Iesaki rakstu: 
Šis ieraksts nepatiks gan tiem, kam “viss ir slikti”, gan tiem, kam “viss ir labi”, gan mūžīgajiem pesimistiem, kam liekas, ka sliktāk vairs būt nevar, jo esmu optimists un saku, ka var būt sliktāk.
Viss nav slikti!
- Latvijas ekonomika aug, tāpat kā vidējā un minimālā alga, pensijas un pabalsti, bezdarbs samazinās jau vairākus gadus, faktiski ir pamatīgs darba roku trūkums,
- Izglītībā, lai arī lēni, tomēr notiek nepieciešamās reformas, tostarp skolu pāreja uz apmācību valsts valodā,
- Nodokļu sistēma tiek modernizēta, tajā parādījies progresivitātes elements,
- Veselības budžets tiek palielināts, un šobrīd lielākais izaicinājums ir tā saprātīga izmantošana,
- Valsts savai aizsardzībai atvēl 2% no IKP, Baltijā, sargājot mūsu drošību, atrodas sabiedroto spēki, esam nostiprinājuši austrumu robežu un iekšlietu sistēmu,
- Latvijā vairs nav pilnībā atkarīga tikai no Krievijas gāzes un elektrības, tas stiprina mūsu neatkarību un veicina konkurenci.
- Lai gan skarbā veidā, tomēr tīram un reformējam savu finanšu sektoru,
- Visbeidzot esam kļuvuši par OECD dalībvalsti, izmantojot labākos pieejamos padomu mūsu valsts attīstībai.
Viss nav labi!
- Diemžēl algas joprojām ir mazas un nevienlīdzība milzīga, tieši viens no mērķiem ir vidējās algas celšana un nabadzības izskaušana, tas arī ir labākais reemigrācijas un darba roku trūkuma novēršanas plāns,
- Kamēr politiskās partijas netiks pilnībā finansētas no valsts budžeta un ziedojumi aizliegti, turpināsies centieni (vienalga: maksātnespējas administratori, OIK, tranzīta vai būvnieku bizness utt) ietekmēt lēmumus, tas nav populāri, bet tas ir nepieciešami, tāpat kā tāds NVO finansēšanas modelis, kas veicina sabiedrības līdzdalību, to attīstību un reālu neatkarību,
- Līdzīgi ir ar sabiedriskajiem medijiem, tiem ir jāsaņem tikai valsts finansējums, un tiem jāaiziet no reklāmas tirgus,
- OIK sāga ir jābeidz ātri un tiesiski korekti, lai nebūtu vēl kādas daudzmiljonu tiesvedības, es esmu par saprātīgu zaļas enerģētikas politiku, taču ne OIK izpildījumā, interesanti gan, ka visskaļāk par zagļu ķeršanu šobrīd brēc... nu, jūs jau zināt paši,
- Tieši tas pats attiecas uz tiesu sistēmas un maksātnespējas administratoru biznesu, neesam pat pusceļā, bet ir bijusi pozitīva virzība sistēmas sakārtošanā arī šeit,
- Arī kopdzīves likums palīdzētu sakārtot daudzu dzīves, nebūt nemazinot tikumības un šķīstības procentu sabiedrībā,
- Tā vietā, lai žonglētu ar dažu ierēdņu skaita samazināšanu vai nemitīgi runātu par ministriju apvienošanu (kas neko pēc būtības nerisina, tikai skaisti izskatās uz papīra), laiks reāli pabeigt pašvaldību reformu, manuprāt, pirmskara Latvijas apriņķu skaits ir optimāls modelis vietējās varas organizācijā,
- Un, protams, veselība un izglītība, valsts konkurētspējas pamats ir vesela un izglītota tauta, taču par šo tēmu kompetenti var izteikties gudrāki cilvēki par mani,
- Un vēl mums vajag modernus vilcienus, Rail Baltica un labus ceļus. Mums vēl ļoti daudz ko vajag!
Var būt vēl sliktāk!
Latvija ir daļa no Eiropas un pasaules, to spilgti apliecina gan populistu kustība, gan centieni ietekmēt mūsu vēlēšanas no ārpuses. Ir tikai vairākas būtiskas nianses. Atšķirībā no daudzām Eiropas valstīm Latvijas demokrātija vēl ir ļoti jauna, tās institūtiem būs grūti tikt galā ar mēģinājumiem sagraut mediju brīvību, tiesu neatkarību un pilsoniskās brīvības.
Līdz ar to lielas daļas sabiedrības kārdinājums “beidzot tikt galā ar neliešiem un zagļiem”, neredzot, ka lozungu aizsegā tiek bīdītas savtīgas intereses, radīs lielisku augsni mūsu valsts pamatu erozijai. Ģeopolitiski, es pat nezinu, vai tas ir naivums vai muļķība, bet es ticu, ka ir daudzi “uzņēmēji” kas tiešām naivi tic, ka, “nekasoties ar Krieviju”, viņu bizness uzlabosies, jo Krievijas lēmumiem tranzīta vai ekonomikas jomā jau sen ir stratēģisks raksturs.
Visticamāk, ka iespējamā Saskaņas un populistu valdība, neizstājoties no NATO un ES, soli pa solim, prasot mīkstināt to vai citu pozīciju šo organizāciju iekšienē, novedīs Latviju izolācijā gan Baltijas, gan Ziemeļvalstu, gan līdzīgi domājošo Eiropas valstu vidū. Paskatoties kartē, varam iedomāties, ko nozīmē melnais caurums šajā reģionā, no jebkura aspekta raugoties. Tālākie scenāriji, lai paliek lasītāja ziņā! Pats smieklīgākais, ka bariņš šo noderīgu idiotu, kas šo situāciju radītu, pie kārotā cepuma netiktu, jo neba viņi vajadzīgi Kremlim kā nopietns biznesa partneris.
Nobeigumā, es neesmu naivs un zinu, ka ar šo nepārliecināšu īstenticīgos KPLV sekotājus, būs tikai jauna ķengu straume, es zinu, ka būs pārmetumi par nepareizu komunikāciju, jo par garu un sarežģītu.
Bet es zinu arī to, ka to vidū, kas skarbi un nikni kritizē varu, ir Latvijas patrioti. Pirms 100 gadiem tādi paši cilvēki gāja strēlniekos un dibināja un cīnījās par valsti, vienkārši paņirgt par viņu izvēli nedara godu arī tiem, kas sevi uzskata par intelektuāliem un gudriem. Iespējams arī tāpēc (un ne tikai, ka esmu vecmodīgs) uzskatu, ka nedrīkst nolaist politiskās argumentācijas latiņu un, ja kaut daži aizdomāsies par šeit rakstīto, arī tas jau būs labi.
Esmu arī pārliecināts, ka beigu beigās vēlētāji izdarīs saprātīgu izvēli un mēs turpināsim veidot savu demokrātisko un eiropeisko valsti. Ar pārliecību par Latviju!
Seko mums 
Kad vienas politiskās grupas pārstāvji ieņem vairākus nozīmīgus valsts amatus, piemēram, valsts prezidenta, ministru prezidenta, tieslietu un iekšlietu ministru posteņus, kā arī vada tādas iestādes kā Ģenerālprokuratūra, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), Finanšu izlūkošanas dienests un Valsts policija, rodas jautājums par varas koncentrācijas ietekmi uz demokrātijas principiem un vārda brīvību.
Varakļānu novada domes deputāti ir nosūtījuši vēstuli Latvijas Republikas valsts prezidentam, Saeimas deputātiem un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, paužot neizpratni un sašutumu par Saeimas opozīcijas deputātu pieteikumu Satversmes tiesā. Šajā pieteikumā tiek apstrīdēts administratīvi teritoriālās reformas lēmums par Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam, kas rada nevajadzīgu sabiedrības šķelšanu un liek novada iedzīvotājiem kļūt par politisko manipulāciju ķīlniekiem.
Latvijā valsts drošības dienestu līdzatbildība valsts nozagšanā ir sistēmiska problēma, kas apdraud ne tikai tiesiskumu, bet arī nacionālo drošību un sabiedrības uzticību valstij. Kad šie dienesti, kuru primārais uzdevums ir aizsargāt valsti un tās iedzīvotājus, sāk kalpot nevis sabiedrības interesēm, bet atsevišķām ietekmīgām grupām, tiek deformēti tiesiskuma pamati. 
Viens notikums, divi dažādi paziņojumi. AirBaltic paziņojums: Lufthansa grupa iegādājas mazākuma daļu airBaltic. Lufthansa paziņojums: Lufthansa grupa stiprina tā sauktā "slapjā līzinga" partnerību ar airBaltic. Viens par mūža mīlestību, otrs par aprēķina attiecībām bez traucējošām saistībām.
Latvijas Žurnālistu savienība pauž satraukumu, bažas un aizdomas par to, ka Latvijas Žurnālistu savienības biedra Lato Lapsas aizturēšanu šī gada janvāra beigās un pret Lato Lapsu izvirzītās apsūdzības ir saistītas ar Lato Lapsas iegūtajiem rezultātiem pētnieciskajā žurnālistikā par vairāku Latvijas Republikas tiesību aizsardzības sistēmas struktūru amatpersonu īstenotajām nelikumībām un iespējamiem noziegumiem.
AirBaltic situācija diemžēl ir sliktāka par plānoto. Lufthansai pārdoto akciju cena ir saskaņā ar kuluāros dzirdēto - pesimistisko stāstu. Ja 10% Lufthansa pērk par 14 miljoniem eiro, tad kompānijas kopējā vērtība ir tikai 140 miljoni. Tas ir pēc rekapitalizācijas, bet pirms - nevis nulle, bet mīnuss.
Uz Amsterdamas Ajax līdzjutēju izdarībām Rīgas centrā var palūkoties arī no arodbiedrību vai pilsoniskās sabiedrības puses – proti, cik gan vienkārši ir sanākt kopā, vienoties par kaut ko vienu un to visu atklāti nodemonstrēt tā, lai ikviens saprastu, kas ar to domāts.
Konservatīvās platformas „Demos” radītājs Jāzeps Baško aicina Aināru Šleseru un Aleksandru Kiršteinu kaut ko beidzot darīt, lai “nabaga apmaldījušos cilvēku” Eviku Siliņu dabūtu “nost no amata”. Pilnībā piekrītot viņa paustajam apliecinājumam, varu tikai piebilst sekojošo.
"DeskTime" aplikācijas ieviešana Ekonomikas ministrijā ir izraisījusi asus komentārus, daudziem bažījoties, vai ar šīs datorprogrammas palīdzību tiešām var sasniegt ministrijas stratēģiskos mērķus. "DeskTime" noteikti nav rīks stratēģijas noteikšanai, un pēc tā ieviešanas nenotiks brīnumaina Latvijas atdzimšana. Taču, pareizi ieviests, tas var ļoti labi noderēt ierēdņu darba efektivizācijai un caurskatāmības uzlabošanai valsts pārvaldē.
