Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Sarežģītā situācija, kādu ikvienā politikas un sadzīves jomā diktē Covid-19 izraisītā pandēmija, liek koncentrēties uz īslaicīgiem uzdevumiem. Tomēr fokusā ir jāsaglabā Latvijas kā valsts un sabiedrības pamatvērtības turpmākajiem gadiem un gadu desmitiem. Savā ziņā līdzīga darba kārtība gaida arī visu Eiropas Savienību saistībā ar nepieciešamību pārskatīt un nostiprināt stūrakmeņus.

Sabiedrībai un ekonomikai smagās situācijās vēl svarīgāk saglabāt uzmanības lokā pamatvērtības, kas, reiz sašūpojušās, var nebūt atgūstamas. Jāatjauno apdraudētais līdzsvars sabiedrībā starp liberālajām un nacionāli konservatīvajām vērtībām.

Valoda nosargāta. Kā ar nacionālo uzņēmējdarbību?

Stabilus panākumus Latvija kā vienīgā valsts pasaulē, kas ir mājvieta latviešiem kā tautai, guvusi latviešu valodas nosargāšanā, pielietošanā un statusa nostiprināšanā. Okupācijas rezultātā skaitliski pieaugušajā divvalodīgajā Latvijas sabiedrībā uz palikšanu iesakņojies valsts valodas neaizskaramības jēdziens, un par šo sasniegumu varam būt gandarīti. Citvalodu iedzīvotāju aktivitātes pierimušas, un maz kurš vairs atceras kaislības, kas virmoja valsts valodas statusa noteikšanas un nostiprināšanas laikā.

Bēdīgākā situācijā ir grūtāk definējamā pamatvērtība, ko vispārēji varētu dēvēt par nacionālo uzņēmējdarbību. Un ne tikai tādēļ, ka mūsdienu globālajā pasaulē un Eiropas Savienībā runāt par "tīru" nacionālo kapitālu ir visai grūti, bet arī tāpēc, ka ārzemju, globālā kapitāla un to pārstāvošās ideoloģijas sabiedriski politisko spēku spiediens bijis un ir ārkārtīgi spēcīgs.

Vispārējās ekonomiskās tendences, kas izceļ lielu, starpnacionālu korporāciju pārākumu pār salīdzinoši nelielām nacionālā kapitāla nozarēm un uzņēmumiem, diez vai pagriežamas atpakaļ, tas ir ekonomikas attīstības noteikts process. Tomēr Latvijai vērts mācīties no tām pašām vecās Eiropas valstīm, kā atbalstīt un stiprināt tieši nacionālā kapitāla uzņēmumus.

Ikviens lielāks vai mazāks Latvijas uzņēmējs, kurš centies iekļūt un veiksmīgi iekļuvis mūsu Eiropas kaimiņvalstu tirgū, noteikti saskāries ar vietējā tirgus aizsardzības mehānismiem. Labi, ja piedāvātā prece vai pakalpojums būs ievērojami pārāks par vietējo uzņēmumu sortimentu. Pretējā gadījumā ārvalsts uzņēmumam būs ļoti grūti kļūt par aizsargātā tirgus spēlētāju. Lieliski, ka Latvija jau gadiem vairs netiek uztverta kā lētā darbaspēka zeme, tāpēc konkurences cīņā priekšplānā izvirzāmi vērtīgāki ieguvumi.

Princips, protams, vienkāršs – kāpēc pirkt no citiem, ja paši varam saražot? Taču reizēm rodas sajūta, ka Latvijā joprojām pārāk atsaucīgi pieņemam visu, kas nāk importā, kaut kādā ziņā ārvalstu investīcijām dodot zaļāku gaismu nekā vietējiem pašmāju kapitāla centieniem.

Jāatzīst, ka esam bijuši pārmērīgi liberāli ar atvērtību ārzemju kapitālam. Šī politika pati par sevi nav slikta, taču pietrūcis mērķtiecīga atbalsta nacionālajai – vietējā kapitāla – ekonomikai.

Nevis nostādot to pret ārvalstu investīcijām, bet līdzsvaram. Arī ES atbalsta pieeju, kas paredz vairāk lietot "zaļo iepirkumu" kā atbalstu vietējā kapitāla uzņēmumiem. Ja, piemēram, čehi spriež, ka ar regulējumu jāliek lielveikaliem tirgot vietējo produkciju, varbūt tā arī mums ir noderīga lieta?

Šobrīd tas ir īpaši aktuāli, jo valdība plāno ES fondu izmantojumu un papildu naudu aptuveni divu miljardu eiro apmērā Eiropas Atveseļošanās un noturības mehānisma ietvaros. Ja atkritumu poligonos ieviesīs biometāna ražošanas iekārtas – tas būtu pareizs solis. Ja ar ES līdzekļu palīdzību tiks uzcelta rūpnīca Latvijā audzēto zirņu pārstrādei proteīna produktos, ja tiks atbalstīta Latvijas mežu kokmateriālu dziļāka pārstrāde, sekmētas Latvijas farmācijas uzņēmumu eksporta un jaunu produktu ražošanas jaudas – arī šie būs pareizi lēmumi, kas palīdzēs vietējā kapitāla uzņēmumu izaugsmei. Šādi ieguldījumi dos arī ilgtermiņa atdevi tautsaimniecībai, jo palīdzēs "ražot naudu".

Mazāk jāskatās to lieluzņēmumu virzienā, kuri katru gadu tikai izved lielas peļņas summas, vairāk jādomā par to, kā stiprināt vietējā kapitāla ekonomiku. Liberālo un nacionālkonservatīvo vērtību līdzsvars ir jāatjauno.

Ģimenes tvērums – pamatvērtība, kas saglabājama

Vēl viena joma, kurā Latvijai jāstiprina savas pamatvērtības, kuras neregulē ne Eiropas, ne citas starptautiskās normas, ir ģimene, kas nedrīkst kļūt par brīvas interpretācijas objektu tās pašas daudz piesauktās nacionālās identitātes, demogrāfijas, tautsaimniecības un galu galā visas nācijas pastāvēšanas vārdā.

Tāpat kā savulaik "karstais kartupelis" bija Valodas likums, šobrīd uzmanības centrā nonācis ģimenes koncepts, kuru Satversmes tiesa nesen interpretēja līdz šim nebijušā veidā, būtībā precedenta kārtībā iejaucoties arī Satversmes noteiktajā jēdzieniskajā rāmī. Jā, pamatvērtības savā būtībā ir konservatīvas, pārmērīgu liberālismu ierobežojošas. Jautājums, vai tās jāmaina, ir kas stipri vairāk par vārdiskām cīņām tiešsaistes komentāros vai līksmību par liberāliem eksperimentiem. Atsitiens šādai "izklaidei" varētu būt pārāk skarbs un skartu visu sabiedrības uzbūvi.

Un tas nav stāsts par to, vai katrai mājsaimniecībai ir jāizjūt pienācīga sociālā aizsardzība no valsts puses – tas ir pašsaprotami! Katra mājsaimniecība var personiski apzīmēt sevi, kā vien labpatīkas, taču šī "labpatika" nav iemesls mainīt stūrakmeņus.

Lai cik daudz uzmanības un spēku šobrīd prasa nepieciešamība ierobežot Covid-19 un stāties pretī tā radītajiem izaicinājumiem, Saeima kā likumdevējs ir tas spēks, kuram, par spīti visam, jāreaģē uz mēģinājumiem sašūpot nacionāli konservatīvās pamatvērtības, šajā gadījumā – ģimeni kā vīrieša un sievietes savienību. Konservatīvisms šajā gadījumā jāsaprot kā esošo pamatjēdzienu nostiprināšana.

Tendences Eiropā un pasaulē liecina, ka Satversmē un citos Latvijas likumos būtu iekļaujams precizējums, nepieļaujot neatbilstošas interpretācijas ģimenes jēdzienam. Pirmkārt, ģimene veidojas laulībā starp sievieti un vīrieti; otrs ģimenes izveides pamats ir asinsradniecība, vecākiem, tostarp nelaulātiem, radot bērnu; visbeidzot – ģimene kā adopcijas rezultāts.

