Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Sarežģītā situācija, kādu ikvienā politikas un sadzīves jomā diktē Covid-19 izraisītā pandēmija, liek koncentrēties uz īslaicīgiem uzdevumiem. Tomēr fokusā ir jāsaglabā Latvijas kā valsts un sabiedrības pamatvērtības turpmākajiem gadiem un gadu desmitiem. Savā ziņā līdzīga darba kārtība gaida arī visu Eiropas Savienību saistībā ar nepieciešamību pārskatīt un nostiprināt stūrakmeņus.

Sabiedrībai un ekonomikai smagās situācijās vēl svarīgāk saglabāt uzmanības lokā pamatvērtības, kas, reiz sašūpojušās, var nebūt atgūstamas. Jāatjauno apdraudētais līdzsvars sabiedrībā starp liberālajām un nacionāli konservatīvajām vērtībām.

Valoda nosargāta. Kā ar nacionālo uzņēmējdarbību?

Stabilus panākumus Latvija kā vienīgā valsts pasaulē, kas ir mājvieta latviešiem kā tautai, guvusi latviešu valodas nosargāšanā, pielietošanā un statusa nostiprināšanā. Okupācijas rezultātā skaitliski pieaugušajā divvalodīgajā Latvijas sabiedrībā uz palikšanu iesakņojies valsts valodas neaizskaramības jēdziens, un par šo sasniegumu varam būt gandarīti. Citvalodu iedzīvotāju aktivitātes pierimušas, un maz kurš vairs atceras kaislības, kas virmoja valsts valodas statusa noteikšanas un nostiprināšanas laikā.

Bēdīgākā situācijā ir grūtāk definējamā pamatvērtība, ko vispārēji varētu dēvēt par nacionālo uzņēmējdarbību. Un ne tikai tādēļ, ka mūsdienu globālajā pasaulē un Eiropas Savienībā runāt par "tīru" nacionālo kapitālu ir visai grūti, bet arī tāpēc, ka ārzemju, globālā kapitāla un to pārstāvošās ideoloģijas sabiedriski politisko spēku spiediens bijis un ir ārkārtīgi spēcīgs.

Vispārējās ekonomiskās tendences, kas izceļ lielu, starpnacionālu korporāciju pārākumu pār salīdzinoši nelielām nacionālā kapitāla nozarēm un uzņēmumiem, diez vai pagriežamas atpakaļ, tas ir ekonomikas attīstības noteikts process. Tomēr Latvijai vērts mācīties no tām pašām vecās Eiropas valstīm, kā atbalstīt un stiprināt tieši nacionālā kapitāla uzņēmumus.

Ikviens lielāks vai mazāks Latvijas uzņēmējs, kurš centies iekļūt un veiksmīgi iekļuvis mūsu Eiropas kaimiņvalstu tirgū, noteikti saskāries ar vietējā tirgus aizsardzības mehānismiem. Labi, ja piedāvātā prece vai pakalpojums būs ievērojami pārāks par vietējo uzņēmumu sortimentu. Pretējā gadījumā ārvalsts uzņēmumam būs ļoti grūti kļūt par aizsargātā tirgus spēlētāju. Lieliski, ka Latvija jau gadiem vairs netiek uztverta kā lētā darbaspēka zeme, tāpēc konkurences cīņā priekšplānā izvirzāmi vērtīgāki ieguvumi.

Princips, protams, vienkāršs – kāpēc pirkt no citiem, ja paši varam saražot? Taču reizēm rodas sajūta, ka Latvijā joprojām pārāk atsaucīgi pieņemam visu, kas nāk importā, kaut kādā ziņā ārvalstu investīcijām dodot zaļāku gaismu nekā vietējiem pašmāju kapitāla centieniem.

Jāatzīst, ka esam bijuši pārmērīgi liberāli ar atvērtību ārzemju kapitālam. Šī politika pati par sevi nav slikta, taču pietrūcis mērķtiecīga atbalsta nacionālajai – vietējā kapitāla – ekonomikai.

Nevis nostādot to pret ārvalstu investīcijām, bet līdzsvaram. Arī ES atbalsta pieeju, kas paredz vairāk lietot "zaļo iepirkumu" kā atbalstu vietējā kapitāla uzņēmumiem. Ja, piemēram, čehi spriež, ka ar regulējumu jāliek lielveikaliem tirgot vietējo produkciju, varbūt tā arī mums ir noderīga lieta?

