Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valdības pēdējo nedēļu laikā pieņemtie lēmumi COVID19 pandēmijas ierobežošanā ir bijuši nepietiekami, un nespēja pieņemt drosmīgus lēmumus sērgas ierobežošanā ziemas brīvdienu laikā tuvākajos mēnešos riskam pakļaus simtiem un tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju dzīvības, uzskata Jaunās konservatīvās partijas valde.

Lai arī pandēmijas otrajam vilnim gatavošanās notikusi jau kopš šā gada vasaras, joprojām sabiedrība un arī valdības locekļi nav iepazīstināti ar skaidru un nepārprotamu plānu COVID19 iznīdēšanai. Jau tuvākajās dienās uz tikšanos Jauno konservatīvo (JK) frakcijā aicināsim premjeru Krišjāni Kariņu un  veselības ministri Ilzi Viņķeli, kur Jauno konservatīvo frakcijas deputāti cer sagaidīt atbildes par neizlēmīgās rīcības cēloņiem un sagaida skaidru vakcinācijas plānu tuvākajām nedēļām.

Katra diena, kas tiek pavadīta vilcinoties, atstāj traģiskas sekas uz Latviju un tās iedzīvotājiem. Līdzšinējie ierobežojumi tiek pieņemti, bet netiek kontrolēta to izpilde, līdz ar to situācija ar COVID19 saslimšanu mūsu valstī dienu no dienas turpina pasliktināties. Mēs jau pašlaik esam Eiropas un pasaules negatīvajos līderos mirstības ziņā no COVID19, kā arī veselības aprūpes ierobežošana ievērojami pasliktinās pārējās sabiedrības veselības stāvokli. Tiek zaudētas ne tikai dzīvības – katra pazaudētā diena un nedēļā šādā stāvoklī rada desmitiem miljoniem lielus zaudējumus Latvijas tautsaimniecībai, ko pēc tam būs grūti atgūt.

Publiski izskanējusī informācija liecina, ka Latvija vakcinēšanās plāna realizācijā ievērojami atpaliek ne tikai no vairākām valstīm pasaulē (Izraēla, Bahreina u.c.), bet arī mūsu kaimiņvalstīm – Lietuvas un Igaunijas. Veselības ministrijas publiskotajā dokumentā bija norādīts, ka Latvija ir pasūtījusi tikai 97 500 BioNTech-Pfizer vakcīnu devas, kas pietiek mazāk nekā 50 000 cilvēku vakcinēšanai. Salīdzinājumam Lietuva jau iepriekš bija panākusi vienošanos par 1,2 miljonu Pfizer vakcīnu iepirkumu, bet Igaunija par 600 000 vakcīnu iepirkumu, kas ļauj vakcinēt 300 000 Igaunijas iedzīvotāju.

Jāatgādina, ka šī ir vienīgā Eiropas Savienībā (ES) oficiāli reģistrētā vakcīna, kuru plaši vakcinācijā izmanto arī citas valstis. (Izraēla aptuveni nedēļas laikā ir spējusi vakcinēt jau 6% savas valsts iedzīvotājus, sasniedzot ikdienas vakcinēšanās apjomus 100 000 vakcīnu dienā). Oficiālie dati rāda, ka Latvija vakcīnu piegādē ir paļāvusies uz citu uzņēmumu ražotājām vakcīnām, par kuru apstiprināšanu ES zāļu reģistrā nav pārliecības.

Nozīmīgas bažas rada skaidra vakcinēšanās plāna trūkums, jo, pieaugot piegādāto vakcīnu skaitam, būs nepieciešams vairākas reizes palielināt vakcinēšanās punktu skaitu. Diemžēl publiski izskanējusī informācija liecina, ka sistēmai ir problēmas ar jau esošo un piegādāto vakcīnu efektīvu izmantošanu un sistēma nav gatava straujai vakcinēšanās apjoma palielināšanai.

Skaidrs vakcinēšanās plāns ir nepieciešams nekavējoties, jo tikai efektīva vakcīna ir veids kā pilnvērtīgi klātienē atjaunot skolu darbību. Līdz šim publiskotie plāni par skolotāju vakcinēšanās uzsākšanu šā gada jūlijā ir kategoriski nepieņemami, un nepieciešama strauja to koriģēšana!

Novērtē šo rakstu:

26
57

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Es nevilcinājos – es vienkārši nezināju! Stāsts par cīņu ar slimību, sistēmu un netaisnību

FotoMani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Lasīt visu...

21

Man ir cits viedoklis

FotoCenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Lasīt visu...

21

Ja kas...

FotoPretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir  smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Lasīt visu...

21

Vienā laivā. Plusiņi un mīnusi

FotoJau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Lasīt visu...

21

Kurzemes hercoga Jēkaba parāda atgūšana no Anglijas karaļa: tiesību vēstures skatījums

FotoVēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Lasīt visu...

6

Biedri Švinka, kādā pozā Jūs sēžat pie sarunu galda?

FotoLatvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Lasīt visu...

21

Mums ir arhibīskaps un Sv. Meinardam – mantinieks!

FotoLatvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi