Iesaki rakstu: 
Telekanāla "ABC News" rīcībā nonācis Federālā drošības dienesta ziņojums, kurā atklāts, ka protesti varētu ilgt līdz 20. janvārim, kad ir gaidāma nākamā prezidenta Džo Baidena inaugurācijas diena.1
Pamats šādām aizdomām ir pietiekami liels, jo, kā zināms, 6.janvārī Donalds Tramps, uzrunājot vairākus tūkstošus savu kvēlāko atbalstītāju, pauda melus un atspēkotus pieņēmumus par krāpšanos vēlēšanās un apgalvoja, ka ir patiesais to uzvarētājs. Pēc tam šie atbalstītāji soļo uz Vašingtonas Kapitolija ēku, ar spēku ielaužas tajā, iesaistās sadursmēs ar policiju un liek apturēt Kongresa sēdi.2
Faktiski ASV tagad ir sašķelta divās nometnēs, un izskatās, ka sašķeltību veicina vai kā minimums ir ieinteresētas arī dažas ārvalstis. Kāds tagad teiks – atkal saskata Krievijas pirkstu. Uz šo atbildēšu – jā, saskatu - un arī argumentēšu savu pozīciju.
Iesākumā, mēnesi pirms nemieriem saskaņā ar Chainalysis dienestu, kas specializējas programmatūras izstrādē, lai analizētu darījumus, ASV saņēma bitkoinus 500 000 USD vērtībā. Atklāts, ka 8. decembrī nezināms franču programmētājs 28,15 bitkoinus pārsūtīja uz 22 kriptogrāfijas makiem, kas galvenokārt ir galēji labējo aktīvistu rokās.
No šīs summas 13 bitkoinus jeb aptuveni 250 000 USD saņēmis Niks Fentess, - tas noskaidrots ķēdes analīzē. Viņš ir galēji labējo Groypers līderis, 6.janvārī Vašingtonā piedalījās Trampa atbalstītāju mītiņā un nemieru laikā tika redzēts arī ārpus Kapitolija ēkas. Chainalysis uzsvēra, ka kriptonauda arvien vairāk tiek izmantota ekstrēmistu grupu finansēšanai.3 Jāatzīmē, ka ekstrēmistu grupas parasti tiek finansētas no ārvalstīm.
Te paskatāmies tālākā un tuvākā pagātnē, - kuras valstis izteicās un vēlējās, lai ievēlēts vai pārvēlēts tiktu tieši Tramps?
Skatot šādā griezumā, neviena cita valsts nenāk prātā kā tikai Krievija. Ir arī daudzas valstis, kurām pret ASV nav pārāk siltu jūtu, bet tas jau cits stāsts.
Paskatīsim vēsturē, atgriezīsimies 2016.gadā, kad ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde un Federālais izmeklēšanas birojs paziņoja, ka ir vienisprātis, ka Krievija iejaucās ASV prezidenta vēlēšanās, cenšoties panākt Trampa ievēlēšanu. Par Krievijas iejaukšanos pārliecināts esot arī Nacionālās izlūkošanas direktors Džeims Klepers, kurš koordinē 17 ASV izlūkošanas organizāciju darbu.4
Arī 2020.gadā ASV izlūkdienesti brīdinājuši valsts amatpersonas par Krievijas centieniem iejaukties gaidāmajās ASV prezidenta vēlēšanās ar nolūku palīdzēt Donaldam Trampam tikt pārvēlētam. Atsaucoties uz ASV medijos publicēto informāciju, portāls "Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība" (RFE/RL) raksta, ka izlūkdienesti brīdinājumu izteikuši slēgtā sanāksmē 13. februārī.5
Vienlaikus tie, kuri aktīvi ir sekojuši Krievijas plašsaziņas līdzekļu aktivitātēm, nevarēja nepamanīt, ka Krievijas oficiālo plašsaziņas līdzekļu nepārprotams atbalsts bija Trampam, savukārt raksti par un ap Džo Baidenu tika veidoti maksimāli negatīvi vai kā minimums ironiski.
Tālāk jau elementārs loģikas uzdevums ar vienu nezināmo. Proti, kas, visticamāk, faktiski stāv aiz nemieriem ASV?