Šobrīd tas ir īpaši aktuāli, jo valdība plāno ES fondu izmantojumu un papildu naudu aptuveni divu miljardu eiro apmērā Eiropas Atveseļošanās un noturības mehānisma ietvaros. Ja atkritumu poligonos ieviesīs biometāna ražošanas iekārtas – tas būtu pareizs solis. Ja ar ES līdzekļu palīdzību tiks uzcelta rūpnīca Latvijā audzēto zirņu pārstrādei proteīna produktos, ja tiks atbalstīta Latvijas mežu kokmateriālu dziļāka pārstrāde, sekmētas Latvijas farmācijas uzņēmumu eksporta un jaunu produktu ražošanas jaudas – arī šie būs pareizi lēmumi, kas palīdzēs vietējā kapitāla uzņēmumu izaugsmei. Šādi ieguldījumi dos arī ilgtermiņa atdevi tautsaimniecībai, jo palīdzēs "ražot naudu".

Mazāk jāskatās to lieluzņēmumu virzienā, kuri katru gadu tikai izved lielas peļņas summas, vairāk jādomā par to, kā stiprināt vietējā kapitāla ekonomiku. Liberālo un nacionālkonservatīvo vērtību līdzsvars ir jāatjauno.

Ģimenes tvērums – pamatvērtība, kas saglabājama

Vēl viena joma, kurā Latvijai jāstiprina savas pamatvērtības, kuras neregulē ne Eiropas, ne citas starptautiskās normas, ir ģimene, kas nedrīkst kļūt par brīvas interpretācijas objektu tās pašas daudz piesauktās nacionālās identitātes, demogrāfijas, tautsaimniecības un galu galā visas nācijas pastāvēšanas vārdā.

Tāpat kā savulaik "karstais kartupelis" bija Valodas likums, šobrīd uzmanības centrā nonācis ģimenes koncepts, kuru Satversmes tiesa nesen interpretēja līdz šim nebijušā veidā, būtībā precedenta kārtībā iejaucoties arī Satversmes noteiktajā jēdzieniskajā rāmī. Jā, pamatvērtības savā būtībā ir konservatīvas, pārmērīgu liberālismu ierobežojošas. Jautājums, vai tās jāmaina, ir kas stipri vairāk par vārdiskām cīņām tiešsaistes komentāros vai līksmību par liberāliem eksperimentiem. Atsitiens šādai "izklaidei" varētu būt pārāk skarbs un skartu visu sabiedrības uzbūvi.

Un tas nav stāsts par to, vai katrai mājsaimniecībai ir jāizjūt pienācīga sociālā aizsardzība no valsts puses – tas ir pašsaprotami! Katra mājsaimniecība var personiski apzīmēt sevi, kā vien labpatīkas, taču šī "labpatika" nav iemesls mainīt stūrakmeņus.

Lai cik daudz uzmanības un spēku šobrīd prasa nepieciešamība ierobežot Covid-19 un stāties pretī tā radītajiem izaicinājumiem, Saeima kā likumdevējs ir tas spēks, kuram, par spīti visam, jāreaģē uz mēģinājumiem sašūpot nacionāli konservatīvās pamatvērtības, šajā gadījumā – ģimeni kā vīrieša un sievietes savienību. Konservatīvisms šajā gadījumā jāsaprot kā esošo pamatjēdzienu nostiprināšana.

Tendences Eiropā un pasaulē liecina, ka Satversmē un citos Latvijas likumos būtu iekļaujams precizējums, nepieļaujot neatbilstošas interpretācijas ģimenes jēdzienam. Pirmkārt, ģimene veidojas laulībā starp sievieti un vīrieti; otrs ģimenes izveides pamats ir asinsradniecība, vecākiem, tostarp nelaulātiem, radot bērnu; visbeidzot – ģimene kā adopcijas rezultāts.

Iespējams, kādi konservatīvo vērtību piekritēji varētu to pat nosaukt par pārāk liberālu, taču vēlētos uzsvērt: Satversmē piedāvātais skaidrojums drīzāk jāuztver kā aizsargs pret tādu situācijas attīstību, kas pa gabaliņam vien sadrupinātu kopēji uzcelto Latvijas valstiskuma ēku un demokrātiju, vairākumam piekāpjoties mazākuma interešu un spiediena priekšā.

Runa ir par to pašu līdzsvara atgūšanu arī attiecībā uz sabiedrības pamatšūniņu – ģimeni. Vispārzināms ir fakts, ka mūsu sabiedrībā ir cilvēki ar tā dēvēto netradicionālo orientāciju. Un katram ir tiesības iet savu izvēlēto dzīves ceļu, taču – vai tas dod kādas īpašas tiesības dominēt, diktēt? Vai tas nav pārmērīgi daudz? Un vai nav izjucis līdzsvars, veltot pārāk daudz uzmanības mazākuma interesēm? Šo smalko robežšķirtni nevajadzētu pārkāpt.

Demogrāfiskās situācijas glābšanai bērnu skaits ir tikai viena svarīga lieta no vesela kopuma

Ģimenes stiprināšana, bērnu skaits, visaptveroša demogrāfijas politika ir valstij vitāli svarīgs uzdevums. Tas ir instruments, lai saglabātu latviešu nāciju, jo mūsdienu riski ir augsti. Demogrāfiskās situācijas uzlabošanas vārdā esam ne mazumu darījuši, realizējuši atsevišķus fragmentus no plašās ekspertu veidotās demogrāfiskās atveseļošanās programmas "Māras solis", kas jau 2017. gadā tapusi sadarbības platformā "Demogrāfisko lietu centrs", taču tas ir stipri nepietiekami. Tautas "ilgtspēja" – lai lietojam šo šobrīd moderno vārdu – joprojām ir nopietni apdraudēta. Jāatzīst, ka tā nav bijusi tikpat spēcīga mūsu pamatvērtība kā, teiksim, "liberālās vērtības". Tāpēc akcenti ir jāmaina.

Satraucošās demogrāfiskās situācijas uzlabošanā lielāka uzmanība jāvelta dabiskas ģimenes stiprināšanai un atbalstam, vecāku iespējām pilnvērtīgi rūpēties par savu bērnu un savienot to ar izaugsmi darbā, jaunu cilvēku vēlmju pēc bērniem piepildījumam un jaunās paaudzes iespējām izaugt par veiksmīgiem un aktīviem savas zemes pilsoņiem. Šādas valsts politikas mērķis ir formulēts: lai Latvijā dzimtu vairāk bērnu, būtu vairāk laimīgu ģimeņu, atbildīgu un par nākotni drošu bērnu vecāku! Pretēja, daudziem nepieņemama un nacionālo identitāti apdraudoša iespēja būtu iedzīvotāju deficītu nākotnē aizpildīt ar migrantu mākslīgu aicināšanu no tālām zemēm.

Citu valstu prakse un ekspertu vērtējums liecina, ka diemžēl nav viena unikāla instrumenta, ar kuru varētu atrisināt visas demogrāfijas problēmas. Protams, nepietiek tikai ar pabalstiem, bērnam piedzimstot, vai apmaksātu bērna kopšanas atvaļinājumu. Nepieciešami daudzi jo daudzi mērķēti atbalsta instrumenti. Protams, Nacionālās apvienības rosinātais un kopīgiem spēkiem panāktais vienreizējais krīzes atbalsts ģimenēm par katru bērnu 500 eiro apmērā ir vienīgi kā cienīgs novērtējums tam papildu darbam, ko vecāki paveic šajos sarežģītajos apstākļos. Tas ne tuvu nav kāds globāls risinājums, bet gan drīzāk signāls ģimenēm par to, ka tās ir svarīga sabiedrības un valsts pamatvērtība. Tas ir solis līdzsvara atjaunošanas virzienā. Tikai viens solis!

Ir nepieciešams vispusīgs un plašāks skatījums, lai situācija uzlabotos. Un katru reizi, kad kāds izrauj no šī konteksta vienu atsevišķu detaļu, sakot, piemēram, ka "demogrāfija nav tikai pabalsti" vai "šis pasākums ir otršķirīgs, sākumā vajag...", vai "bērnu piedzimšana nav izšķiroša, vajag rūpēties par kvalitatīvu izglītību", ir labi dzirdami necienīgi, destruktīvi un, vēl vairāk, pat melīgi "apgalvojumi", ar kuriem cenšas primitivizēt to, kas pašam ir zināms kā komplicēts kopums.

Katra sastāvdaļa demogrāfijas politikā IR svarīga, katrs pasākums ir kādā mērā vai grupā nozīmīgs, un, protams, svarīgs ir ne tikai piedzimušo bērnu skaits, bet arī kvalitatīva bērna izaugsmes vide – un kā šo vidi padarīt veselīgāku šī apzīmējuma plašākajā nozīmē. Ceru un gribas ticēt, ka, strādājot pie ilgtermiņa tautas ataudzes stratēģijas, pie ģimeņu atbalsta un demogrāfijas politikas nākamajiem gadiem, mēs spēsim fokusā paturēt galvenos uzstādījumus, ņemsim vērā katru labu ideju un priekšlikumu un tos kā vienu kopumu mērķtiecīgi, soli pa solim pārvērtīsim konkrētos lēmumos.

Daudzkārt jau ir teikts, ka no Covid-19 krīzes iziesim pilnīgi citādi un ka nekas vairs nebūs kā līdz šim, bet būtu svarīgi pārrunāt un vienoties par to, kā gribam, lai būtu. Manuprāt, tā ir spēcīga latviska valsts ar stiprām un kuplām ģimenēm.

* pats sevi dēvē par sadarbības platformas “Demogrāfisko lietu centrs” vadītāju

Novērtē šo rakstu:

27
28

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Ja Kariņa valdība tradicionāli vilcināsies un minstināsies, Dziesmu svētki ir nopietni apdraudēti

FotoLai nodrošinātu nākamo Dziesmu un deju svētku kvalitatīvu sagatavošanu, lūdzam tuvākajā laikā pārskatīt esošos ierobežojumus un izstrādāt jaunu, detalizētu darbības plānu pēc ārkārtas situācijas beigām 28. februārī, kas ļautu atsākt pilnvērtīgu amatiermākslas kolektīvu mēģinājumu procesu un koncertēšanu.
Lasīt visu...

12

Pateicos Gunāram Astram

FotoPaldies Gunāram Astram, ka „sociālās distancēšanās režīmā mājsaimniecībā” man vēl ir tiesības bez „satraukuma” pateikties šodienas dzīves kārtības noteicējiem neatkarīgajā Latvijā:
Lasīt visu...

21

Ekselence ar atlaidi

FotoManis rakstītais nav gūts no insaideriem, bet ir tikai situācijas modelēšana. Pēc Valsts Pieneņgalvas izblamēšanās ar hūti ķobī himnas atskaņošanas laikā “politisko labiešu galmam” pietuvinātajiem medijiem ir dota komanda spodrināt nācijas tēva tēlu. Tā sacīt, lai skribenti velti neēd savu maizi.
Lasīt visu...

21

Muļķi

FotoParasti gudrās grāmatās, likumos un citos gadījumos, kad tiek publicēta kāda svarīga informācija, sākumā ir izskaidrota izmantotā terminoloģija, lai lasītājs saprot, par ko ir runa un kā tas, ko lasa, ir jāsaprot.
Lasīt visu...

21

Jaunā normāluma greizie spoguļi

FotoDr. E. Mednis sava Telegram informē: “Pie mums Latvijā tagad notiek šādi – tikko tu runā ne to, ko Politbirojs lēmis, tā tevi momentā cenšas nomelnot visi, kam nav slinkums un pie tam saskaņoti. Tikko Dragiļevas kundze no DeFacto, tagad Žukovas kundze – privātpersona, bet no tā brīvajā laikā delfi.lv redaktore un žurnāliste vērsusies gan Veselības inspekcijā, gan arī Latvijas Ārstu biedrības Ētikas komisijā ar lūgumu man anulēt sertifikātu un līdz ar to liegt iespēju praktizēt kā ārstam.
Lasīt visu...

21

Cilvēka mikrobioms un rezistence pret mikrobiem, vīrusiem un vakcīnām

FotoŠķiet, ka ne tikai es, bet daudzi ārsti ikdienā cenšas atbildēt uz jautājumiem: kā tad tā – vakcinējos pret SARS-CoV-2, saņēmu pat balstvakcīnu, bet saslimu ar Covid–19, nonācu slimnīcā? Kā tad tā – esmu trīskārt vakcinējies pret Covid–19, bet man neļauj staigāt bez maskas, neļauj apmeklēt ballīti vai nosvinēt dzimšanas dienu restorānā pie viena galdiņa ar tādiem pašiem vakcinētiem un balstvakcinētiem radiem? Kā tad tā – pasaulē nav vakcīnu salīdzinošu pētījumu, bet Latvijā uzskata, ka adenovīrusu vakcīnas (Asta-Zeneca un [email protected]) ir sliktākas un tām vajag ātrāku čaklāku balstvakcināciju. 
Lasīt visu...

