Iesaki rakstu: 
Mūsu svētās Aizsardzības ministrijas bezgrēcības plīvurs ir kritis, sabiedrība beidzot var noņemt rozā brilles un skatīt lietas patiesības gaismā. Zemāk sniegtā informācija nav ne tuvu tik sensacionāla kā 220 (330) miljonu lieta, bet tā kārtējo reizi var vedināt domāt, ka īstenais ministrijas popularitātes iemesls ir sabiedrības neziņa par aizsardzības jomā notiekošo.
Ministrijas bezgrēcības plīvurs patiesībā ir tās mērķtiecīgi radītais slepenības plīvurs, kas izpaužās patoloģiskā vēlmē ierobežot piekļuvi jebkādai informācijai, kas var liecināt par problēmām tās iekšienē.
2018.gadā spēkā stājās Trauksmes celšanas likums, kura prasības arī tika ieviestas ministrijā, kā parasti norīkojot savējo, vadībai uzticamu cilvēku šo jautājumu risināšanai.
Aizsardzības ministrijas 2019.gada publiskā pārskata 45.lappusē ir norādīts, ka ministrijā tika izskatīts viens trauksmes cēlēja ziņojums, tomēr tam nav sniegts papildu apraksts.
Šo situāciju ministrija skaidroja ar to, ka informācija saistībā ar saņemtā trauksmes cēlēja ziņojuma pārbaudi un pārbaudes rezultātiem satur ierobežotas pieejamības informāciju, tādēļ gada pārskatā ir sniegta tikai vispārīga informācija, un nav atspoguļota visa informācija, kuru sniegt sabiedrībai ir ieteicams.
Minētā trauksmes cēlēja ziņojuma izskatīšanas laikā tika konstatēts, ka laika periodā no 2016. līdz 2019. gadam studijām Baltijas aizsardzības koledžas Vecāko štāba virsnieku kursā tika nosūtīti vismaz 11 karavīri, kuri neatbilda noteiktajām prasībām, kuras tiek izvirzītas attiecīgā studiju kursa klausītājiem.
Šajā kursā katru gadu piedalās 10-15 Latvijas virsnieku, un kursa klausītāju sarakstu apstiprināšanu veic ministrijas un NBS augstākās amatpersonas. Iespējams, ka tas ir nebūtisks fakts, bet tas kārtējo reizi pierāda šīs iestādes attieksmi pret normatīvajos aktos noteiktās kārtības ievērošanu.
Kā mīlēja izteikties bijušais un viszemāk izglītotais NBS komandieris, kurš iemantoja segvārdu Santehniķis, - „velns slēpjas sīkumos”!
Seko mums 
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
