Vispirms slimnīcas valdē ieceļ neprašas ar milzu algām, un viņi tad meklē reālā darba darītājus ar mazāku atalgojumu
Pietiek lasītājs02.04.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vairākas slimnīcas veselības ministres Andas Čakšas vadībā ir ilgstoši strādājušas bez leģitīma vadītāja, un joprojām to valdes strādā nepilnā sastāvā. Pēc kārtējā konkursa Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) valdes priekšsēdētāja amata Veselības ministrija (VM) lēma, ka jaunais valdes priekšsēdētājs būs Imants Paeglītis: daudzus pārsteidza gan nozare, jo kandidāts nāk no Ceļu satiksmes drošības direkcijas ( CSDD), gan kandidāta pieprasītais atalgojums - 8000 eiro mēnesī kā valdes priekšsēdētājam.
Jāteic, kandidāts intervijās neslēpa, ka ir uzrunāts piedalīties konkursa un ka pats nav kautrējies šādu atalgojumu pieprasīt kā atbilstošu darbinieku skaitam un slimnīcas apgrozījumam, kaut arī tieši veselības aprūpes vadībā viņam nav nekādas pieredzes un atbilstošas izglītības. Tikmēr veselības ministre A.Čakša stāstīja par īpašām kandidāta prasmēm, spējām un redzējumu un par to, ka RAKUS ir lielu pārmaiņu priekšā.
Tieši tāpat tika stāstīts, ka jaunais valdes loceklis finanšu jautājumos būs stratēģiski domājošs, liela uzņēmuma vadītājs, ar lielu izpratni finanšu vadībā un krīzes pārvarēšanā. Tas gan beigās izrādījās rehabilitācijas centra "Vaivari" valdes loceklis A.Bērziņš, kas savā amatā iekļuva bez konkursa, ar iepriekšēju pieredzi brokera darbā, un savu termiņu nostrādāja sava klasesbiedra, tā laika VM valsts sekretāra R.Muciņa kā uzņēmuma kapitāldaļu turētāja uzraudzībā.
Ir pagājuši vairāk nekā trīs mēneši, taču ne sabiedrība, ne slimnīcas darbinieki solītās pārmaiņas nav sajutuši. RAKUS sāka darboties plašā poliklīnika, taču tas nav I.Paeglīša nopelns, jo darbi tika uzsākti jau pāris gadus iepriekš. Ir palielinātas mediķu algas, kaut I.Paeglītis publiski nekautrējās teikt, ka pat īsti nesaprot, kā veselības aprūpē algas tiek aprēķinātas.
Toties RAKUS mājas lapā var atrast darba sludinājumus, ar kuriem tika meklēts finanšu direktors un ārstniecības direktors. Klusi par informācijas tehnoloģiju un medicīnas iekārtu direktori bez konkursa ir iecelta ministres A.Čakšas padomniece Ilze Āboliņa, bet uz citām vakancēm tiek rīkots konkurss, vismaz formāls.
Lai arī no VM puses pret RAKUS valdes locekļiem un priekšsēdētāju prasības konkursa sludinājumā ir ļoti vispārīgas un nekonkrētas, pamatā zināšanas un izpratne par administratīvo, personāla un pārmaiņu vadības procesu, finanšu vadības jautājumiem, kā arī vismaz trīs (tikai) gadu pieredze vairāku struktūrvienību vai funkciju vadībā lielā uz pakalpojumu sniegšanu orientētā uzņēmumā. Faktiski, nedaudz palasot studentu lekcijas, šīs prasības var izpildīt ikviens ar augstāko izglītību un nelielu vadības pieredzi jebkur.
Tajā pat laikā gan RAKUS finanšu direktoram, gan ārstniecības direktoram prasības ir ļoti konkrētas un saistītas ar veselības aprūpi - kandidātiem tiek prasīta ne tikai augstākā izglītība finanšu vadībā, kas papildināta ar amatam nepieciešamajām speciālām zināšanām un darba pieredze finanšu vadītāja amatā ne mazāk kā pieci gadi, bet arī spēja analizēt situāciju veselības nozarē, identificēt problēmas un izstrādāt to risinājumus.
Jaunajam finanšu direktoram būs jāizstrādā slimnīcas finanšu stratēģija, jānodrošina ārstniecības iestādes darbības efektivitāte, kā arī jāveic citi ļoti svarīgi uzdevumi, lai slimnīcai nebūtu miljoniem eiro zaudējumi. Alga iepriekšējam finanšu direktoram bija 2800 eiro. Valdes loceklim A.Bērziņam, kurš it kā atbild par šo jomu, alga ir tuvu 4595 eiro.
