Iesaki rakstu: 
2020.gada 20.augustā pasauli pāršalca ziņa, ka Kremļa politikas vadošais kritiķis un par Krievijas opozīcijas līderi nereti dēvētais Aleksejs Navaļnijs pēc pēkšņas saindēšanās atrodas reanimācijā. A.Navaļnijs bija ceļā no Tomskas uz Maskavu, kad pēkšņi sajuties slikti. Lidmašīna veikusi piespiedu nosēšanos Omskā, kur viņš nogādāts slimnīcas reanimācijā. Tiek pieļauta varbūtība, ka A.Navaļnijs ir ticis saindēts ar tēju, kuru dzēris lidostā.1
Zinot, ka A.Navaļnijs ir kā “dadzis” acī Kremļa varenajiem, ieskaitot Putinu, un ka Kremlim netīkamas personas jau iepriekš ir tikušas saindētas2, automātiski skats vainīgā meklējumos veras Kremļa un Putina virzienā.
Tomēr šajā reizē kaut kas īsti neiet kopā, un tamdēļ vairāk sliecos uz pieņēmumu, ka Kremlis un Putins ar šo gadījumu varētu nebūtu saistīts, pat vēl vairāk – tieši šajā laikā viņi ir visvairāk ieinteresēti, lai A.Navaļnijs staigātu sveiks un vesels. Akcentēju vārdus – “tieši šajā laikā”, bet tas nenozīmē, ka Putina prātā nemīt doma par atbrīvošanos no A.Navaļnija. Kāpēc tā domāju – paskaidrošu.
Pirmkārt – reakcija uz notikušo faktu. Negadījumi, kuros iesaistīti Kremļa oponenti, nekad nav izcēlušies ar aktīvu izmeklēšanu no tiesībsargājošo iestāžu puses. Tomēr šoreiz, kā lasāms ziņās: Jarmiša no slimnīcas ziņo, ka medicīnisko iestādi esot pārpludinājuši policisti, ar kuriem ārsti, norādot uz "vairākām konfidenciālām lietām", runājuši aiz aizvērtām durvīm. "Slimnīcā jau ir vairāk policistu nekā ārstu. Izmeklēšanas komiteja nupat ieradās," viņa raksta.3
Līdz ar to šajā gadījumā ir vērojama netipiska aktivitāte. Papildus 21.augustā jau tika izplatīts tiesībsargājošo iestāžu paziņojums, ka: Krievijas opozicionāra Alekseja Navaļnija organismā esot atklāta inde, kas bīstama ne tikai viņam pašam, bet arī apkārtējiem.4 Līdz ar šo rodas nākamais secīgais jautājums – ja Kremlis šoreiz būtu bijis iesaistīts indēšanas lietā, vai viņi būtu pieļāvuši šādu paziņojumu?
Otrkārt, un, manuprāt, daudz svarīgāk ir skatīt visus notiekošos pasākumus kopumā. Proti, Kremlis un Putins tagad ir iesaistīti A.Lukašenko “glābšanas” operācijā, kura jau tā var radīt satricinājumus. Notikumi Baltkrievijā ir parādījuši, ka attiecīgā situācijā varas kļūdainā rīcība var novest pie plašiem sabiedrības nemieriem, kā rezultātā pastāvošās varas eksistence ir apdraudēta.
Bez tā visa Krieviju saistībā ar konstitūcijas grozījumiem jau pāršalca nemieru akcijas, un Habarovskā protestu akcijas notiek jau ilgāku laiku. Ja šajā brīdī atklātos Kremļa un Putina iesaiste Navaļnija indēšanā un vēl vairāk – ja viņš nomirtu –, ļoti liela iespējamība, ka arī Krievijā sāktos plaši nemieri, kuri būtu vērsti pret Putinu. Domāju, ka Putins šī brīža “sprādziena bīstamo” situāciju apzinās ļoti un tamdēļ neriskētu. Tiesa, pie nosacījuma, ka viņš ir saglabājis kaut kādas veselā saprāta paliekas.
Te tad nu vietā tagad būtu jautājums – kas tad ir saindējis A.Navaļniju? Ar pierādījumiem uz šo jautājumu atbildēt vēl nav iespējams, bet pieņēmumus izteikt gan var. Proti, visticamākie varētu būt divi scenāriji.
Pirmais, Putina padevīgais kājnieks R.Kadirovs, kurš vairākkārt ir paudis, ka gatavs kā sunītis izpildīt speciālus Putina uzdevumus, kaut kad no sava saimnieka šādu vēlmi ir izdzirdējis. Kā jau kārtīgam kājniekam pieklājas – domāt nemāk un nesaprot, kā šajā brīdī labāk A.Navaļniju neaiztikt. Tas, ka čečeni agrāk jau ir bijuši iesaistīti Kremļa pretinieku nogalināšanā, – nav noslēpums. Te tik prātā jāatsauc B.Ņemcova slepkavība, par kuras izdarīšanu tika notiesāti pieci čečeni, no kuriem viens savulaik ir bijis Čečenijas elites bataljona "Sever" kaujinieks. Jau tad tika piesaukta R.Kadirova iesaiste.5
Otra iespējamība jau ir daudz komplicētāka. Proti, Ķīna jau ilgstoši ar visiem iespējamiem līdzekļiem cenšas kļūt par nozīmīgāku spēlētāju. Tādējādi nav ne mazāko šaubu, ka pie mazākās iespējas tā centīsies savus sāncenšus nostumt malā. Viena daļa uzreiz teiks – bet kā – Krievijai un Ķīnai taču ir draudzīgas attiecības un abas valstis sadarbojas daudzās jomās. Jā, piekrītu, bet tas vēl neko nenozīmē.
Ja atceramies vēsturi, tad arī starp nacistisko Vāciju un PSRS bija labas attiecības. Kā tas beidzās – visi labi atceras. Ķīnas agresivitāte jaunu teritoriju iegūšanā un ietekmes paplašināšanā ir redzama ar neapbruņotu aci. Tas jau ir skāris Krieviju, tiesa, īstenojot to “maigā formā”, ķīniešiem iegādājoties vai ilgtermiņā nomājot zemi Krievijā. Nav šaubu, ja Krievijā izceltos kādi nemieri – Ķīnai šis laiks būtu izdevīgs savu interešu nostiprināšanā.
Nevar nepieminēt, ka pašlaik Ķīnai un Krievijai ir pilnīgi atšķirīgas intereses saistībā ar ASV prezidenta vēlēšanām. Ja Maskavai ir izdevīgs D.Tramps un tā pavisam atklāti īsteno pasākumus, lai nomelnotu Dž.Baidenu, tad Ķīnai ir pavisam pretējas intereses, tā vēlas, lai D.Tramps netiktu pārvēlēts, jo viņš ir neprognozējams un viņa politika ir vērsta uz Ķīnas ietekmes mazināšanu. Te bezmaz vai izriet savā ziņā loģiskā ķēde – Maskava atbalsta Trampu, Tramps dara visu, lai mazinātu Ķīnas ietekmi.
Apgabalā, kurā viesojās A.Navaļnijs, ir liels ķīniešu īpatsvars, tajā skaitā arī Ķīnas valdības finansētais Konfūcija institūts, kuru savā ziņā var uzskatīt par Ķīnas valdības propagandas instrumentu, un tam arī tiek piedēvēta arī spiegošana Ķīnas interesēs.
Ja nu Ķīna ir sapratusi Putina dubulto morāli attiecībā pret viņiem un, izmantojot šī brīža situāciju, nospriedusi, ka A.Navaļnija nāve Kremļa stilā var izraisīt nemierus Krievijā un līdz ar to arī panākt Putina aiziešanu? Piekritīsiet, arī šādu iespējamību izslēgt nevar, zinot, ka Ķīna tāpat kā Putins ies pāri līķiem, lai sasniegtu savu mērķi.
P.S. Navaļnijs nogādāts Berlīnē, visticamākais, izveseļosies, bet, vai būs spējīgs arī turpmāk kritizēt Putina režīmu, ir grūti spriest.
1 https://www.delfi.lv/news/arzemes/navalnijam-tuvie-cer-reanimacija-esoso-politiki-parvest-uz-eiropu.d?id=52393199
2 https://www.tvnet.lv/7043574/kremla-ienaidnieki-kurus-piemeklejis-nelags-liktenis
3 https://www.delfi.lv/news/arzemes/navalnijam-tuvie-cer-reanimacija-esoso-politiki-parvest-uz-eiropu.d?id=52393199
4 https://www.tvnet.lv/7043931/fbk-navalnija-organisma-atklata-inde-kas-bistama-ari-apkartejiem
5 https://jauns.lv/raksts/arzemes/247528-nemcova-slepkavam-ciniski-smaidot-krievijas-tiesa-viniem-piespriez-bargus-cietumsodus
Seko mums 
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
