Visi cilvēki ir vienlīdzīgi, bet deputāti vienlīdzīgāki? Arī attiecībā uz latviešu valodu?
Jānis Kalniņš12.03.2024.
Komentāri (26)
Iesaki rakstu: 
Līdz Eiropas parlamenta vēlēšanām atlikušas 90 dienas, un cīņa par 9 deputātu mandātiem kļūst jestrāka. Saeimā ievēlētās nacionālistiski noskaņotās partijas cenšas izspēlēt savu mīļāko kārti - latviskumu.
Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" sola latvisku, drošu un pārtikušu Latviju.
Apvienotais saraksts - Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija"- stipru Latviju stiprā Eiropā.
"Tauta. Zeme. Valsts." (Kiršteina partija) - neatbalsta Eiropas Savienības paplašināšana ar svešas civilizācijas un kultūras valstīm.
Visas šīs partijas aktīvi sniedz dažnedažādus priekšlikumus dažādos likumos - nodrošināt, ka Latvijā kā Eiropas Savienības dalībvalstī nevarētu darbiniekiem pieprasīt krievu valodas prasmi, izņemot atsevišķas profesijas. Ir pieņemti grozījumi par lojalitātes prasību valsts pārvaldē strādājošiem, Imigrācijas likums, kas paredz kārtot valsts valodas eksāmenus senioriem.
To visu likumdevējs pieprasa no sabiedrības. Taču kā ir ar pašiem likumdevējiem?
Nesen masu saziņas līdzekļos izskanēja informācija par 14.Saeimas deputātu - N.Marčenko-Jodko, D.Kovaļenko, J.Klementjeva un V.Pučkas izvairīšanos no Valsts valodas centra (VVC) valodas zināšanu pārbaudes.
VVC piemēroja visiem četriem deputātiem 2023. gada 26. aprīlī naudassodu saskaņā ar Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 4. pantu. Par amatpersonas likumīgo prasību nepildīšanu vai amatpersonas darbības traucēšanu jeb - vienkāršiem vārdiem - nesadarbošanos ar VVC valsts valodas prasmju pārbaudīšanai.
Publiski ir zināms, ka Viktoru Pučku kā Daugavpils domes deputātu VVC vēl 2016. gadā sodīja par valsts valodas nelietošanu amatam nepieciešamā līmenī.
Vai tas ir deputātu cienīgi? Un kāpēc par to klusē latviskuma aizstāvji? Varbūt koleğialitātes dēļ?
Saeimas darbu regulē Saeimas kārtības rullis, kas paredz deputāta nosūtīšana uz valsts valodas prasmes pārbaudi! "131.2 (1) Ja ne mazāk kā 20 deputāti apšauba, vai kāds deputāts prot valsts valodu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo pienākumu veikšanai, viņiem ir tiesības iesniegt lēmuma projektu par attiecīgā deputāta nosūtīšanu uz valsts valodas prasmes pārbaudi. Lēmuma projektam pievienojams faktisko apstākļu izklāsts."
Taču nekas tamlīdzīgs nenotiek...
Saeimā tiek rīkotas konferences par latviešu valodu kā valstiskuma, izaugsmes un sadarbības valodu. Lai pievērstu uzmanību latviešu valodas nozīmei nacionālās politikas veidošanā un latviskās identitātes tālākā stiprināšanā, kurās piedalās bijušais valsts prezidents Egils Levits, izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša, bijusī Augstākās padomes deputāte Ilma Čepāne uc.
Vai tiešām tie ir tikai tukši vārdi?Un Saeimas deputātu profesija nepieprasa zināt latviešu valodu? Vai vienkārši šie ir kārtējie dubultie standarti? Acīmredzot sabiedrībai ir jālemj pašai, pavisam drīz, vēlēšanās.Vārdi un darbi ir divas dažādas lietas.
Seko mums 
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
Iedomājaties, ka oriģinālā 2011, gadā pasažieru plūsma Rail Baltica tika plānota 3,26 miljoni pasažieru (2040 gadā). Pēdējā 2024.gada CBA dokumentos atradīsiet 51 miljonu pasažieru (2056. gadā).
Rīgas rajona tiesa 14. februārī piemēroja apcietinājumu Aleksandram Gapoņenko, kurš jau iepriekš ir ticis sodīts par nacionālā naida kurināšanu. Vladimirs Žirinovskis reiz solīja Baltijas valstis pārvērst par Krievijas guberņām, Gapoņenko droši vien cerēja reiz kļūt par gubernatoru... Bet nu būs jāsēž cietumā, nevis gubernatora krēslā.
Pagājusi nedaudz vairāk nekā nedēļa, kopš animācijas filma "Straume" pārrakstījusi Latvijas kino vēsturi, saņemot "Oskaru" kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma. Kamēr filmas veidotāji turpina darbu pie nākamā projekta, tikmēr politikas veidotājiem arvien jādomā ne vien par plašāku atbalstu kino nozarei Latvijā, bet jāizmanto mirklis Latvijas tēla un Latvijas kā kino uzņemšanai draudzīgas valsts popularizēšanai.
Cienījamā Latvijas Republikas valdība! Ņemot vērā pašreizējo stāvokli valsts izglītības sistēmā, mēs, Rīgas Stradiņa universitātes studenti, lūdzam Jūs izskatīt mūsu priekšlikumus. Mēs ierosinām:
Visu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pastāvēšanas laiku tikai divi politiķi ir saņēmuši reālus sodus. 2007. gadā "Jūrmalgeitas" izmeklēšanas rezultātā Juris Hlevickis tika ieslodzīts uz pieciem gadiem, taču pilnu sodu viņš tā arī nenosēdēja. Pagājušajā gadā Ķekavas vicemērs tika notiesāts par izspiešanu un saņēma četrus gadus.
Demogrāfija mūsdienu pasaulē Latvijai ir svarīga problēma. Latvijas iedzīvotāji pārstāj dzemdēt bērnus, un valdībai vēl nav bijis laika skaidri formulēt šīs problēmas risināšanas iespējas. Tajā pašā laikā valsti pārpludina arābu imigranti. Šī situācija, protams, negatīvi ietekmē latviešu tautu.
