Visi veikali ir vienlīdzīgi, tikai daži ir vienlīdzīgāki

»

nu vismaz bija kad veel shis bija
un kaa viniem paliidz juus visi kassheit neironiski pavadat laiku esat idioti

Atbildēt

ble bet maksima ir atveerta vienkaarsi depo beediigi ka vini nav eediena veikals

Atbildēt

Saltā ziema rit savā krāšņumā. Zemi klāj balts sniegs. Aukstās naktis ir kļuvušas par ikdienu. Visapkārt valda ziemas burvība. Tik par nelaimi, šo pasakaino skatu aizsedz kovid-19 (covid-19) pandēmija. SARS-CoV-2 vīruss negrib atkāpties. Kovid-19 sērga ir negatīvi ietekmējusi mūsu dzīves. Tomēr nevajag skumt un bēdāties, jo pavisam drīz sāksies vakcinācija pret SARS-CoV-2 vīrusu. Lai gan pašlaik vakcinācija ar tādu ražotāju vakcīnām kā Pfizer-BioNTech, AstraZeneca un Moderna ir nedaudz aizkavējusies, taču pēc brīža vīruss taps uzveikts. Vakcinācija ļaus mums uzvarēt kovid-19 sērgu, tāpēc, mani mīļie tautieši, vakcinēsimies! Rindā uz vakcināciju var pieteikties gan elektroniski mājaslapā manavakcina.lv, gan telefoniski zvanot uz 8989 darbadienās no pulksten 9:00 līdz 17:00. Būsim apzinīgi. Parūpēsimies par savu un apkārtējo drošību savlaicīgi. Nepadosimies! Ticēsim labajam, ticēsim Latvju Dieviem. Godāsim visvareno Pērkonu. Pielūgsim Pērkonu. Uzvilksim kaklā pērkonkrustu. Iekursim savas viensētas pagalmā rituālo ugunskuru par godu Pērkonam – Debesu Tēvam. Ziedosim ugunskurā trīs saujas zirņu un gabaliņu sviesta. Lūgsim Pērkona svētību sev un savai dzimtai. Pērkons ir viens no spēcīgākajiem mūsu sentēvu Dieviem. Pērkons ar prieku uzklausīs mūsu lūgšanas. Kopš senseniem laikiem Pērkoņtēvs ir palīdzējis mūsu senčiem uzvarēt ienaidniekus un nepadoties cīņā. Arī šoreiz Pērkons nepametīs mūs grūtībās. Vajag tikai ticēt un no sirds lūgt viņa svētību. Lai visvarenais, visu godātais Pērkons svētī katru no mums, kas viņam tic! Lai godāts Pērkons – Debesu Tēvs mūžīgi mūžos kā tas no iesākuma ir bijis, tā tagad un vienmēr lai ir! Visa slava Pērkonam!
Ar Pērkona svētību, Skolnieciņš no svētavota [Latvju Dievu dēls]
©Skolnieciņš 1999-bezgalība :-)
Skolnieciņš® ™Skolnieciņš
Latvju Dievi mūžam viedi.
#Pērkons #Pērkoņtēvs #pērkonkrusts #rituāli #buršanās #ticība #lūgšanas #LatvjuDievuSvētība #pagāni #saticība #drosme #pašapziņa #spēks #svētavots

Atbildēt

»

Nu kas tas par sapņu veikalu- Lidl?! Pēdējais su...., lētu pseidoproduktu un E bumbu tirgotava. Viens gan ir skaidrs, pārējo veikalu tirdzniecības liegumiem turpinoties, Maxima, Rimi un pārējie pārtikas lielveikali varēs pieņemt tirdzniecībā Armaņji, Doļče i Habana, Hitlera&Musolini, iekšējo Reservju u.c.jaunās kolekcijas....

Atbildēt

»

Šteinbuka norāda, kad Latvijā būs redzams patiesais bezdarba līmenis
SABIEDRĪBA 25. janvārī 09:24
Jauns.lv / LETA

Patiesais bezdarba līmenis Latvijā būs redzams pēc dīkstāves pabalstu izmaksas perioda, pirmdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Fiskālās disciplīnas padome priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

"Kāda būs reālā situācija ar bezdarbu rādīs tikai laiks, kad dīkstāves pabalsts vairs nebūs un daudzi uzņēmumi bankrotēs," teica Šteinbuka.

Viņa atzīmēja, ka būs uzņēmumi, tostarp arī līdz šim veiksmīgas kompānijas, kuras nespēs atgūties pēc krīzes.

Inkluzīvais kapitālisms bez cilvēktiesībām izvēlēties uzņēmējdarbības veidu un bez cilvēktiesībām uz īpašumu? Vai 4. maija valsts finanšu korporācija mūs gatavo sociāliem nemieriem un haosam?

Sociālie nemieri K. Švābe “Covid-19 Lielais restarts”

https://straight2point.info/wp-content/uploads/2020/08/COVID-19_-The-Great-Reset-Klaus-Schwab.pdf


65.-68.lpp.


1.3.2. Sociālie nemieri

Viena no visdziļākajām briesmām, kas draud sociālo ierobežojumu un cilvēktiesību ierobežojumu Covid-19 laikā un laikā pēc pandēmijas, ir sociālie nemieri. Dažos ārkārtējos gadījumos tas var izraisīt sabiedrības sabrukumu un politisku sabrukumu. Neskaitāmi pētījumi, raksti un brīdinājumi ir uzsvēruši šo īpašo risku, pamatojoties uz acīmredzamo novērojumu, ka tad, kad cilvēkiem nav darba, ienākumu un izredžu uz labāku dzīvi, viņi bieži izmanto vardarbību.

Šis citāts atspoguļo problēmas būtību. Tas attiecas uz ASV, taču tā secinājumi ir derīgi lielākajai daļai pasaules valstu.
Tie, kas kļūst bezcerīgi, bez darba un bez aktīviem, var viegli vērsties pret tiem, kuriem ir labāk.

Jau tagad aptuveni 30% amerikāņu bagātība ir nulle vai negatīva. Ja no pašreizējās krīzes izkļūst vairāk cilvēku, kuriem nav ne naudas, ne darba, ne piekļuves veselības aprūpei, un, ja šie cilvēki ir izmisuši un dusmīgi, tādas ainas kā nesenā ieslodzīto bēgšana Itālijā vai laupīšana, kas sekoja viesuļvētrai Katrīna Ņūorleānā 2005. gadā varētu kļūt par ikdienu.

Ja valdībām nāksies izmantot paramilitāros vai militāros spēkus, lai apspiestu, piemēram, nemierus vai uzbrukumus īpašumiem, sabiedrība varētu sākt sadalīties.

Arī pirmspandēmijas laikā pasaulē sociālie nemieri pieauga visā pasaulē, tāpēc risks nav jauns, bet to ir palielinājis COVID-19.

Ir dažādi veidi, kā definēt, kas ir sociālais nemiers, taču pēdējo divu gadu laikā visā pasaulē ir notikuši vairāk nekā 100 nozīmīgi pret valdībām vērsti protesti gan bagātajās, gan nabadzīgajās valstīs, sākot no dzelteno vestu nemieriem Francija uz demonstrācijām pret policistiem tādās valstīs kā Bolīvija, Irāna un Sudāna. Lielāko daļu (pēdējo) nomāca brutāli uzbrukumi, un daudzi pārgāja “ziemas guļas” stāvoklī (tāpat kā pasaules ekonomika), kad valdības piespieda savus iedzīvotājus palikt mājas ieslodzījumā, lai ierobežotu pandēmiju. Bet pēc tam, kad tiek atcelts aizliegums pulcēties grupās un iziet ielās, ir grūti iedomāties, ka vecās sūdzības un uz laiku nomākta sociālā trauksme vairs neizraisīsies, iespējams, ar jaunu spēku.

Pēcpandēmijas laikā bezdarbnieki, sociāli noraizējušies, nožēlojamie, aizvainotie, slimie un izsalkuši būs dramatiski noskaņoti.

Notiks personiskas traģēdijas, kas izraisīs dusmas, ar aizvainojumu un uzbudinājumu dažādās sociālajās grupās, ieskaitot bezdarbniekus, nabadzīgos, migrantus, ieslodzītos, bezpajumtniekus, visus atstātos ... Vai tas viss spiediens nevarētu beigties ar izvirdumu? Sociālajām parādībām bieži piemīt tādas pašas īpašības kā pandēmijām, un, kā minēts iepriekšējās lappusēs, pagrieziena punkti attiecas vienādi uz abiem. Kad nabadzība, atņemšanas un bezspēcības sajūta sasniedz noteiktu pagrieziena punktu, graujoša sociālā rīcība bieži kļūst par pašu pēdējo iespēju.

Krīzes pirmajās dienās ievērojamas personas atkārtoja šādas bažas un brīdināja pasauli par pieaugošo sociālo nemieru risku. Viens no tiem ir zviedru rūpnieks Jēkabs Valenbergs. 2020. gada martā viņš rakstīja: “Ja krīze turpināsies ilgi, bezdarbs varētu sasniegt 20-30 procentus, savukārt ekonomikas sarukt par 20-30 procentiem ... Atveseļošanās nenotiks. Būs sociālie nemieri. Būs vardarbība. Tam būs sociālekonomiskas sekas: dramatisks bezdarbs. Iedzīvotāji dramatiski cietīs: daži nomirs, citi jutīsies šausmīgi. ” Tagad mēs esam pārsnieguši to robežu, ko Valenberga uzskatīja par“ satraucošu ”, jo daudzās pasaules valstīs bezdarbs pārsniedz 20% līdz 30% un lielākā daļa ekonomiku, kas 2020. gada otrajā ceturksnī saruka, pārsniedzot līmeni, kas iepriekš uzskatīts par satraucošu. Kā tas notiks un kur visdrīzāk notiek sociālie nemieri un kādā mērā?

Šīs grāmatas rakstīšanas laikā COVID-19 jau ir atraisījis globālu sociālo nemieru vilni. Tas sākās ASV ar Black Lives Matter protestiem pēc Džordža Floida nogalināšanas 2020. gada maija beigās, taču tas strauji izplatījās visā pasaulē. COVID-19 bija noteicošais elements: Džordža Floida nāve bija dzirkstele, kas iededzināja sociālo nemieru uguni, taču pamatā bija pandēmijas radītie apstākļi, jo īpaši tās atklātā rasu nevienlīdzība un augošais bezdarba līmenis. kas pastiprināja protestus un tos turpina.

Atbildēt

»

Krāniņam pa purnu toč prasās IDIOTA GABALS

Atbildēt

Kleptokrātu mafija turpina aplaupīt nodokļu maksātājus. Nomīzušie nodokļu maksātāji klusē. Te sen ir jāņem mieti rokās un jāatbrīvo valsts no kleptokrātu žņaugiem.

Atbildēt

»

Visu tomēr izšķir investīcijas(naudas drukātājiem tā nav problēma), kādas tiek ieguldītas uzņēmuma uzturēšanai,ar kvalitāti tam nav sakara.Vairakums pat nezina kāda apkalpošanas kvalitāte bija mazajos veikalos.Lielveikalos ir divu veidu preces,maisiņi atkritumiem un atkritumi maisiņiem.

Atbildēt

»

Ko nozīmē "mazākā apmērā"? Ja jau lielveikali tik kaitīgi, un nevēlami, tie būtu iznīkuši kā šķira jau pirms pandēmijas sākuma. Visu tomēr izšķir pakalpojuma kvalitāte un investīcijas, kādas tiek ieguldītas uzņēmuma uzturēšanai.

Atbildēt

»

Viss tas pats, kas lielveikalos, tikai mazākā apmērā. Ja tev tikai šmiga, kā galvenais produkts, galvā, tad ārstēties vajag!

Atbildēt

Mazajos un vidējos lauku veikalos 3/4 no visa asortimenta ir alkohols.

Atbildēt

»

Katrā kvartālā savs skārnis,sava beķereja,katrā lauku miestā sava pienotava u.t.t.Vai lielveikali ir progress vai regress?Tas ir retorisks jautājums,katrs lielveikals ir nagla tautas zārkā.

Atbildēt

Ja godīgi tad šie divi lielveikali MAXIMA, RIMI ir monipolizējuši tirdzniecības sistēmu Latvijā un šai jomā praktiski konkurence nedarbojas. Šie giganti izspiež no valsts ne jau dabīgā veidā citas veikalu ķēdes (PRIZMA, SELVER), bet neļauj ienākt jaunjiem
(Lidl).

Atbildēt

A kāpēc acis tādas šķības?

Atbildēt

»

Ko nu smejies un smidini citus? Varbūt acu apmānam arī ar adatu iebakstīs, bet ne ar šīm vakcīnām... Ar tām vispirms izmēģinās saspricēt vecos ļaužus.

Atbildēt

Ceturtdien sāks valsts augstāko amatpersonu un eksprezidentu vakcināciju pret Covid-19
SABIEDRĪBA 10/02/21 18:14 | Papildināts, šodien 18:19
  Jauns.lv / LETA

Ceturtdien, 11.februārī, pret Covid-19 sāks vakcinēt eksprezidentus un valsts augstākās amatpersonas, kuru pienākumi saistīti ar nacionālās drošības un valsts pamatfunkciju nepārtrauktības nodrošināšanu, apstiprināja Vakcinācijas projekta birojā.

Nelielais amatpersonu loks, kurām šobrīd tiek dota iespēja brīvprātīgi vakcinēties, esot stingri izvērtēts, ņemot vērā to pienākumus un lomu valsts procesu vadībā.
Atsaucoties uz socioloģiskajām aptaujām, Vakcinācijas projekta birojā skaidroja, ka lielākā daļa iedzīvotāju uzskata, ka valsts augstākajām amatpersonām jāparedz iespēja poti pret Covid-19 saņemt jau vakcinācijas procesa agrīnajā fāzē, lai rādītu piemēru pārējai sabiedrībai. Iecerēts, ka amatpersonu vienbalsīga gatavība vakcinēties būs kā uzticēšanās apliecinājums vakcīnu drošumam un efektivitātei, kā arī kalpos kā nozīmīgs pamudinājums iedzīvotājiem vakcinēties kopējas kolektīvās imunitātes iegūšanai.

Savu uzticēšanos vakcīnu drošumam un efektivitātei ar vakcinēšanos apliecinās arī bijušās valsts augstākās amatpersonas - visi Valsts prezidenti laikā pēc Latvijas neatkarības atgūšanas.
Vakcinēšanās augstākajām valsts amatpersonām tiks sākta vienlaicīgi ar vakcinācijas procesu sociālās aprūpes centros, izmantojot vienu un to pašu "Astra Zeneca" vakcīnu, un tas notiks saskaņā ar Ministru kabineta 9.februāra lēmumu.
Vakcinācija norisināsies Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā 11.februārī un 12.februārī pēc noteikta grafika.


11.februārī no plkst.11 līdz 12.45 vakcīnu pret Covid-19 saņems Valsts prezidents Egils Levits, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), kā arī bijušie Valsts prezidenti Guntis Ulmanis, Vaira Vīķe-Freiberga, Andris Bērziņš un Valdis Zatlers, Saeimas priekšsēdētājas biedre Dagmāra Beitnere-Le Galla (JKP), Saeimas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere (JV), ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) un Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (NA).
Bijušais Valsts prezidents Raimonds Vējonis vakcināciju veiks 12.februārī, savukārt Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) veselības stāvokļa dēļ vakcināciju veiks nākamnedēļ.