Iespējams, kādi konservatīvo vērtību piekritēji varētu to pat nosaukt par pārāk liberālu, taču vēlētos uzsvērt: Satversmē piedāvātais skaidrojums drīzāk jāuztver kā aizsargs pret tādu situācijas attīstību, kas pa gabaliņam vien sadrupinātu kopēji uzcelto Latvijas valstiskuma ēku un demokrātiju, vairākumam piekāpjoties mazākuma interešu un spiediena priekšā.

Runa ir par to pašu līdzsvara atgūšanu arī attiecībā uz sabiedrības pamatšūniņu – ģimeni. Vispārzināms ir fakts, ka mūsu sabiedrībā ir cilvēki ar tā dēvēto netradicionālo orientāciju. Un katram ir tiesības iet savu izvēlēto dzīves ceļu, taču – vai tas dod kādas īpašas tiesības dominēt, diktēt? Vai tas nav pārmērīgi daudz? Un vai nav izjucis līdzsvars, veltot pārāk daudz uzmanības mazākuma interesēm? Šo smalko robežšķirtni nevajadzētu pārkāpt.

Demogrāfiskās situācijas glābšanai bērnu skaits ir tikai viena svarīga lieta no vesela kopuma

Ģimenes stiprināšana, bērnu skaits, visaptveroša demogrāfijas politika ir valstij vitāli svarīgs uzdevums. Tas ir instruments, lai saglabātu latviešu nāciju, jo mūsdienu riski ir augsti. Demogrāfiskās situācijas uzlabošanas vārdā esam ne mazumu darījuši, realizējuši atsevišķus fragmentus no plašās ekspertu veidotās demogrāfiskās atveseļošanās programmas "Māras solis", kas jau 2017. gadā tapusi sadarbības platformā "Demogrāfisko lietu centrs", taču tas ir stipri nepietiekami. Tautas "ilgtspēja" – lai lietojam šo šobrīd moderno vārdu – joprojām ir nopietni apdraudēta. Jāatzīst, ka tā nav bijusi tikpat spēcīga mūsu pamatvērtība kā, teiksim, "liberālās vērtības". Tāpēc akcenti ir jāmaina.

Satraucošās demogrāfiskās situācijas uzlabošanā lielāka uzmanība jāvelta dabiskas ģimenes stiprināšanai un atbalstam, vecāku iespējām pilnvērtīgi rūpēties par savu bērnu un savienot to ar izaugsmi darbā, jaunu cilvēku vēlmju pēc bērniem piepildījumam un jaunās paaudzes iespējām izaugt par veiksmīgiem un aktīviem savas zemes pilsoņiem. Šādas valsts politikas mērķis ir formulēts: lai Latvijā dzimtu vairāk bērnu, būtu vairāk laimīgu ģimeņu, atbildīgu un par nākotni drošu bērnu vecāku! Pretēja, daudziem nepieņemama un nacionālo identitāti apdraudoša iespēja būtu iedzīvotāju deficītu nākotnē aizpildīt ar migrantu mākslīgu aicināšanu no tālām zemēm.

Citu valstu prakse un ekspertu vērtējums liecina, ka diemžēl nav viena unikāla instrumenta, ar kuru varētu atrisināt visas demogrāfijas problēmas. Protams, nepietiek tikai ar pabalstiem, bērnam piedzimstot, vai apmaksātu bērna kopšanas atvaļinājumu. Nepieciešami daudzi jo daudzi mērķēti atbalsta instrumenti. Protams, Nacionālās apvienības rosinātais un kopīgiem spēkiem panāktais vienreizējais krīzes atbalsts ģimenēm par katru bērnu 500 eiro apmērā ir vienīgi kā cienīgs novērtējums tam papildu darbam, ko vecāki paveic šajos sarežģītajos apstākļos. Tas ne tuvu nav kāds globāls risinājums, bet gan drīzāk signāls ģimenēm par to, ka tās ir svarīga sabiedrības un valsts pamatvērtība. Tas ir solis līdzsvara atjaunošanas virzienā. Tikai viens solis!

Ir nepieciešams vispusīgs un plašāks skatījums, lai situācija uzlabotos. Un katru reizi, kad kāds izrauj no šī konteksta vienu atsevišķu detaļu, sakot, piemēram, ka "demogrāfija nav tikai pabalsti" vai "šis pasākums ir otršķirīgs, sākumā vajag...", vai "bērnu piedzimšana nav izšķiroša, vajag rūpēties par kvalitatīvu izglītību", ir labi dzirdami necienīgi, destruktīvi un, vēl vairāk, pat melīgi "apgalvojumi", ar kuriem cenšas primitivizēt to, kas pašam ir zināms kā komplicēts kopums.

Katra sastāvdaļa demogrāfijas politikā IR svarīga, katrs pasākums ir kādā mērā vai grupā nozīmīgs, un, protams, svarīgs ir ne tikai piedzimušo bērnu skaits, bet arī kvalitatīva bērna izaugsmes vide – un kā šo vidi padarīt veselīgāku šī apzīmējuma plašākajā nozīmē. Ceru un gribas ticēt, ka, strādājot pie ilgtermiņa tautas ataudzes stratēģijas, pie ģimeņu atbalsta un demogrāfijas politikas nākamajiem gadiem, mēs spēsim fokusā paturēt galvenos uzstādījumus, ņemsim vērā katru labu ideju un priekšlikumu un tos kā vienu kopumu mērķtiecīgi, soli pa solim pārvērtīsim konkrētos lēmumos.

Daudzkārt jau ir teikts, ka no Covid-19 krīzes iziesim pilnīgi citādi un ka nekas vairs nebūs kā līdz šim, bet būtu svarīgi pārrunāt un vienoties par to, kā gribam, lai būtu. Manuprāt, tā ir spēcīga latviska valsts ar stiprām un kuplām ģimenēm.

* pats sevi dēvē par sadarbības platformas “Demogrāfisko lietu centrs” vadītāju

Novērtē šo rakstu:

27
28

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Runāsim atklāti: faktiski finanšu sektors šobrīd ir kļuvis par viena valsts dienesta vadītājas īstenotās politikas upuri

FotoPirms dažiem gadiem gan ierēdniecība, gan politiskie lēmēji pēc neskaitāmiem ārvalstu organizāciju un Latvijas stratēģisko sabiedroto ieteikumiem nonāca pie loģiska atklājuma, ka pagājušā gadsimta 80. gadu beigās, 90. gadu sākumā izveidotais banku darbības modelis gan ģeopolitisko, gan pieaugošās uzraudzības apstākļu rezultātā vairs nav dzīvotspējīgs. Proti, būt par NVS valstu starptautisko norēķinu jeb ASV dolāru transakciju centru nav iespējams.
Lasīt visu...

21

Vainot sabiedrību, ka politiķi ir noveduši valsti pie sašķeltības, var tikai paši politiķi

FotoIerobežojumi turpinās, un arī protesti turpinās. Cēloņsakarība ārkārtīgi vienkārša un to izsaka Delfu raksta pēdējā rindkopa: "Neskatoties uz augsto vakcinācijas līmeni, vairākām Eiropas valstīm nācies atjaunot karantīnas ierobežojumus, lai apturētu jaunu Covid-19 vilni."
Lasīt visu...

6

Hunta, sargies buntavnieka!

FotoSāksim ar to, kas manā skatījumā ir hunta. Tie ir 62 deputāti, kas veica valsts apvērsumu, atņemot balsstiesības t.s. deputātiem-antivakseriem. Pučistiem jāpieskaita arī ministri iz valdības, kas kā aste luncina parlamenta “kvekšu” korpusu. Visbeidzot prezidents, kas pēc puča neierosināja Saeimas atlaišanu.
Lasīt visu...