12

Astra izsvilptu varmākas

FotoDomāju, ka Gunāram Astram no aizsaules rūgti bija vērot, kā kangari, kas jau ir piesavinājušies nacionālos simbolus, tagad vēlas sev pierakstīt arī viņu. Levita un Bordāna dalība Astras pieminekļa atklāšanā, manuprāt, bija latviešu mocekļa piemiņas zaimošana. Tiesa, arī pats monuments apgriezta krusta formā ir visai provokatīvs.
Lasīt visu...

21

Politika ir cīņa par varu un naudu

FotoIzņēmuma kārtā es ievadam mēģinu definēt sakāmo vienā rindkopā, – lūk, kas no tā man iznāca!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Karikatūrists varas kalpībā

“Liekam kluci” pie apgrieztā krustā “piesistā” latviešu brīvības cīnītāja veidola varas bļodlaiža Zemgus Zaharāns redz “zemcilvēkus”, kas uzdrošinājās izsvilpt savus “cienījamos” mocītājus, kuri...

Foto

JKP Bordāns sadarbojas ar Astras zaimotājiem, ciniski izmanto viņa piemiņu

Gunāru Astru dēvēt par disidentu nav precīzi un atbilstoši. Disidenti ir drosmīgie, kuri cīnās par brīvību...

Foto

Jūs neticēsiet, bet es esmu pamanījis – nepieciešamas izmaiņas partiju finansējumā no valsts budžeta

Valsts budžeta finansējuma palielināšana politiskajām partijām, vienlaikus samazinot to iespējas piesaistīt...

Foto

Mediķi varas kalpībā

“Vīruss nevar izplatīties starp vakcinētiem cilvēkiem,” - šādas muļķības vēl vasarā melsa Pēteris Stradiņš, kuram piebalsoja citi dakteri. Kas melo vasarā, tas melo...

Foto

Es labāk būšu BRĪVS ieslodzījumā nekā IESLODZĪTS brīvībā!

Es kliegšu! Kliegšu un lamāšu tos kretīnus, kas uzdodas par kungiem manā Tēvzemē. Es lamāšu tos, kas sevi...

Foto

Levitam šobrīd ir arī citas vissvarīgākās prioritātes: Satversmes simtgade dod iespēju plašai diskusijai par demokrātijas stiprināšanu!

18. janvārī valsts prezidents Egils Levits tiešsaistē tikās ar Nevalstisko organizāciju...

Foto

Situācija ir kritiska, valdības enerģētikas krīzes risinājumi ir lēni un nepietiekami

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) valdības pārstāvjiem pieprasa nekavējošu rīcību enerģētikas krīzes pārvarēšanai, jo...

Foto

Varbūt jūs satrauc rēķinu katastrofa, bet prezidents Saeimā iesniegs grozījumus Partiju finansēšanas likumā

17. janvārī valsts prezidents Egils Levits Rīgas pilī tikās ar tieslietu ministru Jāni Bordānu,...

Foto

Ko gribam, to darām, kad vajadzēs informēt Finanšu ministriju, tad arī informēsim, bet sabiedrībai gar to vispār nav daļas

Lai nodrošinātu efektīvu valsts pārvaldes funkciju īstenošanu,...

Foto

Viedais Anonymous

Vispirms pateicos portālam PIETIEK par iespēju paust savu viedokli daudzos aktuālos jautājumos. Katra interneta vietne darbojas pēc saviem ieskatiem. Tā, piemēram, te komentāros ikviens...

Foto

“Zemcilvēkiem” šopinga nebūs!

Vietējie tirāniņi nolēmuši aizliegt tirdzniecības vietām samazināt publiski pieejamo platību darbam “sarkanajā režīmā”. Tirgotāji centās saglabāt peļņu, vienlaikus paliekot cilvēcīgi pret visiem klientiem....

Foto

Ar interesi gaidu, kad tad Šlesers beidzot sāks priekšvēlēšanu kampaņu!

Pretēji daudziem citiem mana prognoze ir tāda, ka Aināram Šleseram ir izredzes vēlēšanās. Tik tāds sīkums...

Foto

10 padomi, kā nepārvarēt krīzi

1. Vienmēr paturēt prātā divas sava laika nozīmīgu politiķu sentences: “Naudas ir tik daudz, kā vēl nekad nav bijis” (A.K. Kariņš) Tāpēc - pirkt!...

Foto

Modelēšana – “KO DARĪT?”

Nesen vairāki opozīcijas partiju pārstāvji un aktīvisti tikās, lai koordinētu savu pretdarbību huntai. Bija pārstāvētas partijas “Latvijā pirmā vietā”, “Likums un kārtība”,...

