Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Visām vadošajām Latvijas augstskolām un citām iestādēm, kas kā pētnieku „jumti” ir pagājušā gada vidū valdības „Covid pētījumiem” piešķirto gandrīz 5 miljonu eiro saņēmējas, kā arī atbildīgajai ministrijai – Ilgas Šuplinskas vadītajai Izglītības un zinātnes ministrijai jau pirms divām nedēļām ir pieprasītas pilnas atskaites par šiem pētījumiem, to rezultātiem un līdzekļu izmantojumu, taču neviena no šīm iestādēm to vēl nav izdarījusi. Pietiek šodien publicē divus informācijas pieprasījumus, kas dod ieskatu tajā, kādi tieši dati ir pieprasīti.

Informācijas pieprasījums Izglītības un zinātnes ministrijai

Šā gada 20. maijā Ministru kabinets pieņēma rīkojumu Nr. 278 ar šādu saturu:

„Par valsts pētījumu programmu Covid-19 seku mazināšanai

1. Saskaņā ar Zinātniskās darbības likuma 13. panta otrās daļas 3. punktu, kā arī pamatojoties uz Ministru kabineta 2018. gada 4. septembra noteikumu Nr. 560 "Valsts pētījumu programmu projektu īstenošanas kārtība" 4. punktu, apstiprināt valsts pētījumu programmu Covid-19 seku mazināšanai (turpmāk – programma).

2. Noteikt Izglītības un zinātnes ministriju par atbildīgo institūciju un Veselības ministriju par līdzatbildīgo institūciju programmas īstenošanā.

3. Programmas kopējais finansējums ir līdz 5 000 000 euro, un tās īstenošanas laiks ir 2020. gads.

4. Programmas virsmērķis ir ierobežot Covid-19 infekcijas slimības izplatību un aizsargāt iedzīvotājus, lai, īstenojot inovatīvus augstas gatavības zinātniskus projektus, steidzami atjaunotu ekonomisko darbību un sociāli aktīvu ikdienas dzīvi.

5. Programmas mērķi ir izstrādāt zinātniskas prognozes par turpmākās rīcības scenārijiem Latvijā 2020. gada rudenī, 2021. un 2022. gadā, tai skaitā jaunu saslimšanas uzliesmojumu pārvarēšanai, īstenojot pētījumus trijās tematiskajās jomās:

5.1. veselības aprūpe un sabiedrības veselība, tostarp jaunas metodes Covid-19 ārstēšanai un diagnostikai, jauni ārstniecības līdzekļi, to faktoru izpēte, kas nosaka un ietekmē uzņēmību pret infekciju un slimības uzliesmojumus, slimības diagnostiku, norisi un terapiju, pēcinfekcijas sekas, vīrusa klātbūtni ārējā vidē un skartajā mājsaimniecībā esošajos istabas dzīvniekos, kā arī klīniskie, epidemioloģiskie un sabiedrības veselības pētījumi;

5.2. inženiertehniskie risinājumi, tostarp cilvēka drošības palielināšanai, infekcijas slimības ātrai noteikšanai, individuālo aizsardzības līdzekļu izstrādei, testēšanai un sertificēšanai, attālināto pakalpojumu nodrošināšanai nozarēs un IKT izmantošanai izglītības procesā;

5.3. tautsaimniecība un sabiedrības labklājība, tostarp ekonomikas noturība pret epidēmijām un pandēmijām un pēckrīzes attīstības iespējas, sabiedrības uzvedības modeļi un psiholoģiskā noturība krīzes apstākļos, kā arī izglītības nozares un vērtību transformācija.

6. Lai sasniegtu programmas mērķus, noteikt šādus uzdevumus:

6.1. monitorēt un prognozēt Covid-19 izplatību un to ietekmējošos faktorus Latvijā, izmantojot epidemioloģisko informāciju, molekulāros datus un modelēšanu, lai mazinātu infekcijas izplatību, laikus identificētu un novērstu jaunus uzliesmojumus, kā arī paaugstinātu gatavību citu līdzīgu slimību uzliesmojuma gadījumā un sezonālas Covid-19 izveidošanās iespējai, veikt visaptverošus epidemioloģiskos pētījumus SARS-CoV-2 vīrusa klātbūtnes noteikšanai ārējā vidē un SARS-CoV-2 vīrusa skartajā mājsaimniecībā esošajos istabas dzīvniekos, lai izprastu, kādi varētu būt optimālie drošības pasākumi, lai pēc iespējas mazinātu apkārtējās vides, kā arī istabas dzīvnieku ietekmi uz vīrusa turpmāko izplatību un izstrādātu rekomendācijas infekcijas ierobežošanai, kā arī veikt pētījumus, lai novērtētu kolektīvās imunitātes veidošanos;

6.2. veidot Covid-19 pacientu bioloģiskā materiāla un paraugsaistīto datu biobanku, veikt standartizētu visu paraugu analīzi, lai noskaidrotu bioķīmiskos, ģenētiskos, citus molekulāros un imunoloģiskos faktorus un uz iegūto datu bāzes pamata izveidot Latvijas zinātniekiem un mediķiem pieejamu datu apstrādes platformu turpmākajai pētniecībai un izmantošanai ārstēšanas procesā;

6.3. noskaidrot sociāli demogrāfiskos, klīniskos, bioķīmiskos, molekulāros un imunoloģiskos faktorus, kas ietekmē cilvēku uzņēmību pret vīrusu, slimības diagnostiku, norisi, terapijas iznākumu un pēcinfekcijas sekas, lai uzlabotu diagnostikas un ārstēšanas efektivitāti, izstrādātu diagnostikas metodes, klīniskos algoritmus un klīniskās vadlīnijas, kā arī veikt klīniskos pētījumus sadarbībā ar Pasaules Veselības organizāciju (klīniskie pētījumi "Solidarity");

6.4. izstrādāt jaunus ārstniecības līdzekļus un vakcīnas, tai skaitā piemērojot esošos medikamentus Covid-19 un tās izraisīto komplikāciju ārstēšanai un iekļaujot translācijas pētījumus;

6.5. veikt sabiedrības veselības, tai skaitā sabiedrības sociāli psiholoģisko aspektu, izpēti, lai noskaidrotu iedzīvotāju un noteiktu sabiedrības grupu drošumspējas paaugstināšanas iespējas, iedzīvotāju uzvedību saistībā ar epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanu, izmaiņu nepieciešamību veselības aprūpes sistēmā veselības aprūpes pakalpojumu nepārtrauktības nodrošināšanai, epidemioloģiskās drošības pilnveidošanai, ātrai un efektīvai sabiedrības iesaistei un līdzdalībai infekcijas izplatības mazināšanā, kā arī lai izstrādātu rekomendācijas un vadlīnijas psiholoģiskās noturības stiprināšanai, deviantas vai paškaitējošas uzvedības veidošanās risku mazināšanai un izdegšanas novēršanai noteiktām sabiedrības grupām pandēmijas un pēcpandēmijas apstākļos;

6.6. izvērtēt optimālās izmantojamās tehnoloģijas cilvēku drošības palielināšanai epidēmijas laikā un izstrādāt kustības monitoringa un mobilās informēšanas risinājumus, ātrās diagnostikas un ārstniecības iekārtu prototipus;

6.7. veikt pētījumus par optimālām infekciju izplatīšanās ātrās noteikšanas metodēm, individuāliem un kolektīviem aizsardzības līdzekļiem un tehnoloģijām vīrusa efektīvai iznīcināšanai telpās un vidē, sniedzot konkrētas zinātniskajos pētījumos balstītas rekomendācijas par optimāliem individuāliem un kolektīviem aizsardzības līdzekļiem pret infekciju, kā arī aizsardzības līdzekļiem darba vietā un sabiedriskajos transportlīdzekļos, tostarp to testēšanu un sertifikāciju;

6.8. veikt pētījumus, kā arī attīstīt un izstrādāt risinājumus:

6.8.1. optimālajām attālināto pakalpojumu nodrošināšanas pieejām galvenajās tautsaimniecības nozarēs, kiberdrošībai, lielajiem datiem, kā arī informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanai uzņēmējdarbībā krīzes apstākļos. Sniegt konkrētas rekomendācijas par valsts apmaksāto telemedicīnas pakalpojumu attīstīšanu, optimālām jauna formāta digitalizētām darba vietām, par jaunām individuālā un kolektīvā darba pieejām, sabiedriskā sektora darbu digitālajā formātā, kā arī izstrādāt attālināto pakalpojumu sniegšanas standartus vai pilnveidot esošos standartus pakalpojumu kvalitātes un drošības nodrošināšanai;

6.8.2. informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanai digitālajā un virtuālajā telpā, lai modernizētu mācīšanās procesu un ieviestu inovācijas izglītībā, kā arī nodrošinātu mērķtiecīgu pedagoģisko atbalstu un mācīšanās analītiku un veiktu zināšanu apguves rezultātu monitoringu;

6.9. veikt pētījumus un izstrādāt risinājumus Latvijas ekonomikas noturībai pret pandēmijas izraisīto krīzi un pēckrīzes attīstības iespējām, optimālai zināšanu pārnesei attiecībā uz krīzes situācijas rosinātajām inovācijām, kā arī sniegt konkrētu novērtējumu globālo ķēžu perspektīvām un Latvijas nodrošinājumam ar kritisko infrastruktūru un materiāliem;

6.10. īstenot pētījumus, attīstīt un izstrādāt risinājumus:

6.10.1. veicot Latvijas sabiedrības uzvedības modeļu, vērtību transformācijas, sociālo procesu un iespējamo struktūras izmaiņu izpēti krīzes un pēckrīzes apstākļos, tai skaitā vērtējot izmaiņas mājsaimniecību ienākumos un to avotos, darba un privātās dzīves saskaņošanas iespējas, nodarbinātības izmaiņu ietekmi un darba devēja lomu attālināto darba formu attīstībā un drošas darba vides nodrošināšanā, valsts un pašvaldību sniegtā sociālā atbalsta pasākumu efektivitāti un pārklājumu un būtisku sociālo pakalpojumu (piemēram, veselības aprūpes, izglītības, sociālo pakalpojumu) ierobežojumu ietekmi uz iedzīvotājiem, krīzes īstermiņa un ilgtermiņa psiholoģisko ietekmi uz indivīdu un ģimenēm starppaaudžu griezumā, primāro, sekundāro un terciāro sociālo kontaktu veidošanu un uzturēšanu, indivīdu psihisko un fizisko veselību, kā arī tālmācības un tehnoloģiju bagātinātās mācīšanās pieejām;

6.10.2. optimālām pieejām sabiedrības medijpratības veicināšanai un dezinformācijas novēršanai, sabiedrības pilsoniskās atbildības un līdzdalības veicināšanai, izvērtējot stratēģisko komunikāciju pandēmijas izraisītām krīzēm, tai skaitā veicot informācijas kanālu un informatīvā atbalsta pasākumu efektivitātes novērtējumu;

6.10.3. izglītības nozares digitālai transformācijai visu līmeņu izglītībā, izmantojot mākslīgā intelekta un paplašinātās realitātes tehnoloģijas un izstrādājot inovatīvas pieejas mācīšanās rezultātu monitoringam, mācīšanas stratēģijām un dizainu prasmju apguvei digitālā un virtuālā vidē, tostarp jaunām metodēm un risinājumiem tradicionālo, digitālo un nododamo prasmju, kā arī sociālo kompetenču attīstībai.

7. Programmas īstenošanā noteikt šādus kopīgus (horizontālos) uzdevumus:

7.1. attīstīt starpdisciplināras starptautiski konkurētspējīgas zinātnieku grupas programmas tematiskajās jomās, kuras zinātniskajā darbībā izmanto jaunākās pētniecības metodes un tehnoloģijas;

7.2. attīstīt zinātnisko grupu sadarbību ar attiecīgās tautsaimniecības nozares speciālistiem;

7.3. veicināt starpinstitucionālo sadarbību programmas mērķu sasniegšanai;

7.4. iesaistīties starptautiskās sadarbības tīklos un konsorcijos, īpaši ar Covid-19 saistītajās jomās, ja tas ir nepieciešams attiecīgā zinātniskā projekta mērķu sasniegšanai;

7.5. sadarboties ar citām Eiropas un pasaules pētniecības organizācijām programmas virsmērķa efektīvākai sasniegšanai;

7.6. nodrošināt zinātniskajā projektā radīto zināšanu pārnesi, rekomendējot konkrētas rīcības un aprakstot to paredzamās sekas, kas izteiktas arī ar skaitliskiem indikatoriem (Key performance indicator (KPI)), lai:

7.6.1. pozitīvi ietekmētu ekonomiku, nodrošinātu un veicinātu ekonomiskās aktivitātes atjaunošanu un izaugsmi pandēmijas un pēcpandēmijas periodā;

7.6.2. konkrētajā nozarē plānotu atbilstošu rīcībpolitiku un izvērtētu tās ieviešanu;

7.6.3. sekmētu sabiedrības un noteiktu mērķgrupu spēju pielāgoties jauniem apstākļiem un mazinātu nevēlamu, sabiedrības drošību, struktūru un demokrātiju apdraudošu uzvedības modeļu, paradumu un vērtību veidošanos pandēmijas un pēcpandēmijas periodā;

7.7. nodrošināt zinātnisko projektu īstenotāju proaktīvu savstarpējo sadarbību, tai skaitā nodrošinot pētniecības un operatīvo datu pieejamību visiem programmas īstenotājiem pētījumu datu apstrādes un analīzes posmos un konsultācijas rekomendāciju un to ietekmes novērtējumu izstrādes procesā, kā arī izstrādāt kopīgus oriģinālus zinātniskos rakstus;

7.8. izmantot atvērtā pirmkoda programmatūras risinājumus un zinātniskā projekta ietvaros padarīt attīstītās programmatūras risinājumus atvērtus tālākām integrācijām;

7.9. nodrošināt pētniecības rezultātu publisku pieejamību, tai skaitā publicējot rezultātus brīvpiekļuves žurnālos, kā arī deponējot jauniegūtos pētniecības datus pētniecības datu repozitorijos;

7.10. nodrošināt zinātniskajā projektā radīto zināšanu pārnesi, iesaistot sabiedrību un veicinot tās izpratni par pētniecības lomu infekcijas izplatības ierobežošanā, kā arī devumu sabiedrībai nozīmīgu jautājumu risināšanā, tai skaitā sagatavojot informatīvus populārzinātniskus rakstus par veiktajiem pētījumiem, to rezultātiem un sabiedrības ieguvumiem.

8. Programmas īstenošanas laikā noteikt šādus sasniedzamos rezultātus:

8.1. sniegts pierādījumos balstītu rīcībpolitikas rekomendāciju ekonomiskās atdeves novērtējums un raksturota to potenciālā ietekme uz tautsaimniecību un sabiedrību, sabiedrības veselību, veselības aprūpi, uzņēmējdarbību, nodarbinātību un izglītību;

8.2. izstrādāti vai lietotāju mērķgrupām atbilstoši pielāgoti digitālie risinājumi, ja to paredz zinātniskā projekta mērķi;

8.3. sasniegti citi specifiski rezultāti atbilstoši katra programmas uzdevuma mērķim.

9. Programmas īstenošanu bez papildu finansējuma piešķiršanas var pagarināt līdz trim mēnešiem, ja tas ir nepieciešams programmas un tās projektu rezultātu nostiprināšanai un publiskošanai.

Ministru prezidents          A. K. Kariņš

Izglītības un zinātnes ministre     I. Šuplinska.”

Šā gada 10. jūlijā Jūsu iestādes interneta mājas lapā publicēta šāda informācija:

„Valsts pētījumu programmā “Covid-19 seku mazināšanai” tiks īstenoti 10 projekti

Valsts pētījumu programmā „Covid-19 seku mazināšanai” līdz gada beigām tiks īstenoti 10 projekti, kas nodrošinās visu programmas uzdevumu izpildi trīs tematiskajās jomās. Starptautiskie zinātniskie eksperti šiem 10 projektiem piešķīruši augstu novērtējumu - vidējais ekspertīzes konsolidētais vērtējums ir 12,98 no 15 iespējamajiem punktiem. Kopā visās trīs tematiskajās jomās tika iesniegti 15 projektu pieteikumi.

Valsts pētījumu programmas “Covid-19 seku mazināšanai” galvenais mērķis ir ierobežot Covid-19 infekcijas slimības izplatību un aizsargāt iedzīvotājus, lai, īstenojot inovatīvus augstas gatavības zinātniskus projektus, steidzami atjaunotu ekonomisko darbību un sociāli aktīvu ikdienas dzīvi.