Vakcinācijas laikā būs jāievēro divu metru distance, kā arī jālieto mutes un deguna aizsegs. Iepriekš piesakoties, procesu varēs vērot arī plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, informēja Vakcinācijas projekta birojā.

Atbildēt

»

Nevar lauku mazajos veikaliņos laist nevienu iekšā - tiem ir jāsaprot, ka bez knokizēšanās un jaunupizēšanās nekas nenotiks!

Atbildēt

Šīs abas lielveikalu ķēdes vajadzētu kārtīgi aplikt ar nodokļiem. Algas viņi nemaksā darbiniekiem, nodokļos salīdzinot ar kaut kādu ražotni nomaksā kapeikas un peļņu izved ārpus valsts.

Atbildēt

Deep White Egle savā laikā pacēlās uz Stendzenieka rēķina, ta ne uzmeta vai aizgāja vai kā tml. Bet nu meitene malacis, saprata (un no Stendzenieka laikiem), ka nauda ir politbiznesā un tiem, kas to veido. Glīta dāma, iedomīga tik neprātā.

Atbildēt

»

Jā , man nepatīk !

Atbildēt

»

žīdiem nepatīk! :):):)

Atbildēt

Kā 2010.gadā norādīja SIA "Skonto būve" pārstāve Egle Klekere, latviešu uzņēmējiem Guntim Rāvim un Ivaram Milleram piederošais būvniecības uzņēmums "Skonto būve", kas ir arī nozares lielākais nodokļu maksātājs, par uzņēmuma politiku izvirzījis vienmēr priekšroku dot Latvijas speciālistiem.

Atbildēt

Skumji ,bet fakts...

Atbildēt

»

LTV nav tāda palikusi, bet ir visu laiku, arī saslēdzies nekas nav. Kāds te piemin Švābi, bet arī tas ir noiets etaps un esam jau nākošajā fāzē.

Atbildēt

»

ar savu murgu palagu.

Atbildēt

»

Jūs kaut ko jaucat: nedz Levits, nedz Kariņš nav saistīti ar A/Par. Bez tam, Jūsu teikuma otrā daļa pareizāk skanētu tā: NATO apsargāti aplaupa okupantu pēctečus!

Atbildēt

Divu dižveikalu kartelis veiksmīgi sponsorē RDomi, MKabinetu un sajmu.. un šie tik danco pēc naudasmaisu stabules, piesedzoties ar piščikiem un dumjpiem. Kur ir problēma? Nauda nesmird!

Atbildēt

K. Švābe “Covid-19 Lielais restarts”

https://straight2point.info/wp-content/uploads/2020/08/COVID-19_-The-Great-Reset-Klaus-Schwab.pdf


2. Mikroekonomikas tendences

Mēs joprojām esam pēc pandēmijas laikmeta sākuma dienās, taču jau darbojas spēcīgas jaunas vai straujas tendences. Dažām nozarēm tas izrādīsies noderīgs, citām - liels izaicinājums. Tomēr visās nozarēs katra uzņēmuma ziņā būs maksimāli izmantot šīs jaunās tendences, pielāgojoties ar ātrumu un izlēmību.

Uzņēmumi, kas izrādīsies veiklākie un elastīgākie, būs tie, kas izdzīvos.


2.1.1. Digitalizācijas paātrināšana

Pirms pandēmijas laikmetā “digitālās transformācijas” uzplaiksnījums bija vairuma uzņēmumu valžu mantra.

Digitālais bija “atslēga”, tas bija “apņēmīgi” jāievieš un tika uzskatīts par “veiksmes priekšnoteikumu”!

