„Visas tautas prezidents” Levits demonstratīvi norobežojas no tautas viedokļiem
PIETIEK22.11.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts prezidents Egils Levits, kurš pēc ievēlēšanas šajā amatā pavēstīja, ka būšot visas tautas prezidents un ka viņa darbs būšot „veltīts tam, lai mūsu Latvijā būtu vairāk solidaritātes, lai mēs visi justos novērtēti, vajadzīgi un piederīgi savai valstij”, savā sociālā tīkla Twitter profilā savus viedokļus ir sācis publicēt, liedzot cilvēkiem iespēju uz tiem atbildēt. Tā kā ar arī uz jautājumiem E. Levits atbild tikai tad, ja to vēlas, Pietiek šodien publicē Lato Lapsas iesniegumu, kas adresēts Valsts prezidenta kancelejai, - tai atšķirībā no prezidenta saskaņā ar likumu atbildes ir jāsniedz obligāti:
„Pēc ievēlēšanas valsts prezidenta amatā 2019. gada 29. maijā uzrunā Saeimai Egils Levits paziņoja:
“Mīļie Latvijas cilvēki! Mūsu Latvijas valsti mēs esam mantojuši no iepriekšējām paaudzēm. Latvijas valsts ir mūsu senču izcīnīta un veidota. Latvijas valsts ir ietvars, kurā mēs varam īstenot savus sapņus, baudīt savu brīvību un runāt savā valodā.
Darbs pie Latvijas valstiskuma nostiprināšanas nebeidzas nekad. Tādēļ mūsu pienākums ir strādāt, lai nākamās paaudzes mūsu Latviju mantotu stipru, drošu un zaļu. Šim lielajam uzdevumam būs veltīts viss mans darbs. Es būšu visas Latvijas tautas prezidents – visu pārliecību, visu tautību, visu ticību, visu Latvijas pilsoņu prezidents – gan to, kas dzīvo Latvijā, gan to, kas dzīvo plašajā pasaulē. Es būšu gan trūcīgo, gan pārtikušo cilvēku prezidents. Es būšu gan atstumto, gan par savu dzīvi drošo cilvēku prezidents. Mans darbs būs veltīts tam, lai mūsu Latvijā būtu vairāk solidaritātes, lai mēs visi justos novērtēti, vajadzīgi un piederīgi savai valstij.
Mēs visi – Latvija, Eiropa, pasaule – dzīvojam strauju pārmaiņu laikmetā. Tāda, kāda sabiedrība ir pašlaik, pēc desmit gadiem tā būs pilnīgi citādāka. Un tādēļ mums ir jāprot šīs pārmaiņas paredzēt un vadīt mūsu visu labā.
Latvijai no Mazirbes līdz Indrai, no Ipiķiem līdz Skaistkalnei ir milzīgs potenciāls iet pa modernas, ilgtspējīgas valsts ceļu, kļūt par valsti, kuru virza mūsu cilvēku talanti un zināšanas. Visi latvieši, lai kur viņi būtu, visi Latvijas iedzīvotāji ir aicināti pielikt roku šim darbam.
Pastāvēs, kas pārvērtīsies! Tā ir un paliek atslēga latviešu nācijas, latviešu valodas un latviešu kultūras pastāvēšanai un attīstībai cauri gadu simtiem.
Paldies, godātie deputāti, par man parādīto uzticību! Paldies Valsts prezidentam Vējonim par darbu Latvijas labā! Paldies maniem līdzkonkurentiem, līdzkandidātiem par piedalīšanos pirmajās atklātajās Valsts prezidenta vēlēšanās Latvijas valsts vēsturē! Es vēlos pateikties arī savai ģimenei par atbalstu! Paldies visiem tiem, kas ikdienā strādā, lai padarītu mūsu valsti drosmīgāku, gudrāku un skaistāku! Strādāsim kopā! Saules mūžu Latvijai!”
Esmu konstatējis, ka 2022. gada 21. novembrī sociālajā tīklā Twitter pašreizējā Latvijas valsts prezidenta Egila Levita profilā veikts šāds ieraksts:
„Ļoti labi, ka @IZM_gov_lv atbalstījusi manu atkārtoto aicinājumu kā otro svešvalodu skolās noteikt kādu no Eiropas Savienības oficiālajām valodām līdz šim parasti piedāvātās krievu valodas vietā. Tā stiprinām savu dabisko piederību Eiropas kultūrtelpai!”
Šim ierakstam ir atslēgta iespēja ikvienam sociālā tīkla lietotājam atbildēt uz šo ierakstu, - tas ir iespējams tikai profila īpašnieka vai lietotāja īpaši norādītām personām. To apliecina norāde angļu valodā „Who can reply? People @valstsgriba mentioned can reply”.
Saistībā ar manis minētajiem faktiem vēlos no Jūsu iestādes saņemt šādu informāciju un šādas atbildes pēc būtības:
1) kas ir sociālā tīkla Twitter profila @valstsgriba īpašnieks?
2) kas ir sociālā tīkla Twitter profila @valstsgriba administrators?
3) kas ir sociālā tīkla Twitter profila @valstsgriba lietotājs?
4) kuriem Jūsu iestādes darbiniekiem ir iespēja veikt ierakstus šajā profilā?
5) kas ir veicis minēto ierakstu?
6) ja ieraksta veicējs ir bijis nevis E. Levits personiski, bet kāds no Jūsu iestādes darbiniekiem, vai šis ieraksts un tā forma ir tikuši saskaņoti ar E. Levitu?
7) kādu iemeslu dēļ iespēja atbildēt uz šo ierakstu ir tikusi dota tikai E. Levita vai viņa profila administrētāja īpaši norādītām personām?
8) kā šāda nevēlēšanās uzklausīt ikvienu Latvijas tautas pārstāvi, kam ir vēlēšanās izteikt savu viedokli saistībā ar valsts prezidenta paustām domām, atbilst E. Levita pēc ievēlēšanas valsts prezidenta amatā paustajai apņēmībai: „Es būšu visas Latvijas tautas prezidents – visu pārliecību, visu tautību, visu ticību, visu Latvijas pilsoņu prezidents – gan to, kas dzīvo Latvijā, gan to, kas dzīvo plašajā pasaulē. Es būšu gan trūcīgo, gan pārtikušo cilvēku prezidents. Es būšu gan atstumto, gan par savu dzīvi drošo cilvēku prezidents.”?
9) kā šāda nevēlēšanās uzklausīt ikvienu Latvijas tautas pārstāvi, kam ir vēlēšanās izteikt savu viedokli saistībā ar valsts prezidenta paustām domām, atbilst E. Levita pēc ievēlēšanas valsts prezidenta amatā paustajam solījumam: „Mans darbs būs veltīts tam, lai mūsu Latvijā būtu vairāk solidaritātes, lai mēs visi justos novērtēti, vajadzīgi un piederīgi savai valstij.”?
10) kādu iemeslu dēļ Jūsu iestādes uzturētajā interneta mājaslapā president.lv valsts prezidenta runu sadaļā nav ievietota šī 2019. gada 29. maija runa?
Šī informācija un šīs atbildes tiks izmantotas mediju publikāciju veidošanai un/vai manis veidotajā grāmatā „Valstsgribis”, kurā tiks aprakstīta pašreizējā valsts prezidenta rīcība, tostarp veicot neētiskas, negodprātīgas, izšķērdīgas un, iespējams, prettiesiskas darbības.
Lato Lapsa
Rīgā 2022. gada 22. novembrī.”
Seko mums 
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