Veselības aprūpes un sabiedrības veselības jomā apstiprinātie projekti:

1) “Multidisciplināra pieeja Covid-19 un citu nākotnes epidēmiju monitorēšanai, kontrolei un ierobežošanai Latvijā”, ko īstenos Latvijas Universitāte sadarbībā ar Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centru, Rīgas Stradiņa universitāti, Elektronikas un datorzinātņu institūtu, Rīgas Tehnisko universitāti, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūu "BIOR", Latvijas Lauksaimniecības universitāti. Kopējais projekta finansējums ir 497 580 eiro.

2) “Covid-19 saistīto paraugu biobankas un asociēto datu integrētās platformas izveide Latvijā”, ko īstenos Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitāti, Rīgas Tehnisko universitāti, Latvijas Universitāti. Kopējais projekta finansējums ir 497 580 eiro.

3) “Covid-19 infekcijas klīniskās, bioķīmiskās, imūnģenētiskās paradigmas, un to korelācija ar sociāli demogrāfiskiem, etioloģiskiem, patoģenētiskiem, diagnostiskiem, terapeitiski un prognostiski nozīmīgiem vadlīnijās iekļaujamajiem faktoriem”, ko īstenos Rīgas Stradiņa universitāte sadarbībā ar Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centru un Latvijas Universitāti. Kopējais projekta finansējums ir 497 580 eiro.

4) “Jaunu terapeitisko un profilaktisko līdzekļu izstrāde pret Covid-19 un koronavīrusiem”, ko īstenos Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs sadarbībā ar Latvijas Organiskās sintēzes institūtu, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtu, Rīgas Tehnisko universitāti un Latvijas Universitāti. Kopējais projekta finansējums ir 497 580 eiro.

5) “Covid-19 epidēmijas ietekme uz veselības aprūpes sistēmu un sabiedrības veselību Latvijā; veselības nozares gatavības nākotnes epidēmijām stiprināšana”, ko īstenos Rīgas Stradiņa universitāte sadarbībā ar Latvijas Universitāti un Banku augstskolu. Kopējais projekta finansējums ir 497 580 eiro.

Inženiertehnisko risinājumu jomā apstiprinātie projekti:

1) “Jaunās tehnoloģijas Covid-19 pacientu tēmētai monitorēšani, testēšanai un terapijai (3-T Project)”, ko īstenos VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" Zinātniskais institūts sadarbībā ar Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centru. Kopējais projekta finansējums ir 486 838 eiro.

2) “Drošu tehnoloģiju integrācija aizsardzībai pret Covid-19 veselības aprūpes un augsta riska zonās”, ko īstenos Rīgas Tehniskā universitāte sadarbībā ar Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju, Latvijas Universitāti, Elektronikas un datorzinātņu institūtu, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtu, Latvijas Organiskās sintēzes institūtu, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centru, Rīgas Stradiņa universitāti, Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtu. Kopējais projekta finansējums ir 497 580 eiro.

3) “Perspektīvās tehnoloģijas noturīgiem un drošiem servisiem” īstenos Rīgas Tehniskā universitāte sadarbībā ar Vidzemes Augstskolu, Latvijas Universitāti, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju un Liepājas Universitāti. Kopējais projekta finansējums ir 497 500 eiro.

Tautsaimniecības un sabiedrības labklājības jomā apstiprinātie projekti:

1) “Ekonomiskais, politiskais un juridiskais ietvars Latvijas tautsaimniecības potenciāla saglabāšanai un konkurētspējas pieauguma veicināšanai pēc pandēmijas izraisītas krīzes (reCOVery-LV)” īstenos Latvijas Universitāte sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti, Rīgas Tehniskā universitāti, Rīgas Stradiņa universitāti un Latvijas Zinātņu akadēmiju. Kopējais projekta finansējums ir 495 000 eiro.

2) “Dzīve ar Covid-19: Novērtējums par koronavīrusa izraisītās krīzes pārvarēšanu Latvijā un priekšlikumi sabiedrības noturībai nākotnē” īstenos Rīgas Stradiņa universitāte sadarbībā ar Latvijas Universitāti, Vidzemes Augstskolu, Elektronikas un datorzinātņu institūts un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju. Kopējais projekta finansējums ir 497 580 eiro.

Konkursa norisini nodrošināja Latvijas Zinātnes padome, lēmumu par projektu apstiprināšanu vai noraidīšanu pieņēma valsts pētījumu programmas īstenošanas un uzraudzības komisija, pamatojoties uz Ministru kabineta 2018. gada 4. septembra noteikumiem Nr. 560 "Valsts pētījumu programmu projektu īstenošanas kārtība".

Informācija par programmas “Covid-19 seku mazināšanai” izvērtēšanu un apstiprinātajiem projektiem atrodama šeit.

Valsts pētījumu programmu “Covid-19 seku mazināšanai” Izglītības un zinātnes ministrija un Veselības ministrija izstrādāja sadarbībā ar stratēģiskās vadības padomi, piedaloties pārstāvjiem no Aizsardzības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Labklājības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas, Slimību profilakses un kontroles centra, Valsts kancelejas, Latvijas Zinātņu akadēmijas, Latvijas Jauno zinātnieku apvienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Eiropas Bioinformātikas institūta (EBI).

Lai ierobežotu SARS-CoV-2 vīrusa izraisīto Covid-19 slimību un mazinātu tās sekas Latvijā, šā gada 30. aprīlī valdība apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas ierosinājumu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” piešķirt finansējumu piecu miljonu eiro apmērā valsts pētījumu programmas “Covid-19 seku mazināšanai” īstenošanai 2020. gadā.”

Kā Latvijas Žurnālistu savienības biedrs, gatavojot mediju publikāciju sabiedrības informēšanas nolūkos, vēlos no Jūsu iestādes saņemt šādu informāciju un atbildes uz šādiem jautājumiem:

1) kā tieši Jūsu iestāde ir kontrolējusi un uzraudzījusi budžeta līdzekļu lietderīgu un pamatotu izmantojumu šīs programmas ietvaros. Uzskaitiet veiktos pasākumus un to rezultātus.

2) kā tieši Jūsu iestāde ir kontrolējusi to, vai programmas ietvaros tiks izpildīti MK rīkojuma 6. punktā noteiktie uzdevumi. Uzskaitiet veiktos pasākumus un to rezultātus.

3) kā tieši Jūsu iestāde ir kontrolējusi to, vai programmas ietvaros tiks izpildīti MK rīkojuma 7. punktā noteiktie uzdevumi. Uzskaitiet veiktos pasākumus un to rezultātus.

4) kā tieši Jūsu iestāde ir kontrolējusi to, vai programmas ietvaros tiks izpildīti MK rīkojuma 8. punktā noteiktie uzdevumi. Uzskaitiet veiktos pasākumus un to rezultātus.

5) kādus tieši pasākumus Jūsu iestāde ir veikusi, lai nodrošinātu programmas ietvaros veiktās pētniecības rezultātu publisku pieejamību."

Informācijas pieprasījums Latvijas Universitātei

Šā gada 20. maijā Ministru kabinets pieņēma rīkojumu Nr. 278 ar šādu saturu:

„Par valsts pētījumu programmu Covid-19 seku mazināšanai

1. Saskaņā ar Zinātniskās darbības likuma 13. panta otrās daļas 3. punktu, kā arī pamatojoties uz Ministru kabineta 2018. gada 4. septembra noteikumu Nr. 560 "Valsts pētījumu programmu projektu īstenošanas kārtība" 4. punktu, apstiprināt valsts pētījumu programmu Covid-19 seku mazināšanai (turpmāk – programma).

2. Noteikt Izglītības un zinātnes ministriju par atbildīgo institūciju un Veselības ministriju par līdzatbildīgo institūciju programmas īstenošanā.

3. Programmas kopējais finansējums ir līdz 5 000 000 euro, un tās īstenošanas laiks ir 2020. gads.

4. Programmas virsmērķis ir ierobežot Covid-19 infekcijas slimības izplatību un aizsargāt iedzīvotājus, lai, īstenojot inovatīvus augstas gatavības zinātniskus projektus, steidzami atjaunotu ekonomisko darbību un sociāli aktīvu ikdienas dzīvi.

