VK ziņojums par AS "Sadales tīkls" tarifiem apliecina Ašeradena mazspēju
Latvijas Reģionu apvienība20.09.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Reģionu apvienība (LRA) vairākkārt uzsvērusi, ka AS "Sadales tīkls" (ST) sadales tarifi ir neadekvāti augsti, turklāt tie nav pamatoti. To, par ko LRA runā jau kopš pagājušā gada, ir apstiprinājusi arī Valsts kontrole (VK) savā ziņojumā. Revīzijā konstatēts, ka, lai gan ST elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifi aprēķināti atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteiktajai metodikai, nevar apgalvot, ka tarifos ir pilnībā nodrošinātas likumā noteiktās pakalpojuma lietotāju intereses.
Vēl šā gada martā tikšanā laikā ar Ekonomikas ministru Arvilu Ašeradenu, pēc kuras sekoja demisijas pieprasījums ministram, uzdeva jautājumu attiecībā uz ST tarifiem un revīzijas rezultātiem. Diemžēl Ašeradens nevarēja sniegt konkrētu atbildi par to, cik būtu iespējams ieekonomēt sadales tarifā, padarot efektīvāku uzņēmuma darbu. Ir vien noteikts, ka tarifs paliek "nemainīgs un nekustināms" līdz 2022. gadam. Tas realitātē nozīmējot, ka, pat ja ST strādās efektīvāk un līdz 2022. gadam samazinās izmaksas, uz tarifiem tas iespaidu neatstās.
VK ziņojums, kā arī Ekonomikas ministrijas nespēja risināt tik samilzušus un jau ieilgušus jautājumus kā OIK un sadales tarifi, atliek vien secināt, ka Arvils Ašeradens nespēj vadīt viņam uzticēto ministriju, risināt problēmas, kas ietekmē visu Latvijas tautsaimniecību, kā arī nespēj vai nevēlas domāt par Latvijas iedzīvotāju interesēm.
Latvija vairs nevar atļauties būt zemo algu darbaspēka valsts, jo tas novedīs pie vēl lielākas cilvēku emigrācijas. Lai nepieļautu šādu situāciju un lai cilvēki Latvijā varētu pelnīt cienīgas algas, jādomā par uzņēmējiem, kuri rada darbavietas. Viņu konkurētspējai kritisks faktors, īpaši ražošanā, ir elektroenerģijas cenas. OIK ir tikai viena no mūsu problēmām. Otra – elektroenerģijas sadales augstie tarifi.
Piemēram, divi uzņēmumi, kas darbojas vienā sfērā un Baltijas tirgū ir konkurenti, - pašmāju uzņēmuma AS "Latvijas Finieris" rūpnīca Furniers un Igaunijas rūpnīca Kohila Vineer. Diemžēl šī konkurence ir nevienlīdzīga tieši elektroenerģijas cenu dēļ. Furniers maksā 40 eiro par MWh, bet Kohila Vineer 28 eiro par MWh. Šādas cenas igauņiem dod iespēju piedāvāt savus ražojumus par daudz izdevīgākām cenām, nekā to var atļauties Furniers. Turklāt šo tarifu sadārdzinājumu veido nevis maksa par izlietoto elektroenerģiju, bet gan sadales tarifs un OIK daļa rēķinā.
Latvijā kā problēma tiek izcelta OIK, kas viennozīmīgi ir taisnība, jo šīs komponentes pielietošana paaugstina elektroenerģijas cenas, bremzē mūsu tautsaimniecību un konkurētspēju. Taču tikpat liela problēma ir sadales tarifs. LRA jau ilgstoši pieprasījusi rīcību saistībā ar sadales tarifa, kas ir viens no dārgākajiem Eiropā, pārskatīšanu. Jau iepriekš vairākkārt gaismā celti pierādījumi, ka ST tiek izsaimniekota nauda, par ko maksā visi elektroenerģijas patērētāji. Tagad to apliecina arī VK ziņojums.
Tāpat esam vērsuši uzmanību uz līdzekļu nepamatotu izsaimniekošanu, kas gala rezultātā tikai palielina sadales tarifus. Piemēram, vairākkārt uzpūstie iepirkumi elektrolīniju tīrīšanai mežos. Tāpat nav skaidrs, kāpēc ST uzbūvējuši paši savu elektrības stabu rūpnīcu, tādā veidā kropļojot konkurenci tirgū un radot neizsekojamas izmaksas.
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
