie lopiņiem ir kārtība lielāka/

Atbildēt