5. Programmas mērķi ir izstrādāt zinātniskas prognozes par turpmākās rīcības scenārijiem Latvijā 2020. gada rudenī, 2021. un 2022. gadā, tai skaitā jaunu saslimšanas uzliesmojumu pārvarēšanai, īstenojot pētījumus trijās tematiskajās jomās:

5.1. veselības aprūpe un sabiedrības veselība, tostarp jaunas metodes Covid-19 ārstēšanai un diagnostikai, jauni ārstniecības līdzekļi, to faktoru izpēte, kas nosaka un ietekmē uzņēmību pret infekciju un slimības uzliesmojumus, slimības diagnostiku, norisi un terapiju, pēcinfekcijas sekas, vīrusa klātbūtni ārējā vidē un skartajā mājsaimniecībā esošajos istabas dzīvniekos, kā arī klīniskie, epidemioloģiskie un sabiedrības veselības pētījumi;

5.2. inženiertehniskie risinājumi, tostarp cilvēka drošības palielināšanai, infekcijas slimības ātrai noteikšanai, individuālo aizsardzības līdzekļu izstrādei, testēšanai un sertificēšanai, attālināto pakalpojumu nodrošināšanai nozarēs un IKT izmantošanai izglītības procesā;

5.3. tautsaimniecība un sabiedrības labklājība, tostarp ekonomikas noturība pret epidēmijām un pandēmijām un pēckrīzes attīstības iespējas, sabiedrības uzvedības modeļi un psiholoģiskā noturība krīzes apstākļos, kā arī izglītības nozares un vērtību transformācija.

6. Lai sasniegtu programmas mērķus, noteikt šādus uzdevumus:

6.1. monitorēt un prognozēt Covid-19 izplatību un to ietekmējošos faktorus Latvijā, izmantojot epidemioloģisko informāciju, molekulāros datus un modelēšanu, lai mazinātu infekcijas izplatību, laikus identificētu un novērstu jaunus uzliesmojumus, kā arī paaugstinātu gatavību citu līdzīgu slimību uzliesmojuma gadījumā un sezonālas Covid-19 izveidošanās iespējai, veikt visaptverošus epidemioloģiskos pētījumus SARS-CoV-2 vīrusa klātbūtnes noteikšanai ārējā vidē un SARS-CoV-2 vīrusa skartajā mājsaimniecībā esošajos istabas dzīvniekos, lai izprastu, kādi varētu būt optimālie drošības pasākumi, lai pēc iespējas mazinātu apkārtējās vides, kā arī istabas dzīvnieku ietekmi uz vīrusa turpmāko izplatību un izstrādātu rekomendācijas infekcijas ierobežošanai, kā arī veikt pētījumus, lai novērtētu kolektīvās imunitātes veidošanos;

6.2. veidot Covid-19 pacientu bioloģiskā materiāla un paraugsaistīto datu biobanku, veikt standartizētu visu paraugu analīzi, lai noskaidrotu bioķīmiskos, ģenētiskos, citus molekulāros un imunoloģiskos faktorus un uz iegūto datu bāzes pamata izveidot Latvijas zinātniekiem un mediķiem pieejamu datu apstrādes platformu turpmākajai pētniecībai un izmantošanai ārstēšanas procesā;

6.3. noskaidrot sociāli demogrāfiskos, klīniskos, bioķīmiskos, molekulāros un imunoloģiskos faktorus, kas ietekmē cilvēku uzņēmību pret vīrusu, slimības diagnostiku, norisi, terapijas iznākumu un pēcinfekcijas sekas, lai uzlabotu diagnostikas un ārstēšanas efektivitāti, izstrādātu diagnostikas metodes, klīniskos algoritmus un klīniskās vadlīnijas, kā arī veikt klīniskos pētījumus sadarbībā ar Pasaules Veselības organizāciju (klīniskie pētījumi "Solidarity");

6.4. izstrādāt jaunus ārstniecības līdzekļus un vakcīnas, tai skaitā piemērojot esošos medikamentus Covid-19 un tās izraisīto komplikāciju ārstēšanai un iekļaujot translācijas pētījumus;

6.5. veikt sabiedrības veselības, tai skaitā sabiedrības sociāli psiholoģisko aspektu, izpēti, lai noskaidrotu iedzīvotāju un noteiktu sabiedrības grupu drošumspējas paaugstināšanas iespējas, iedzīvotāju uzvedību saistībā ar epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanu, izmaiņu nepieciešamību veselības aprūpes sistēmā veselības aprūpes pakalpojumu nepārtrauktības nodrošināšanai, epidemioloģiskās drošības pilnveidošanai, ātrai un efektīvai sabiedrības iesaistei un līdzdalībai infekcijas izplatības mazināšanā, kā arī lai izstrādātu rekomendācijas un vadlīnijas psiholoģiskās noturības stiprināšanai, deviantas vai paškaitējošas uzvedības veidošanās risku mazināšanai un izdegšanas novēršanai noteiktām sabiedrības grupām pandēmijas un pēcpandēmijas apstākļos;

6.6. izvērtēt optimālās izmantojamās tehnoloģijas cilvēku drošības palielināšanai epidēmijas laikā un izstrādāt kustības monitoringa un mobilās informēšanas risinājumus, ātrās diagnostikas un ārstniecības iekārtu prototipus;

6.7. veikt pētījumus par optimālām infekciju izplatīšanās ātrās noteikšanas metodēm, individuāliem un kolektīviem aizsardzības līdzekļiem un tehnoloģijām vīrusa efektīvai iznīcināšanai telpās un vidē, sniedzot konkrētas zinātniskajos pētījumos balstītas rekomendācijas par optimāliem individuāliem un kolektīviem aizsardzības līdzekļiem pret infekciju, kā arī aizsardzības līdzekļiem darba vietā un sabiedriskajos transportlīdzekļos, tostarp to testēšanu un sertifikāciju;

6.8. veikt pētījumus, kā arī attīstīt un izstrādāt risinājumus:

6.8.1. optimālajām attālināto pakalpojumu nodrošināšanas pieejām galvenajās tautsaimniecības nozarēs, kiberdrošībai, lielajiem datiem, kā arī informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanai uzņēmējdarbībā krīzes apstākļos. Sniegt konkrētas rekomendācijas par valsts apmaksāto telemedicīnas pakalpojumu attīstīšanu, optimālām jauna formāta digitalizētām darba vietām, par jaunām individuālā un kolektīvā darba pieejām, sabiedriskā sektora darbu digitālajā formātā, kā arī izstrādāt attālināto pakalpojumu sniegšanas standartus vai pilnveidot esošos standartus pakalpojumu kvalitātes un drošības nodrošināšanai;

6.8.2. informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanai digitālajā un virtuālajā telpā, lai modernizētu mācīšanās procesu un ieviestu inovācijas izglītībā, kā arī nodrošinātu mērķtiecīgu pedagoģisko atbalstu un mācīšanās analītiku un veiktu zināšanu apguves rezultātu monitoringu;

6.9. veikt pētījumus un izstrādāt risinājumus Latvijas ekonomikas noturībai pret pandēmijas izraisīto krīzi un pēckrīzes attīstības iespējām, optimālai zināšanu pārnesei attiecībā uz krīzes situācijas rosinātajām inovācijām, kā arī sniegt konkrētu novērtējumu globālo ķēžu perspektīvām un Latvijas nodrošinājumam ar kritisko infrastruktūru un materiāliem;

6.10. īstenot pētījumus, attīstīt un izstrādāt risinājumus:

6.10.1. veicot Latvijas sabiedrības uzvedības modeļu, vērtību transformācijas, sociālo procesu un iespējamo struktūras izmaiņu izpēti krīzes un pēckrīzes apstākļos, tai skaitā vērtējot izmaiņas mājsaimniecību ienākumos un to avotos, darba un privātās dzīves saskaņošanas iespējas, nodarbinātības izmaiņu ietekmi un darba devēja lomu attālināto darba formu attīstībā un drošas darba vides nodrošināšanā, valsts un pašvaldību sniegtā sociālā atbalsta pasākumu efektivitāti un pārklājumu un būtisku sociālo pakalpojumu (piemēram, veselības aprūpes, izglītības, sociālo pakalpojumu) ierobežojumu ietekmi uz iedzīvotājiem, krīzes īstermiņa un ilgtermiņa psiholoģisko ietekmi uz indivīdu un ģimenēm starppaaudžu griezumā, primāro, sekundāro un terciāro sociālo kontaktu veidošanu un uzturēšanu, indivīdu psihisko un fizisko veselību, kā arī tālmācības un tehnoloģiju bagātinātās mācīšanās pieejām;

6.10.2. optimālām pieejām sabiedrības medijpratības veicināšanai un dezinformācijas novēršanai, sabiedrības pilsoniskās atbildības un līdzdalības veicināšanai, izvērtējot stratēģisko komunikāciju pandēmijas izraisītām krīzēm, tai skaitā veicot informācijas kanālu un informatīvā atbalsta pasākumu efektivitātes novērtējumu;

6.10.3. izglītības nozares digitālai transformācijai visu līmeņu izglītībā, izmantojot mākslīgā intelekta un paplašinātās realitātes tehnoloģijas un izstrādājot inovatīvas pieejas mācīšanās rezultātu monitoringam, mācīšanas stratēģijām un dizainu prasmju apguvei digitālā un virtuālā vidē, tostarp jaunām metodēm un risinājumiem tradicionālo, digitālo un nododamo prasmju, kā arī sociālo kompetenču attīstībai.

