Iesaki rakstu: 
Veselības ministrs Daniels Pavļuts apvienības Attīstībai/Par sastāvā jau atkal mērķē uz Saeimu, - nepietiek ne ar viņa „nokārtoto” obligātās iepirkuma komponentes (OIK) sistēmu, ne ar neskaitāmajām, Latvijai gan simtus miljonu, gan tūkstošus cilvēku dzīvju maksājušajām nejēdzībām Covid-19 sakarā. Domāju, ir īstais brīdis atgādināt iespaidīgākās no tām.
Daniela Pavļuta vadībā Latvija pamanījusies iepirkt vairāk Covid-19 vakcīnu, nekā vispār Latvijā ir iedzīvotāju, ieskaitot visus zīdaiņus un vēl nedzimušos. Martā tika ziņots, ka Latvija nopirkusi 5 142 135 vakcīnas. Tad nu tagad īsi pirms derīguma termiņa beigām vakcīnas aktīvi tiek ziedotas trešajām pasaules valstīm. Bangladeša, Moldova, Tunisija, Albānija, Kenija, Vjetnama – ģeogrāfija pāri paliekošajām vakcīnām ir ļoti plaša. Par summām, kas veltīgi iztērētas to iegādei, gan netiek atklāti runāts, jo vispār vakcīnu cena tiek turēta noslēpumā.
Vakcinācijas procesā, kas negāja pārāk gludi un arvien audzēja antivakseru pulciņu, Pavļuts pamanījās izslēgt pašu svarīgāko un drošāko vakcinācijas nodrošināšanas posmu – ģimenes ārstus. Noīrējot dārgus vakcinācijas centrus, kur ārsti pirms vakcinēšanas tika piesaistīti visai formālas procedūras veikšanai, neiedziļinoties konkrētā pacienta diagnozēs un sūdzībās, no spēles sākotnēji pilnībā tika izslēgti tie, kas savus pacientus pārzina vislabāk, – ģimenes ārsti. Kad nu vakcinēšanas tempi sāka kritiski sarukt, tad pēkšņi lika ģimenes ārstiem apzvanīt visus nesavakcinētos, lai tad nu tie mēģina sasmelt bagātīgi izlieto ūdeni.
Kamēr ģimenes ārstiem netika ļauts parūpēties par savu pacientu aizsardzību pret Covid-19, tikmēr potes tika špricētas visdažādākajās vietās, ieskaitot gadatirgus, krāmu tirgus un citus medicīnisku manipulāciju veikšanai tikpat nepiemērotus pasākumus un vietas.
Covid-19 uzliesmojuma brīdī Pavļuts izdomāja, ka vajag ne tikai liegt cilvēkiem pēc deviņiem vakarā iziet no mājas, bet arī aizliegt rūpēties par savu veselību, slēdzot ambulatoros pakalpojumus. Turklāt dīkstāvē aizsūtītos mediķus nevis iesaistīja Covid-19 pacientu aprūpē vai vakcinācijas procesā, bet aizsūtīja vienkārši bezalgas atvaļinājumos, atstājot bez iztikas līdzekļiem. Taču ambulatoru pakalpojumu aizliegšana noveda pie daudz dramatiskākām sekām, proti, daudzas slimības netika laikus diagnosticētas, hroniskās slimības netika pienācīgi ārstētas, kas tagad novedis pie daudz nopietnākām slimības formām.
Tā aizrāvies ar ierobežojumu noteikšanu Covid-19 ierobežošanai, Daniels Pavļuts pamanījās liegt bērniem un jauniešiem kustēties, aizliedzot sporta nodarbības. Tas ir novedis pie tā, ka Latvijā 30% bērnu ir liekais svars vai aptaukošanās.
Kronis visam Covid-19 vakcinācijas procesa organizēšanā bija īpašā vakcinācijas biroja izveide, kur tika piešķirtas ārkārtīgi dāsnas un tirgus situācijai neatbilstoši augstas algas, iepirkta dārga un glauna datortehnika un biroja aprīkojums. Taču šis bagātīgi apmaksātais vakcinācijas birojs nespēja visiem vakcinācijas punktiem laikā piegādāt vakcīnas, ģimenes ārstiem veda ne tās vakcīnas, kas pasūtītas, bet cita ražotāja, padarot vakcinācijas procesu par haosu ar lielo burtu.
Pilnīgi absurda situācija bija tiem, kuri ar Covid-19 izslimoja ārzemēs, bet Latvijā nevarēja saņemt pārslimošanas sertifikātu, lai gan daudzi pakalpojumi un iepirkšanās vietas bija pieejamas tikai tiem, kuriem bija vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts. Pat oficiāla izziņa no citas valsts ārstniecības iestādes par pārslimotu Covid-19 netika uzskatīta par pietiekamu, lai Latvijas iedzīvotājs varētu saņemt tās pašas iespējas, kas pienākas pašmājās slimojošajiem, par vienkāršu izrakstu no ārvalstu klīnikas vai ārsta nemaz nerunājot.
Kā jau māksliniecisks cilvēks un pēc profesijas pianists, Daniels Pavļuts nevarēja lielajā naudas šķērdēšanas kampaņā ar nosaukumu “Vakcinācija pret Covid-19” atstāt ar garu degunu radošo industriju, uzticot tai izvērst dārgas, bet idiotiskas un neefektīvas reklāmas kampaņas. Taču arī šajā jomā izdevās visu salaist dēlī, izvietojot, piemēram, reklāmu, kurā futbolists Kaspars Gorkšs ar vakcinācijas palīdzību ātrāk vēlas tikties ar savu sen jau aizsaulē aizsaukto vecvecmāmiņu.
Nejēdzības Daniels Pavļuts paguva sastrādāt ne tikai veselības ministra amatā, bet arī savā iepriekšējā ministrēšanas laikā, kad viņš bija ekonomikas ministrs. Lai gan viņam pašam patīk stāstīt, ka viņš izdarījis mega darbu, lai pārtrauktu bezjēdzīgo obligātā iepirkuma komponentes atļauju, tieši viņa laikā izsniegts visvairāk OIK atļauju, ļaujot viņam kļūt par rekordistu un pārspējot pat Arti Kamparu, kurš jau tika uzskatīts par ārkārtīgi dāsnu OIK dalītāju.
Par laimi ne visas bezjēdzīgās Daniela Pavļuta idejas viņam izdevās realizēt. Bija arī tādas, kuru īstenošanu apturēja laikus. Viena no tādām bija par lauka hospitāļa izveidi. Tā vietā, lai stiprinātu un paplašinātu jau esošās Gaiļezera, Stradiņu slimnīcas, Traumatoloģijas slimnīcu un citas, kā arī izmantotu Covid-19 slimnieku ārstēšanai Rīgas centrā esošās tukšās telpas, Daniels Pavļuts bija sataisījies kādā pļavā ierīkot lauka hospitāli.
Vēl absurdāka un plašus protestus izraisoša bija Daniela Pavļuta ideja par mediķu rekrutēšanu. Zobārstus, fizioterapeitus, traumatologus u.c. speciālistus viņš bija sataisījies ar militārām metodēm iesaukt Covid-19 ārstēšanas rindās. Par laimi mediķu pretestība tam bija tik vienota, ka šo ideju neizdevās dzīvē realizēt.
Vai tiešām vajadzētu ļaut šim kungam un visai Attīstībai/Par turpināt cilvēku slepkavošanu un valsts miljonu pārpumpēšanu „savējo” kabatās?
Seko mums 
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
Ar nelabu sajūtu sekoju medijos publicētajām ziņām par Zolitūdes traģēdijas tiesvedību. Esmu būvinženieris, absolvējis Venecuēlas Centrālo universitāti, un man ir Kārnegija un Melona Universitātes (ASV) maģistra grāds būvinženierijā (ar iespējami augstāko atzīmi).
ANO 1919. gadā dibinātā Starptautiskā Darba organizācija publicējusi statistiku – 2020. gadā Latvijā aptuveni 29% visu strādājošo bija nodarbināti publiskajā sektorā, bet labākā proporcija esot Austrijā – 4%. Ieliku šo ziņu Twitter, un tas sāka vārīties. Esot sajaukti āboli ar bumbieriem, un vispār, kas tā tāda par organizāciju?
Šis raksts ir pēdējais brīdinājums koloniālajiem pārvaldniekiem Latvijā! Pēdējais brīdinājums viņu pakalpiņiem valdībā un valsts struktūrās. Tautas pacietības mērs ir izsmelts! Mēs runājām, aicinājām apstāties un pārtraukt LATVJU TAUTAS iznīcināšanas politiku. Taču viss veltīgi. Jūs nevēlējāties mūs sadzirdēt, ieklausīties un saprast - PIETIEK! Tad runāsim citā "valodā" ! Jums saprotamajā!
Saistībā ar jaunās valdības kreisi liberālo kursu vērtību jautājumos, par prioritāti demogrāfiskās krīzes, ekonomiskās stagnācijas, kā arī militāra un hibrīdkara apdraudējuma apstākļos steidzami izvirzot “partnerības” likumprojektu pieņemšanu, paužam savu nostāju.
Mēs, Nacionālā savienība “Taisnīgums”, paziņojam, ka esam pievienojušies iniciatīvai par tautas nobalsošanu, lai atlaistu 14. Saeimu.
RailBaltica projektam ir visas iespējas kļūt par akmeni kaklā Latvijas budžetam un valsts parādam, jo jau tagad trūkst ~6 miljardu eiro Latvijas posmam (~puse Latvijas budžeta) un Eiropa visu naudu 100% nedos. Ko darīt?
