Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Visi ir vienvērtīgi, bet gultasvietas visiem nodrošināt nevarēsim

Irēna Kucina, Egila Levita padomnieku biroja vadītāja
15.01.2021.
Komentāri (98)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šodien manas pārdomas ir saistītas ar vislielākās riska grupas iedzīvotājiem šīs pandēmijas laikā un viņu dzīvības vērtību, proti, vecāka gadagājuma cilvēkiem. Vai pašreizējā pandēmijā valsts ir tiesīga deleģēt medicīniskam personālam tiesības apsvērt pacientu dzīvību šķirošanu, pamatojoties uz vecumu? Vai viena cilvēka dzīvība var būt vērtīgāka par citu? Vai tomēr visi mēs esam vienvērtīgi neatkarīgi no tā, kādā vecuma posmā mēs atrodamies?

Cilvēka cieņa kā visu tiesību pamats

Satversmes 93. pants noteic, ka ikviena tiesības uz dzīvību aizsargā likums. Dzīvības vērtība izriet no cilvēka cieņas filosofiskajā izpratnē (angliski – dignity), kas ir Rietumu pasaules uzskata pamatā. To nedrīkst sajaukt ar godu un cieņu civiltiesiskajā izpratnē (angliski – honour).

Arī Eiropas Pamattiesību harta sāk ar cilvēka cieņu (1. pants) un caur tās prizmu aplūko visas pārējās pamattiesības, it sevišķi tiesības uz dzīvību, kas tur tiek minētas uzreiz pēc cilvēka cieņas postulāta. Līdzīgi uzstādījumi atrodami arī virknē citu valstu moderno konstitūciju.

Latvijā cilvēka cieņa kā pamata uzstādījums ir noteikta Satversmes ievadā. Satversmes tiesa, cilvēka cieņu aplūkojot kopsakarā ar kādu no Satversmē garantētajām tiesībām, to arvien biežāk un konsekventāk nostiprina savos spriedumos.

Tiesības uz dzīvību un cilvēka cieņa

Tas nozīmē, ka cilvēka tiesības uz dzīvību ir aplūkojamas kontekstā ar cilvēka cieņu. Cilvēka cieņa nav tīri juridisks jēdziens. Tas vēsturiski aizved mūs kultūrā izaugušajā uzskatā par cilvēka būtību un viņa vietu pasaulē. Saskaņā ar to cilvēka cieņa pienākas ikvienam cilvēkam tikai tādēļ vien – un bez nekādiem citiem nosacījumiem –, ka viņš ir cilvēks. Tālāk jau Satversme to aizsargā ar pamattiesībām un likumiem, kas šo aizsardzību padara praktisku.

Cilvēka cieņa šādā izpratnē ir absolūta un neierobežojama. Tā piešķir cilvēkam subjektivitāti – viņš nav vienkāršs dabas (vai citāds) objekts, bet gan subjekts, kurš pasauli vērtē caur savu prizmu, kas katram cilvēkam ir vienreizēja un unikāla.

No tā izriet, ka tiesības uz dzīvību, kas balstītas cilvēka cieņā, visiem cilvēkiem pienākas vienādā mērā, – vēlreiz uzsveru, tikai tāpēc vien, ka viņš ir cilvēks. Nekādi citi apsvērumi – cilvēka fiziskais vai garīgais stāvoklis, viņa veikums, dzīves gājums – neatļauj vērtēt viņa dzīvības cenu, salīdzināt to ar citu cilvēku dzīvībām. Šajā kontekstā visi cilvēki ir vienvērtīgi. Absolūti visi. Šis princips ir Rietumu civilizācijas pamatā.

Pacientu šķirošana un Satversme

Vai, atsaucoties uz ierobežoto slimnīcu kapacitāti, bet paturot prātā šo principu, slimnīcās būtu pieļaujama pacientu šķirošana pēc noteiktiem kritērijiem, it sevišķi pēc vecuma, tātad prognozējamā atlikušās dzīves ilguma? Par to pasaules juridiskajā, filosofiskajā un medicīnas literatūrā ir daudz rakstīts. Bet šeit gribētu uzsvērt tieši no Satversmes izrietošo konstitucionālo skatpunktu uz šo jautājumu.

Pacienti, kuru dzīvība ir briesmās, kuri ir pakļauti gultas režīmam, atrodas bezpalīdzības un izmisuma situācijā, vairs nevar ietekmēt savas dzīves apstākļus neatkarīgi no citiem, proti, pašnoteiktā veidā. Viņi atdod savu likteni mediķu rokās, paļaujoties uz to, ka mediķu uzdevums ir glābt viņu dzīvības.

Pie šādiem apstākļiem valsts, kas pieļautu pacientu šķirošanu, tostarp pēc vecuma, šos cilvēkus uzskatītu tikai par savas glābšanas operācijas objektiem, priekšmetiem, kas tiek izmantoti citu aizsardzībai. Šāda attieksme ignorētu skarto personu statusu kā subjektiem, kuriem pienākas cilvēka cieņa un neatsavināmas tiesības saskaņā ar Satversmi.

Vienpusēji rīkojoties ar dzīvību, nolemjot nāvei pacientus, kuriem kā upuriem pašiem ir nepieciešama aizsardzība, viņiem tiktu atņemta vērtība, kas cilvēkam pienākas tikai un vienīgi viņa paša dēļ. Turklāt tas notiek apstākļos, kad nevar absolūti ticami sagaidīt, ka brīdī, kad tiek pieņemts šāds lēmums, vienmēr ir pilnīgs faktiskās situācijas attēls un ka faktiskos apstākļus vienmēr var pareizi novērtēt, jo īpaši pēc iepriekš noteiktiem priekšrakstiem.

Tātad pacientu, kuru dzīvība ir apdraudēta, šķirošana pēc noteiktiem, viņu dzīvi vērtējošiem kritērijiem nav pieļaujama. Tas nozīmē, ka viņus nedrīkst šķirot ne pēc vecuma, ne pēc citiem kritērijiem – piemēram, materiālā stāvokļa, pienesuma sabiedrībai, izglītības, sociālā stāvokļa utt. Jo visu šo kritēriju piemērošana nozīmētu vienu – ka šo cilvēku dzīvības vērtība tiktu svērta, mērīta un savstarpēji salīdzināta.

Arī analoģija ar izņēmuma gadījumiem, kur valsts var noteikt, ka cilvēkam galējā situācijā ir jāupurē sava dzīvība sabiedrības labā (klasiskais gadījums – karavīrs), šeit nestrādā. Tie ir īpaši gadījumi, dienesta attiecības, kas saistītas ar paaugstinātu risku. Te nav runa par šo cilvēku dzīvības vērtības izvērtēšanu. Mūsu kultūras lokā jebkura cilvēka pienākums noteiktos gadījumos limitēt savu dzīves ilgumu līdz šim nav akceptēts. Lai arī drūmos fantastikas literatūras darbos tādas nākotnes vīzijas parādās, es ceru, ka dzīvē tas arī nekad netiks akceptēts.

Tātad, ja valsts pieļautu cilvēku dzīvību šķirošanu, pamatojoties uz vecumu (vai citiem dzīvības vērtību nosakošiem kritērijiem), lai glābtu citu cilvēku dzīvības, tad šāds priekšraksts – vienalga, kāds būtu tā formālais statuss (likums, instrukcija vai arī tikai ieteikumi) – būtu nesaderīgs ar Satversmi. Tas būtu nesaderīgi ar tiesībām uz dzīvību (Satversmes 93. pants), kas interpretējamas sazobē ar cilvēka cieņas garantiju (Satversmes ievads).

Sociāli politiskais risinājums

Svarīgi ir apzināties, ka slimnīcu kapacitātes problēmas risinājums ar pacientu šķirošanu nav ētiskā dilemma, kā piemēram tiesību studentiem bieži uzdotais kāzuss – cilvēks brauc ar divvietīgu laivu, kur ir tikai vēl viena brīva vieta. Viņš tuvumā redz divus slīkstošos, bet uzņemt savā laivā un izglābt var tikai vienu. Ja viņš uzņemtu abus, tad laiva nogrimtu un visi trīs – arī viņš pats – ietu bojā. Kurš no slīkstošajiem viņam jāglābj? Pēc kādiem kritērijiem?

Atbilde no tiesību viedokļa ir – vienalga, kuru viņš būs izglābis, viņš būs rīkojies pareizi. Taču valstij jau iepriekš sagatavot priekšrakstu, pēc kādiem kritērijiem viņam būtu jāizvēlas, nav pieļaujams.

