Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2013. gada 23. maijā reģistrētā SIA Žurnāls NAUDA IR, kuras reģistrācijas numurs ir 40103674037 un kuras dalībnieki ir Endo Lapsa, Pauls Aleksandrs Raudseps un Pēteris Tērmanis, ir iepazinusies ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja 2018. gada 19. septembra „Lēmumu par aizliegumu veikt turpmāko aģitāciju”.

SIA Žurnāls NAUDA IR izsaka visdziļāko cieņu minētās iestādes darbam, tai kopš augusta sākuma spējot operatīvi noskaidrot ne tikai to, ka „laikā no 2018.gada 31.jūlija līdz 2.augustam Latvijas teritorijā tika izplatīts drukas materiāls, kas nav preses izdevums, latviešu valodā “PAR KO NEBALSOT vēlēšanās” un krievu valodā “За кого НЕ ГОЛОСОВАТЬ на выборах””, bet arī to, kas ir bijis šī drukas materiāla izdevējs.

SIA Žurnāls NAUDA IR izsaka cerību, ka nākamreiz Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs radīs iespēju atbilstoši labas pārvaldības praksei vispirms par savu lēmumu informēt personu, uz kuru tas attiecas, un pēc tam to publiskot – un nevis otrādi, kā tas bijis šajā gadījumā.

SIA Žurnāls NAUDA IR ar šo paziņo, ka, lai gan šo minētās iestādes lēmumu nezināmu iemeslu dēļ nav saņēmusi, respektēs šo lēmumu, kas paredz „aizliegt SIA Žurnāls NAUDA IR veikt turpmāko priekšvēlēšanu aģitāciju par maksu”, un pašlaik orientēsies uz turpmākās priekšvēlēšanu aģitācijas veikšanu tikai un vienīgi bez maksas.

Vienlaikus SIA Žurnāls NAUDA IR arī paziņo, ka gatavojas vērsties ar iesniegumiem Datu valsts inspekcijā un Valsts policijā, aicinot sākt pārbaudes, lai noskaidrotu, ar kādu mērķi nodibinājuma Re:Baltica amatpersona Sanita Jemberga sociālajā tīklā Twitter ir izpaudusi sensitīvus personas datus par SIA Žurnāls NAUDA IR dalībniekiem un vai šī izpaušana ir bijusi pamatota ar žurnālistisku nepieciešamību vai arī bijusi citādu motīvu diktēta.

SIA Žurnāls NAUDA IR arī izsaka visdziļāko pateicību nodibinājumam Re:Baltica par aktīvo līdzdalību drukas materiāla “PAR KO NEBALSOT vēlēšanās” popularizēšanā. Tuvākajās dienās publicēsim e-pasta saraksti, kas demonstrēs, kā tieši minētā minētais nodibinājums līdzdarbojās šī izdevuma reklāmas kampaņā.

Red. piez. Pietiek šodien publicē KNAB „anonimizēto” lēmumu pilnā apmērā.

Rīgā 2018.gada 19.septembrī

LĒMUMS par aizliegumu veikt turpmāko aģitāciju

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (turpmāk - Birojs), pamatojoties uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 9.1 panta 1.punktu, kas nosaka Birojam pienākumu atbilstoši likumos par priekšvēlēšanu aģitāciju noteiktajai kompetencei kontrolēt priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumu ievērošanu, veica SIA “Žurnāls NAUDA IR”, priekšvēlēšanu aģitācijas periodā pirms 2018.gada 6.oktobra 13.Saeimas vēlēšanām veiktās (izplatītās) aģitācijas atbilstības Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma (turpmāk - Aģitācijas likums) noteiktajām prasībām pārbaudi, kuras rezultātā konstatēja:

[1] Atbilstoši Aģitācijas likuma 1.panta 3.punktā noteiktajam priekšvēlēšanu aģitācija ir politiskās partijas, politisko partiju apvienības vai deputāta kandidāta reklamēšana plašsaziņas līdzekļos vai citādā veidā, ja tā satur tiešu vai netiešu aicinājumu balsot par vai pret kādu politisko partiju, politisko partiju apvienību vai deputāta kandidātu. Aģitācijas veicējs ir politiskā partija, politisko partiju apvienība, deputāta kandidāts un nesaistītā persona, kas veic priekšvēlēšanu aģitāciju.