18

Viltus zaļuma parāde Glāzgovā

FotoAr apņemšanos par globālās sasilšanas ierobežošanu un skaļiem saukļiem par virzību uz fosilā kurināmā izskaušanu, noslēgusies ANO klimata konference (COP26) Glāzgovā. Visnezaļākā konference, kāda pēdējo sešu gadu laikā pasaulē organizēta, kurā šogad tika demonstrēta klajas divkosības paraugstunda. Līdz ar to paradoksāli un nožēlojami vienlaikus, ka tās mērķis bija vienoties par pasaules zaļajiem pamatmērķiem!
Lasīt visu...

21

Es iestājos par principu “baznīcu baznīcai”

FotoArvien skaļāk publiskajā telpā sevi piesaka sakrālā mantojuma tēma. Apsveicami, ka diskusijās par Svētā Pētera baznīcas tālāko likteni sabiedrība nav vienaldzīga. Kas būs šī izcilā, Rīgai tik nozīmīgā kultūras pieminekļa nākamais saimnieks, ir satraucis baznīcu, Rīgas pašvaldību, kultūras mantojuma ekspertus, Saeimas politiķus, pat valsts prezidentu. Uz izveidojušos situāciju vēlams paskatīties ar vēsu prātu.
Lasīt visu...

21

Nu cik var gvelzt par vīrusu un pandēmiju visādu sviestu?! Kā nav pašiem apnicis!

FotoDivu gadu laikā nebeidz pārsteigt idiotisma līmenis, kas turpina arvien sazelt ap koronavīrusa tēmu, — laikmetā, kad informācija ir tik pieejama kā nekad, jāatceras itāļu teiciens: “Idiotu māte vienmēr ir gaidībās.”
Lasīt visu...

18

Zemes piespiedu nomas attiecības tiek izbeigtas netaisnīgi, uzliekot jaunu slogu dzīvokļu īpašniekiem

FotoPieņemot “Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumu”, daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem tiek uzlikts jauns, nesamērīgs slogs - viņiem zeme jāizpērk par 100% no kadastrālās vērtības, lai gan vidējā vērtība šiem zemes gabaliem ir 30% no kadastra. Saeimas “Saskaņas” frakcija uzskata šādu pieeju piespiedu nomas attiecību izbeigšanai par netaisnīgu un balsoja pret šo likumu.
Lasīt visu...

18

Glābiet, palīdziet un jūtiet līdzi, zemes baroniem atņem peļņu!

Foto29. oktobrī spēkā stājās Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātie un Saeimas pieņemtie grozījumi likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību". Grozījumu izstrādāšanas formālais nolūks – sakārtot attiecības starp zemes un būvju, ēku un dzīvokļu īpašniekiem tā sauktā piespiedu dalītā īpašuma gadījumā. Valsts šīs attiecības visai neveiksmīgi mēģina kārtot jau daudzu gadu garumā, ir vairākkārt ticis grozīts likums, kā arī pieņemti vairāki Satversmes tiesas spriedumi, kuriem vismaz teorijā būtu jābūt kā bākām likumdevējam jauna regulējuma izstrādē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mums vajag jūsu naudu, lai radītu jums vairāk burvīga satura par slepkavībām un maniakiem

Pirms apaļa gada šai datumā dienas gaismu ieraudzīja mūsu lolojums, daudzreiz nomērīts...

Foto

Vai tiekam gatavināti Latvijas iznīcināšanai?

“Opozīcija Saeimā iegājusi pilnīgā destrukcijā – iesnieguši virkni priekšlikumu atņemt aizsardzības budžetam vairākus desmitus miljonu eiro... Brīdī, kad pirmo reizi pēc...

Foto

Mums ir par maz ministru, vajag vēl, un tad viss būs kārtībā!

Labas pārvaldības princips paredz, ka sabiedrības interesēs valsts pārvalde tiek pastāvīgi uzlabota. Nevienā valstī valsts...

Foto

Es tiešām ļoti gribēju atbalstīt budžetu, bet...

Es tiešām ļoti gribēju atbalstīt budžetu, jo man šķiet, ka laiks ir grūts un premjerministrs Krišjānis Kariņš tiešām ir...

Foto

Levits nespēj vai nevēlas pildīt savus pienākumus un "pazūd aiz savas pils augstajiem mūriem"

Ne tikai Latvijas valsts dibināšanas svētkos, bet arī ikdienā aizvien skaudrāk iezīmējās...

Foto

Lūdzu, manējie, PALIECIET šaizemē!

Smagiem soļiem staigāju pa sava vectēva zemi. Ar dubļiem aplipušos zābakos un nosalušiem pirkstiem, zemjainām plaukstām aukstā zemē stādu ķiplokus, ziemas sīpolus...

Foto

Lai turpina valdīt pavļuti, kariņi, leviti un viņu apkalpotāji rečekisti, fūrmaņi, skrides un citi līdzskrējēji?

Divas valstis, divas pieredzes. Igaunija bez lockdown, Latvija ar. Igaunija ar cilvēcisku...

Foto

Vēstule Augstākajam Debesu Kungam

Es gan tev neticu, bet nezinu, kam citam adresēt savu žēlabu. Man ir laimējies, kopš deviņdesmito gadu sākuma dzīvoju Pierīgas apkaimē. Tuvu...

Foto

Vēstule valsts augstākajām amatpersonām: par palīdzību un atbalstu Latvijas pensionāriem un likumu "Par Valsts pensijām"

Likums "Par Valsts pensijām" paredz, ka ikviens Latvijas pensionārs var prasīt...

Foto

Jaunās paaudzes žurku inde

Tie, kuriem pieder kāds lauku īpašums, šķiet, visi būs saskārušies ar problēmu, vārdā grauzēji, bet vēl precīzāk – žurkas un peles. Grauzēji...

Foto

Nodokļu sistēmas reforma stumj pašnodarbinātos ēnu ekonomikā vai liek doties emigrācijā

Sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” Latvijas Republikas Saeimas frakcija, piedaloties balsošanā par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts...

Foto

Paskaidrojošā tautumeita un āža pakaļa

Profesionāla komunikatora deformācija palīdz ķirurģiski paskatīties un karstām situācijām....

Foto

Monumentālā šausmene “Mājsēde 2.0”

Pēc varnešu “pirkstu klikšķa” Latvijā pēkšņi uzliesmoja un tāpat norima kroņa vīrusa epidēmija. “Augšām” pietuvinātajiem šeftmaņiem lokdauns izrādījās “zelta bedre”. Dīkstāves palīdzību...

Foto

Divi miljoni deputātu īpašo pasūtījumu galdam – „baiļu kvotas”

Uz Saeimu  koka šķirstiņā atnestā budžeta prioritātes premjers raksturoja šādi:  “2022.gadā ir trīs lieli virzieni – Latvijas...

Foto

Pavasaris ir tuvu vai tālu atkarībā no pacietības līmeņa

Pēc valdības sarunu atšifrējuma publicēšanas fakts, ka šie politikāņi vēl ir savos amatos, ir apkaunojums demokrātijai....

Foto

Par to, kāpēc pie mums mirstība no kovida ir astoņreiz augstāka, es paklusēšu

Šodien mēs atgriežamies no mājsēdes - vakcinētiem cilvēkiem būs brīvāka dzīve. Nevakcinētajiem dodam vēl...

Foto

Par situāciju Latvijas medicīnā un iespējamiem risinājumiem

Cik zināms, valstī iedzīvotāju medicīniskai aprūpei gultu skaitam slimnīcās ir jābūt aptuveni 1% no iedzīvotāju skaita. Tas nozīme, ka...

Foto

No kuras puses tuvojas īstā klimata pārmaiņu problēma

Runa ir par ļoti nopienun problēmu, kas rada klimata pārmaiņas un par kuru neviens nerunā. Delfi.lv bija Ivara...

Foto

Šoreiz mums visiem ir nodarīts pāri par daudz!

Ziņa, kuru saņēmām 09.11.2021 no valdības mājas, šokēja mūs visus – gan gadatirgus organizētājus, gan jūs – gadatirgus...

Foto

Mēs runāsim, mēs domāsim, mēs gatavosimies

Latvijas robeža, kas iezīmē Latvijas valsts teritoriju starptautiskajā kartē, ir viens no Latvijas valstiskuma pamatelementiem. Tāpēc tās aizsardzība vistiešākajā veidā ir...

Foto

Tikai objektīvos datos balstīta analīze var novest pie pareiziem lēmumiem un tālākas apkarošanas taktikas

Dombura kungs! Ar interesi un cerībām noskatījos Jūsu atjaunoto raidījumu LTV1 "Kas...

Foto

Par Rīgas domes apsveikuma kampaņu

Pilnīgi skaidrs, ka, ja pats Dievs vēlētos iepriecināt latviešu inteliģenci, visticamāk viņam tas neizdotos. Panika ap Rīgas domes apsveikuma kampaņu tam...

Foto

Nevajag dēvēt noniecinošā veidā personas, kas kustas pār robežu

Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS un biedrība “Gribu palīdzēt bēgļiem” aicina izmantot starptautiski pieņemtu apzīmējumu personām, kuras šķērso...

Foto

Es, piemēram, redzu gaismu tuneļa galā

Pēdējos divus gadus mums ir gājis grūti, un Covid pandēmija vēl arvien nav beigusies. Tomēr šobrīd varam pacelt galvu un droši...

Foto

Dievnamā tikai ar “ar nelabo sadarbspējīgo sertifikātu”

Civilizācijas atiestatītāju apustulis Bordāns Twitter ciniski ieņirdza, ka “nevakcinējoties Dievu var satikt ātrāk!”. Tauta runā, ka pēcāk Temīdas piesmējējs ticis strostēts...

Foto

Vai Levits jau ir sasaucis Nacionālās drošības padomes sēdi?

Video ar cilvēku pūli, kas Baltkrievijā virzās uz Polijas-Baltkrievijas robežu, un Latvijas amatpersonu kuslais klusums, ne vārdu...

Foto

Ar Lukašenko roku Krievija pārbauda mūsu reakciju

Situācija pie Polijas-Baltkrievijas robežas ir ļoti nopietna. Vēlu izturību un savaldību Polijas drošības sargiem! Sekojam līdzi situācijas attīstībai....

Foto

Rīgas autoostas sarkano ozolu nedrīkst nocirst

“Ozolu iestādīja 1964. gadā, kad uzcēla autoostu. Autoostā sāku strādāt 1972. gadā. Tad ozols jau bija sasniedzis rokas resnumu. Agrāk,...

Foto

Vandāļi izņirgājušies par mūsu valsts naudas izšķiešanas un izzagšanas objektu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pēc sociālās kampaņas vides objekta “Korupcijas aisbergs” iespējamā vandālisma akta...

Foto

Pandēmija un sabiedrība - bailes vai dusmas?

Profesore Ancāne LSM portāla rakstā par Latvijas sabiedrību pandēmijas laikā runā par to, ka, viņasprāt, tajā valda vairāk dusmas...

Foto

Kurp dodamies?

Kurp dodamies – aizas vai leknu pļavu virzienā? Lielai daļai, nu vismaz pusei, cilvēku tas nešķiet svarīgi, jo viņi ir pārliecināti – jo dziļāk,...

Foto

Valdībai ir pašai jāizšķiras: demisionēt, emigrēt vai mainīties!

Latvija pašlaik ieņem pirmo vietu pasaulē Covid saslimušo ziņā! LR valdība un Saeima nepilda solīto, nepalielina medicīnas darbinieku...

Foto

Akceptētās nāves

Beidzot ir skaidrs, ka kroņa vīruss nešķiro cilvēkus vakcinētajos un nevakcinētajos. Tālab farmācijas gigantu dienderu centieni joprojām uzspiest bezjēdzīgās un organismam bīstamās potes robežojas...

Foto

Katram pašam jāizvēlas, vai ticēt pūcēm, pavļutiem, skridēm un rečekistiem vai tādiem ārstiem kā Ilze Aizsilniece

Nekas jauns nav jāizdomā. Kā vienmēr, kad tiek skatīts budžets...

Foto

Nemainīgs ir tikai viens – valdošās koalīcijas absolūtais cinisms

2019.gada novembrī pirms valsts budžeta pieņemšanas pie Saeimas notika plašs pikets – medicīnas darbinieki protestēja pret to,...

Foto

Ja uzskatāt, ka Covid eksistē tikai Eiropas Savienībā, tad aizveriet Latvijas vēstniecības ārpus ES!

Augsti godājamās valsts amatpersonas, vēršos pie Jums ar šo atklāto vēstuli, lai...

Foto

Lai gan Latvija rada tikai 0,02% no pasaules siltumnīcefekta gāzu izmešu apjomiem, esam apņēmības pilni skriet lokomotīvei pa priekšu

Kopš Parīzes nolīgumā paredzēto mērķu izvirzīšanas ir...

Foto

Duļķis pret pianistu

Eksistē Dievzemītē tāds Māris Mičerevskis. Plašākai publikai pazīstams kā Duļķis 2018. gada filmā “Kriminālās ekselences fonds”. Pie lomas “spīdošais aktieris” tika caur pūļa...

Foto

Varbūt turpināsies 80. un 90. gadu mijas profesūras aizsāktās tradīcijas!

2021.gada 28.oktobris, cerams, ieies vēsturē kā datums, kad sākās Latvijas Ārstu biedrības jau ilgāku laiku vērojamās...

Foto

Atklāta vēstule Latvijas valsts prezidentam: vissvarīgākā ir visas sabiedrības testēšana un laicīga ārstēšana

Vēršos pie jums, kā pie priekšpēdējās instances, jo pēdējā jau būs mecenāti, kas,...

Foto

Etnofobija un etnocentrisms

Ir sabiedrības daļa, kas ik pa laikam saceļ labi sponsorētu un informatīvi atbalstītu traci par Latvijā it kā valdošo “homofobiju”. Tomēr es aicinātu...

Foto

Dzied Circene aizkrāsnē

“Es arī uzskatu, ka piespiest nevar un nevajag nevienu cilvēku. Ja viņš negrib vakcinēties, viņš var nevakcinēties, bet tad viņš nevar iet sabiedrībā!”...

Foto

Žēl, ļoti žēl...

Žēl, ļoti žēl... Laikā, kad vajadzēja vienojošus vārdus, kad vajadzēja solidarizēties ar hospitalizētajiem pacientiem, ar izdegošajiem ārstiem, ar mājsēdē esošajiem darba devējiem un...

Foto

Nevaram paļauties uz valdošo karteli, jo tas aizņemts pats ar sevis glābšanu

Neskatoties ne uz Latvijas ārstu sabiedrības prasībām, ne pieaugošajiem saslimstības  un baisajiem mirušo skaitļiem,...

Foto

Likme uz ārējo ienaidnieku

Kariņa valdība Dievzemītē ir ieviesusi pazemojušu segregāciju. Nevakcinētajiem pret kroņa vīrusu atņem darbu (lasi – iztikas līdzekļus); sabotē izglītību; liedz medicīnisko aprūpi,...

Foto

Sociālās pātagas un 100 eiro kāposta politika

Vakcīndileri vienojušies iemānīt pošu atkarībā 60 gadu slieksni pārsniegušos seniorus, piesolot simt eiro katram, kas injicēsies pret kroņa vīrusu....

Foto

Tāda mums sabiedrība!

Bērnišķīgi! Esam nonākuši situācijā, kad puse biedru nav izpildījusi C mājasdarbu un ieskaite tagad nav visam kursam! Vainīgs pie tā esot skolas direktors...

Foto

Latvijā ir nolaists viss

Latvijā ir nolaists viss. To neredzēt var tikai aklais vai pilnīgi nozombētais. Uzskaitīsim....