Iesaki rakstu: 
Latvijas Republikas Satversmes 91. pants “Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.[1]” Ja reiz diskriminācija ir aizliegta, tad īpaši pret to būtu jāvēršas attiecībā uz bērnu interesēm un tiesībām. Bet diemžēl tā nav. Pastāv ne tikai ģimeņu, bet visredzamāk tieši atvašu selekcionēšana.
Lai arī likums uzliek obligātu pienākumu uzturēt bērnu līdz brīdim, kad bērns pats spēs sevi apgādāt, minimālā uzturlīdzekļu apmērs ir atšķirīgs, vai bērnam to sedz kāds no vecākiem vai to maksā valsts – Uzturlīdzekļu garantiju fonds.
Minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kas jāsedz katram no vecākiem, aprēķina procentuāli katram bērnam no viņa piedzimšanas līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai – 25% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, bet katram bērnam no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai – 30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas.[2]
Šis apmērs ir jāsedz neatkarīgi no tā, cik slims, darbnespējīgs vai turīgs ir vecāks. Līdz ar to, pieaugot minimālajai algai, pieaug arī uzturlīdzekļu apmērs, kas sedz cenu pieaugumu, tomēr, ja vecāks nepilda likumā uzlikto uzturlīdzekļu maksāšanas pienākumu šo pienākumu un to pilda Uzturlīdzekļu garantiju fonds, šie bērni saņem nevis tādu pašu minimālo uzturlīdzekļu apmēru, bet fiksēto summu, kas būtiski atšķiras no minimālā uzturlīdzekļa apmēra.
Kopš 2020. gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, Fonda maksāto uzturlīdzekļu apmērs vairs nav piesaistīts Ministru kabineta noteiktajai minimālajai mēneša darba algai, bet izteikts konkrētā apmērā.
2024. gadā Uzturlīdzekļu garantiju fonda maksātie minimālie uzturlīdzekļi ir 107,5 eiro un 129 eiro mēnesī, ja bērns sasniedzis 7 gadu vecumu mēnesī, turpretī, ja tos sedz vecāks, tad 175 un 210 eiro mēnesī, radot nevienlīdzību attiecībā uz bērniem.
Uz nepamatotu uzturlīdzekļu piesaisti konkrētajai summai un nevienlīdzību uzturlīdzekļu izmaksā no Uzturlīdzekļu garantiju fonda norādījis Latvijas Republikas tiesībsargs 27.01.2023. gada rezolūcijā toreizējam ministru prezidentam K. Kariņam, lūdzot sniegt atzinumu līdz 2023. gada 1. martam.[3]
Pagājis jau gads, bet izmaiņu nav. Vai bērns ēd mazāk, ja viņam uzturlīdzekļus sedz valsts? Kāpēc valsts šķiro bērnus. Un kam jānotiek, lai bērnam tiktu nodrošināts pilnvērtīgs uzturlīdzekļu apmērs neatkarīgi no tā vai to sedz vecāks vai valsts?
Amorāli? Nē. Tā taču ir “mūsu” elitārā Vienotības ķiņķēziņu dabiskā fauna jeb etnisko liberāļu izstrādātā pseido-tieslietu vide, kura, ja vajadzētu izvērtēt tās piesārņojuma līmeni, pārspētu ne tikai opioīdu un benzodiazepīnu krustojuma radītu – nāvīgu toksīnu okupētu klimatu, kas līdz ar visu samaitāto planētu ir pārņēmis mūsu bērnu organismus unt bez izņēmumiem katram, kurš par vienīgo partiju neatzīst “solīdo Vienotību” un tās satelītus kā ģimenes kolektīvās sirds pretsāpju līdzekli izrakstītu fentanilu.
Šādi tiek metafiziski kultivēta mūsdienu varavīksnes oktobrēnu mentalitāte un ieaudzināta atteikšanās gan no personīgas pašcieņas, gan kolektīvās taisnīguma izjūtas izpratnes. Juristi, kuri atļaujas kritizēt valdības naidu pret ģimenes vērtībām un atbalsta iznīdēšanu Latvijai, ir pēc statusa otrā šķira, kasta, Rase vai jebkura demogrāfiska grupa, kas, viņuprāt, ir pretstatā “pareizajiem”, kuriem prioritāte ir birokrātu algas celšana un kleptomānu - Lakatiņu zagļu attaisnošana.
* Mg. Iur., politiskās partijas “Pašcieņa” valdes locekle
[1] Latvijas Republikas Satversme. Latvijas Vēstnesis, 43, 01.07.1993. https://likumi.lv/ta/id/57980
[2] Ministru kabineta 2013. gada 15. janvāra noteikumi Nr. 37 "Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam". Latvijas Vēstnesis, 12, 17.01.2013. https://likumi.lv/ta/id/254128
[3] Latvijas Tiesībsarga rezolūcija Ministru prezidentam. https://www.tiesibsargs.lv/wp-content/uploads/2023/02/par-uzturlidzeklu-garantiju-fonda-izmaksato-uzturlidzeklu-apmera-parskatisanu.pdf
Seko mums 
Ja vīrietis un sieviete ir divas dažādas lietu dabas, tad ir loģiski, ka tiktāl, cik runa ir par vienas dabas atšķirību no otras, vienu dabu iemiesojošie indivīdi būs savu īpatnējo dabu aprakstošo īpašību ziņā pārāki par indivīdiem, kuri nepieder pie šīs dabas.
Esmu pret Stambulas konvenciju un jebkuru citu konvenciju, kas atdod suverēna varu nevēlētām, ideoloģiskām ārvalstu institūcijām. Šī konvencija ir nevis apņemšanās partneriem, ka mēs labticīgi ievērosim zināmas civilizētā sabiedrībā pieņemtas normas (un viņi mums attālināti iedos varbūt kādu atzīmi, kas ļaus citu valstu pilsoņiem rēķināties ar zināmu paredzamu tiesisko ietvaru), bet, ka mēs atdodam imūniem GREVIO inspektoriem teikšanu pār savu zemi, teikšanu par to, kāda veida patvaļīgi interpretētas “jebkādas vardarbības” mums būs viņu institucionalizētā uzraudzībā jāievieš un kādi normāli un sakārtotā divu dzimumu sabiedrībā nenovēršami stereotipi viņu ideoloģiskās noslieces dēļ mums būs “jāizskauž”. Tā nav vienošanās, tā ir neskaidru robežu pilnvaru atdošana.
Ekselences, godātie delegāti, vispirms vēlos pateikties Brazīlijas prezidentam un valdībai par viesmīlību. Mēs tiekamies ANO Klimata pārmaiņu COP30 konferencē. Šī gada konference ir veltīta globālai mobilizācijai. Lai kopīgi virzītos no sarunām uz mērķu īstenošanu.
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