Saskaņā ar Reklāmas likuma 1.pantu reklāma ir ar saimniecisko vai profesionālo darbību saistīts jebkuras formas vai jebkura veida paziņojums vai pasākums, kura nolūks ir veicināt preču vai pakalpojumu popularitāti vai pieprasījumu pēc tiem.

Aģitācijas likuma 1.panta 4.punkts noteic, ka priekšvēlēšanu aģitācijas periods ir laika posms no 120.dienas pirms vēlēšanām līdz vēlēšanu dienai. Tādējādi 2018.gada 6.oktobra 13.Saeimas vēlēšanu priekšvēlēšanu aģitācijas periods ir no 2018.gada 9.jūnija līdz 2018.gada 6.oktobrim.

[2] Veicot pārbaudi, Birojs konstatēja, ka priekšvēlēšanu aģitācijas periodā pirms 2018.gada 6.oktobra 13.Saeimas vēlēšanām, proti, laikā no 2018.gada 31.jūlija līdz 2.augustam Latvijas teritorijā tika izplatīts drukas materiāls, kas nav preses izdevums, latviešu valodā “PAR KO NEBALSOT vēlēšanās” un krievu valodā “За кого НЕ ГОЛОСОВАТЬ на выборах” (turpmāk - Izdevums), kas satur vienādus rakstus par /pers. A/. latviešu un krievu valodās.

Saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas interneta mājas lapā esošo informāciju /pers.A/. 2018.gada 6.oktobra 13.Saeima vēlēšanu priekšvēlēšanu laikā ir deputāta kandidāts no politiskās partijas /partijas nosaukums/ saraksta.

Izvērtējot Izdevuma saturu, tika konstatēts, ka visu tajā esošo rakstu tēma ir /pers.A/. darbība iepriekšējos Saeimas sasaukumos un, ka Izdevums satur negatīva rakstura informāciju par /pers. A/. un tā paveikto. Tā piemēram,

Izdevuma otrajā lapaspusē raksta “NEESI AITA, VILKI APĒDĪS!” turpinājums satur sekojošus izteikumus: “Vēlaties balsot par /partijas nosaukums/ - lūdzu Arī šajā partijā noteikti ir daudz cienījamu cilvēku. Taču neaizmirstiet izsvītrot /pers. A/_ “deputātu nulli”, kurš pat oficiāli ir paziņojis, ka vēloties, lai viņu pasargā no parasto cilvēku izteikumiem viedokļiem!”

Izdevuma trešajā lapaspusē raksts “GRIBU VĒL LIELĀKU, VĒL LIELĀKU VĒL LIELĀKU ALGU!” satur sekojošus izteikumus: “Taču Saeimas sēdē par deputātu algu iesaldēšanu nobalsoja 24 Saeimas deputāti, bet pret bija tikai 12. Līdz ar to jautājuma likteni faktiski izlēma deputāti, kas atturējās vai vienkārši nebalsoja - un pēdējo vidū, kā jau ierasts, bija arī “deputāts nulle” /pers. A/”

Izdevuma ceturtajā lapaspusē raksts ““DEPUTĀTS NULLE!” BEZ SAVA VIEDOKĻA” satur sekojošus izteikumus: “Ir deputāti, kuri zina, ko vēlas tie parastie cilvēki, kuri viņus ievēlējuši Saeimā, un principiāli balso par savu vēlētāju interesēm. Taču ir arī tādi deputāti kā “deputāts nulle” /pers. A/, kurš faktiski ik vienā īpaši svarīgā jautājumā atturas vai vienkārši aizbēg no balsojuma.”

Izdevuma sestajā lapaspusē raksts “KĀ “DEPUTĀTS NULLE!” GRIBĒJA ATSTĀT LAUKU VEIKALUS VISPĀR BEZ SMĒĶIEM” satur sekojošus izteikumus: “Ja būtu pieņemts līdzšinējā Saeimas deputāta /pers. A/ ierosinājums, lauku veikali “pavisam nejauši” būtu atstāti vispār bez iespējas piedāvāt pircējiem cigaretes. Tikai pateicoties tam, ka šā ierosinājuma nomaskētās sekas pamanīja sabiedrības pārstāvji, lielveikalu lobēšanas pasākums tomēr neizdevās.”

Vienlaikus tika konstatēts, ka raksta “NEESI AITA, VILKI APĒDĪS!” turpinājumā otrajā lapaspusē tiek doti ieteikumi vēlētājiem, kā rīkoties vēlēšanās:

“Vai vēlaties, lai Saeima arī nākamos četrus gadus jūs pārstāv deputāts, kurš uz “principiāliem” balsojumiem ir gatavs tikai tad, kad tie ir bijušo “Parex” baņķieru un citu naudasmaisu interesēs?”

“Vai vēlaties, lai jūsu intereses Saeimā “aizstāv” deputāts, kurš no lielākas daļas atbildīgu balsojumu vienkārši aizbēg, tajos nepiedalās vai uzskata par labāku gļēvi atturēties?”

“Bet ja jums tomēr negribas Saeimā redzēt šādu gļēvuli un sliņķi, izsvītrojiet viņu - un viņa tur nebūs!”

Birojs uzskata, ka Izdevums satur kritiskus izteikumus par deputātu kandidāta personību un nostāju, kas ietekmē sabiedrības priekšstatu par minētā deputāta kandidāta spējām pilnvērtīgi veikt tiem uzticētos pienākumus. Ņemot vērā iepriekš minēto, secināms, ka Izdevums satur gan tiešu, gan netiešu aicinājumu 13.Saeimas vēlēšanās balsot pret /pers. A/.

Ievērojot konstatēto, secināms, ka Izdevums saskaņā ar Aģitācijas likuma 1.panta 3.punktā noteikto ir uzskatāms par priekšvēlēšanu aģitāciju.

[3] Biroja veiktās pārbaudes ietvaros konstatēts, ka Izdevuma izplatīšanu pasūtīja un apmaksāja SIA “Žurnāls NAUDA IR”. Izdevuma izplatīšanai SIA “Žurnāls NAUDA IR” 2018.gada 26.jūlijā noslēdza Sūtījumu piegādes līgumu-pasūtījumu Nr./numurs/ ar SIA /nosaukums/ par Izdevuma 133361 eksemplāru izplatīšanu par kopējo summu 8068,34 euro. SIA /nosaukums/ 2018.gada 26.jūlijā izrakstīja rēķinu Nr./numurs/, kuru SIA “Žurnāls NAUDA IR” apmaksāja no sava bankas konta.

[4] Saskaņā ar Aģitācijas likuma 4.panta pirmajā daļā noteikto nesaistītajai personai ir tiesības veikt priekšvēlēšanu aģitāciju atbilstoši šajā likumā noteiktajai kārtībai. Aģitācijas likuma 1.panta 2.punkts noteic, ka nesaistītā persona ir ar politiskajām partijām, to apvienībām vai vēlētāju apvienībām nesaistīta fiziskā persona, juridiskā persona vai reģistrēta šādu personu apvienība, kas savā vārdā veic priekšvēlēšanu aģitāciju.

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz lietā esošajiem materiāliem, secinu, ka SIA „Žurnāls NAUDA IR” kā ar politiskajām partijām, to apvienībām vai vēlētāju apvienībām nesaistīta juridiska persona, izmantoja Aģitācijas likuma 4.panta pirmajā daļā noteiktās tiesības savā vārdā, izmantojot savus finanšu līdzekļus, veica priekšvēlēšanu aģitāciju.

[4] Saskaņā ar Aģitācijas likuma 17.1 panta pirmajā daļā noteikto, ka izplatot biļetenus, grāmatas, skrejlapas un citus iespiedtehnikā izgatavotus priekšvēlēšanu aģitācijas izdevumus, kas nav preses izdevumi, izdevumā skaidri un nepārprotami norādāms, ka tā ir politiskā reklāma un kurš aģitācijas veicējs šo priekšvēlēšanu aģitāciju apmaksājis, kā arī jānorāda šā izdevuma tirāža.

Pretēji Aģitācijas likuma prasībām Izdevumā nav norādes uz to, ka tā ir priekšvēlēšanu aģitācija un kurš aģitācijas veicējs šo priekšvēlēšanu aģitāciju apmaksājis, kā arī nav norādes par Izdevuma tirāžu, līdz ar to SIA „Žurnāls NAUDA IR” nav ievērojis Aģitācijas likuma 17.1 panta pirmajā daļā noteikto un minētā likuma 1.panta 6.punkta izpratnē SIA „Žurnāls NAUDA IR” ir veicis slēpto priekšvēlēšanu aģitāciju. Aģitācijas likuma 3.panta pirmā daļa noteic, ka slēptā aģitācija ir aizliegta.

[5] Aģitācijas likuma 5.panta otrā daļa noteic, ka nesaistītā persona priekšvēlēšanu aģitācijai drīkst izmantot līdzekļus, kas nepārsniedz 15 minimālās mēnešalgas. Minimālā mēnešalga šā likuma izpratnē ir minimālās mēnešalgas apmērs, kāds bija noteikts attiecīgā kalendārā gada 1.janvārī. Atbilstoši 2015.gada 24.novembra Ministru kabineta noteikumu Nr.656 „ Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu” 2.punktam minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros uz 2018.gada 1.janvāri ir 430 euro, līdz ar ko priekšvēlēšanu aģitācijas periodā pirms 2018.gada 6.oktobra 13.Saeimas vēlēšanām nesaistītā persona priekšvēlēšanu aģitācijai var izmantot līdzekļus 6450,00 euro apmērā.

Saskaņā ar Aģitācijas likuma 5.panta trešo daļu līdzekļu apmēru, ko nesaistītā persona drīkst izmantot priekšvēlēšanu aģitācijai, veido attiecīgās personas izdevumi priekšvēlēšanu aģitācijas periodā neatkarīgi no datuma, kad izrakstīts darījumu apliecinošs dokuments (rēķins, līgums vai cits dokuments), saņemts vai veikts maksājums par reklāmas izvietošanu, pasta pakalpojumu izmantošanu un labdarības pasākumu finansēšanu.

Ņemot vērā pārbaudes gaitā konstatēto, secināms, ka SIA „ Žurnāls NAUDA IR”, priekšvēlēšanu aģitāciju pirms 13.Saeimas vēlēšanām izplatot Izdevumu, veica pasta pakalpojumu apmaksu par Izdevuma piegādi par kopējo summu 8068,34 euro (saskaņā ar starp SIA “Žurnāls NAUDA IR” un SIA /nosaukums/ 2018.gada 26.jūlijā noslēgto Sūtījumu piegādes līgumu-pasūtījumu Nr./numurs/). Tādējādi secināms, ka SIA „ Žurnāls NAUDA IR” nav ievērojusi Aģitācijas likuma 5.panta otrajā daļā noteikto nesaistītajai personai atļauto priekšvēlēšanu izdevumu apmēru, pārsniedzot to par 1618,34 euro (8068,34-6450,00 =1618,34).

