Visas VDK izpētes komisijas publikācijas tagad lasāmas PIETIEK (un Datu valsts inspekcija tiek laipni aicināta iet ratā)
PIETIEK25.01.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Uzskatot Datu valsts inspekciju par vienu no parazītiskākajām un politiski angažētākajām iestādēm Latvijā un tās mēģinājumus nepieļaut VDK zinātniskās izpētes komisijas pētījumu publiskošanu par prettiesiskiem un noziedzīgiem, Pietiek no vakardienas ir padarījis ikvienam interesantam pieejamus visus VDK izpētes komisijas līdz šim publicētos pētījumus. Lasītāji var būt pilnīgi droši, ka ne Datu valsts inspekcijas, ne kādas citas Latvijas valsts iestādes pārstāvju rokas līdz tiem neaizsniegsies un šie pētījumi būs publiski pieejami, kamēr vien par tiem būs jelkāda interese.
Kā zināms, komisija trešdien bija spiesta nākt klajā ar paziņojumu, ka pēc Latvijas Universitātes atbildes Tieslietu ministrijas Datu valsts inspekcijai VDK zinātniskās izpētes komisija ir izbeigusi pabeigto pētījumu un elektronisko izdevumu elektronisku publicēšanu Latvijas Universitātes tīmekļa vietnē.
Latvijas Universitāte bija saņēmusi Tieslietu ministrijai padotās Datu valsts inspekcijas 2017. gada 12. decembra dokumentu par to, ka šī iestāde veic pārbaudi Administratīvā procesa likuma ietvaros par pabeigtu zinātnisko pētījumu publicēšanu, piemēram, kur aprakstīti vadošie čekisti jeb PSRS okupācijas laika totalitāro režīma represīvo dienestu štata darbinieki, kā arī to biogrāfijas.
Datu valsts inspekcijas norādījums bija - saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likumu 2. panta 3. un 4. punktu personas dati ir jebkāda informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificētu fizisko personu, tātad arī personas vārds, uzvārds. „Tāpēc visu pētījumu elektroniska publicēšana šobrīd pilnīgi pārtraukta,” trešdien informēja VDK izpētes komisija.
Pietiek jau iepriekš ir pierādījis, ka Datu valsts inspekcijas prettiesiskās vēlmes spēj ignorēt, un arī tagad, publiskojot visus līdz šim publicētos VDK izpētes komisijas pētījumus, kas izraisījuši Datu valsts inspekcijas nepatiku, laipni aicina inspekciju – ejiet ratā!
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
