Visalkatīgākās un nekaunīgākās amatpersonas – Jaunzeme, Reirs, Ušakovs, Muciņš un Pildegovičs
PIETIEK03.09.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ieva Jaunzeme, Jānis Reirs, Nils Ušakovs, Rinalds Muciņš (attēlā) un Andrejs Pildegovičs, - šīs ir bijušas tās vislkatīgākās un nekaunīgākās amatpersonas, ka dienesta komandējumos, uz nodokļu maksātāju rēķina iegūtos aviokompāniju lojalitātes punktus ir izmantojušas savām privātajām vajadzībām.
Šīs ir tās amatpersonas, attiecībā uz kurām Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) fiksējis, ka tās par valsts apmaksātajiem dienesta komandējumiem saņēmušas aviokompānijas lojalitātes programmas punktus un pēc tam tos izmantojušas privātu lidojumu apmaksāšanai, taču aprobežojies ar mutvārdu aizrādījumiem, - šāds ir rezultāts vairāk nekā gadu ilgušai pārbaudei, kas tika sākta saistībā ar pagājušā gada aprīlī Pietiek publikācijā aprakstītiem faktiem.
Šādi aizrādījumi izteikti pašreizējam finanšu ministram Jānim Reiram, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektorei Ievai Jaunzemei, bijušajam Rīgas domes priekšsēdētājam Nilam Ušakovam, tagadējam Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājam Rinaldam Muciņam un bijušajam Ārlietu ministrijas valsts sekretāram Andrejam Pildegovičam, kurš tagad ir Latvijas vēstnieks ANO.
„Krāj pins punktus un iegūsti bezmaksas aviobiļetes! airBaltic Club valūta joprojām ir pins. Krāj pins punktus, lai apmainītu tos pret bezmaksas lidojumiem, nododamo bagāžu vai airBaltic dāvanu kartēm,” – tā savus lojalitātes punktus pērn reklamēja pašmāju aviokompānija airBaltic.
Aviokompāniju lojalitātes programmu punkti daudzām Latvijas valsts amatpersonām, kas regulāri dodas ārvalstu komandējumos, bija kļuvuši par patīkamu, turklāt neviena neuzskaitītu piedevu pārējam atalgojumam, - faktiski uz valsts rēķina ierēdņi un politiķi guva iespēju iegādāties privātus lidojumus un citus labumus sev un ģimenes locekļiem.
Citviet Eiropā attieksme pret šādas iespējas izmantošanu ir stingrāka. Pirms vairākiem gadiem Vācijā atklājās, ka augstas valsts amatpersonas savus „nopelnītos” lojalitātes punktus ir izmantojušas personiskām vajadzībām.
Viņu vidū bija Berlīnes ekonomikas ministrs Gregors Gisi, kurš bija izlietojis valsts komandējumos iegūtos lojalitātes punktus, lai iegādātos aviobiļetes sev tuviem cilvēkiem. G. Gisi bija spiests atzīt vainu un aiziet no amata, par to pašu tika apsūdzēti vēl vairāki parlamenta deputāti un citas amatpersonas.
Gandrīz visās Latvijas valsts iestādēs līdz pat pagājušajam gadam valdīja neformāls viedoklis – dienesta komandējumos iegūtie lojalitātes punkti ir attiecīgo ierēdņu personiskā manta un papildu labums, par ko iestādes vadībai nav nekādas intereses.
Netieši apliecinot neoficiālo informāciju, ka arī Elitas Krūmiņas vadītajā Valsts kontrolē par dienesta braucieniem saņemtie lojalitātes punkti tiek uzskatīti par personisku mantu, pat šī iestāde skaidroja – tā revīzijās nekad neesot vērtējusi jautājumu saistībā ar aviokompāniju lojalitātes punktu piešķiršanu un izmantošanu publiskajā sektorā un šādu revīziju arī neplānojot.
Vēl vairāk, Valsts kontrole būtībā apliecināja – ir reizes, kad šī citkārt asā un principiālā iestāde var būt ļoti nevarīga. „Dati par piešķirtajiem lojalitātes punktiem ir fizisko personu un aviokompāniju rīcībā un šāda informācija Valsts kontroles pārbaudēm nav pieejama,” E. Krūmiņas viedokli izklāsta iestādes preses pārstāve. Turklāt dažādām aviokompānijām esot „atšķirīga politika lojalitātes punktu piešķiršanā”
Taču nu situācijai būs jāmainās, - jau pagājušā gada pavasarī KNAB sāka pārbaudi saistībā ar tam iesniegumā norādītiem faktiem par virkni ministriju, kurās to apmaksātos lidojumos konkrētu personu iegūtie lojalitātes punkti netiek uzskaitīti un gadiem ilgi ir bijuši brīvi izmantojami konkrēto lidojumos devušos ierēdņu un politiķi personiskajām vajadzībām.
Nu šī pārbaude ir beigusies, un KNAB ir konstatējis, ka Finanšu ministrija jau 2016. gadā, veicot valsts budžeta izdevumu pārskatīšanu, Ministru kabinetā ierosinājusi jebkādus punktus, ko amatpersonas, izmantojot lojalitātes kartes dienesta braucienos, uzkrāj savos privātajos kontos, izmantot dienesta braucienu apmaksai iestādes ietvaros.
Taču ierosinājums netika ņemts vērā, un pašreizējo normatīvo aktu situāciju KNAB raksturo šādi: „Šobrīd no katras valsts amatpersonas godaprāta un ētikas ir atkarīgs, vai valsts amatpersona, dodoties darba komandējumā, krāj sev kā privātpersonai lojalitātes punktus un tos izmanto kā privātpersona.”
Izvērtējot vairāk nekā gadu ilgušās pārbaudes gaitā iegūto informāciju, KNAB identificējis vairākas valsts amatpersonas, kuras ar airBaltic piešķirtu VIP statusa karti sakrājušas punktus arī par dienesta lidojumiem un „iegādājās aviobiļetes privātiem lidojumiem - iegādājās vienu (vienvirziena) vai divus (turp-atpakaļ) lidojumus”.
Šajā rīcībā KNAB saskatījis likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” valsts amatpersonām noteikto speciālo dāvanu pieņemšanas ierobežojumu pārkāpumu pazīmes un sācis vairākas administratīvo pārkāpumu lietvedības.
Tomēr nekādus reālus sodus alkatīgās amatpersonas nav saņēmušas, jo KNAB beigu beigās atzinis „minētos administratīvos pārkāpumus par maznozīmīgiem, izsakot valsts amatpersonām mutvārdu aizrādījumus”.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
