Vispār mēs esam valdībā, bet, kad tas ir ērti, mēs kritizējam valdību un prasām no tās atbildību
Jaunā konservatīvā partija01.01.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valdības pēdējo nedēļu laikā pieņemtie lēmumi COVID19 pandēmijas ierobežošanā ir bijuši nepietiekami, un nespēja pieņemt drosmīgus lēmumus sērgas ierobežošanā ziemas brīvdienu laikā tuvākajos mēnešos riskam pakļaus simtiem un tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju dzīvības, uzskata Jaunās konservatīvās partijas valde.
Lai arī pandēmijas otrajam vilnim gatavošanās notikusi jau kopš šā gada vasaras, joprojām sabiedrība un arī valdības locekļi nav iepazīstināti ar skaidru un nepārprotamu plānu COVID19 iznīdēšanai. Jau tuvākajās dienās uz tikšanos Jauno konservatīvo (JK) frakcijā aicināsim premjeru Krišjāni Kariņu un veselības ministri Ilzi Viņķeli, kur Jauno konservatīvo frakcijas deputāti cer sagaidīt atbildes par neizlēmīgās rīcības cēloņiem un sagaida skaidru vakcinācijas plānu tuvākajām nedēļām.
Katra diena, kas tiek pavadīta vilcinoties, atstāj traģiskas sekas uz Latviju un tās iedzīvotājiem. Līdzšinējie ierobežojumi tiek pieņemti, bet netiek kontrolēta to izpilde, līdz ar to situācija ar COVID19 saslimšanu mūsu valstī dienu no dienas turpina pasliktināties. Mēs jau pašlaik esam Eiropas un pasaules negatīvajos līderos mirstības ziņā no COVID19, kā arī veselības aprūpes ierobežošana ievērojami pasliktinās pārējās sabiedrības veselības stāvokli. Tiek zaudētas ne tikai dzīvības – katra pazaudētā diena un nedēļā šādā stāvoklī rada desmitiem miljoniem lielus zaudējumus Latvijas tautsaimniecībai, ko pēc tam būs grūti atgūt.
Publiski izskanējusī informācija liecina, ka Latvija vakcinēšanās plāna realizācijā ievērojami atpaliek ne tikai no vairākām valstīm pasaulē (Izraēla, Bahreina u.c.), bet arī mūsu kaimiņvalstīm – Lietuvas un Igaunijas. Veselības ministrijas publiskotajā dokumentā bija norādīts, ka Latvija ir pasūtījusi tikai 97 500 BioNTech-Pfizer vakcīnu devas, kas pietiek mazāk nekā 50 000 cilvēku vakcinēšanai. Salīdzinājumam Lietuva jau iepriekš bija panākusi vienošanos par 1,2 miljonu Pfizer vakcīnu iepirkumu, bet Igaunija par 600 000 vakcīnu iepirkumu, kas ļauj vakcinēt 300 000 Igaunijas iedzīvotāju.
Jāatgādina, ka šī ir vienīgā Eiropas Savienībā (ES) oficiāli reģistrētā vakcīna, kuru plaši vakcinācijā izmanto arī citas valstis. (Izraēla aptuveni nedēļas laikā ir spējusi vakcinēt jau 6% savas valsts iedzīvotājus, sasniedzot ikdienas vakcinēšanās apjomus 100 000 vakcīnu dienā). Oficiālie dati rāda, ka Latvija vakcīnu piegādē ir paļāvusies uz citu uzņēmumu ražotājām vakcīnām, par kuru apstiprināšanu ES zāļu reģistrā nav pārliecības.
Nozīmīgas bažas rada skaidra vakcinēšanās plāna trūkums, jo, pieaugot piegādāto vakcīnu skaitam, būs nepieciešams vairākas reizes palielināt vakcinēšanās punktu skaitu. Diemžēl publiski izskanējusī informācija liecina, ka sistēmai ir problēmas ar jau esošo un piegādāto vakcīnu efektīvu izmantošanu un sistēma nav gatava straujai vakcinēšanās apjoma palielināšanai.
Skaidrs vakcinēšanās plāns ir nepieciešams nekavējoties, jo tikai efektīva vakcīna ir veids kā pilnvērtīgi klātienē atjaunot skolu darbību. Līdz šim publiskotie plāni par skolotāju vakcinēšanās uzsākšanu šā gada jūlijā ir kategoriski nepieņemami, un nepieciešama strauja to koriģēšana!
Seko mums 
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
