Iesaki rakstu: 
Telekanāla "ABC News" rīcībā nonācis Federālā drošības dienesta ziņojums, kurā atklāts, ka protesti varētu ilgt līdz 20. janvārim, kad ir gaidāma nākamā prezidenta Džo Baidena inaugurācijas diena.1
Pamats šādām aizdomām ir pietiekami liels, jo, kā zināms, 6.janvārī Donalds Tramps, uzrunājot vairākus tūkstošus savu kvēlāko atbalstītāju, pauda melus un atspēkotus pieņēmumus par krāpšanos vēlēšanās un apgalvoja, ka ir patiesais to uzvarētājs. Pēc tam šie atbalstītāji soļo uz Vašingtonas Kapitolija ēku, ar spēku ielaužas tajā, iesaistās sadursmēs ar policiju un liek apturēt Kongresa sēdi.2
Faktiski ASV tagad ir sašķelta divās nometnēs, un izskatās, ka sašķeltību veicina vai kā minimums ir ieinteresētas arī dažas ārvalstis. Kāds tagad teiks – atkal saskata Krievijas pirkstu. Uz šo atbildēšu – jā, saskatu - un arī argumentēšu savu pozīciju.
Iesākumā, mēnesi pirms nemieriem saskaņā ar Chainalysis dienestu, kas specializējas programmatūras izstrādē, lai analizētu darījumus, ASV saņēma bitkoinus 500 000 USD vērtībā. Atklāts, ka 8. decembrī nezināms franču programmētājs 28,15 bitkoinus pārsūtīja uz 22 kriptogrāfijas makiem, kas galvenokārt ir galēji labējo aktīvistu rokās.
No šīs summas 13 bitkoinus jeb aptuveni 250 000 USD saņēmis Niks Fentess, - tas noskaidrots ķēdes analīzē. Viņš ir galēji labējo Groypers līderis, 6.janvārī Vašingtonā piedalījās Trampa atbalstītāju mītiņā un nemieru laikā tika redzēts arī ārpus Kapitolija ēkas. Chainalysis uzsvēra, ka kriptonauda arvien vairāk tiek izmantota ekstrēmistu grupu finansēšanai.3 Jāatzīmē, ka ekstrēmistu grupas parasti tiek finansētas no ārvalstīm.
Te paskatāmies tālākā un tuvākā pagātnē, - kuras valstis izteicās un vēlējās, lai ievēlēts vai pārvēlēts tiktu tieši Tramps?
Skatot šādā griezumā, neviena cita valsts nenāk prātā kā tikai Krievija. Ir arī daudzas valstis, kurām pret ASV nav pārāk siltu jūtu, bet tas jau cits stāsts.
Paskatīsim vēsturē, atgriezīsimies 2016.gadā, kad ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde un Federālais izmeklēšanas birojs paziņoja, ka ir vienisprātis, ka Krievija iejaucās ASV prezidenta vēlēšanās, cenšoties panākt Trampa ievēlēšanu. Par Krievijas iejaukšanos pārliecināts esot arī Nacionālās izlūkošanas direktors Džeims Klepers, kurš koordinē 17 ASV izlūkošanas organizāciju darbu.4
Arī 2020.gadā ASV izlūkdienesti brīdinājuši valsts amatpersonas par Krievijas centieniem iejaukties gaidāmajās ASV prezidenta vēlēšanās ar nolūku palīdzēt Donaldam Trampam tikt pārvēlētam. Atsaucoties uz ASV medijos publicēto informāciju, portāls "Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība" (RFE/RL) raksta, ka izlūkdienesti brīdinājumu izteikuši slēgtā sanāksmē 13. februārī.5
Vienlaikus tie, kuri aktīvi ir sekojuši Krievijas plašsaziņas līdzekļu aktivitātēm, nevarēja nepamanīt, ka Krievijas oficiālo plašsaziņas līdzekļu nepārprotams atbalsts bija Trampam, savukārt raksti par un ap Džo Baidenu tika veidoti maksimāli negatīvi vai kā minimums ironiski.
Tālāk jau elementārs loģikas uzdevums ar vienu nezināmo. Proti, kas, visticamāk, faktiski stāv aiz nemieriem ASV?
Zināms, ka Krievija vēlējās, lai ASV prezidenta vēlēšanās uzvar Tramps. Šādu vēlmi atspoguļoja kā Putina izteikumi Trampa virzienā, tā arī Krievijas plašsaziņas līdzekļu tendences, rakstot par vienu vai otru prezidenta kandidātu;
apstiprināts, ka Krievija ir ietekmējusi 2016.gada ASV prezidenta vēlēšanas;
zināms, ka Krievija ir centusies ietekmēt arī 2020.gada prezidenta vēlēšanas;
nezināma persona pārskaitījusi protestētāju līderiem lielas naudas summas.
Šādos apstākļos atbilde uz nezināmo raisās pati no sevis. Noteikti kāds var pajautāt - kāds sakars Krievijai ar to, ka no Francijas tiek pārskaitīti līdzekļi nemierniekiem ASV? Jautājums vietā, bet vai tik tiešām šķiet, ka Krievija savu interešu finansēšanā izmanto tiešos naudas paskaitījumus?
Nav šaubu, ka Krievijas izlūkdienests ir izveidojis visnotaļ plašu tīklu visā pasaulē, turklāt Francija vienmēr ir bijusi iecienīta. To apliecina arī tas, ka Rietumu izlūkdienesti noskaidrojuši, ka 15 Krievijas armijas izlūkdienesta GRU spiegi izmantojuši Francijas Alpu reģionu kā bāzi savām operācijām Eiropā, vēsta Francijas laikraksts "Le Monde".6
Protams, ka maz ticams, ka Krievija tik tiešām cer, ka tai izdosies radīt augsni plašiem nemieriem, kā rezultātā ASV varētu sabrukt vai prezidenta amatā tiktu atkal iecelta tai izdevīga persona – Tramps. Tomēr Krievija nekad nepalaidīs garām iespēju sarežģīt dzīvi kādai citai valstij, kura nedomā tā, kā to vēlas Putins. Vai vismaz saviem iedzīvotājiem parādīt – re, cik labi dzīvojas pie mums – paskatiet, kādi nemieri ir citur.
Tomēr pāri šim visam ASV jau tiek sūtīts signāls, ka Krievija vēlas pārskatīt attiecības ar ASV. Respektīvi, tās uzlabot, bet, lai tas būtu iespējams, viss ir jāsāk no baltas lapas. Respektīvi – ASV un visai pasaulei jāaizmirst Putina Krievijas sastrādātais, jāuzskata tā par baltu un pūkainu. Tā līdz brīdim, kad tā atkal kaut ko sastrādās. Attiecīgi pēc tam atkal jāsāk viss no sākuma – jāaizmirst sadarītais. Tiesa, tajā pat rakstā tiek pausts arī viedoklis, ka pat nevajag uzlabot, jo tā ir vienkāršāk un labāk. 7
Ja paskatāmies Krievijas pozīciju šādā kontekstā, tad jā, raksturīgi, jo jebkura autoritatīva vai totalitāra valsts spēj eksistēt tikai tādēļ, ka tai ir savs ārējais ienaidnieks.
1 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-bridina-par-brunotiem-protestiem-baidena-inauguracijas-prieksvakara.a388567/
2 https://www.delfi.lv/news/arzemes/mes-nepadosimies-tramps-uzruna-atbalstitajus-vasingtona-atkarto-nepatiesus-apgalvojumus-par-krapsanos-velesanas.d?id=52817153
3 https://www.financemagnates.com/fm-home/mobs-who-stormed-the-capitol-received-bitcoin-donation-from-france/
4 https://www.delfi.lv/news/arzemes/laikraksts-cip-un-fib-vienispratis-par-krievijas-iejauksanos-asv-prezidenta-velesanas.d?id=48315023
5 https://www.delfi.lv/news/arzemes/mediji-izlukdienesti-bridinajusi-par-krievijas-iejauksanos-gaidamajas-asv-prezidenta-velesanas.d?id=51904007
6 https://jauns.lv/raksts/arzemes/361426-krievijas-spiegi-esot-izmantojusi-francijas-alpu-regionu-ka-savu-bazi
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
