Vispār mēs esam valdībā, bet, kad tas ir ērti, mēs kritizējam valdību un prasām no tās atbildību
Jaunā konservatīvā partija01.01.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valdības pēdējo nedēļu laikā pieņemtie lēmumi COVID19 pandēmijas ierobežošanā ir bijuši nepietiekami, un nespēja pieņemt drosmīgus lēmumus sērgas ierobežošanā ziemas brīvdienu laikā tuvākajos mēnešos riskam pakļaus simtiem un tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju dzīvības, uzskata Jaunās konservatīvās partijas valde.
Lai arī pandēmijas otrajam vilnim gatavošanās notikusi jau kopš šā gada vasaras, joprojām sabiedrība un arī valdības locekļi nav iepazīstināti ar skaidru un nepārprotamu plānu COVID19 iznīdēšanai. Jau tuvākajās dienās uz tikšanos Jauno konservatīvo (JK) frakcijā aicināsim premjeru Krišjāni Kariņu un veselības ministri Ilzi Viņķeli, kur Jauno konservatīvo frakcijas deputāti cer sagaidīt atbildes par neizlēmīgās rīcības cēloņiem un sagaida skaidru vakcinācijas plānu tuvākajām nedēļām.
Katra diena, kas tiek pavadīta vilcinoties, atstāj traģiskas sekas uz Latviju un tās iedzīvotājiem. Līdzšinējie ierobežojumi tiek pieņemti, bet netiek kontrolēta to izpilde, līdz ar to situācija ar COVID19 saslimšanu mūsu valstī dienu no dienas turpina pasliktināties. Mēs jau pašlaik esam Eiropas un pasaules negatīvajos līderos mirstības ziņā no COVID19, kā arī veselības aprūpes ierobežošana ievērojami pasliktinās pārējās sabiedrības veselības stāvokli. Tiek zaudētas ne tikai dzīvības – katra pazaudētā diena un nedēļā šādā stāvoklī rada desmitiem miljoniem lielus zaudējumus Latvijas tautsaimniecībai, ko pēc tam būs grūti atgūt.
Publiski izskanējusī informācija liecina, ka Latvija vakcinēšanās plāna realizācijā ievērojami atpaliek ne tikai no vairākām valstīm pasaulē (Izraēla, Bahreina u.c.), bet arī mūsu kaimiņvalstīm – Lietuvas un Igaunijas. Veselības ministrijas publiskotajā dokumentā bija norādīts, ka Latvija ir pasūtījusi tikai 97 500 BioNTech-Pfizer vakcīnu devas, kas pietiek mazāk nekā 50 000 cilvēku vakcinēšanai. Salīdzinājumam Lietuva jau iepriekš bija panākusi vienošanos par 1,2 miljonu Pfizer vakcīnu iepirkumu, bet Igaunija par 600 000 vakcīnu iepirkumu, kas ļauj vakcinēt 300 000 Igaunijas iedzīvotāju.
Jāatgādina, ka šī ir vienīgā Eiropas Savienībā (ES) oficiāli reģistrētā vakcīna, kuru plaši vakcinācijā izmanto arī citas valstis. (Izraēla aptuveni nedēļas laikā ir spējusi vakcinēt jau 6% savas valsts iedzīvotājus, sasniedzot ikdienas vakcinēšanās apjomus 100 000 vakcīnu dienā). Oficiālie dati rāda, ka Latvija vakcīnu piegādē ir paļāvusies uz citu uzņēmumu ražotājām vakcīnām, par kuru apstiprināšanu ES zāļu reģistrā nav pārliecības.
Nozīmīgas bažas rada skaidra vakcinēšanās plāna trūkums, jo, pieaugot piegādāto vakcīnu skaitam, būs nepieciešams vairākas reizes palielināt vakcinēšanās punktu skaitu. Diemžēl publiski izskanējusī informācija liecina, ka sistēmai ir problēmas ar jau esošo un piegādāto vakcīnu efektīvu izmantošanu un sistēma nav gatava straujai vakcinēšanās apjoma palielināšanai.
Skaidrs vakcinēšanās plāns ir nepieciešams nekavējoties, jo tikai efektīva vakcīna ir veids kā pilnvērtīgi klātienē atjaunot skolu darbību. Līdz šim publiskotie plāni par skolotāju vakcinēšanās uzsākšanu šā gada jūlijā ir kategoriski nepieņemami, un nepieciešama strauja to koriģēšana!
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