Pievēršoties tieši valstij (ne konkrēti ārstu dilemmai), jākonstatē, ka slimnīcu kapacitātes jautājums ir nevis ētikas, bet gan sociāli politisks jautājums. Nodrošināt visu pacientu, kuriem tas nepieciešams, dzīvības glābšanu ir valsts uzdevums, tādā veidā pasargājot no ētiskas dilemmas mediķus.

Slimnīcu kapacitāte var būt gan lielāka, gan mazāka, un tās nodrošinājums ir valsts prioritāšu un arī laicīgas plānošanas jautājums. Nepieciešamības gadījumā valstij pieejamie resursi var tikt īslaicīgi pārplānoti un pārorganizēti, lai šo uzdevumu izpildītu. Izvairīties no šī uzdevuma izpildes, ieviešot vai pieļaujot pacientu šķirošanu pēc viņu it kā dzīvības vērtības, tostarp kā kritēriju ņemot vecumu, tiesiski ir nepieļaujami.

...jo mēs visi esam cilvēki

Līdz ar pandēmiju vairākās valstīs izskanējuši priekšlikumi šķirot pacientus, it sevišķi pēc vecuma. Taču konstitucionālā atbilde ir viennozīmīga – demokrātiskā, tiesiskā valstī pacientu šķirošana kā līdzeklis slimnīcu kapacitātes problēmu risināšanai nav pieļaujama. Arī mūsu Satversme to nepieļauj.

Kopš skolas gaitām esmu meklējusi iepriekšējo paaudžu gudrību, īpaši savos vecākos, skolotājos, studiju laikā – pasniedzējos. Dzīves gaitā mēs pastāvīgi maināmies, un katram dzīves posmam ir pozitīvi notikumi. Pieredze, kas nāk ar mums, veido mūsu personīgos un sabiedrības uzskatus.

Mēs visi esam līdzvērtīgi sabiedrības locekļi, kuri vēlas pilnībā piedalīties visā dzīves telpā. Jo mēs visi esam cilvēki. Tas ir vienīgais kritērijs. Ar to pietiek. Tādēļ katra cilvēka dzīve ir vienvērtīga un glābšanas vērta.

Novērtē šo rakstu:

32
67

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Kāpēc mērāmies ar kvadrātmetriem?

FotoEs kā ticīgs cilvēks ticu, ka politiķus tomēr vada arī rūpes par mazo cilvēku, ne tikai uzbudinājums no varaskāres.
Lasīt visu...

12

Nu varam laimē diet, Krievijai mute ciet

FotoNesen Latvijā tika pārtraukta vairāku populāru Krievijas telekanālu retranslācija. Redzamākajiem Dievzemē dzīvojošo krievu tiesību aizstāvjiem, kas aizvēlēti uz Briseli, šobrīd acīmredzot svarīgākas ir LGBT un Navaļnija tēmas, tālab savu vārdu nāksies teikt man, salīdzinoši necilam mūsu valstiņas pilsonim, – latvietim. Viss turpmāk sacītais ir tikai personiskais viedoklis.
Lasīt visu...

21

Par ārpolitikas skabargām citu acīs

FotoKamdēļ es neesmu pārāk labās domās par Putina Krieviju un pašu Putinu? Iemesli, protams, ir vairāki bet, viens no tiem – divkosība un meli. Pašsaprotams, ka katrai valstij ir savas intereses, bet…
Lasīt visu...

21

Jau tiek gatavota lielā „fendere”

FotoEs palasīju Lembergam konfiscējamās mantas sarakstu. Abstrahējoties no fakta, ka viņu soda par kriminālu nodarījumu, kuru viņš pats savas ietiepības dēļ ir veicis, lai paliktu pie varas Ventspilī, es secinu, ka ne jau Opel Tigra un dzeltenā metāla aproču pogas ir fokuss tam, kas ir noticis. Mērķis ir kapitāldaļas un ietekme uzņēmumos.
Lasīt visu...

