Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Esmu no paaudzes, kas dzimusi pēc neatkarības atjaunošanas. Manā dzīvē ir bijis viens valsts karogs, viena himna, viena valoda un viena Satversme. Vismaz formāli, jo realitāte ir bijusi kā grupas "Jumprava" dziesmā – zem diviem karogiem.

Savu izglītību es guvu divvalodīgā skolā, kur "integrācijas" realitāte bija labāk redzama nekā 2000. gadu "atvērtās sabiedrības" faniem. Ārpus skolas krievu valodas uzbāzība spraucās iekšā caur televīziju, "Jaunajiem viļņiem" un 9. maiju, kad papildus lingvistiskajai agresijai latviešiem bija jānolūkojas uz okupācijas armijas slavināšanu.

Mana pirmā sabiedriskās dzīves pieredze – iesaiste parakstu vākšanā par izglītību vienā valodā un kampaņā pret krievu valodu kā otro valsts valodu. Jau divpadsmit gadi ir pagājuši kopš šā referenduma. Aug jauna paaudze, kurai okupācijas laiks ir vēl tālāka vēsture. Bet jau atkal formāli, jo viss liecina, ka pamatstraumes politiķi un mediju cilvēki darīs visu iespējamo, lai okupācijas mantojumu nodotu arī mūsu bērniem.

Latviski domājošo pilsoņu uzvarai jautājumā par priekšvēlēšanu diskusijām krievu valodā nevajadzētu novērst uzmanību no fakta, ka pats cīņas fakts pamatojas nepieļaujamā situācijā. Tika novērsta tikai viena bezkaunības epizode no plašāka stāsta, kurš, manuprāt, jāsauc tieši un vienkārši – par valsts nodevību. Kā gan vēl saukt situāciju, kurā mums darbojas divas varas: latviski – konstitucionālā un krieviskā – "kā sarunāsim"?

Mums ir Satversme un likumi, kuros valsts valodas loma kā nacionālās identitātes, demokrātijas un tautu savstarpējās saziņas pamatam ir pamatota viennozīmīgi un nepārprotami. Mums ir drošības iestādes, kas brīdina par krievu valodas pašpietiekamību Latvijā kā valsts apdraudējumu. Mums kaimiņos ir genocīdu īstenojoša valsts, kas savā ārpolitikas koncepcijā sola stiprināt krievu valodu ārzemēs, lai pēc tam varētu pamatot "tautiešu atbrīvošanu". 

Un tajā pašā laikā mums no Satversmes, likumu un valsts drošības ietvara sevi nošķīruši politiķi un mediju pārstāvji, kas "mazākumtautību" vārdā nostiprina krievu valodas pozīcijas, aizstāv laikā un telpā apmaldījušos Krievijas pilsoņus, bet agresīvu krievu pacientu rīcības pret latviešu mediķiem pārsauc par "mediķu vājām krievu valodas zināšanām". Ir labi, ka priekšvēlēšanu diskusijas krievu valodā nenotika. Bet kāpēc arvien pastāv par valsts naudu sponsorēti mediji krievu valodā? Īstā uzvara nebūt nav panākta, un cīņa vēl ir priekšā.

Novērtēsim situāciju visā tās smagumā. Kamēr latvieši dzīvos valstī zem diviem karogiem – valstī, kas nes savas tautas vārdu, bet kuras valdība un likumi tos nepasargā pret vienas šovinistiskas grupas varmācību, – tikmēr mēs nebūsim brīvi. Politiskā elite var mūs nogremdēt vārdu plūdos par brīvību un iekļaušanu, bet tas, kas turpinās jau trīs desmitgades, ir krievu okupācija liberālisma ietērpā.

