Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Apkopojot 2023.gada nozīmīgākos statistikas datus un notikumus, Latvijas lidsabiedrība airBaltic ziņo, ka 2023.gadā turpinājusies mērķtiecīga uzņēmuma izaugsme un attīstība, kā arī pārspēti vairāki rezultāti, kas sasniegti pirms pandēmijas. Apskatīti ir dažādi dati, piemēram, pārvadāto pasažieru skaits, veikto lidojumu skaits, galamērķi, flote, kravu pārvadājumi, darbinieki, tehniskie un darbības rezultāti un citi, kas atspoguļo airBaltic veiksmīgo darbību 2023.gadā.

airBaltic prezidents un izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss): "2023.gads bija bagātīgs gads. Aizvadītajos 12 mēnešos esam guvuši vairākus panākumus - mēs ievērojami paplašinājām savu maršrutu tīklu, piedāvājot tiešos lidojumus vairāk nekā 100 maršrutos, kas ir visu laiku augstākais skaits, no mūsu bāzēm Rīgā, Viļņā, Tallinā, Tamperē un tagad sezonāli arī no Grankanārijas. Pārvadāto pasažieru skaits stabili pieauga, pietuvojoties 4,5 miljonu robežai. Turklāt jūlijā pirmo reizi kopš 2019.gada mēs vienā mēnesī apkalpojām vairāk nekā 500 000 pasažieru."

"Svarīgi uzsvērt, ka 2023.gads bija arī starptautiskas atzinības gads, apliecinot lielisko sadarbību ar Airbus un noslēdzot līgumu par 30 Airbus A220-300 lidmašīnu iegādi ar tiesībām iegādāties vēl 20 šī tipa lidmašīnas. Tas atbilst mūsu mērķim līdz 2030.gadam lidojumus nodrošināt ar 100 šī tipa lidmašīnām. Lidsabiedrība saņēma arī prestižus apbalvojumus, tostarp Routes Europe Lidsabiedrības balvu (Routes Europe Airline Award), Eiropā otrās jaunākās lidmašīnu flotes balvu (Europe’s Second Youngest Fleet Award), APEX Pasažieru izvēles balvu (APEX Passenger Choice Award) par labāko apkalpošanu lidmašīnās Eiropā un Skytrax labākās Austrumeiropas lidsabiedrības balvu," piebilda M. Gauss.

"Raugoties uz 2024.gadu, airBaltic joprojām ir apņēmusies uzlabot savienojamību starp Baltijas valstīm un pasauli, nodrošinot uzlabotu pasažieru pieredzi un sniedzot būtisku ieguldījumu ekonomikā. Lidsabiedrība uzsāks lidojumus 13 jaunos maršrutos, tādējādi tiešos lidojumus nodrošinot vairāk nekā 100 maršrutos. Vienlaikus mēs lielu uzmanību pievērsīsim nesen uzsāktajai aktīvajai virzībai uz plānoto uzņēmuma akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO). Tādējādi mēs esam apņēmības pilni sasniegt vēl ievērojamākus panākumus un vēl vairāk nostiprināt airBaltic kā vadošo lidsabiedrību un zīmolu Baltijā," secināja M. Gauss.

2023.gadā airBaltic pārvadāja aptuveni 4,5 miljonus pasažieru, kas ir par 36% vairāk nekā 2022.gadā. Pēdējo 12 mēnešu laikā lidsabiedrība veica vairāk nekā 44 tūkstošus lidojumu - par 18% vairāk nekā gadu iepriekš.

Iecienītākie galamērķi bija Amsterdama, Barselona, Dubaija, Londona, Parīze, Tallina, Tampere, Tenerife, Vīne un Viļņa.

Kopš pirmās Airbus A220 lidmašīnas pievienošanās uzņēmuma flotei 2016.gada beigās airBaltic ar šīm lidmašīnām pārvadājusi vairāk nekā 14 200 000 pasažieru, no kuriem vairāk nekā 3 700 000 pārvadāti pērn. Līdz šim A220 lidmašīnas veikušas vairāk nekā 157 000 lidojumu un nolidojušas vairāk nekā 344 000 stundu - attiecīgi gandrīz 37 000 un 80 000 pērn. 2023.gadā airBaltic flotei pievienojās septiņas jaunas Airbus A220-300 lidmašīnas.

Līdz pat šai dienai airBaltic ir lielākais gaisa kravu un pasta pārvadātājs lidostā Rīga, saglabājot tirgus līdera pozīciju arī 2023.gadā - kopumā piegādāti vairāk nekā 9 400 000 kilogramu kravu un pasta. Kopumā airBaltic savā tīklā pārvadāja vairāk nekā 800 000 maisu pasta. Viens no airBaltic Cargo spilgtākajiem notikumiem bija izglābta lāču mazuļa droša transportēšana no Rīgas uz Franciju. Lidojums no Starptautiskās lidostas Rīga, ko atbalstīja Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs, nodrošināja lācēnam ērtu ceļojumu īpaši pielāgotā kravas nodalījumā.

Nav šaubu, ka lidsabiedrības zvanu centram ir nozīmīga loma kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanā. Tajā strādā 100 speciālisti, kuri katru dienu pieņem ienākošos zvanus, ziņas un e-pastus 7 valodās. 2023.gadā kopējais apkalpoto pieprasījumu skaits bija aptuveni 1 805 390.

Jautājumi par airBaltic darbību tiek saņemti arī sociālajos medijos. Pagājušajā gadā sociālo mediju atbalsta speciālisti saskārās ar līdz pat 35 500 jautājumiem. Vienlaikus kopējais sekotāju skaits uzņēmuma galvenajos komunikācijas kanālos - Facebook, Instagram, Twitter, LinkedIn un TikTok - pieauga no 864 900 (2023.gada janvāris) līdz 1 049 200 (2023.gada decembris). Vislielākais pieaugums tika reģistrēts TikTok - no 228 600 līdz 352 200 sekotājiem.

2023.gadā airBaltic darbā pieņēma 684 cilvēkus, un kopējais darbinieku skaits sasniedza 2 500 profesionāļus. Kopumā tika izsludinātas 177 vakances un saņemti vairāk nekā 24 254 pieteikumi, un veiktas 2 899 darba intervijas. Turklāt būtiski minēt, ka 20 airBaltic Pilotu akadēmijas absolventi 2023.gadā pievienojās uzņēmumam kā otrie piloti.

Vidējais airBaltic darbinieku vecums ir 35 gadi, bet vidējais darba stāžs sasniedz sešus gadus. Septiņi darbinieki uzņēmumā strādā kopš tā dibināšanas 1995.gadā. No dzimumu vienlīdzības aspekta 46% darbinieku ir sievietes un 54% vīriešu. Šobrīd airBaltic strādā 30 dažādu tautību pārstāvji.

airBaltic nodrošina lidojumus vairāk nekā 100 maršrutos no Rīgas, Tallinas, Viļņas un Tamperes, piedāvājot ērtus savienojumus lidsabiedrības maršrutu tīklā Eiropā, Tuvajos Austrumos, Ziemeļāfrikā un Kaukāza reģionā.

Novērtē šo rakstu:

6
55

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

FotoDeklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Lasīt visu...

21

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

FotoAtsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Lasīt visu...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...