Ar ko ir beidzies šis konkurss nav zināms, jo RAKUS mājas lapā nav atrodams jaunā finanšu direktora amats.
Vēl ambiciozākas prasības ir ārstniecības direktoram – šajā amatā būs virkne dažādu pienākumu, tostarp pamatota un vienota ārstniecības procesa koncepcijas realizācija veselības pakalpojumu sniegšanā, darbības atbilstības kontrole, medicīnisko kļūdu prevencija un analīze, ārstu personālsastāva nokomplektēšana un motivēšana strādāt slimnīcā, kā arī vienotas stratēģijas un taktikas izstrāde sadarbībā ar slimnīcas ārstniecības personālu, valdi un citām ārējām struktūrām par medicīniskās palīdzības sniegšanas principiem visos RAKUS stacionāros.
Tāpat šim direktoram būs pienākums izstrādāt un ieviest ārstniecības un medicīnas tehnoloģiju stratēģisko attīstības plānu, veicināt sadarbību ar attiecīga līmeņa vietējām un ārzemju universitāšu klīnikām, Nacionālo veselības dienestu, Slimību profilakses un kontroles centru, Veselības ministriju un iestādēm. Vienlaikus direktora pienākumos ietilpst izmaksu efektivitātes pārvaldība, sadarbībā ar slimnīcas Ekonomikas daļu un Statistikas daļu par medicīniskā procesa realizāciju slimnīcā, tostarp gultas dienu un skaita kontrole, aprūpes profila slimnieku uzturēšanās ilguma kontrole un samazināšana, kā arī ētikas un konfliktsituāciju risināšana ar pacientiem un to piederīgajiem.
Ārstniecības direktoram noteiktas arī augstas prasības, tostarp ārsta grāds, vismaz desmit gadu darba pieredze praktiskajā darbā un ne mazāk kā piecu gadu darba pieredze vadošā amatā. Vēlams arī maģistra grāds vadības zinībās vai veselības aprūpē.
No ārstniecības direktora amata kandidātiem tiek sagaidītas zināšanas un izpratne par veselības aprūpes sistēmu, tās organizācijas un vadības principiem, pārliecinošas medicīnas zināšanas, organizatoriskās un vadības kompetences, tostarp labas personāla vadības un attīstības prasmes. Tāpat tiek sagaidīta stratēģiska, konceptuāla un radoša domāšana, labas sadarbības, saskarsmes un komunikācijas prasmes, izpratne par finanšu pārvaldību, pārliecināšanas un pārrunu vadības spējas, spēja pieņemt lēmumus, īstenot tos un uzņemties atbildību par ārkārtas situācijām medicīnā.
Pēc sludinājumiem var saprast, ka slimnīcas vadība meklē vadošos darbiniekus ar praktiskām spējām un zināšanām par veselības aprūpi, kuras ir ievērojami augstākas nekā pašiem valdes locekļiem. Vai I.Paeglītis pamatojumu savai algai 8000 eiro saskata atbilstoša personāla atlasē - un tad valde varēs mierīgi sanākt reizi mēnesī tikai uz valdes sēdēm un pieņemt profesionālus un izsvērtus lēmumus, ko par ievērojami zemāku atalgojumu būs sagatavojuši darbā pieņemtie direktori un padotie, un regulāri doties atvaļinājumā, kā to jaunais vadītājs jau ir paspējis šajā īsajā laikā jaunajā amatā.
Jāatzīmē, ka Komerclikums nosaka vienlīdzīgu atbildību par pieņemtajiem lēmumiem un valdes priekšsēdētājs tikai sasauc un vada valdes sēdes, tādēļ arī algu atšķirība ir paredzētas tikai 15% robežās atšķirībā no RAKUS valdes atalgojuma. Amatu RAKUS valdē saglabājis arī K.Plūme, kuru iecēla G.Belēvičs ar galveno nodomu – uzturēt "labas attiecības" ar Finanšu ministriju, konkrēti valsts sekretāra vietnieci J.Plūmi, kur gan lielākās Valsts kontroles neatbilstības bija iezīmētas tieši K. Plūmes atbildības jomā.
Ar vārdu sakot, Veselības ministrijas politika valstiski stratēģiski svarīgu uzņēmumu pārvaldībā ir samērā dīvaina un pilnīgi pretēja iepriekš deklarētiem principiem.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
