Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Viss kārtībā, ak, cienījamā kundze!

Atis Švinka, Progresīvie*
22.02.2024.
Komentāri (73)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vēl nekad Latvijas vēsturē nav bijis tik droši kā šodien. Patiesība 2004. gadā, kad Latviju uzņēma NATO - pasaules spēcīgākajā militārajā aliansē. Patiesība arī tagad.

Kā varam par to būt droši laikā, kad ik dienas dzirdam dažādu līderu satraukumu par to, ka Krievija gatavojas uzbrukt NATO valstīm?

Pirmkārt, jāsaprot, ka šāda retorika var palīdzēt spodrināt Krievijas paplucināto militārās lielvalsts tēlu. Taču daudz bīstamākas ir sekas, ko šāda retorika rada Latvijas sabiedrībā.

Arī man cilvēki prasa – vai varu droši celt māju, vai nebūs ar ģimeni jābēg? Sen nesatikti paziņas zvana un jautā – kad būs karš? Uztraukums sabiedrībā, kura ļoti labi saprot, ko nozīmē agresorvalsts kaimiņos un gandrīz piecus gadus jau dzīvo dažādu krīžu režīmā, ir dabisks.

Atšķirībā no daudzām valstīm Rietumeiropā Latvijā ne sabiedrībai, ne valsts iestādēm, ne bruņotajiem spēkiem nav ilūziju par valsti, kas atrodas mums kaimiņos. Tās asiņainais karš Ukrainā mums par to atgādina katru dienu.

Tāpēc, vienlaikus esot reālistiem un apzinoties draudu nopietnību, pārspīlēta trauksmes kurināšana var beigties ar iebiedētu sabiedrību, kas netic nākotnei un šaubās par jēgu ieguldīt savu darbu un rūpes Latvijas attīstībā un izaugsmē, ja tam visam pāri karājas zobens.

Tādēļ ir svarīgi apzināties šādus faktus: NATO latvijā Kopš 2004.gada, kad Latvija iestājās NATO, alianses klātesamība pēdējos gados ir pieaugusi līdz pilnīgi jaunam līmenim.

Tā ir daudz nopietnāka nekā 2008. gadā, kad Krievija iebruka Gruzijā, un 2014. gadā, kad Krievija okupēja un prettiesiski anektēja Krimu.

2000. gadā, kad Baltijas valstis vēl nebija iestājušās NATO, bet Krievija jau bija faktiski iznīcinājusi Čečenijas galvaspilsētu Grozniju: nogalinot tūkstošiem civiliedzīvotāju, pati savus pilsoņus, parādīja, ko tā ir gatava darīt “krievu pasaules” imperiālisma vārdā.

Tobrīd Latvija bija pilnīgi neaizsargāta, maza un nabadzīga valsts bez ciešu sabiedroto saimes. Kā ir tagad? Nu jau gandrīz 20 gadus NATO sabiedrotās valstis ir veikušas gaisa telpas patrulēšanu NATO debesīs Baltijā.

Pamazām šī patrulēšana pārtop par gaisa telpas aizsardzību. Gaisa drošībai ir fundamentāla loma valsts aizsardzībā. Zviedrijas un Somijas pievienošanās NATO nozīmē arī, ka pieejamās kaujas lidmašīnu spējas Baltijas jūras, nu jau dēvētas par NATO ezeru, reģionā ievērojami pieaug.

Taču NATO nozīmē ne tikai drošas debesis, – jau septīto gadu Kanādas karavīri vada NATO paplašināto kaujas grupu Latvijā. Šodien tās sastāvā atrodas karavīri no vairākām NATO dalībvalstīm, tostarp Spānijas, Itālijas, Polijas.

Jau drīz tiem pievienosies arī 800 karavīri no Zviedrijas, un šī kaujas grupa tiek pastiprināta no bataljona līdz brigādes līmenim.

NATO pamatprincips ir sūtīt stingru atturēšanas signālu par Alianses apņēmību aizsargāt visu tās teritoriju. Kā mēs varam būt pārliecināti par to?

Izpratne par draudiem, Līdz 2022. gada 24. februārim daudzi mūsu sabiedrotie līdz galam neuztvēra Krievijas agresijas nopietnību - par spīti gan mūsu brīdinājumiem, gan acīmredzami agresīvajai rīcībai.

Mums vairs nav jāsaka “mēs taču teicām”, jo beidzot acis ir atvērušās (gandrīz) visiem.

Jā, Rietumi bija aizgulējušies, bet droši varam teikt, ka 24. februāra asiņainais modinātāja zvans lika tiem ar blīkšķi pamosties. Nu Rietumi saprot, ka Ukrainas uzvaru var palīdzēt nodrošināt tikai ar steidzamu NATO un citu sabiedroto valstu militāro apgādi un atbalstu.

Tikai apstādinot Krieviju Ukrainā, varam mazināt Krievijas turpmākos militāros draudus. Šī sabiedroto valstu līderu draudu uztvere beidzot ir arī nostiprināta jaunajā NATO Stratēģiskajā koncepcijā, kur Krievija ir iezīmēta kā pats būtiskākais drauds Aliansei.

Svarīgi atcerēties, ka līdz ar uzbrukumu Ukrainai Putina imperiālistiskās ambīcijas no paša sākuma cieš neveiksmi. Varonīgo ukraiņu un prezidenta Zelenska apņemšanās neļaut krievu lācim iznīcināt ukraiņu valsti un ieņemt Kijivu divu dienu laikā ir apbrīnojama.

Vienlaikus, divus gadus vēlāk Krievijas drauds Ukrainā vēl pastāv, un kara beigas joprojām nav prognozējamas. Tādēļ arvien skaļāk un biežāk izskan bažas par kara izplešanās riskiem un nepieciešamību gatavoties Krievijas tālākiem uzbrukumiem.

Šī nepieciešamība nav no jauna radusies. Septiņdesmit piecus gadus vēlāk kopš NATO dibināšanas brīža 1949. gadā Maskavas draudi Aliansei atkal ir uzmanības centrā.

Minētās plaša mēroga mācības "Steadfast Defender" tam ir skaidrs apliecinājums. Tamdēļ nav jāpārspīlē "slikto scenāriju" nozīme. Šie scenāriji palīdz apzināt draudus un nopietni gatavoties to novēršanai.

Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandiera Leonīda Kalniņa nesenie konstatējumi apstiprina uzskatu, ka pēdējo desmit gadu laikā draudu ziņā nekas daudz nav mainījies.

Mainīgās ģeopolitikas priekšrocības Somijas un Zviedrijas atteikšanās no faktiskās neitralitātes un pievienošanās NATO bija negaidīts pavērsiens.

Somija kā valsts ar 1300 kilometru robežu ar Krieviju, Zviedrija ar stratēģisku salu (Gotlandi) Baltijas jūrā dos militāru un psiholoģisku pievienoto vērtību.

Arī apziņa par aizsardzības nozīmi ir pieaugusi. 2022.gadā tā sāka sniegt militāru atbalstu Ukrainai, tostarp tikko sasniegto vienošanos par papildu 50 miljardu eiro atbalstu.

Latvija izmanto iespējas iesaistīties ES militārajā industrijā, lai ar ražošanu atbalstītu Ukrainu un stiprinātu mūsu pašu drošību.

Eiropas Savienība arī sāk apzināties savas paplašināšanās lomu drošībā. Lēmums piešķirt Ukrainai un Moldovai kandidātvalsts statusu 2022.gadā un iestāšanās sarunu uzsākšana rāda, ka ar politisko gribu Eiropas Savienība tomēr spēj ātri reaģēt uz ģeopolitiskiem izaicinājumiem.

Tāpat kā Latvija, arī valsts ar spēcīgāko ekonomiku Eiropas Savienībā – Vācija –, arvien vairāk pēdējos pāris gados saprot aizsardzības un drošības nozīmi. Vācija ir kļuvusi par Ukrainas otro lielāko finansiālo atbalstītāju tūliņ aiz ASV.

Tātad līdzīgi kā Vācija arī Latvija ir mācījusies no mainīgās ģeopolitiskās situācijas un palīdzējusi citiem labāk izprast šīs maiņas. Mūsu ģeogrāfiskā atrašanās vieta - ar robežām ar Krieviju un Baltkrieviju – gan nemainīsies.

Tamdēļ, turpinot dzīvot blakus diviem bīstamiem austrumu kaimiņiem, gadiem ejot, esam paši attīstījuši un stiprinājuši militāras un citas vajadzīgas spējas. Latvijas valsts ir kļuvusi stiprāka nekā jebkad. Krievijas iespējas uzbrukt NATO ir niecīgas.

Mūsu visu kolektīvais uzdevums, arī Latvijas, ir rūpēties, lai agresoram šādu vēlmju un "riska apetītes" nekad nebūtu.

NATO pieliek visas savas pūles, lai nākotnē nodrošinātu tās dibināšanas pamatprincipu - dalībvalstu kolektīvo aizsardzību.

* Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs

Novērtē šo rakstu:

8
104

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

FotoDrošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Lasīt visu...

21

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

FotoDeklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Lasīt visu...

21

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

FotoAtsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Lasīt visu...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...