Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU), kas turpmāk būs pazīstama kā Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, mēnesi garā sarakstē tā arī nav sniegusi atbildi par finansējuma izlietojumu tā dēvētajā „Dūrīša kaķu Covid-19 pētījumā” – par godu līdzšinējam Veselības ministrijas parlamentārajam sekretāram, 13. Saeimas deputātam un „Attīstībai/Par” pārstāvim Ilmāram Dūrītim –, kurā tika skaidrota iespēja cilvēkam inficēties ar Covid-19 no kaķa. Divi profesori ir vienīgi apgalvojuši, ka izlietotās summas esot mazākas, nekā minēts publikācijās, taču neparko nav vēlējušies tās nosaukt.

Pietiek vērsās pie LLU komunikācijas un mārketinga centra vadītājas pienākumu izpildītājas Lanas Janmeres ar lūgumu iepazīties ar pētījuma par iespēju cilvēkam inficēties ar Covid-19 no kaķiem rezultātiem.

L. Janmere vispirms uz jautājumu neatbildēja, bet pēc atkārtota e-pasta nosūtīšanas ar atgādinājumu sniegt informāciju atbildēja, ka pārsūtījusi Pietiek lūgumu pētījuma vadītājam Kasparam Kovaļenko, kurš vienīgais var sniegt informāciju, bet, iespējams, neesot vēl atbildējis savu darba pienākumu dēļ.

“Profesors ir noslogots gan darbā ar studentiem, gan pētījumos,” norādīja L. Janmere, piebilstot, ka pētījums  ir jau noslēdzies aizvadītajā gadā. “Kolēģi no citiem medijiem Kovaļenko kungu par to ļoti plaši intervējuši,” uzsvēra LLU komunikācijas un mārketinga centra vadītāja.

Uz norādi, ka Pietiek interesē pats pētījums, nevis sniegtās intervijas, kā arī lūgumu darīt zināmu, kā sazināties ar profesoru, L. Janmere izsniedza K. Kovaļenko e-pasta adresi, norādot, ka jau sākotnējā vēstule nosūtīta profesoram,

K. Kovaļenko atbildēja, ka pašlaik ir komandējumā un atgriezīsies pēc nedēļas un painteresējās, kādā formā Pietiek vēlas interviju. Tad profesoram tika atbildēts, ka vispirms ir vēlēšanās iepazīties ar pētījuma galarezultāta dokumentu, pētījuma aprakstu un pārskatu par finansējuma izlietojumu.

Taču pēc nedēļas atbildes tā arī netika saņemtas, un uz atgādinājumu, ka joprojām tiek gaidīta informācija, K. Kovaļenko atbildēja, ka atrodas komandējumā un diemžēl Dienvidaustrumu valstīs ir praktiski nelietojams internets. “Tā kā mums bija tikai neliela daļa VPP projektā "Multidisciplināra pieeja COVID19 un citu nākotnes epidēmiju monitorēšanai, kontrolei un ierobežošanai Latvijā", tad jums jāsazinās ar projekta vadītāju prof. Ugu Dumpi.

Pārlasot iepriekš publicēto rakstu par I.Dūrīti. vēlos norādīt, ka kaķu paraugu iegūšanai un izmeklēšanai bija atvēlēti vien ap 5% no kopējā projekta finansējuma. Atalgojumu šajā pētījuma daļā saņēma vien divas doktorantes, bet gan es, gan doc. A.Vekšins darba pienākumus veicām bez maksas. Iegūtie dati pašlaik tiek gatavoti publicēšanai starptautiski
recenzējamos zinātniskos žurnālos (tiklīdz tie būs publicēti, tā jums šos rakstus nosūtīšu),” atbildēja profesors.

Uz norādi, ka Pietiek tomēr vēlas saņemt informāciju par finansējuma izlietojumu, K. Kovaļenko aicināja par visām detaļām vērsties pie profesora Ugas Dumpja.

U. Dumpis ar atbilžu sniegšanu bija naskāks, taču informāciju par finansējuma izlietojumu tā arī nesniedza. “Jūsu minētais pētījums ar kaķiem tika veikts praktiski bez finansējuma un apvainojums par 0,5 miljonu iztērēšanu šim pētījumam ir absolūti nepamatots. Pētījumā piedalījās ap 70 cilvēku no 6 zinātniskajām institūcijām,” atsūtot saites uz pētījuma rezultātu publikācijām internetā, skaidroja U. Dumpis.

Taču uz atkārtotu lūgumu sniegt informāciju par finansējuma izlietojumu, Dumpis paziņoja, ka,,, tā jau esot sniegta. “Pietiek.com šāda detalizēta informācija no LU tika nosūtīta. Ar visām algām, fakultātēm bez uzvārdiem. Atceros skaidri.  Mūsu sadarbības projektā vislielāko finansējumu saņēma RSU (ap 100 000 Eiro) par seroprevalences pētījuma veikšanu. Pārējie partneri saņēma mazāk.  LU bija iesaistītas trīs fakultātes un kopā finansējums noteikti bija mazāks kā 100 000 Eiro. LU medicīnas fakultāte, kurā piedalījās manis vadītā pētnieku grupa, saņēma mazāk kā 50 000 Eiro. Jāsaprot, ka liela daļa izdevumu aizgāja reaģentiem. Šķiet, ka Latvijas Lauksaimniecības Universitātei (kaķu pētījums) tas bija ap 10 tūkstošiem Eiro nevis pusmiljons, kā Jūs rakstāt. Viņu piedalīšanās vairāk bija simboliska no konsorcija viedokļa. Dūrīša kungam ar pētījumu nebija nekāda sakara,” atbildē rakstīja U. Dumpis.

Kad Pietiek norādīja, ka nekāda informācija nav saņemta un būtu jauki ar to beidzot iepazīties, U. Dumpis paziņoja, ka viņam tādas informācijas nemaz. “Es pat neparakstu finansiālās atskaites. Es nodarbojos ar zinātni un koordinēju tikai vienu darba paku šajā apakšprojektā. Finansējums uzreiz aizgāja visām zinātniskajām institūcijām pa taisno atbilstoši projekta darba pakām. Skaidri zinu, ka Pietiek.com saņēma informāciju par finansējumu no visām zinātniskajām institūcijām, jo bija oficiāli to pieprasījumi.

Varu tikai vēlreiz apliecināt, ka manis nosauktās aptuvenās summas ir pareizas. Ja Jums šķiet, ka 0,5 miljonu summa uz šo lielo konsorciju ar izdarītajiem darbiem ir liela, tad diemžēl jāatzīst, ka neizprotat, cik maksā zinātne kaut vai reaģentos. Es varu tikai iztēloties, kāda būtu Jūsu vilšanās, ja Jūs uzzinātu, cik liels bija mans atalgojums šajā projektā.  Bet Jūs tāpat, līdzīgi visiem konspirācijas teoriju piekritējiem  tam neticēsiet, vienalga ko es teikšu,” paziņoja profesors. Lieki teikt, ka šo summu viņš atklāt nevēlējās.

Pietiek vēlreiz vērsās pie LLU ar lūgumu sniegt informāciju par finansējuma izlietojumu, taču atbilde tā arī nav saņemta. Turpinājums sekos.

Novērtē šo rakstu:

108
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Lielbritānijas karstā vasara

FotoNo 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Lasīt visu...

12

Kur pazudušas bailes no naftas krājumu izsīkšanas. Mazliet fantastiska vīzija

FotoKur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Lasīt visu...

13

Pensiju 2.līmeņa iemaksu samazināšana grauj uzticību valsts pensijai

FotoFinanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Lasīt visu...

21

14 mīti par inflāciju un cenām

FotoAr ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Lasīt visu...

21

Netematiska un nekonsekventa doma. Latvju tautas vērtējumi

FotoPēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Lasīt visu...

21

Kur slēpjas igauņu veiksmes atslēga - kāpēc kaimiņi spēj pieņemt racionālus lēmumus, bet mēs ne?

FotoIr taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Lasīt visu...

10

Vai patiešām „Rail Baltica” jēgas meklējumu dēļ ir jāieķīlā visas valsts nākotne?

FotoKomentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Lasīt visu...

21

Darbinieku trūkums – problēma samilst. Ko varam mācīties no attīstītākajām ekonomikām?

FotoRīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Lasīt visu...

21

Kā var būt, ka atalgojums atsevišķu valsts kapitālsabiedrību vadībai ir lielāks par atalgojumu līdzvērtīgu privātu uzņēmumu vadītājiem?

FotoValsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi