Iesaki rakstu: 
Viendien iedomājos, ka ne reizi neesmu izbaudījis braucienu ar jaunajiem vilcieniem, kas Latvijai izmaksāja 260 miljonus eiro un 14 gadus iepirkumu intrigās. Tas jālabo! Nopirku avīzi ceļa īsināšanai un sēdos Vi-Vī.
Uzmanību piesaistīja iepretim sēdošo trīs pasažieru saruna - viņi iekarsuši skaļi debatēja par politiku.
- Man jau gribētos, lai Šlesers ir mērs! Pat, ja neko jaunu neuzcels, Buldozers vismaz nošķūrēs veco Rīgas varu, - prātoja pirmais.
Aiz avīzes paslēpies, ieintriģēts ieklausījos.
- Tādas runas dzirdētas, ka šie ar Ratnieku plānojot mest kauliņus kopā. Iepakos to stāstā par līdzīgām vērtībām, tradicionālo ģimeni. Vai arī citā stāstā - ka jābeidz karot ar "lojāliem krieviem", kopīgā darbā jāizaudzina viņi par stingriem latviešiem... - prognozēja otrais.
- Šlesers nekad nebūs mērs! Tāpat kā Rosļikovs! Ne abi kopā, ne atsevišķās kombinācijās! - zinoši noskaldīja trešais. - Abus smuki noliks malā. Maksimālais, ko var panākt Buldozers - ietirgot kādam savējam vicemēra amatu, - viszinīgi noskaldīja trešais.
- Kāpēc ne? Balsu Buldozeram var pietikt!
- Partijas pašvaldību vēlēšanās prātā patur, ka pēc gada ir jāievēl Saeima un vēl pēc gada - valsts prezidents. Te nav aritmētika, bet augstākā matemātika. Tad nacionāļiem nepiedos brāļošanos ar Šleseru, bet LPV vēlētāju krievu gals ņems ļaunā sakaru ar Langas partiju. Latviešiem nebūs mierā un saticībā ar krieviem dzīvot! - tāds joprojām ir politiskās virtuves pirmais bauslis!
- Un ko tad Ainārs? Sēdēs Rātsnamā kā ierindas deputāts?
- Gan jau, ka uz rudens pusi viņam nāksies atgriezties pie solījumiem pacelt Latviju un skatīties atkal uz Saeimas pusi. Atkal draudzēties ar krievu partijām, aizmirst iepriekš sarunāto, padzert tēju ar Jūliju, ar Alekseju...
- Es domāju, ka Šlesers politikā ir nemirstīgs, jo mūžīgs ir viņa brīnumu gaidošais vēlētājs... Bet Jaunajai Vienotībai gan skuju takas perspektīvas...
- Nedomāju vis! Re, tepat pa rokai Progresīvie - perspektīva barības bāze! Tādi paši liberāļi, tikai vēl puslīdz tīri, mirdzošām acīm runā par vērtībām. Kāpēc lai JV nepārdēvētos par Visjaunāko vienotību vai Progresīvo vienotību? Pagaidām uz siltu apkampienu gatavāki ir progresīvie, bet pēc vēlēšanām JV iedomība droši vien būs papluinīta. Apvienojušies liberāļi rūpīgi sargās savu galveno vēlētāju - valsts barotu ierēdniecību, visādus "pētniekus" un "vērotājus", tā ka izsludinātā ciņa ar birokrātiju ir tikai butaforija. Bet runas par varas hegemona nāvi - stipri pārspīlētas.
- Ja liberāļi bloķējas, tad spēki jāapvieno arī latviskās dzīvesziņas stingrajiem sargiem - Reģionu apvienībai un Nacionālajai apvienībai. Kaut gan grūti iedomāties Smiltēnu samierināmies ar otrajām lomām...
- Uz Saeimas vēlēšanu starta līnijas konsolidēsies visi - gan krievu gals, gan liberāļi, gan konservatīvie.
- Bet ko Rīgas pils? Arī tur skaita balsis, paturot prātā 2027.gadu...
- Rīgas pilī vienmēr skaitļo variantus. Nevar neredzēt, kādas grimases taisa Evika trešdienu brīfingos. Nu nepatīk viņai tie tēvišķie pamudinājumi un aizrādījumi! Un Bražes kundze arī, pašasprāt, nav sasniegusi karjeras griestus, labprāt pielāgotu sev pils interjerus... Ja Vienotība stabilizēsies kopā ar Progresīvajiem, būs viena situācija. Ja ne - var veltīt mentora uzmanību kādam jaunam spēkam Latgalē... Tā sakot, ir ietekmes sviras - ir varianti!
Labi informētā trijotne izkāpa Ogrē. Laikam dodas konsultēt Helmani, pie sevis nodomāju. Avīzi tā arī neizlasīju. Dzīvi iespaidi ir interesantāki par laikrakstiem.
Seko mums 
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