Zināms, ka Krievija vēlējās, lai ASV prezidenta vēlēšanās uzvar Tramps. Šādu vēlmi atspoguļoja kā Putina izteikumi Trampa virzienā, tā arī Krievijas plašsaziņas līdzekļu tendences, rakstot par vienu vai otru prezidenta kandidātu;
apstiprināts, ka Krievija ir ietekmējusi 2016.gada ASV prezidenta vēlēšanas;
zināms, ka Krievija ir centusies ietekmēt arī 2020.gada prezidenta vēlēšanas;
nezināma persona pārskaitījusi protestētāju līderiem lielas naudas summas.
Šādos apstākļos atbilde uz nezināmo raisās pati no sevis. Noteikti kāds var pajautāt - kāds sakars Krievijai ar to, ka no Francijas tiek pārskaitīti līdzekļi nemierniekiem ASV? Jautājums vietā, bet vai tik tiešām šķiet, ka Krievija savu interešu finansēšanā izmanto tiešos naudas paskaitījumus?
Nav šaubu, ka Krievijas izlūkdienests ir izveidojis visnotaļ plašu tīklu visā pasaulē, turklāt Francija vienmēr ir bijusi iecienīta. To apliecina arī tas, ka Rietumu izlūkdienesti noskaidrojuši, ka 15 Krievijas armijas izlūkdienesta GRU spiegi izmantojuši Francijas Alpu reģionu kā bāzi savām operācijām Eiropā, vēsta Francijas laikraksts "Le Monde".6
Protams, ka maz ticams, ka Krievija tik tiešām cer, ka tai izdosies radīt augsni plašiem nemieriem, kā rezultātā ASV varētu sabrukt vai prezidenta amatā tiktu atkal iecelta tai izdevīga persona – Tramps. Tomēr Krievija nekad nepalaidīs garām iespēju sarežģīt dzīvi kādai citai valstij, kura nedomā tā, kā to vēlas Putins. Vai vismaz saviem iedzīvotājiem parādīt – re, cik labi dzīvojas pie mums – paskatiet, kādi nemieri ir citur.
Tomēr pāri šim visam ASV jau tiek sūtīts signāls, ka Krievija vēlas pārskatīt attiecības ar ASV. Respektīvi, tās uzlabot, bet, lai tas būtu iespējams, viss ir jāsāk no baltas lapas. Respektīvi – ASV un visai pasaulei jāaizmirst Putina Krievijas sastrādātais, jāuzskata tā par baltu un pūkainu. Tā līdz brīdim, kad tā atkal kaut ko sastrādās. Attiecīgi pēc tam atkal jāsāk viss no sākuma – jāaizmirst sadarītais. Tiesa, tajā pat rakstā tiek pausts arī viedoklis, ka pat nevajag uzlabot, jo tā ir vienkāršāk un labāk. 7
Ja paskatāmies Krievijas pozīciju šādā kontekstā, tad jā, raksturīgi, jo jebkura autoritatīva vai totalitāra valsts spēj eksistēt tikai tādēļ, ka tai ir savs ārējais ienaidnieks.
1 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-bridina-par-brunotiem-protestiem-baidena-inauguracijas-prieksvakara.a388567/
2 https://www.delfi.lv/news/arzemes/mes-nepadosimies-tramps-uzruna-atbalstitajus-vasingtona-atkarto-nepatiesus-apgalvojumus-par-krapsanos-velesanas.d?id=52817153
3 https://www.financemagnates.com/fm-home/mobs-who-stormed-the-capitol-received-bitcoin-donation-from-france/
4 https://www.delfi.lv/news/arzemes/laikraksts-cip-un-fib-vienispratis-par-krievijas-iejauksanos-asv-prezidenta-velesanas.d?id=48315023
5 https://www.delfi.lv/news/arzemes/mediji-izlukdienesti-bridinajusi-par-krievijas-iejauksanos-gaidamajas-asv-prezidenta-velesanas.d?id=51904007
6 https://jauns.lv/raksts/arzemes/361426-krievijas-spiegi-esot-izmantojusi-francijas-alpu-regionu-ka-savu-bazi
Seko mums 
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