18

Elīnas Didrihsones tests

FotoJau kādu laiku gribēju parunāt par Rietumos augošo "dzēšanas kultūru" jeb "cancel culture". Apcerēju, kuru piemēru aplūkot. Varbūt Džīnu Karano? Leģendārā MMA cīkstone un "Zvaigžņu karu" seriāla aktrise ir padzīta no lomas. Par ko? Runājot par politisko klimatu Amerikā, viņa rakstīja: "Ebrejus ielās piekāva nevis nacistu karavīri, bet viņu kaimiņi... pat bērni. Nacistu kareivji varēja tik viegli savākt tūkstošiem ebreju tādēļ, ka valdība vispirms lika kaimiņiem viņus ienīst vienkārši par to, ka ebreji. Ar ko atšķiras tas, ja es kādu ienīstu par viņu politiskajiem uzskatiem?" Viņa nepateica neko aplamu. To pašu man stāstīja holokaustā izdzīvojušais ebreju jurists Aleksandrs Bergmanis.
Lasīt visu...

12

Basketbola savienību vada prezidents, kurš, vēl esot valsts prezidents, uzmanību pievērsa ar pārpratumiem, nevis runu saturu

FotoSestdien nezaudēja tikai viena komanda, zaudēja viena basketbola paaudze un viss Latvijas basketbols kopumā. Zaudēja VEF un Ventspils, TTT un Varenie Runči, 3x3 izlase un Juglas skolas meitenes, zaudēja Latvija. 14 gadus esot kopā ar VEF Rīga, zinu, ka šis kā "tauriņa efekts" ietekmēs mūs visus.
Lasīt visu...

18

Fermas rullē

FotoUzreiz godīgi atzīšos – rakstīt mani pamudināja 9. februāra rītā laikrakstā „Diena” izlasītais R. Meļņika raksts-intervija “Gaisa stūmēju šai valdībai netrūkst. Saruna ar Mārci Bendiku”. Oponēšu sarunas partneriem, kuri analizē t.s. “stūmējus”. Manuprāt, nevajag analizēt nekādus “stūmējus” vai “piristus”, vienkārši ir jāļauj valdīkliem runāt pašiem, jāieklausās tajā ko valdīkli saka, un mums pašiem analizējot, jāizdara secinājumi.
Lasīt visu...

21

Mārcis Jencītis uzsāk krusta karu pret kritisko domāšanu un „totalitāro” Latviju

FotoKādu laiku atpakaļ jau tika runāts par izbijušo heroīna atkarīgo un cietumnieku, draudzes „Kristus pasaulei” līderi un garīgo vadītāju Mārci Jencīti. TV pagājušā gada septembrī apkopoja iespaidīgu materiālu klāstu par reliģiskās organizācijas darbības stilu un veiktajiem pārkāpumiem – tai skaitā dezinformācijas izplatīšanu draudzes iekšienē, ne tikai piesaucot dažādus dziedināšanas brīnumus, bet arī izplatot dažāda satura informāciju par COVID-19 – to noliedzot vai brīžos, kad draudzes dalībnieki jābaida ar Elli uzsverot COVID-19 bīstamību, tādējādi pieprasot maksāt 10-tiesu vai bezierunu pakļaušanos.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Runa Davosas e-forumā par tradicionālās pasaules kārtību

Vispirms, dāmas un kungi, es gribētu jūs visus pasveicināt šeit Starptautiskajā Ekonomikas Forumā. Un sākt es gribētu ar to,...

Foto

Azerbaidžāna – Baltijas valstu "aizmirstā" māsa

Latvijas starptautisko "de iure" atzīšanu – tās simtgade nosvinējās klaji formāli – mums tomēr vajadzētu vērtēt ar lielāku pietāti. Diemžēl...

Foto

Kāda ir atšķirība starp viltus rakstiem Baltkrievijā un viltus rakstiem Latvijā?

Dažas dienas pēc Baltkrievijas tiesas procesa beigām Jekaterinas Andrejevas un Darijas Čultsovas lietā lielākā daļa...

Foto

Visas nācijas pastāvēšanas vārdā ģimene nedrīkst kļūt par brīvas interpretācijas objektu

Sarežģītā situācija, kādu ikvienā politikas un sadzīves jomā diktē Covid-19 izraisītā pandēmija, liek koncentrēties uz īslaicīgiem...

Foto

Mafija

Atskrien raiba žagatiņa, / Div' pelēki vanadziņi. / Vai, māmiņ, nepazini / Viltiniekus staigājam: / Viltus pieši kājiņā, / Viltus zaļi zobentiņi....

Foto

Kaut kādi "kara veterāni", ko bez rindas špricēšot, un vienkārši "vajadzīgi cilvēki", kas dabūšot vakcīnu pirmie...

It kā jau 30 gadus esam projām PSRS, tomēr tā...

Foto

Ja Krievijā var, kāpēc nevaram arī mēs?

Iekšlietu ministrija ir sagatavojusi grozījumus Krimināllikumā, kuru mērķis ir aizsargāt valsts varas pārstāvju godu un cieņu. Likumprojekts paredz papildināt...

Foto

Godātais Levita kungs, palīdziet

Levita kungs! Vēršos pie Jums pēc izpratnes un palīdzības. Mana nozare, kurā es darbojos jau 14 gadus, ir skaistumkopšana. Man pieder Latvijā...

Foto

Ceru, ka tā nav, bet dīvainas domas nāk prātā

Kā apzinīgs pilsonis, kas visu mūžu saskāries ar dažādām vakcīnām un potēm, kuras neko sliktu nav nodarījušas,...

Foto

Katram valdības lēmumam jābūt caurskatāmam un labi izskaidrotam, tāpēc lēmumus par „VIP vakcīnām” mēs noslepenojām

Lēmumi, kurus pieņemam valdībā, ir abpusgriezīgi. Vienkāršas un iepriekš skaidri pareizas rīcības...

Foto

Vai tā ir oficiālā viedokļa apkalpošana pandēmijā?

Žurnāla “Patiesā dzīve” 2021. gada 2. numurā publicēts raksts "Pandēmiskās dusmas", autore – Inguna Mukāne. Daļa raksta ir autores...

Foto

Ušakovs un Ameriks par Navaļnija spriedumu

Nesen Nils Ušakovs un Andris Ameriks savās Facebook lapās publicēja savus viedokļus par spriedumu, kuru Zamoskvoreckas tiesa nolasīja Aleksejam Navaļnijam....

Foto

Alkatība ir bīstama

Apbrīnojami, cik straujos tempos cilvēki pazaudē gan intuīciju, gan piesardzību, ja ilgstoši dzīvojuši itin piesmakušajā Rietumu aurā, kur zinātne ir Dievs, visatļautība vienlīdzināta...

Foto

Ministru kabineta spēju spogulis Covid-19 krīzes pārvarēšanā

Lasītāju vērtējumam: tikai un vienīgi vienas dienas virsraksti medijos Latvijā, kas atspoguļo Ministru kabineta darba rezultātus koronavīrusa pandēmijas un...

Foto

Jūs neko nesaprotat – patiesībā šis ir veiksmes stāsts

Pagājušā gada martā Pasaules veselības organizācija (PVO) paziņoja, ka koronavīrusa uzliesmojums ir kļuvis par globālu pandēmiju. Šodien,...

Foto

Protams, ka ar 350 miljoniem no Latvijas valsts vien mums nepietiks un vajadzēs vēl

Nav šaubu, ka 2020. gads bija izaicinājumiem pilns. Tas bija gads, kad globālajā...

Foto

Sāk šķist, ka patiesībā Andis Kudors ir patoloģisks melis

2021. gada 5. februārī Andis Kudors nāca klajā ar paziņojumu, ka pārtrauc politisko darbību, pamet Jauno konservatīvo partiju...

Foto

Izvārītā varde vai varoņstāsts?

Šķiet, būs grūti atrast cilvēku, kurš nekad nav dzirdējis hrestomātisko piemēru par vardes vārīšanu. Ja nu kāds, tomēr, nav – īsi izstāstīšu...

Foto

Kariņa kungs, nav labi

Kariņa k-gs, man ir tik viens jautājums, - vai Jūs kaut reiz esat izdzīvojis un uzturējis ģimeni par 120 eiro, par 300...

Foto

Kam policijai pietiek resursu un kam ne?

Šajā nedēļā tepat Rīgā tika brutāli aplaupīta kārtējā privātmāja. Mājai bija kameras un signalizācija. Tika aizdzītas automašīnas un iznesta...

Foto

Likums un mīlestība

Un, lūk, tur atnāca cilvēks, vārdā Jairs, kas bija sinagogas priekšnieks; un tas, nokritis pie Jēzus kājām, lūdza Viņu ienākt tā namā, jo...