Iesaki rakstu: 
Mūsu svētās Aizsardzības ministrijas bezgrēcības plīvurs ir kritis, sabiedrība beidzot var noņemt rozā brilles un skatīt lietas patiesības gaismā. Zemāk sniegtā informācija nav ne tuvu tik sensacionāla kā 220 (330) miljonu lieta, bet tā kārtējo reizi var vedināt domāt, ka īstenais ministrijas popularitātes iemesls ir sabiedrības neziņa par aizsardzības jomā notiekošo.
Ministrijas bezgrēcības plīvurs patiesībā ir tās mērķtiecīgi radītais slepenības plīvurs, kas izpaužās patoloģiskā vēlmē ierobežot piekļuvi jebkādai informācijai, kas var liecināt par problēmām tās iekšienē.
2018.gadā spēkā stājās Trauksmes celšanas likums, kura prasības arī tika ieviestas ministrijā, kā parasti norīkojot savējo, vadībai uzticamu cilvēku šo jautājumu risināšanai.
Aizsardzības ministrijas 2019.gada publiskā pārskata 45.lappusē ir norādīts, ka ministrijā tika izskatīts viens trauksmes cēlēja ziņojums, tomēr tam nav sniegts papildu apraksts.
Šo situāciju ministrija skaidroja ar to, ka informācija saistībā ar saņemtā trauksmes cēlēja ziņojuma pārbaudi un pārbaudes rezultātiem satur ierobežotas pieejamības informāciju, tādēļ gada pārskatā ir sniegta tikai vispārīga informācija, un nav atspoguļota visa informācija, kuru sniegt sabiedrībai ir ieteicams.
Minētā trauksmes cēlēja ziņojuma izskatīšanas laikā tika konstatēts, ka laika periodā no 2016. līdz 2019. gadam studijām Baltijas aizsardzības koledžas Vecāko štāba virsnieku kursā tika nosūtīti vismaz 11 karavīri, kuri neatbilda noteiktajām prasībām, kuras tiek izvirzītas attiecīgā studiju kursa klausītājiem.
Šajā kursā katru gadu piedalās 10-15 Latvijas virsnieku, un kursa klausītāju sarakstu apstiprināšanu veic ministrijas un NBS augstākās amatpersonas. Iespējams, ka tas ir nebūtisks fakts, bet tas kārtējo reizi pierāda šīs iestādes attieksmi pret normatīvajos aktos noteiktās kārtības ievērošanu.
Kā mīlēja izteikties bijušais un viszemāk izglītotais NBS komandieris, kurš iemantoja segvārdu Santehniķis, - „velns slēpjas sīkumos”!
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