Kopš tā laika tikai dažu mēnešu laikā mantra ir kļuvusi par obligātu - pat dažu uzņēmumu gadījumā - dzīvības vai nāves jautājums.

Tas ir izskaidrojams un saprotams.

Uzņēmuma radīšanas laikā lielākoties mēs pilnībā bijām atkarīgi no tīkla: no darba un izglītības līdz socializācijai.

Tiešsaistes pakalpojumi ļāva mums saglabāt līdzību normālībai, un ir tikai dabiski, ka “tiešsaistē” vajadzētu būt lielākajai pandēmijas ieguvējai, sniedzot milzīgu stimulu tehnoloģijām un procesiem, kas ļauj mums darīt lietas attālināti:

universāls platjoslas internets,

mobilie un attālinātie maksājumi un

darbspējīgi e-pārvaldes pakalpojumi.

Tā rezultātā uzņēmumiem, kas jau darbojās tiešsaistē, būs jāizmanto ilgstošas ​​konkurences priekšrocības.

Tā kā ar mobilajiem telefoniem un datoriem mums tiek piegādātas arvien vairāk un dažādas lietas un pakalpojumi, uzplauks uzņēmumi dažādās nozarēs, piemēram, e-komercija, bezkontakta darbības, digitālais saturs, roboti un bezpilota lidaparātu piegāde (lai nosauktu tikai dažus). Nav nejauši, ka tādas firmas kā Alibaba, Amazon, Netflix vai Zoom kļuva par “uzvarētājām” pēc ekonomikas bloķēšanas.

Kopumā patērētāju sektors virzījās vispirms un visātrāk. Sākot no nepieciešamās bezkontakta pieredzes, kas daudziem pārtikas un mazumtirdzniecības uzņēmumiem tiek uzlikta virtuālās bloķēšanas laikā - digitālā reklāma, ļaujot klientiem pārlūkot un izvēlēties produktus, kas viņiem patīk vislabāk, lielākā daļa uzņēmumu no patērētājiem līdz patērētājiem ātri saprata nepieciešamību piedāvāt saviem klientiem digitālu ceļojumu no sākuma līdz beigām.

Tā kā daži bloķēšanas gadījumi beidzās un dažas ekonomikas atgriezās dzīvē, līdzīgas iespējas radās lietojumprogrammās starp uzņēmumiem, jo ​​īpaši ražošanā, kur fiziskas distancēšanas noteikumi bija jāievieš īsā laikā, bieži vien sarežģītā vidē (piemēram, montāžas līnijas). Tiešā rezultātā IoT ieguva iespaidīgus panākumus.

Daži uzņēmumi, kas nesen pirms bloķēšanas bija lietojuši IoT, tagad to masveidā izmanto ar īpašu mērķi darīt pēc iespējas vairāk lietu attālināti. Iekārtu apkope, vadības uzskaite, piegādātāju attiecības vai drošības stratēģijas: visas šīs dažādās darbības tagad (lielā mērā) var veikt, izmantojot datoru.


IoT uzņēmumiem piedāvā ne tikai līdzekļus sociālo distancēšanās noteikumu izpildei un ievērošanai, bet arī izmaksu samazināšanai un veiklāku darbību īstenošanai.


Pandēmijas pīķa laikā O2O - tiešsaistē un bezsaistē - ieguva lielu vilces spēku, uzsverot, cik svarīgi ir būt gan tiešsaistē, gan bezsaistē, un paver durvis (vai varbūt pat aizbīdņus) uz evolūciju. Šis fenomens, kas izplēnina atšķirību starp tiešsaistes un bezsaiti, identificēja slavenais zinātniskās fantastikas rakstnieks Viljams Gibsons, kurš paziņoja “Mūsu pasaule iziet”, nepārtraukti atveroties kibertelpai, ir kļuvusi par vienu no spēcīgākajām COVID-19 laikmetā.

