Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Izlasot pirms dažām dienām publicētu rakstu „Latvijas Valsts radio un televīzijas centru vadīs Edmunds Beļskis”, sapratu, ka epopeja ar LVRTC valdes ievēlēšanu ir noslēgusies. Lasot šo rakstu atcerējos citu nesen izlasītu rakstu Pietiek par Satiksmes ministriju un Tāli Linkaitu. Toreiz tas man likās tikai kā viedokļa raksts, taču, kā redzam, tad dažas lietas jau ir piepildījušās. Tad nu saņēmos, lai arī savas pārdomas izteiktu par notiekošo saistībā ar VAS Latvijas valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC)

Kad lasīju rakstu Pietiek, man nelikās ticams, ka tā varētu notikt, un tas, ka kāds nopietni pārdomā šādu variantu, radīja neviltotu izbrīnu. Lai labāk saprastu šāda izbrīna iemeslus, ir jāpaskaidro, kāds bija šī cilvēka ieņemamais amats LVRTC pirms nonākšanas uzņēmuma pagaidu valdē.

Saskaņā ar LVRTC mājas lapā pieejamo informāciju Ģirts Ozols (attēlā) no 2016.gada ieņēma LVRTC komercdepartamenta vadītāja amatu (https://www.lvrtc.lv/valde.html). Pēc publiski pieejamās informācijas, kas atrodama LVRTC mājas lapā par uzņēmuma struktūru, (https://www.lvrtc.lv/strukt363ra.html) šis ir departaments, kuram būtu jānodrošina LVRTC sniedzamo pakalpojumu izstrāde, prasību aprakstīšana un atbilstošo pakalpojumu cenu sagatavošanu, lai šos pakalpojumus tālāk piedāvātu potenciālajiem LVRTC klientiem, kam pamatā būtu jābūt valsts sektora iestādēm.

No vairākiem valsts iestāžu pārstāvjiem neformālās sarunās izdevies uzzināt, ka pieejamie cenu aprēķini netiek laicīgi iesniegti, ja tiek iesniegti, tad daudzos gadījumos tie ir nesamērīgi dārgi un tādējādi neatbilst valsts pārvaldes uzdevumiem samazināt cenas un uzlabot efektivitāti. Pakalpojumu apraksti, kvalitātes līmeņa prasības un citi tehniskie parametri ir aprakstīti tikai daļai pakalpojumu, bet daļai pakalpojumu nav vispār vēl pat nodefinēti. Vienvārdsakot šādus nekvalitatīvus un ne līdz galam noformētus produktus LVRTC cenšas uzspiest visām valsts iestādēm.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvji ERAF projektu ietvaros, kas saistīti ar IT infrastruktūras centralizāciju, spiež visām ministrijām kā obligātu IKT infrastruktūras datu centra turētāju un projekta partneri projektos ierakstīt tieši LVRTC, norādot, ka visa IKT infrastruktūra ir jāizvieto tieši LVRTC datu centros. VARAM nostāja šajā jautājumā būtu saprotama, jo runa ir par vienotu valsts politik,u attiecībā uz IKT infrastruktūras attīstību. Par nožēlu, tas, ko jau ilgstoši dara LVRTC nav izprotams.

Ministrijām, kurām ir obligāti jāizmanto LVRTC kā partneris, ir svarīgi savlaicīgi zināt pakalpojumu cenas un pakalpojumu aprakstus, lai to visu varētu paredzēt un ierakstīt projekta aprēķinos. Pilnvērtīgi apraksti visiem sniedzamajiem pakalpojumiem nemaz nav pieejami. LVRTC datu centrs ir jāizvēlas obligāti, bet, kādus pakalpojumus saņemsi, vai saņemsi un kādā līmenī tie būs, zināms nav nevienam.

Svarīgi mazliet pakavēties pie LVRTC cenu politikas. Pakalpojumi, kas šobrīd pieejami no LVRTC, faktiski ir dārgāki par tāda paša līdzvērtīga pakalpojuma izmaksām, ko sniedz privātbizness. Kārtējo reizi pierādās, ka privātbiznesa sniegtie pakalpojumi ir lētāki par valsts sektora tāda paša vai sliktāka līmeņa pakalpojumiem. Neesošas konkurences gadījumā mēs nekad līdz galam neuzzināsim, vai mēs par pakalpojumu pārmaksājam vai ne.

Arī IT nozarei kā tādai šādi pavērsieni nav diez ko labvēlīgi, jo pastāv risks, ka pasūtījuma neesamības gadījum, kādas biznesa segmenta daļas vienkārši atmirs un pēc kāda laika vairs nebūs iespējama pat šāda konkurence. Visu šo apkopojot, saprotams, ka var rasties situācija, kad Konkurences padomē vērsīsies privātais bizness par nepamatotas konkurences ierobežošanu un cenu sadārdzinājumu. Interesanti, kāda būs valsts ierēdņu un LVRTC rīcība šajā gadījumā.

 Kāda tam visam kopsakarība ar Ģirtu Ozolu? Iespējams, ka tieši komercdepartaments, ko pēdējos gadus vadījis tieši Ģirts Ozols, ir atbildīgs par šādas situācijas veidošanos.

Ja komercdepartamenta direktors savlaicīgi nav spējis izstrādāt plānojamo pakalpojumu aprakstus, nav spējis veikt pilnvērtīgu pakalpojumu izmaksu noteikšanu pie dažādiem kvalitātes līmeņiem, tad nevienam arī nav iespējas šos pakalpojumus salīdzināt ar līdzvērtīgiem privātbiznesa pakalpojumiem. Tas nozīmē, ka nav iespējams meklēt labākus un lētākus risinājumus, lai cenas būtu konkurētspējīgas un atbilstošas tirgus situācijai. Jācer, ka VARAM pārstāvji, iespējams, labā ticībā, vēlas centralizēt un optimizēt valsts pārvaldes IT infrastruktūras uzturēšanas izmaksas, bet tā vietā tās nevis samazina, bet tieši pretēji, cenas tiek palielinātas. 

Kādreiz mūsu valstī jau bija tāda institūcija, kas saucās VITA un nodrošināja vienoto valsts datu tīklu. Šī organizācija pārstāja pastāvēt, jo konkurences neesamības apstākļos šī valsts organizācija un tās darbinieki vienkārši pārstāja satraukties par klientu problēmām, cenām un citiem ar to saistītiem jautājumiem, vienvārdsakot palika stagnējoša un neefektīva.

LVRTC jau šobrīd pat vēl pie neiegūta monopolstāvokļa stagnē un demonstrē neefektivitātes paraugstundu. Kas ar šo organizāciju notiks tad, kad, kad šī organizācija iegūs šo monopolstāvokli uz valsts pārvaldes IT infrastruktūras izvietošanu, uzturēšanu un servisa pakalpojumu sniegšanu? Šāds liktenis gaida arī LVRTC, ja šo organizāciju turpinās vadīt tādi cilvēki kā Ģirts Ozols.

Pārsteidz ministra bezdarbība šajā gadījumā vai tieši pretēji apzinātā darbība. Visi jautājumi, kas saistīti ir IT infrastruktūras jautājumiem, ir salīdzinoši niecīgi, ja runājam par citiem LVRTC projektiem. Daļa šo projektu ir saistīti ar būvniecību, precīzāk, ar IT infrastruktūras izbūvi – platjoslas projekts. Kam jāpievērš uzmanība, ir efektivitāte un lietderība. Projekts realizēts par valsts un Eiropas līdzekļiem. Nauda ir veiksmīgi apgūta, taču, kā izrādās, tad daudzviet Latvijā šī infrastruktūra tam paredzētajiem mērķiem netiek izmantota, jo vienkārši nav nekāda ekonomiska pamatojuma. Divas trešdaļas pieslēgumu netiek izmantotas!!! Sīkāk var lasīt šeit:

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/platjoslas-internets-laukos-ievilkts-bet-iedzivotajiem-neaizsniedzams.a289245/

Ja pirmie platjoslas projekta izbūves posmi notika, tad kad Ģirts Ozols vēl nevadīja LVRTC komercdepartamentu, tad pēdējā posma plānošanas un realizācijas laikā viņa iesaistei, kā arī Marisa Mežgala iesaistei bija jābūt obligātai, un esmu pārliecināts, ka šāda situācija ir iespējama, tikai pateicoties apzinātai vai neapzinātai komercdepartamenta un finanšu un administratīvā departamenta vadības darbībai. Kā jau nojaušat, tad arī otru pagaidu valdes locekli Marisu Mežgalu paredzēts apstiprināt pastāvīgajā valdē.