[6] Saskaņā ar Aģitācijas likuma 29.panta pirmo daļu, ja priekšvēlēšanu aģitācijas periodā Birojs konstatē, ka nesaistītā persona veikusi aģitāciju par summu, kas pārsniedz šā likuma 5.panta otrajā daļā minēto izdevumu apmēru, Biroja priekšnieks pieņem lēmumu par aizliegumu veikt turpmāko priekšvēlēšanu aģitāciju par maksu.

Ņemot vērā iepriekš minēto un Aģitācijas likuma 29.panta pirmajā daļā noteikto, Administratīvā procesa likuma 62. panta otrās daļas 1.punktā noteikto, ka personas viedokļa un argumentu noskaidrošana nav nepieciešama, ja administratīvā akta izdošana ir steidzama un jebkura kavēšanās tieši apdraud valsts drošību un sabiedrisko kārtību, proti, nodrošināt likumību, kā arī ņemot vērā Administratīvā procesa likuma 65. un 66.pantā noteikto, secināms, ka administratīvais akts nepieciešams, lai aizsargātu demokrātiskas valsts iekārtu, kā arī, lai nodrošinātu Aģitācija likumā noteikto ierobežojumu izpildi.

Augstākās tiesas Senāts atzīst, ka tur, kur likumdevējs ir pieņēmis imperatīvu likuma noteikumu, iestādei vairs nav iespējas lemt par konkrētajām piemērotākajām tiesiskajām sekām, bet gan jāseko likuma norādei, izdodot attiecīgu obligāto administratīvo aktu (sk. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2004.gada 9.marta spriedumu lietā Nr. SKA-10 14.punktu un 2004.gada 19.oktobra sprieduma lietā Nr. SKA-176 11. un 13.punktu).

Līdz ar to Birojam kā priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumu ievērošanu kontrolējošajai un uzraugošajai valsts pārvaldes iestādei nepieciešams realizēt Aģitācijas likuma 29.panta pirmajā daļā paredzēto piespiešanas mehānismu, t.i., konstatējot, ka nesaistītā persona veikusi aģitāciju par summu, kas pārsniedz šā likuma 5.panta otrajā daļā minēto izdevumu apmēru, Biroja priekšniekam ir pienākums pieņemt lēmumu par aizliegumu veikt turpmāko priekšvēlēšanu aģitāciju par maksu.

[7] Pamatojoties uz minēto un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 10.1panta pirmo daļu, Aģitācijas likuma 29.panta pirmo daļu, kā arī Administratīvā procesa likuma 63.panta pirmās daļas 1.punktu, Biroja priekšnieks

nolemj:

aizliegt SIA “Žurnāls NAUDA IR” veikt turpmāko priekšvēlēšanu aģitāciju par maksu.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 70.panta pirmo daļu administratīvais akts stājas spēkā ar brīdi, kad tas paziņots adresātam. Savukārt, saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 70.panta otro daļu un Paziņošanas likuma 8.panta trešo daļu, ja lēmumu paziņo ar ierakstītu pasta sūtījumu, uzskatāms, ka tas paziņots septītajā dienā pēc tā nodošanas pastā.

Saskaņā ar Aģitācijas likuma 29.panta trešo daļu, lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā. Pieteikuma iesniegšana tiesā neaptur šā lēmuma darbību. Saskaņā ar Aģitācijas likuma 29.panta ceturto daļu, tiesa šā panta trešajā daļā minētās lietas izskata triju darbdienu laikā no pieteikuma saņemšanas dienas Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Šo lēmumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 188.panta pirmo un otro daļu, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 10.1panta otro daļu var pārsūdzēt tiesā viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 189.panta pirmajā daļā noteiktajam juridisko personu pieteikumu Administratīvās rajona tiesas attiecīgajā tiesu namā iesniedz pēc pieteicēja juridiskās adreses.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks J.Straume

Rīgā 2018.gada 19.septembrī

Novērtē šo rakstu:

64
11

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...