Pandēmijas krīze paātrināja šo evolūcijas fenomenu, jo tas mūs mudināja un mudināja virzīties uz digitālu, “bezsvara” pasauli ātrāk nekā jebkad agrāk, jo arvien lielākai ekonomiskai darbībai nebija citas izvēles, kā vien notikt digitāli:

izglītība,

konsultācijas,

izdevējdarbība un daudzi citi.

Mēs varētu teikt, ka uz neilgu laiku teleportācija aizstāja transportu: lielākajai daļai vadības sanāksmju, valdes sanāksmju, komandas sanāksmju, prāta vētras vingrinājumu un citu veidu personiskās vai sociālās mijiedarbības bija jānotiek attālināti.

Šī jaunā realitāte ir atspoguļota Zoom (videokonferenču uzņēmuma) tirgus kapitalizācijā, kas strauji pieauga līdz 70 miljardiem USD

2020. gada jūnijs, augstāks (tajā laikā) nekā jebkurai ASV aviokompānijai. Vienlaikus lieli tiešsaistes uzņēmumi, piemēram, Amazon un Alibaba, izšķiroši paplašinājās O2O biznesā, it īpaši pārtikas mazumtirdzniecībā un loģistikā.

Tādas tendences kā telemedicīna vai attālināts darbs, kas plaši paplašinājās cilvēktiesību ierobežojumis mājas ieslodzījuma laikā, maz ticams, ka atkāpsies - viņiem nebūs iespējams atgriezties pie status quo, kāds bija pirms pandēmijas.

Telemedicīna jo īpaši gūs labumu. Acīmredzamu iemeslu dēļ veselības aprūpe ir viena no visvairāk regulētajām nozarēm pasaulē, kas nenovēršami palēnina inovāciju tempu. Bet nepieciešamība risināt pandēmiju ar visiem pieejamajiem līdzekļiem (kā arī uzliesmojuma laikā vajadzība aizsargāt veselības aprūpes darbiniekus, ļaujot viņiem strādāt attālināti) novērsa dažus normatīvos un likumdošanas šķēršļus, kas saistīti ar telemedicīnas pieņemšanu. Nākotnē ir skaidrs, ka vairāk medicīniskās palīdzības sniegs attālināti. Tas savukārt paātrinās tendenci uz vairākreižu lietojamu un mājās veiktu diagnostiku, piemēram, viedajām tualetēm, kas spēj izsekot veselības datus un veikt veselības analīzi. Tāpat pandēmija var izrādīties noderīga tiešsaistes izglītībai.

Āzijā pāreja uz tiešsaistes izglītību ir bijusi īpaši ievērojama, strauji palielinoties studentu digitālajai uzņemšanai, daudz augstāk novērtējot tiešsaistes izglītības uzņēmumus un piešķirot vairāk kapitāla jaunizveidotajiem uzņēmumiem “ed-tech”.

Šīs konkrētās monētas aizmugure palielinās spiedienu uz institūcijām, kas piedāvā tradicionālākas izglītības metodes, lai apstiprinātu viņu vērtību un pamatotu to maksu (kā mēs to aplūkosim nedaudz vēlāk).
Izplešanās ātrums nav bijis elpu aizraujošs. “Lielbritānijā mazāk nekā 1 procents sākotnējo medicīnisko konsultāciju notika ar video saites starpniecību 2019. gadā; bloķēšanas laikā 100 procenti notiek attālināti.

Citā piemērā vadošais ASV mazumtirgotājs 2019. gadā vēlējās uzsākt piegādes biznesu pie ceļa; tās plāns paredzēja 18 mēnešus. Bloķēšanas laikā tā sāka darboties mazāk nekā pēc nedēļas - ļaujot tai apkalpot savus klientus, vienlaikus saglabājot sava darbaspēka iztikas līdzekļus. Tiešsaistes banku mijiedarbība krīzes laikā ir palielinājusies līdz 90 procentiem, no 10 procentiem, bez kvalitātes krituma un atbilstības pieauguma vienlaikus nodrošinot klientu pieredzi, kas nav tikai tiešsaistes banku darbība. ”Līdzīgu piemēru ir daudz.

Atbildēt

Nu nav ko kurnēt! Sāciet ar to, ka pašvaldību vēlēšanās šovasar nebalsojiet par kaimiņu Janku - ok, foršs čoms un kaimiņš - bet viņš ir saistījis savu politisko izvēli ar patreiz pie varas esošajiem, kuri aplaupa ļaudis visādos veidos!
Slabo????
Nu tad negaidiet izmaiņas! Ja uz vietām, partijas tie, kuru spices tagad demonstrē savu alkatību, tiks ievēlētas, tad tās pašas partijas arī nākošajā Saeimā sēdēs un zags tālāk.
Tu saki - krievi nāks? Nu beidz...neesi tak tāds idiots. Vēlēšanu likumu vismaz esi izlsījis?
Tā ir tava atbildība, ko tu ar savu balsi dri. Un vai tu viņu aiznes uz vēlēšnās, vai neaiznes tas ir tvs lēmums. Esi zinošs. Papēti, kas notiks (reāli, nevis par ko tev borē), - ja neaiznesīsi to savu balsi.
Kad apkārt ir viens vienīgs absurds, tas ir jānoved līdz pilnīgam absurdam. Lai tā čūska iekožas pati sev astē.

Atbildēt

teiciens- kas māk, tam nāk.Tikai slikti, ka tā mācēšana saistās ar nekaunību un alkatību no mācētāju puses un tupu stulbumu vai arī nožēlojamu pērkamību no lēmumu pieņēmējiem..

Atbildēt

Depo lai sūkā ķepu, darba devēju attieksme ir nekāda, daži sektora vadītāji pat tirgu aiz letes stāvēt nedrīkstētu....un kad Kozlovskis(vai kā viņu tur sauc) ienāk veikalā tad visiem jāstāv miera stājā....Mārci neaizstāvi depo, kuri durvju nodaļā liek strādāt 50-60 gadīgām sievietēm un cilāt un rādīt pircējam durvis...mēsls depo....

Atbildēt

Ne to vien uzzināsim un ne tas vien tiks no tautas nozagts, izblēdīts un apkrāpts ar Attīstībai/par "biedriem". Tie ir prasti, izvirtuši negausīgi un nekaunīgi valsts grāvēji, kuriem ir jāatrodas cietumā vai cita veida izolācijā no pārējās sabiedrības, turklāt pilnīgā izolācijā, ieskaitot saziņas virtuālos kanālus. Tik kaitīgu ietekmi uz Latvijas sabiedrību un Latvijas nākotni neatstāja pat reketieru laiku bandīti.

Atbildēt

Ārzemnieki Levits un Kariņš okupantu NATO apsargāti aplaupa tautu!

Atbildēt

»

Nu nav nekādas valdības un tā neko nelemj,ir koloniāla pārvalde kas tupi izpilda rīkojumus.

Atbildēt

Lieliska analīze! Paldies, tagad viss ir saslēdzies! Jau uzreiz pēc valdības lēmuma bija skaidrs, ka ar normālu loģiku šādu lēmumu pieņemt nevarēja! Žēl, ka LTV Defakto vai Panorāma šādu analīzi neveica, jo, diemžēl, LTV ir palikusi par totālu valdības di..laižu.

Atbildēt

kāda starpība, kas silē piebet- ka tik Paristiem tā vienm;er pilna

Atbildēt

Nesaprotu, kāpēc vispār bija jāaiztaisa mazie veikaliņi, gan "butiki", gan lauku! Tur tak var laist, kaut pa vienam iekšā uzpurnī!

Atbildēt

Kad to zagli un otkatu organizētāju Jaunpupu pēdīgi iesēdinās aiz rūtoyiem aizkariem?

Atbildēt