Iesaki rakstu: 
Rail Baltica projekta ekonomiskā lietderība nepastāvēja pirms pieciem gadiem, un tā nepastāv arī šodien. Jo vairāk iet laiks, jo vairāk cilvēku to saprot un jo biežāk lobistiem, politiķiem, spekulantiem un "savējiem", kas pelna naudu projektā, nākas nolaisties līdz meliem, manipulācijām un faktu sagrozīšanai, lai informācijas telpā saglabātu ilūziju par projekta nepieciešamību. Šoreiz, uzrakstot īsu tvītu, Rail Baltica reklamētāju pulkam pievienojas projekta krusttēvs – satiksmes ministrs Talis Linkaits.
Sāksim ar to, ka ministrs savā tvītā pat necenšas slēpt, ka viņa ārzemju kolēģi, acīmredzot arī no transporta nozares, absolūti nesaprot, kāpēc arī viena no nabadzīgākajām un mazākajām ES valstīm Latvija iegulda kolosālus līdzekļus nevis izglītībā vai zinātnē, bet dzelzceļa attīstībā.
Turklāt, spriežot pēc ministra tvīta, viņam šis jautājums ticis uzdots ne reizi vien. Proti, viedoklis Rail Baltica absurdumu ir nevis vienam cilvēkam, bet daudziem transporta speciālistiem no dažādām valstīm.
Redzam, kā, reaģējot uz kolēģu sarauktajām uzacīm un neizpratni, ministrs atbild ar argumentāciju par to, cik nozīmīgs dzelzceļš bija pirms aptuveni simt gadiem un ka šī aktualitāte, neskatoties uz to, ka pastāv ātrāki, pieprasītāki un videi draudzīgāki transporta veidi, saglabājas līdz šai dienai.
Ministrs savā tvītā diemžēl neprecizē, cik ļoti cilvēki viņam sāk smieties sejā, kad viņš mēģina viņus pārliecināt, ka no Latvijas uz Eiropas metropolēm būs daudz ērtāk nokļūt ar Rail Baltica vilcienu, nevis ar lidmašīnu.
Tāpat, ņemot vērā ministra pārliecību par dzelzceļa racionalitāti, esmu pārliecināts, ka, tiklīdz Rail Baltica projekts būs pabeigts, arī pats ministrs uz Eiropas metropolēm brauks tikai un vienīgi ar vilcienu.
Piekrītiet, ka pēc šādiem tvītiem izmantot lidmašīnu, lai nokļūtu vasaras atvaļinājumā Spānijā, būtu vienkārši liekulīgi. Esmu pārliecināts, ka ministrs nav liekulis un ka viņš ar sievu, bērniem un vismaz trim milzīgiem koferiem uz Barselonas pludmali pēc Rail Baltica pabeigšanas brauks tikai ar vilcienu.
No ministra tvīta arī rodas loģisks jautājums - ja pagājušā gadsimta sākumā kritiski svarīgais transports 100 gadus vēlāk nav zaudējis savu aktualitāti, tad varbūt Latvijas valdībai vajadzētu padomāt par citu tā laikmeta tehnoloģiju, produktu un principu reinkarnāciju? Kāpēc apstāties tikai pie transporta, ja 20. gadsimta sākums bija piepildīts ar daudzām citām tehnoloģijām, kas mūsdienās nav mazāk aktuālas kā dzelzceļš.
Piemēram, ministra pārziņā esošā Satiksmes ministrija varētu atgriezt sakaru infrastruktūrā telegrāfu, bez kura dzīve pirms simt gadiem būtu vienkārši neiespējama. Šis lētais, efektīvais un gadsimtiem sevi apliecinājušais saziņas līdzeklis palīdzētu ietaupīt Latvijas budžetam milzīgas naudas summas.
Tā pati ministrija varētu atrisināt vairākas svarīgas problēmas uzreiz, atgriežot transporta infrastruktūrā zirgus. Pirmkārt, zirga īpašnieks to varētu izmantot gan transporta, gan darba vajadzībām, kas modernas automašīnas gadījumā nav iespējams. Otrkārt, ņemot vērā globālās bažas par izplūdes gāzēm, zirgs ir videi draudzīgākais no visiem ilgtspējīgajiem transporta veidiem un tā izmantošana labvēlīgi ietekmēs vidi.
Veselības ministrija šajā gadījumā varētu atgriezt zeltu kā materiālu zobu implantiem. Ņemot vērā šī krāsainā metāla pieaugošo cenu, tā izmantošana kalpotu gan kā zobu problēmas risinājums, gan kā iespēja ieguldīt naudu uzticamā finanšu instrumentā.
Tieslietu ministrija, lai samazinātu ieslodzīto uzturēšanas izmaksas, varētu atgriezt nāvessodu, bet Aizsardzības ministrija, lai samazinātu ieroču iegādes izmaksas, varētu aizstāt dārgās šautenes ar paštaisītiem arbaletiem.
Kopumā, kā jūs paši saprotat, ideju saraksts, kā vienu no atpalikušākajām ES valstīm padarīt par vēl atpalikušāku, nebeidzas ar no ekonomikas viedokļa nejēdzīga dzelzceļa būvniecību. Nemaz nerunājot par milzīgo mūsu tautas kalpu sarakstu, kuri šādus bezjēdzīgus projektus ir gatavi uzticīgi īstenot.
Seko mums 
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
