Visbagātākie un vispelnošākie: Latvijas bagātāko cilvēku, pelnītāju, zaudētāju, dividenžu saņēmēju un patieso labuma guvēju TOP 100
PIETIEK28.11.2024.
Komentāri (6)
Iesaki rakstu: 
Šis ir jau divdesmit astotais gads, kad īpašā Dienas Biznesa speciālizlaidumā Miljonārs tiek publicēts jauns Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts, un jau sesto gadu pēc kārtas vienā izdevumā atrodami veseli pieci Latvijas privātajai uzņēmējdarbībai ļoti būtiski saraksti – reizē ar miljonāriem vēl arī lielāko pelnītāju, lielāko dividenžu saņēmēju, lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju un tagad arī patieso labuma guvēju simtnieki.
Arī šogad visos piecos sarakstos ir pa simt vārdiem un uzvārdiem (tā nu sanācis, ka bagātāko cilvēku sarakstā pat 101, jo diviem sarakstu noslēdzošajiem uzņēmējiem pašu kapitāla apjoms ir identisks), kopumā uzskatāmi demonstrējot, kuras ir tās nozares, kurām 2023. gadā ir klājies vislabāk un vissliktāk.
Jāatgādina, ka simt lielāko pelnītāju saraksts neuzrāda to, cik naudas nokļuvis kāda uzņēmēja personiskajā makā, un tieši tāpat simt lielāko zaudētāju saraksts neatklāj, cik no šī maka ir izzudis. Tas, ko šie saraksti rāda, ir – kāda ir uzņēmējiem piederošo uzņēmumu peļņas vai zaudējumu daļa, kas atbilst viņu līdzdalībai konkrētajos uzņēmumos.
Toties simt lielāko dividenžu saņēmēju saraksts, balstoties uz ikvienam pieejamiem un pārbaudāmiem Lursoft datiem, rāda pavisam konkrētas summas, ko pilnīgi konkrēti cilvēki izņēmuši no sava biznesa, lai ieguldītu tajā atpakaļ vai izmantotu citiem nolūkiem atbilstoši paši savām vēlmēm.
Savukārt patieso labuma guvēju sarakstā uzskaitīti simt patiesie labuma guvēji, uz kuriem attiecināms lielākais Latvijā reģistrēto uzņēmumu (to, kuri ir iesnieguši labuma guvēju sarakstus) kopējais peļņas (pēc nodokļu nomaksas) apjoms.
Te gan jāatgādina, ka patiesie labuma guvēji šo statusu var iegūt pēc viena vai vairākiem parametriem (īpašnieki, kontrolētāji utt.) un ka patiesā labuma guvēja statuss nesniedz pilnu skaidrību par personas daļu no uzņēmuma kapitāldaļām (un attiecīgi arī peļņas daļu).
Savukārt Latvijas simt visbagātāko uzņēmēju saraksts jau tradicionāli izveidots, summējot to pašu kapitāla daļu, kas katrā no konkrēta uzņēmēja kompānijām ir attiecināma tieši uz viņa kapitāldaļām.
Neviens no šiem sarakstiem gan nav ideāls un simtprocentīgi pilnīgs, taču kā aizvien katrā no sarakstiem ir atrodami simt vārdi un uzvārdi, sniedzot vispilnīgāko iespējamo pārskatu par Latvijas nacionālās uzņēmējdarbības lielāko panākumu guvējiem un arī lielākajiem neveiksminiekiem.
Rīt Pietiek ekskluzīvi publicēs Latvijas visbagātāko cilvēku pirmo desmitnieku no jaunā izdevuma Miljonārs.
Seko mums 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