Brīvība izriet no identitātes – brīvs ir tas, kas var būt viņš pats, saglabāt savu cieņu un attīstības iespējas atbilstoši savām vērtībām. Identitātei savukārt ir nepieciešama telpa, kurā tā var saglabāties un attīstīties. Mūsdienās telpa ietver ne vien fizisko, bet arī informatīvo vidi, tas ir, medijus. Diemžēl šī telpa arvien ir okupēta, un šīs okupācijas turpināšanai tiek veltīti visi iekļaujošo politiķu un ekspertu pūliņi.

Biedrība "Austošā Saule" ir rakstījusi vairākus iesniegumus dažādām institūcijām ar prasību aizsargāt Satversmi un apturēt krievu valodas nostiprināšanu Latvijā. Diemžēl, šķiet, nav tādas valsts iestādes, kas būtu gatava uzņemties atbildību un rīkoties, tā vietā norādot savas ierobežotās kompetences. Izrādās, ka Satversmi Latvijā neviens nesargā, bet dzīvot zem diviem karogiem ir ne vien pieņemami, bet arī ērti.

Kā jau redzējām ar okupekli Pārdaugavā, gandrīz viss izriet no politiskās gribas – no "neiespējami" līdz "nojauksim" var nonākt ļoti ātri, un nekādas formalitātes neierobežo valsti, kas ir atguvusi elementāru pašcieņu. Diemžēl divu gadu laikā šī griba ir izsīkusi. Koalīcija negrib rīkoties, jo sevī ietver arī prokrieviskus elementus. Opozīcija nevar rīkoties, jo ir opozīcija, turklāt arī nespēj, jo visu darbību ir sašaurinājusi līdz koalīcijas kritikai. Kamēr vieni vaino otrus, ārpus parlamenta spēlītēm latviski domājošie pilsoņi gaida, ka valsts hibrīdkara apstākļos rīkosies, lai cīņa pret krievu valodas ietekmi nebūtu jāturpina arī nākamajām paaudzēm.

Novērtē šo rakstu:

66
28

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Evika Siliņa ir ar pautiem, Jānis Citskovskis – žmogs, bet Krišjānis Kariņš – princese, kas neuzņemas atbildību

FotoĻembasts ap tā saucamajiem bijušā premjera Kariņa lidojumiem vēl tālu no atrisinājuma, lai gan nu jau nepārprotami ir redzama un saprotama šo notikumu gaita, būtība un galveno aktieru lomu sadalījums. Izrādes režisori ir no valdošās partijas, kas pēdējā pusgada laikā centās atrisināt otrā plāna samezglojumu – proti, kurš būs šajā skandālā malējais. Un, lai gan par tādu tagad ir sazīmēts bijušais Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis un vēl pāris ierēdņu, nav šaubu, ka, pateicoties ierosinātajam kriminālprocesam, viņam blakus nostāsies arī “Jaunās vienotības” politiķi.
Lasīt visu...

21

Vēstule Rinkēvičam par Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju: ceram uz atklātu un laicīgu komunikāciju par nākotnē pieņemtiem lēmumiem, kuri ietekmēs latviešu valodas mācīšanu un mācīšanos visā pasaulē

FotoEiropas Latviešu apvienība ir iepazinusies ar lēmuma projektu “24-TA-1725 Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju.”
Lasīt visu...

21

Latviešu valodas aģentūras iekļaušana Čakšas aģentūru reorganizācijas plānā ir principiāli noraidāma

FotoLatvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķes, Izglītības biedrības padomes locekles Dr. habil. philol. Inas Druvietes atzinums par rīkojuma projektu “Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju”.
Lasīt visu...

21

PRET Latviešu valodas aģentūras likvidēšanu

FotoValoda ir veids, kurā tauta var paust savas dvēseles bagātību, pasaules izpratni un justies kā mājās savā zemē. Latviešu valoda ir bijusi nacionālās kustības pamatvērtība cauri gadsimtiem un ir viena no konstitucionālajām vērtībām, kas raksturo Latvijas valsts pastāvēšanas jēgu un mērķi.
Lasīt visu...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi