Iesaki rakstu: 
Par aktuālo. Es labprāt fokusētos uz sev tuvāko tēmu - Latvijas ekonomiku un politiku, un ko tur kā labot. Tas nekur nav pazudis, bet nu tagad te ir milzīga histērija par karu, tāpēc neko darīt, paralēli nākas sekot, un vismaz kaut kādi pieturas punkti jāsaliek.
Atšķirībā no Latvijas politiskām aprindām, X-a aktīvistiem, profesionāliem Trampa heiteriem un aizstāvjiem (nav svarīgi, kurā pusē stāvat) man NAV atbilžu uz jautājumu, kas būs tālāk, kā mēs helikopterī rīt izlidosim no Briškena pārvietotās autobusa pieturas lidostā, arestēsim vainīgos un atjaunosim godīgumu pasaulē, izbeigsim karu. Es varu tikai mazumiņu - pielietot analītiku, lai no visas informācijas gūzmas atfiltrētu spamu, kas ir 99%, un saprast vismaz to, kas ir tiešām zināms un skaidrs.
Te es paklausos līdzīgi domājošus, piemēram, vakar noklausījos Soloņinu, kam ir līdzīga analītiska pieeja. Pievienoju. Pamatoti nobrauca ar trauku lupatu gan pār Baidenu, gan Trampu, nerunājot par gordoniem un feiginiem. Videosižets saucas „Mir čerez žopu”, ļoti precīzi un excuse my french:
https://www.youtube.com/watch?v=bc3JCSt9LnI.
Pāris lietas.
Pirmais par to ASV piedāvājumu apgūt Ukrainas derīgos izrakteņus. Kliedzieni ir par to, ka plāno apzagt Ukrainu un tamlīdzīgi. Šajā jautājumā ir skaidrs tikai viens - neviens to līguma tekstu nav redzējis, ir tikai pārstāsti. Metam miskastē visu publisko diskusiju, politiķu izteikumi nav čuru vērti. Tas tāpat kā manā necilajā pieredzē ar AirBaltic - desmitgades politiķi pauž bulšitu, neviens nelasa finanšu pārskatus, bet tur vismaz tādi ir. Par darījumu ar Ukrainas dabas resursu izmantošanu tādu uz šo brīdi nav.
Otrais pieturas punkts – Rijāda, ASV pārrunas ar krieviem. Beidzās pēc fakta ne ar ko, ne par ko nevienojās, vispār un totāli ne par ko. Ja arī bija Trampam plāns un piedāvājums, tas viss ir beidzies. Gaidām nākamo cēlienu, mainīsies piedāvājuma būtība, un sāksies viss no nulles.
Trešais pieturas punkts - Eiropa. Ne pie kāda galda tā nesēdēs, jo nespēj, nav svarīgi, vai aicina/neaicina. Pasākums pie Makrona pēc Minhenes pilnībā izgāzās, līdzīgi kā ASV-Krievijas pārrunas Rijādā. Nespēja vienoties pat par kopīgu komunikē, Šolcs vispār aizgājis neatvadījies.
Tātad Eiropa ir pilnīgā žē, tagad sekos pārrunas atsevišķu valstu starpā, bet kara sakarā Eiropa nav spējusi pat tukšrunāšanas līmenī vienoties par jebko. Līdz ar to visi paziņojumi, kā nu Eiropa kā veselums stutēs Ukrainu un kā nu palīdzēs vinnēt vai izbeigt karu, arī ir čuru vērtībā. Tagad mūsu prezidents un citi brauks uz Poliju, nu varbūt šaurākā valstu lokā vienosies. Par vismaz kaut ko.
Tas man šobrīd viss.
Seko mums 
Apvienotā saraksta (AS) Saeimas frakcijas deputāti vērsušies ar pieprasījumu pie iekšlietu ministra Riharda Kozlovska, prasot skaidrot ministra rīcību un atbildību par telefonkrāpniecības apkarošanu. Saskaņā ar pētījumu aģentūras «Norstat» 2025. gadā veikto aptauju 71% Latvijas iedzīvotāju ir saskārušies ar telefonkrāpniecību. Savukārt Valsts policijas dati liecina, ka 2025. gadā krāpnieki Latvijas iedzīvotājiem izkrāpuši vismaz 23,7 miljonus eiro, salīdzinot ar 16 miljoniem eiro 2024. gadā.
Tuvojas Krievijas uzsāktā pilna mēroga kara pret Ukrainu ceturtā gadadiena. Nemainīgs ir fakts, ka šis ir masīvākais un intensīvākais bruņotais konflikts Eiropā kopš 1945. gada. Krievijas agresiju raksturo bezprecedenta kara vešanas un okupācijas nosacījumu pārkāpumi Ukrainā, kuru dēļ masveidā cieš civiliedzīvotāji, civilā infrastruktūra un Ukrainas tautas vēsturiskais mantojums. Jāpieņem, ka uz jautājumu, vai šo karu varēja izbeigt ātrāk un vai to var izbeigt drīzumā, atbildes būs atšķirīgas politikas, militāro, ekonomikas un dažādu citu ekspertu vidū.
Latvijas valdības pārstāvju skaits Itālijā šobrīd ir tik iespaidīgs, ka šķiet – nevis Olimpiskās spēles, bet gan ministēriju salidojums tiek rīkots. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs TV24 mierina, ka mums jālepojas par mūsu sportistu sasniegumiem – jo kurš gan vairāk spēj parādīt atbalstu kā visa valdība uz vietas, kamerām fonā?
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