Šopavasar bija publiski vērojami skandāli, kas parādīja LVRTC projektu vadību ne no labākās gaismas. Informācija par finansējuma apturēšanu un ar to saistītajām problēmām parādījās gan Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā "De facto", gan arī portālos. Vairāk var lasīt šeit: https://www.tvnet.lv/6571847/lvrtc-platjoslas-interneta-projekts-netiks-partraukts-aptureta-finansejuma-del

 Ja kāds neatminas, tad trauksme tika celta saistībā korupcijas riskiem un nesaskaņām starp izpildītāju un pasūtītāju platjoslas projekta realizācijas gaitā. Pārmetumi izrādījās tik nopietni, ka Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CLFA) pieņēma lēmumu apturēt finansējumu šim projektam uz nenoteiktu laiku. Šā projekta apjoms bija 50 miljoni eiro. Skandālu rezultātā savu amatu zaudēja tā laika LVRTC valde, bet faktiskie izpildītāji šobrīd tiek virzīti nu jau uz pastāvīgo valdes locekļu posteņiem.

Valde varbūt arī bija tā, kas izlēma vienu vai otru jautājumu par labu kāda būvkomersanta piesaistei, taču bez šāda līmeņa top menedžeru iesaistes kā Mariss Mežgals (Finanšu un administratīvā departamenta vadītājs no 2013.g.) un Ģirts Ozols (Komercdepartamenta vadītājs no 2016.g.) šādu lēmumu izpilde faktiski nevarēja tikt realizēta. Ministrijas vadība to nav gatava atzīt, un tas šobrīd nevienu vairs neinteresē.

Bezkompromisa tiesiskuma viesēji, šķiet, jau atkal kādu plašākai sabiedrībai nezināmu motīvu vadīti ir nonākuši pie kompromisa jeb selektīvā tiesiskuma. Lai vai kā tas viss arī nebūtu, viņi vienmēr varēs teikt, ka, ja cilvēks nav notiesāts, tad nav zaglis, taču par nevainojamu reputāciju šo kungu gadījumā runa nevar būt nekādā gadījumā.  Tie paši vēži, tikai citās kulītēs.

Interesanti būs pavērot, kā kungi Ģirts Ozols un Mariss Mežgals nomenedžēs, ja tā var izteikties, jau daudz lielākus būvniecības projektus, piemēram, televīzijas torņa rekonstrukcijas darbus, kuru budžets ir aptuveni 150 miljoni eiro. Platjoslu projektu gadījumā abi departamentu vadītāji veiksmīgi noslēpās aiz iepriekšējās valdes mugurām, kaut gan kas zina, varbūt vēl nekas nav beidzies. Šoreiz viņiem vairs nebūs, aiz kā slēpties. Žēl tikai, ka šādas patiesības noskaidrošanai, lai uzzinātu par cilvēku godaprātu, uz spēles jāliek šādi dārgi būvniecības projekti.

Gribētos saprast ar ko, kopš 2016. gada ir nodarbojies potenciālais LVRTC valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols? Kas ir tas, par ko viņš kā LVRTC atbildīgais darbinieks ir saņēmis iepriekšējā ministra atzinību un ar ko ir izpelnījies esošā ministra atzinību, ja pat, tautas valodā runājot, cenas nevar sarēķināt un sniedzamo pakalpojumu aprakstus un noteikumus nav bijis spējīgs ieviest savā departamentā no 2016. gada?

Ar ko ministra uzmanību ir izpelnījies Mariss Mežgals? Iespējams, ka šiem cilvēkiem ir kādi īpaši nopelni gan bijušā ministra, gan nu jau jaunā ministra Tāļa Linkaita īpašo vēlmju izpildē, bet par to parasti skaļi neviens nerunā. Laikam jau jāpiekrīt iepriekšējam rakstītājam par Tāli Linkaitu un ministriju, ka visas labās apņemšanās ir aktuālas tikai tik tālu, cik tās ir uz papīra, bet reālajā dzīvē šādām ideālistiskām idejām nav vietas, jo visu laikam jau atkal nosaka nauda un personiskās intereses, nevis valsts intereses.

Novērtē šo rakstu:

53
9

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Turcija

FotoAgrāk bija saprotamāk un vieglāk. Ja negribēji aizskart kāda jūtas vai kādu pazemot, atlika nerunāt par to, kas šo kādu var aizskart vai tam būt pazemojošs. Bija zināms, ka, sievietei dzirdot, jāfiltrē lamuvārdi, jāizvēlas frāzes. Bija zināms, ka sieviete šī vārda pilnā nozīmē neuzturēsies kompānijā, kurā runā rupjības, kurā sarunājas tetovēti, neskūti un noplīsuši vīrieši.
Lasīt visu...

21

Putina kliķei nekas nav svēts, tā savu ambīciju vārdā piesmej arī ticīgos

FotoŠībrīža Krievijas centieni atsevišķos gadījumos piesegties ar reliģiju vai reliģiju piesaistīt propagandas aparātam ir sasnieguši savā ziņā jau pašu augstāko pakāpi. Tas, ka Krievijas Konstitūcijas 14.pantā pēc būtības ierakstīts, ka reliģija ir nošķirta no valsts1, neko nenozīmē. Jo Krievijas priekštecei – PSRS arī bija visprogresīvākā konstitūcija, tikai deklaratīva.
Lasīt visu...

21

Maskas ir efektīvas, un arī bērni saslimst ar COVID-19

FotoMēs, Latviešu ārstu un zobārstu apvienības valdes locekļi (www.lazariga.lv), aicinām un lūdzam Latvijas iedzīvotājus sekot secinājumiem un ieteikumiem, kas izriet no zinātnes pētījumiem par COVID-19 izplatību, par to, kādi faktori to pastiprina vai ierobežo.
Lasīt visu...

21

Kad pie lietas ķeras kariņveidīgi āksti

FotoVēl nesen tāda lupatveidīga radība premjera krēslā, kam Kariņš uzvārdā, ierunājās, ka naudas mums esot “tik daudz kā nekad”. Taču nevieni krājumi nav bezgalīgi, un arī lielums “tik daudz” agrāk vai vēlāk izsīks (vai tiks izpļeckāts, kas Latvijas gadījumā ir ticamāk).
Lasīt visu...

21

Kad medijs vienkārši ienīst baznīcu un ar apskaužamu periodiskumu nomelno pat savu, vietējo - Latvijas kristīgo baznīcu

FotoTikai pirms dažām dienām vietējais TVNET publicēja rakstu par nesen atvērto Krievijas bruņoto spēku katedrāli (BS Katedrāle). Šis raksts no Eiropas vērtību virsotnes ar mājieniem un ļoti tiešiem secinājumiem liek lasītājam saprast, ka BS Katedrāle nav demokrātiska, nav taisnīga un tīri cilvēciski ir viltīga un zemiska.
Lasīt visu...

21

Van Gog, noliec pindzeles un ej strādāt?

FotoDaudzi impresionisma aizsācēji nevarēja nopelnīt, un, pēc mūsu finanšu ministra Reira ieteiktā, mums varbūt nebūtu impresionisma un citu ģēniju, bet būtu kādi ierindas darbinieki vai pašnāvnieki.
Lasīt visu...

21

Ministru prezidentam es ieteiktu uzlikt respiratoru arī tad, kad ļoti gribas izlikties par mediķi un izteikties

FotoEs labprāt nēsāju masku slimnīcā un intensīvās terapijas nodaļā vai operāciju zālē bez maskas neietu. Man nav grūti uzlikt masku arī veikalā un vilcienā, bet neredzu jēgu, jo no vīrusa maska nesargā gandrīz nemaz.
Lasīt visu...

21

Par pulksteņa grozīšanu

FotoReizi gadā grozīt pulksteni un pāriet uz tā saukto vasaras laiku ir deviņpadsmitā gadsimta ideja, kuru pirmo reizi piedāvāja vīrs, vārdā Džordžs Hudzons, kurš aizrāvās ar vaboļu un insektu kolekcionēšanu. Hudzonam ļoti gribējās, lai pēc darba viņam atliek vairāk dienasgaismas stundu savam hobijam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Es visu izdarīju lieliski, bet tagad atbildība jāuzņemas valdībai kopumā un premjeram kā komandas kapteinim

Lai kuram no uzskatiem piekrītat – SARS-CoV-2 vīrusa izplatības spējš pieaugums...

Foto

Vilks vai lācis? Jeb maskas - sociālā kontrole?

Iedomāsimies, ir jauks pavasara rīts, jūs esat pārvācies jaunā dzīvoklī un, mīkstās čībās sēžot jaunajā dīvānā, glaudāt savu...

Foto

Gudrie mācās no citu kļūdām, „gobzemieši” — no savējām: COVID-19 Krievijā

Šoreiz būs stāsts nevis par sen jau visiem apnikušo Aldi Gobzemu, Ciekura muļķībām, Pļaviņa folijas...

Foto

Par tomiem lūšiem un citiem alkoholiķiem – baznīcas vajātājiem

Nesen zināmās aprindās pazīstamās cehs.lv radošais direktors Toms Lūsis atbilstoši savai „humora” izjūtai „izjokoja” baznīcas darbību ierobežojumu laikā, kas...

Foto

Maskēt kopējo atbildību

Aizvakar Ministru kabinets vienojās, ka par mutes un deguna aizsegu nelietošanu sabiedriskās vietās varēs piemērot sodu līdz 50 eiro apmērā. Lai šīs izmaiņas...

Foto

Kurš pēdējais izslēgs gaismu nelielajās pašvaldībās?

Rudens tradicionāli ir laiks, kad zemnieka sētā apcirkņi tiek pildīti ar vasaras sezonā sarūpēto. Ja gads ir bijis labs, tad...

Foto

“Ganāmpulkam” pieaugot, aug pieprasījums pēc “ganītājiem”

Koronavīruss ir izraisījis ne mazums diskusiju un viedokļu sadursmju gan speciālistu aprindās, gan sabiedrībā. Taču arvien biežāk parādās atsevišķi eksperti...

Foto

Jautājums – kāda ir C19 Pasakas morāle? Kāds ir Lāsts?

Uz kādas vientuļas salas vārdā Pasaule dzīvoja 100 ciltis (Valstis), kuras vadīja Valdnieki, un viens Burvis...

Foto

Signāls

Vai maskas lietošana pēc koloniālās pārvaldes lēmuma ir medicīniski pamatota? Drīzāk nē nekā jā. Kādēļ tad cilvēki liek uz sejas to? Jo viņiem ir bailes....

Foto

Maskai nav nekāda sakara ar valdības gāšanu

Reāli fakti - Covid19 ir lipīgs, paaugstinās temperatūra, pazūd oža, bezspēks utt. Iespējams, daudzi jau ir pārslimojuši bez acīmredzamiem...

Foto

Nevienam nevajadzētu būt tiesībām lemt par cita cilvēka dzīves vērtību

Šogad ir apritējuši 10 gadi, kopš Latvijas Republikā ir stājies spēkā likums “Par Konvenciju par personu...

Foto

Krīzes brīdī pacientus šķiros…

Tātad Latvija tagad ieviesīs praksi, kādu it kā pielieto daudzās pasaules valstīs, kad krīzes apstākļos šķiro pacientus – kurus ir vērts ārstēt,...

Foto

Priekšlikumi Latvijas Republikas Ministru prezidentam K.A. Kariņam: ierosinu pilnībā pārtraukt jaunu klientu ievietošanu valsts sociālās aprūpes centros

Viena no tiesībsarga funkcijām ir veicināt privātpersonas cilvēktiesību aizsardzību...

Foto

Nevis masku nēsāšana, bet gan C19 pneimonija ierobežo tavu brīvību

Vai man ir pazīstamie, kuri slimo vai ir miruši no C19** infekcijas? Vai tas, ka es...

Foto

Covid19 spilgti izgaismojis melnus plankumus Latvijas medicīnā, bet, iespējams, krīze Baltkrievijā pavēra ceļu to lāpīšanai

Kaut arī no 3. jūnija oficiāli ir pieejami visi valsts apmaksātie...

Foto

Krievijas KDLO dienas ir skaitītas: Putina 5. pants nedarbojas

Nav noslēpums, ka Kaukāzs vienmēr ir bijis ne visai sagremojams kumoss ne tikai cara laiku Kremlim, bet...

Foto

Taksometru sektorā ēnu ekonomika zeļ un plaukst

Kurš gan nav pieradis, ka politiķi sola, pēc tam atkal sola un tad jau politiķi mainās – pirmo solītāju...

Foto

Satversmes tiesa lēmusi atcelt iepriekšējo praksi, piedzenot parādus un kompensācijas par bojātiem dabasgāzes skaitītājiem

Jau šī gada martā sabiedrība tika informēta par spriedumu, kurā Satversmes tiesa...