Foto

Atlīdzība par tautas izdeldēšanu

Činavnieki bāž roku tautas kabatā un nebaidās apdedzināties. Kariņa valdība dāsni atalgo sevi par iedzīvotāju spaidu potēšanu un atstāšanu bez darba, par...

Foto

Smēķēšanas lobists Reirs kā viens no Covid-19 nāves veicinātājiem

Brīdī, kad tapa šis raksts, Covid-19 globāli bija prasījis 5,478 miljonus dzīvību. Katru gadu pasaulē smēķēšanas dēļ...

Foto

Daudzlīmeņu segregācija Latvijā

Es uzskatu nepotēto diskrimināciju par segregāciju, jo pēc potes cilvēks atpakaļ izmainīties vairs nevar. Tātad atšķirība starp injicētajiem un neinjicētajiem ir nevis uzskatos...

Foto

Ko pašreizējie „lēmumi” liecina par to pieņēmēju prāta stāvokli?

Saeima kārtējo reizi atbalsta kārtējos pasākumus "ar mērķi apturēt straujo Covid-19 izplatību". Tikmēr PVO prognozē, ka dažu...

Foto

Bezroku antiutopija

Lai novērstu kleptomānijas epidēmiju, Pasaules Veselības organizācija (PVO), izpētot islāma valstu pieredzi, nolemj turpmāk visiem cilvēkiem noteikt obligātu vienas rokas amputāciju. Vietā tiks piedāvātas...

Foto

„Zombo-kaste”, „zombo-internets” un „modrā acs”

Eksistē jēdziens „zombējošā kaste” – daudzi tā sauc televizoru. Ceru, ka nav jāpaskaidro, kāpēc radies šāds nosaukums, jo visi esam ar...

Foto

Zahejs

Garīgās dzīves avots ir Dievs, un tam ir tiešs sakars ar cilvēka dvēseli. Evaņģēlijā ir stāstīts par kādu maza auguma cilvēku, kuru daudzi tolaik ienīda....

Foto

Vara un tauta – kā sadzīvosim jaunajā gadā?

Gadumijas TV uzrunas ir tāds savdabīgs politisks žanrs. Reti kurš cilvēks atceras to saturu (nu, protams, ar dažiem...

Foto

Ārkārtas situācija ir piesegs “izšķērdības ballītei”

Saeimas “Saskaņas” frakcija neatbalsta ārkārtējās situācijas pagarināšanu, kā to plāno noteikt Ministru kabinets, un Saeimas sēdē balsos pret šādu risinājumu....

Foto

Hunta cīnās ar dabu

Pērtiķu sugas “neko neredzu, neko nedzirdu, neko nesaku” bariņš paliek aizvien mazāks. Cilvēki visu redz, dzird un muti ciet netur. Patiesība lien laukā kā...

Foto

Hunta apjāj ganāmpulku

Nepotētos hunta sen uzskata par “zemcilvēkiem”. Vairs netiek slēpts, ka veselie pilsoņi jāiznīdē. Labklājības ministrijas variants – ar ekonomiskām represijām neļaut pārziemot. Ja...

Foto

Par rakstu "Gadumijā deltu mijot pret omikronu"

Labdien, godājamais Māri Uļģi! Es ar interesi izlasīju Jūsu rakstu ”Gadumijā deltu mijot pret omikronu”. Tajā bija interesanti fakti...

Foto

Cik lielisks ir viss, ko mēs darām un nedarām

Godājamie rīdzinieki! Šajā Vecgada vakarā atceros kādu sarunu vienā no Rīgas skolām, kurā biju ieradies, lai sveiktu...

Foto

Ironisks pārskats par Jaungada uzrunām

1. Neatceros, vai klausījos Godmaņa, Birkava, Gaiļa uzrunas, tiesa, toreiz migla izklīda, rozā brilles jau krita nost, taču cerība vēl nebija...

Foto

Pasaule ir tumsā un alkst gaismas

Kad Gaisma atnāca, Pasaule apžilba un novērsās. Tomēr dzīvot tumsā izrādījās labāk un pierastāk. Kopš tiem laikiem Pasaulē valda apjukums...

Foto

Dzīvnieku ferma pašmājās

Orvela “Dzīvnieku ferma” ir klāt. Hunta tautu uzskata pat ne par dzimtcilvēkiem, bet par saviem mājdzīvniekiem, kas jādresē. Sliktie “suņi”, kas izsprukuši gan...