7. Programmas īstenošanā noteikt šādus kopīgus (horizontālos) uzdevumus:

7.1. attīstīt starpdisciplināras starptautiski konkurētspējīgas zinātnieku grupas programmas tematiskajās jomās, kuras zinātniskajā darbībā izmanto jaunākās pētniecības metodes un tehnoloģijas;

7.2. attīstīt zinātnisko grupu sadarbību ar attiecīgās tautsaimniecības nozares speciālistiem;

7.3. veicināt starpinstitucionālo sadarbību programmas mērķu sasniegšanai;

7.4. iesaistīties starptautiskās sadarbības tīklos un konsorcijos, īpaši ar Covid-19 saistītajās jomās, ja tas ir nepieciešams attiecīgā zinātniskā projekta mērķu sasniegšanai;

7.5. sadarboties ar citām Eiropas un pasaules pētniecības organizācijām programmas virsmērķa efektīvākai sasniegšanai;

7.6. nodrošināt zinātniskajā projektā radīto zināšanu pārnesi, rekomendējot konkrētas rīcības un aprakstot to paredzamās sekas, kas izteiktas arī ar skaitliskiem indikatoriem (Key performance indicator (KPI)), lai:

7.6.1. pozitīvi ietekmētu ekonomiku, nodrošinātu un veicinātu ekonomiskās aktivitātes atjaunošanu un izaugsmi pandēmijas un pēcpandēmijas periodā;

7.6.2. konkrētajā nozarē plānotu atbilstošu rīcībpolitiku un izvērtētu tās ieviešanu;

7.6.3. sekmētu sabiedrības un noteiktu mērķgrupu spēju pielāgoties jauniem apstākļiem un mazinātu nevēlamu, sabiedrības drošību, struktūru un demokrātiju apdraudošu uzvedības modeļu, paradumu un vērtību veidošanos pandēmijas un pēcpandēmijas periodā;

7.7. nodrošināt zinātnisko projektu īstenotāju proaktīvu savstarpējo sadarbību, tai skaitā nodrošinot pētniecības un operatīvo datu pieejamību visiem programmas īstenotājiem pētījumu datu apstrādes un analīzes posmos un konsultācijas rekomendāciju un to ietekmes novērtējumu izstrādes procesā, kā arī izstrādāt kopīgus oriģinālus zinātniskos rakstus;

7.8. izmantot atvērtā pirmkoda programmatūras risinājumus un zinātniskā projekta ietvaros padarīt attīstītās programmatūras risinājumus atvērtus tālākām integrācijām;

7.9. nodrošināt pētniecības rezultātu publisku pieejamību, tai skaitā publicējot rezultātus brīvpiekļuves žurnālos, kā arī deponējot jauniegūtos pētniecības datus pētniecības datu repozitorijos;

7.10. nodrošināt zinātniskajā projektā radīto zināšanu pārnesi, iesaistot sabiedrību un veicinot tās izpratni par pētniecības lomu infekcijas izplatības ierobežošanā, kā arī devumu sabiedrībai nozīmīgu jautājumu risināšanā, tai skaitā sagatavojot informatīvus populārzinātniskus rakstus par veiktajiem pētījumiem, to rezultātiem un sabiedrības ieguvumiem.

8. Programmas īstenošanas laikā noteikt šādus sasniedzamos rezultātus:

8.1. sniegts pierādījumos balstītu rīcībpolitikas rekomendāciju ekonomiskās atdeves novērtējums un raksturota to potenciālā ietekme uz tautsaimniecību un sabiedrību, sabiedrības veselību, veselības aprūpi, uzņēmējdarbību, nodarbinātību un izglītību;

8.2. izstrādāti vai lietotāju mērķgrupām atbilstoši pielāgoti digitālie risinājumi, ja to paredz zinātniskā projekta mērķi;

8.3. sasniegti citi specifiski rezultāti atbilstoši katra programmas uzdevuma mērķim.

9. Programmas īstenošanu bez papildu finansējuma piešķiršanas var pagarināt līdz trim mēnešiem, ja tas ir nepieciešams programmas un tās projektu rezultātu nostiprināšanai un publiskošanai.

Ministru prezidents          A. K. Kariņš

Izglītības un zinātnes ministre     I. Šuplinska.”

Šā gada 10. jūlijā Izglītības un zinātnes ministrijas interneta mājas lapā publicēta šāda informācija:

„Valsts pētījumu programmā “Covid-19 seku mazināšanai” tiks īstenoti 10 projekti

Valsts pētījumu programmā „Covid-19 seku mazināšanai” līdz gada beigām tiks īstenoti 10 projekti, kas nodrošinās visu programmas uzdevumu izpildi trīs tematiskajās jomās. Starptautiskie zinātniskie eksperti šiem 10 projektiem piešķīruši augstu novērtējumu - vidējais ekspertīzes konsolidētais vērtējums ir 12,98 no 15 iespējamajiem punktiem. Kopā visās trīs tematiskajās jomās tika iesniegti 15 projektu pieteikumi.

Valsts pētījumu programmas “Covid-19 seku mazināšanai” galvenais mērķis ir ierobežot Covid-19 infekcijas slimības izplatību un aizsargāt iedzīvotājus, lai, īstenojot inovatīvus augstas gatavības zinātniskus projektus, steidzami atjaunotu ekonomisko darbību un sociāli aktīvu ikdienas dzīvi.

Veselības aprūpes un sabiedrības veselības jomā apstiprinātie projekti:

1) “Multidisciplināra pieeja Covid-19 un citu nākotnes epidēmiju monitorēšanai, kontrolei un ierobežošanai Latvijā”, ko īstenos Latvijas Universitāte sadarbībā ar Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centru, Rīgas Stradiņa universitāti, Elektronikas un datorzinātņu institūtu, Rīgas Tehnisko universitāti, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūtu "BIOR", Latvijas Lauksaimniecības universitāti. Kopējais projekta finansējums ir 497 580 eiro.

2) “Covid-19 saistīto paraugu biobankas un asociēto datu integrētās platformas izveide Latvijā”, ko īstenos Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitāti, Rīgas Tehnisko universitāti, Latvijas Universitāti. Kopējais projekta finansējums ir 497 580 eiro.

3) “Covid-19 infekcijas klīniskās, bioķīmiskās, imūnģenētiskās paradigmas, un to korelācija ar sociāli demogrāfiskiem, etioloģiskiem, patoģenētiskiem, diagnostiskiem, terapeitiski un prognostiski nozīmīgiem vadlīnijās iekļaujamajiem faktoriem”, ko īstenos Rīgas Stradiņa universitāte sadarbībā ar Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centru un Latvijas Universitāti. Kopējais projekta finansējums ir 497 580 eiro.

4) “Jaunu terapeitisko un profilaktisko līdzekļu izstrāde pret Covid-19 un koronavīrusiem”, ko īstenos Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs sadarbībā ar Latvijas Organiskās sintēzes institūtu, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtu, Rīgas Tehnisko universitāti un Latvijas Universitāti. Kopējais projekta finansējums ir 497 580 eiro.

5) “Covid-19 epidēmijas ietekme uz veselības aprūpes sistēmu un sabiedrības veselību Latvijā; veselības nozares gatavības nākotnes epidēmijām stiprināšana”, ko īstenos Rīgas Stradiņa universitāte sadarbībā ar Latvijas Universitāti un Banku augstskolu. Kopējais projekta finansējums ir 497 580 eiro.

Inženiertehnisko risinājumu jomā apstiprinātie projekti:

1) “Jaunās tehnoloģijas Covid-19 pacientu tēmētai monitorēšani, testēšanai un terapijai (3-T Project)”, ko īstenos VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" Zinātniskais institūts sadarbībā ar Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centru. Kopējais projekta finansējums ir 486 838 eiro.

2) “Drošu tehnoloģiju integrācija aizsardzībai pret Covid-19 veselības aprūpes un augsta riska zonās”, ko īstenos Rīgas Tehniskā universitāte sadarbībā ar Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju, Latvijas Universitāti, Elektronikas un datorzinātņu institūtu, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtu, Latvijas Organiskās sintēzes institūtu, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centru, Rīgas Stradiņa universitāti, Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtu. Kopējais projekta finansējums ir 497 580 eiro.

3) “Perspektīvās tehnoloģijas noturīgiem un drošiem servisiem” īstenos Rīgas Tehniskā universitāte sadarbībā ar Vidzemes Augstskolu, Latvijas Universitāti, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju un Liepājas Universitāti. Kopējais projekta finansējums ir 497 500 eiro.

Tautsaimniecības un sabiedrības labklājības jomā apstiprinātie projekti:

1) “Ekonomiskais, politiskais un juridiskais ietvars Latvijas tautsaimniecības potenciāla saglabāšanai un konkurētspējas pieauguma veicināšanai pēc pandēmijas izraisītas krīzes (reCOVery-LV)” īstenos Latvijas Universitāte sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti, Rīgas Tehniskā universitāti, Rīgas Stradiņa universitāti un Latvijas Zinātņu akadēmiju. Kopējais projekta finansējums ir 495 000 eiro.

2) “Dzīve ar Covid-19: Novērtējums par koronavīrusa izraisītās krīzes pārvarēšanu Latvijā un priekšlikumi sabiedrības noturībai nākotnē” īstenos Rīgas Stradiņa universitāte sadarbībā ar Latvijas Universitāti, Vidzemes Augstskolu, Elektronikas un datorzinātņu institūts un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju. Kopējais projekta finansējums ir 497 580 eiro.

Konkursa norisini nodrošināja Latvijas Zinātnes padome, lēmumu par projektu apstiprināšanu vai noraidīšanu pieņēma valsts pētījumu programmas īstenošanas un uzraudzības komisija, pamatojoties uz Ministru kabineta 2018. gada 4. septembra noteikumiem Nr. 560 "Valsts pētījumu programmu projektu īstenošanas kārtība".

Informācija par programmas “Covid-19 seku mazināšanai” izvērtēšanu un apstiprinātajiem projektiem atrodama šeit.

Valsts pētījumu programmu “Covid-19 seku mazināšanai” Izglītības un zinātnes ministrija un Veselības ministrija izstrādāja sadarbībā ar stratēģiskās vadības padomi, piedaloties pārstāvjiem no Aizsardzības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Labklājības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas, Slimību profilakses un kontroles centra, Valsts kancelejas, Latvijas Zinātņu akadēmijas, Latvijas Jauno zinātnieku apvienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Eiropas Bioinformātikas institūta (EBI).

Lai ierobežotu SARS-CoV-2 vīrusa izraisīto Covid-19 slimību un mazinātu tās sekas Latvijā, šā gada 30. aprīlī valdība apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas ierosinājumu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” piešķirt finansējumu piecu miljonu eiro apmērā valsts pētījumu programmas “Covid-19 seku mazināšanai” īstenošanai 2020. gadā.”

No šīs informācijas izriet, ka Jūsu iestāde par valsts budžeta līdzekļiem īsteno šādus projektus un veic šādus pētījumus:

1) “Multidisciplināra pieeja Covid-19 un citu nākotnes epidēmiju monitorēšanai, kontrolei un ierobežošanai Latvijā”,

2) “Covid-19 saistīto paraugu biobankas un asociēto datu integrētās platformas izveide Latvijā”,

3) “Covid-19 infekcijas klīniskās, bioķīmiskās, imūnģenētiskās paradigmas, un to korelācija ar sociāli demogrāfiskiem, etioloģiskiem, patoģenētiskiem, diagnostiskiem, terapeitiski un prognostiski nozīmīgiem vadlīnijās iekļaujamajiem faktoriem”,

4) “Jaunu terapeitisko un profilaktisko līdzekļu izstrāde pret Covid-19 un koronavīrusiem”,

5) “Covid-19 epidēmijas ietekme uz veselības aprūpes sistēmu un sabiedrības veselību Latvijā; veselības nozares gatavības nākotnes epidēmijām stiprināšana”,

6) “Drošu tehnoloģiju integrācija aizsardzībai pret Covid-19 veselības aprūpes un augsta riska zonās”,

7) “Perspektīvās tehnoloģijas noturīgiem un drošiem servisiem”,

8) “Ekonomiskais, politiskais un juridiskais ietvars Latvijas tautsaimniecības potenciāla saglabāšanai un konkurētspējas pieauguma veicināšanai pēc pandēmijas izraisītas krīzes (reCOVery-LV)”,

9) “Dzīve ar Covid-19: Novērtējums par koronavīrusa izraisītās krīzes pārvarēšanu Latvijā un priekšlikumi sabiedrības noturībai nākotnē”.

Kā Latvijas Žurnālistu savienības biedrs, gatavojot mediju publikāciju sabiedrības informēšanas nolūkos, vēlos no Jūsu iestādes saņemt šādu informāciju un atbildes uz šādiem jautājumiem:

1) vēlos saņemt pilnu pārskatu par valsts budžeta līdzekļu izmantojumu katra minētā pētījuma ietvaros, uzskaitot iesaistītās personas, iesaistīto personu saņemto atalgojumu un cita veida finansējumu/izmaksas, kā arī to pamatojumu un personas, kas pieņēmušas lēmumus par šo izmaksu veikšanu,

2) vēlos iepazīties ar visiem starpziņojumiem, ko Jūsu iestāde par katru projektu/pētījumu ir sniegusi atbildīgajai iestādei – Izglītības un zinātnes ministrijai,

3) vēlos saņemt detalizētu skaidrojumu par to, kā tieši Jūsu iestāde ir kontrolējusi un uzraudzījusi budžeta līdzekļu lietderīgu un pamatotu izmantojumu katra projekta/pētījuma ietvaros. Uzskaitiet veiktos pasākumus un to rezultātus,

4) vēlos saņemt detalizētu skaidrojumu par to, kā tieši Jūsu iestāde ir centusies panākt to, vai katra projekta/pētījuma ietvaros tiks izpildīti MK rīkojuma 6. punktā noteiktie uzdevumi. Uzskaitiet veiktos pasākumus un to rezultātus,

5) vēlos saņemt detalizētu skaidrojumu par to, kā tieši Jūsu iestāde ir centusies panākt to, vai katra projekta/pētījuma ietvaros tiks izpildīti MK rīkojuma 7. punktā noteiktie uzdevumi. Uzskaitiet veiktos pasākumus un to rezultātus,

6) vēlos saņemt detalizētu skaidrojumu par to, kā tieši Jūsu iestāde ir centusies panākt to, vai katra projekta/pētījuma ietvaros tiks izpildīti MK rīkojuma 8. punktā noteiktie uzdevumi. Uzskaitiet veiktos pasākumus un to rezultātus,

7) vēlos saņemt precīzu informāciju, kādus tieši pasākumus Jūsu iestāde jau ir veikusi, lai nodrošinātu veiktās pētniecības rezultātu publisku pieejamību un kad, kur un kādā formā sabiedrība varēs iepazīties ar katra projekta/pētījuma rezultātiem.”

Novērtē šo rakstu:

167
7

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Starp Īzaku Ņūtonu un Klausu Švābu

FotoPasaules priekšniecības tekstus der palasīt. Vairāk gan tos no pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem. Otrā rokā turot Ņūtonu, Maltusu, Veļikovski, Eliadi un citus...
Lasīt visu...

21

Nerunāšu par to, ir vīruss vai nav: svarīgākais ir, kas notiek ap to

FotoPasaulē notiek interesantas lietas. Šķiet, ka to, kas vēl joprojām svēti tic tam, ko stāsta ziņās, kļūst ar katru dienu arvien mazāk. Nerunāšu par to, ir vīruss vai nav. Svarīgākais ir, kas notiek ap to.
Lasīt visu...

21

Kremļa atbalstītā „Krievijas Impērijas kustība”– teroristiska organizācija Kanādā

FotoKanādas valdība ir nopublicējusi atjaunināto teroristisko organizāciju sarakstu, kurā ir iekļauti 13 grupējumi, to skaitā tāda „Krievijas Impērijas kustība” (Российское имперское движение). Vairums sarakstā iekļauto grupējumu tiek saistīti ar Islama valsti.
Lasīt visu...

21

Starpnacionālās attiecības nacionālā valstī

FotoJebkura nacionālā kultūra ir vērtīga pasaules kultūras daļa, pelnījusi saglabāšanu un tālāku attīstību. Jebkuras nacionālās kultūras pamats ir valoda. Valodas ir visspēcīgākais līdzeklis mūsu materiālā un garīgā mantojuma saglabāšanai un attīstībai. Katras tautas valoda ir ieguldījums pasaules civilizācijā. Tās izzušana novedīs pie svarīgu kultūras zināšanu zaudēšanas, ko tā pārstāvēja gadsimtu gaitā.
Lasīt visu...

21

Suminājums līdzcilvēkiem

FotoSirsnīgs tencinājums visiem, visiem par daudziem, ļoti daudziem atbalsta sveicieniem vēstulēs, sociālos tīklos, maniem mīļajiem vārdos, domās. Tiešām jauki un uzmundrinoši!
Lasīt visu...

15

Esmu saņēmis jau septiņus uzaicinājumus no meitenēm

FotoBūt publiskai personai ir ļoti smags darbs. Tas ir jo smagāks, ja esi ne tikai publiska persona, bet socioloģiski un faktiski esi stabilā TOP viedokļu līderu sadaļā. Un vēl smagāks darbs tas ir, ja esi trakais politiķis Gobzems, kuru aprunā daudz kur vai gandrīz visur (mans atpazīstamības reitings socioloģiski pārsniedz lielāko vairumu citu politiķu).
Lasīt visu...

21

Es neaicinu atteikties no vakcinēšanas. Es aicinu saglabāt iespēju katram izvēlēties

FotoSākšu ar brīdinājumu: tēma - sensitīva. Teksts garš, subjektīvs un ar atsaucēm uz sazvērestības teorijām. Objektivitātes līdzsvaram lieku klāt linkus informācijas avotiem. Paraksts - dīvāna eksperts.
Lasīt visu...

21

Aleksandrs Kiršteins melo. Partijas vai padomju varas uzdevumā?

FotoKārlis Seržants publicējis teiku par "nenovērtēto politiķi Māri Grīnblatu" ("Kas Jauns", 23.marts). Uzmanību piesaistīja Aleksandra Kiršteina teiktais: "Atceroties neatkarības atgūšanas laiku un īpaši visas vēlākās peripetijas ap robežlīgumu ar Krieviju Abrenes atdošanas kontekstā, viņš (Māris Grīnblats -E.A.) bija viens no tiem, kas šajā līgumā tomēr iespēlēja okupācijas faktu pieminēšanu. Ja tā nebūtu noticis un mēs Abreni būtu atdevuši bez šīs atrunas, tad Krievija mūs varētu uzskatīt par jaunu valsti, nevis neatkarīgās Latvijas tiesību pārņēmēju un turpinātāju. Tad mēs būtu kārtīgās auzās ar visiem nepilsoņu statusiem un tamlīdzīgi".
Lasīt visu...

12

Šoreiz mēs mierā neliksimies, jo beidzot ir radusies iespēja vainot kādu citu

FotoVeselības ministrija, Imunizācijas Valsts padome, Zāļu valsts aģentūra un Slimību profilakses un kontroles centrs ir oficiali vērsies pie raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” veidotājiem, Latvijas Televīzijas un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, lūdzot atsaukt 29. marta raidījumā “Aizliegtais paņēmiens” pausto informāciju par imunitātes līmeņa pret Covid-19 noteikšanu pēc antivielu daudzuma organismā personām pēc vakcinācijas, salīdzinot vakcīnu efektivitāti. Šāda informācija ir ne tikai maldinoša, bet arī zinātniski nepamatota un vienlaikus sabiedrības veselību apdraudoša.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Saistībā ar izplatītajiem meliem pieprasu publisku atvainošanos no raidījuma “Nekā Personīga” veidotājiem

Es, mūziķis, mākslinieks un pasākumu vadītājs Kaspars Pudniks, vērsīšos tiesībsargājošās iestādēs ar iesniegumu par...

Foto

Mūsu bērnu un mazbērnu nauda atkal izkūp skursteņos

Drusku atļaušos šo nokomentēt no profesionālās puses. Šī ir ļoti vērienīga kampaņa ar ļoti lielu budžetu. To es...

Foto

Uzvarētāji ir VDK un KP, un kolaborantu pūlis

Kad dzirdu uzsaukumu "publiski jānosoda visa veida kolaboranti", mani mazliet tā kā uz smiekliem velk! Nē, nu viss...

Foto

Raudzīties uz Augšāmcelto ar apustuļu acīm

Mk 16:1-7  “Kad sabata diena bija pagājusi, Marija Magdalēna un Marija, Jēkaba māte, un Salome nopirka smaržīgas zāles, lai ietu...

Foto

Iniciatīva „Latvija Eirovīzijā – par sabiedrības līdzdalību Latvijas tēla veidošanā”

Savu viedokli par Samantas Tīnas un Latvijas Televīzijas klaji nepieņemamo un augstprātīgo attieksmi pret Latvijas sabiedrību,...

Foto

Ārlietu ministrs Rinkēvičs un „fake” ziņas

Šī gada 4. martā LETA, ”Press.lv, “bb.lv” kāds censonis Latvijas ārlietu ministram uzdod jautājumu: kāda atšķirība starp diviem opozicionāriem -...

Foto

Jautājums ir par mūsu izvēli

Šorīt manas pārdomas raisīja viens ieraksts Facebook, kurā sieviete ļoti "garšīgi" un izjusti dalījās savās pārdomās par ierobežojumiem, kuri visiem it kā...

Foto

Divi gadījumi

Pēdējās nedēļās Latvijas sabiedrisko domu satricinājušas vismaz divas situācijas, kas lielai daļai liekas uzskatāmi netaisnīgas....

Foto

Ārkārtas situācijā kaut pliks un bass. Epilogs

Šis ir epilogs rakstam, kurā kritizēju valdības liegumu Latvijā iegādāties apavus un apģērbu ar pielaikošanu. Aizliegums ir spēkā jau no...

Foto

Kad veselības ministrs beidzot paziņos visus “tos” vainīgos daudzu cilvēku nāvēs?

Esam saņēmuši daudz kritisku viedokļu un sašutumu, kā mēs tā drīkstējām, kā mēs tā kā kaut...

Foto

Ziņģe par rindām

Ai, bailes, bailes, ai, nāves bailes spoži stāv uz vakts, sirds saraujas pikucī, un zobi braši klab, jo mēs atkal nīkstam rindās. ...

Foto

Īss ieskats kapitālisma, liberālisma, sociālisma un komunisma attīstībā

Kapitālisms tāpat kā viss pasaulē ir pakļauts evolūcijai. Sakari, tehnika, ražošana, politika. Ja evolūcija tiek mākslīgi bremzēta, uzkrājas kritiskā...

Foto

Kā lai nepiekrīt Krištopana kungam, kas savulaik noteica diagnozi mūsu varnešiem

Katru dienu jaunas pērles - šodien Pavļuts prasa papildu finansējumu Vakcinācijas biroja reorganizācijai, kam vispār...

Foto

Mūsu stukači un kolaboranti

2016. gadā Latvijas Radio 1 izskanēja labs raidījums par Latvijas rakstnieku sadarbību ar VDK (Valsts drošības komiteju). Dzejnieks Guntars Godiņš uz dialogu bija ataicinājis literatūrzinātnieci Evu Eglāju-Kristsoni,...

Foto

Ar Zatlera partiju un “Saskaņu” man nekas labs nesanāca, tāpēc, protams, jādibina jauna partija

Kādēļ jāveido jauna politiskā partija? Šāds jautājums kādam var šķist mulsinošs, jo it...

Foto

Slava, ko nenomazgāt

Nejauši pievērsu uzmanību kņadai ap Samantas Tīnas dziesmas The Moon is Rising videoklipu un pašas dziedātājas (klaviatūra pacieš visu) deleģēšanu uz Eirovīziju. Ar pārtīšanu video noskatījos....

Foto

Vakcinācijas bumerangi

Ja reiz valdībai ir nodoms vakcinēt vairākumu cilvēku, pie kam nediskriminējot arī to vairumu, kas dažādu iemeslu dēļ nevēlas vakcinēties, tajā skaitā es, tad...

Foto

Izņēmuma kārtā mēs nolaidīsimies tik zemu, ka kaut ko jums paskaidrosim par "ManaBalss" lēmumu pieņemšanu

Pirms dažām dienām ManaBalss platformā esam saņēmuši iniciatīvas iesniegumu ar prasību...

Foto

Skaidra lieta, ka arī es ne pie kā neesmu vainīga, un mana viedokļa apšaubīšana ir absurda un nomelnojoša

Nav izprotama atsevišķu politiķu un atsevišķu mediju vēlme...

Foto

Loģiski, pilnais spriedums būs pēc vēlēšanām

Sveiciens no nebrīves! Likums nosaka, ka pilnais spriedums krimināllietā tiesai jāpieņem līdz šā gada 19. martam. Tas nav noticis. Loģiski....

Foto

Linda Ozola: ko tad nu mēs, mēs jau neko...

Pārbaudīt iesniegumus, kas saistīti ar pašvaldības institūciju darbības tiesiskumu un finanšu līdzekļu caurspīdīgu apmaksu par sniegtajiem pakalpojumiem,...

Foto

Kāpēc man savā dzimtenē jāievēro globālo izdzimteņu izdomāti cilvēka tiesību ierobežojumi

Tikko atkal bija kārtējais skandāls Maximā, jo man neesot "pareizā" maska! Un tagad, lasiet uzmanīgi, apsargi,...

Foto

Provinces pensionāra atbalsta vēstule b.Pavļutam

Interneta duļķainie viļņi atnesuši jaunu cilvēku sašutumu par vakcinācijas avīzi nezciktursimttūkstošu tirāžā, kas nāca pa virsu vakcinācijas biroja algu fondiņam 0,6...

Foto

Tiesiskuma konveijers

Tiesiskā valstī visiem un ikvienam ir tiesības uz taisnīgu tiesu saprātīgos termiņos. Tiesiskā valstī izmeklēšana un pratināšana nedrīkst līdzināties spīdzinăšanai. Vai prokurori pie mums...

Foto

Lūdzam atsaukt Latvijas dalību 2021.gada Eirovīzijas dziesmu konkursā Roterdamā

Es vēlos norādīt un uzsvērt, ka Latvijas tauta NAV deleģējusi šogad nevienu pārstāvi ar konkrētu dziesmu un...

Foto

Andra Šķēles informācija plašsaziņas līdzekļiem

2021.gada 19.martā man ir uzrādīta apsūdzība kriminālprocesā, kas pazīstams kā ""Lattelekom" digitālās televīzijas lieta". Uzskatu apsūdzību par nepamatotu....

Foto

Meroni miljoni, Kariņa darījums un Vonsoviča „draugs” virsprokurors – kad, Stukāna kungs?

Es biju nolēmis vēl kādu laiku klusēt. Taču Ventspils stāsts, kur grasās tiesāt baseinā...

Foto

Mums ir daudz svarīgas slepenas informācijas par ēnu ekonomiku Latgalē, bet mēs to neatklāsim

Finanšu izlūkošanas dienests 2021. gada 9. martā ir saņēmis vēstuli, ar kuru...

Foto

Laime

Katrs cilvēks, sasniedzot apzinīgo vecumu, tiecas pēc laimes. Lai spētu laimīgi dzīvot, viņš izmēģina un meklē dažādas metodes....

Foto

Andri Šķēle, pietiks

Andri Šķēle, pietiek izsaimniekot valsti, neesi gana naudu sagrābies?! Nepietiks?! Tieši tādu kangaru kā tu dēļ Latvija lēni tuvojas bankrotam, izmirst un tiek...

Foto

Kudors turpina priecēt lasītājus ar prastu propagandu

Amerikas valdības finansētais bijušais sektants Andis Kudors turpina priecēt lasītājus ar to, ko viņš sauc par politisko analīzi. Iesaku ielūkoties...

Foto

Atklātā vēstule valsts prezidentam: par prettiesiska likuma “Dzīvojamo telpu īres likums” neizsludināšanu

Biedrība “Ausma” uzskata, ka denacionalizēto namu īrnieku īres līgumi, kas bija noslēgti līdz dzīvojamo...

Foto

Kā mēs esam nonākuši līdz mirklim, kad visi ir vienlīdzīgi, bet citi vienlīdzīgāki par citiem?

No 16. marta stājās spēkā jaunie ierobežojumi, kas nosaka man un...

Foto

Jau gadu “uzņēmējdarbības nāves lokomotīve” ir traukusies pretēji situācijai citās valstīs

364 dienas ir pagājušas kopš valdības lēmuma sasiet rokas procentuāli lielākajai daļai mūsu valsts uzņēmēju:...

Foto

Ja tu esi “pret mums, pret mūsu uzskatiem un jauno kārtību”, mēs tevi tik un tā izslēgsim

Kamēr Nācijas tēvs pārdomā (vai nepārdomā), kāda nākamā alegorija...

Foto

Samanta Tīna un Latvijas Televīzija iespļauj dvēselē Latvijas sabiedrībai

Pirms dalos ar savu sāpi, vēlos pateikt, ka nenoliedzu dziedātājas Samantas Tīnas milzīgās darba spējas izvēlētajā profesijā...

Foto

Aicinājums veselības ministram godīgi un ātri atbildēt uz jautājumiem

Augsti godātais Pavļuta kungs! Ņemot vērā to, ka savās atbildēs uz deputātu jautājumiem Jūs mēdzat būt visai...

Foto

Izgāzušos Vakcinācijas biroju mēs tagad mēģināsim paslēpt Nacionālajā veselības dienestā

Veselības ministrija (VM) uzlabos vakcinācijas procesa pārvaldību, tostarp reorganizēs Vakcinācijas projekta biroju....

Foto

Haoss vakcinēšanā – kā tas izskatās praksē

Šodien, 12.martā saņēmu termiņu uz pirmdienu vakcīnas "AstraZeneca" potēšanai. Mulsinošs tikai fons, kā joprojām notiek šī pasākuma organizēšana....

Foto

Gaisma

Šis nav feļetons, kuru izlasot ir jāsmaida, šī ir «atklāsme», par kuru ir vērts ierēkt pat nelasot, bet, ja izlasīsi, tad spēj tik turēt vēderu,...

Foto

Trīs iemesli, kādēļ vakcinēties pret COVID19 ir bīstami

Cilvēki, kuri vakcinējas pret COVID19, pietiekami nopietni riskē ar savu veselību, jo ir vismaz trīs būtiski iemesli, kuri...

Foto

Par TV sižetu saistībā ar Valsts policijas "katastrofālo" darbinieku trūkumu

Neatkarīgā policistu arodbiedrība noskatījās ironisko TV sižetu par katastrofālo Valsts policijas (VP) darbinieku iztrūkumu un Jūsu...

Foto

VID ģenerāldirektorei Ievai Jaunzemei: atklāta vēstule ar aicinājumu sniegt detalizētāku informāciju par publiski paustiem apgalvojumiem

Šī gada 1.marta TV3 ziņu sižetā par akcīzes nodokļa likmes pieaugumu...

Foto

Cik ilgi šis perēklis vēl valdīs Ventspils domē?

Vakar izlasīju, ka Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieki ir sasaukuši ārkārtas domes sēdi un nu tika stāstīts -...

Foto

Progresīvā cilvēka monologs par mīlestību

Īstenībā visa pasaule ir pilna mīlestības. Mēs visi mīlam labi paēst. Gandrīzi visi no mums mīl naudu. Tie, kuri tikuši pie...

Foto

Lai šie pāris tūkstoši cilvēku ar savu "pareizo domāšanu" kontrolē viens otru, bet neļausim viņiem kāpt mums uz galvas

Šodien mani uz tikšanos pilī uzaicināja LR...

Foto

Es pārstāvu partiju ar vislielāko dibinātāju skaitu kopš Tautas frontes laikiem, tāpēc man ļoti gribētos savākt 10 000 domubiedru

Levita kungs, šī vara sevi ir izsmēlusi....

Foto

Vārda brīvība

Ko grib vārda brīvības aizstāvji? Viņi vēlētos, lai viņu – konservatīvais vai liberālais – viedoklis netiktu apliets ar apsaukāšanas un vārdiski emocionālas vardarbības samazgām....