Iesaki rakstu: 
Lai mums miers un Dieva svētība! Aģentūras “Interfaks” portālā ir publicēts materiāls par vērtējumu, ko es esot izteicis Krievijas prezidentam V.Putinam un viņa politikai: http://www.interfax-religion.ru/?act=news&div=55214
Citāti ir izrauti no konteksta un, kopā ar kliedzošo virsrakstu sagrozīti atspoguļo manis sacīto. Priecājos, ka daudziem no jums tas likās neticami arī bez maniem paskaidrojumiem.
Citāti daļēji ņemti no intervijas NRA “Visums nav taisnīgs”, ko sniedzu Elitai Veidemanei un kas ir izlasāma šeit: http://nra.lv/latvija/115560-janis-vanags-visums-nav-taisnigs.htm
Tiem, kas negrib lasīt visu interviju, piedāvāju izvilkumus – vispirms Interfaks rakstīto un pēc tam to, ko patiešām teicu. Kvadrātiekavās ir mans teksts, kas beigās tika noīsināts un publikācijā neiekļuva. Arī iepriekš ir gadījies, ka tieši ap īsinājumiem izceļas neskaidrības un debates.
Interfaks:
Для латышей Путин - посланник Бога, заявляет лютеранский архиепископ Латвии;
"Они (латыши - "ИФ") слышат голос разума в речах Путина, когда тот говорит о традиционных ценностях и необходимости веры. Путин в их глазах выглядит как посланник Бога", - заявил Я.Ванагс в интервью латышской газете "Диена".
Отвечая на вопрос о переоценке семейных ценностей, призывах отказаться от традиционного брака и попытках легализации педофилии, он отметил, что для многих латышей эти тенденции не могут расцениваться иначе, как самоубийственные.
Intervija:
Vienkārši cenšos lietas redzēt secībā un kopsakarā. Bet to jau redzu ne tikai es. Daudziem latviešiem šī virzība liekas pašnāvnieciska. Viņiem sāk likties, ka saprāta balss ir saklausāma prezidenta V.Putina runās. Kad viņš runā par tradicionālajām vērtībām un ticības vajadzību, viņš var sākt likties kā Dieva izredzētais Kīrs no Jesajas 45, kas nāks un glābs mūs no Bābeles. Tāpēc daudzi latvieši pat atbalsta Ukrainā notiekošo. [Vai par to iedomājās latviešu eirodeputāti, balsojot par Lunačekas ziņojumu? Te gan jāatceras, ka runas pret homoseksuālismu vēl nav kristīgās vērtības. Daudz vairāk tās ir cieņa pret cilvēka personību, brīvību, taisnīga sociālā politika. Cieņa pret kaimiņvalstu suverenitāti. Eiropu un Krieviju nevar salīdzināt tikai pēc vienas pazīmes.]
Interfaks:
Западный мир действительно несет нам не только добро. Его "мягкая власть" лишает нас национальной самобытности и традиционного образа жизни. Правда заключается в том, что Латвии и России как двум молодым государствам надо дружить и сотрудничать, забыв о былых противоречиях", - полагает архиепископ.
Intervija:
Imanta Kalniņa mūzika man kopš bērnības bija spēcīgs mudinājums iekšēji nepakļauties padomju ideoloģijai. Tāds kā brīvības gaisa malks. Okupācijas laikā visas brīvības domas saistījās ar rietumiem, tādēļ pavērsiens Imanta nostājā bija diezgan negaidīts – un tieši tādēļ lika domāt. Ko viņš tādu ieraudzījis brīvajā pasaulē? Vispār jau viņa vārdos ir daudz taisnības. No rietumu pasaules nāk ne tikai labas lietas vien. Vai iesastīšanās tajā mums deva īstu brīvību, vai arī tās maigā vara, runājot Bredberija līdzībā, ievelk kā sēkliņas betona maisītājā, kur tiek tālāk noārdītas mūsu nacionālā savdabība un tradicionālais dzīvesveids? Arī tas ir taisnība, ka Latvijai un Krievijai vislabāk būtu veidot draudzīgas un sadarbīgas attiecības kā divām jaunām valstīm, kas aizmirsušas pagātnes samezglojumus. Kurš gan to negribētu? Tā ka Imanta Kalniņa domas ir saprotamas un pragmatiskas. Man par to ir viens galvenais jautājums: vai arī Krievija grib nolikt malā pagātni un sākt kā jauna valsts? Ja ne, tad mūsu labie nodomi tādi arī paliek. Par ko liecina tas, ka Maskavā grib tiesāt Gorbačovu, jo viņš atzinis Baltijas neatkarību? Vai Krievija ir gatava rēķināties Latviju kā ar neatkarīgu valsti, vai, tāpat kā Ukrainu, arī mūs redz kā “krievu pasaules” teritoriju? Teležurnālists Vladimirs Pozners, Krievijas opozicionārs Romāns Dobrohotovs un visi citi, ko esmu dzirdējis sakām, ka Krimas variants Latvijā nav iespējams, tam ir nosaukuši tikai vienu iemeslu – eirointegrācija un dalība NATO. Vai no tā atsacīties nebūtu pārāk... bezrūpīgi? Kā bija dzīvot krievu pasaules “vienotā valstiskā veidojumā” var atcerēties, pārlasot Gunāra Astras pēdējo vārdu. Varbūt tomēr labāk mēģināt savas vērtības aizstāvēt rietumu demokrātijas apstākļos?
Interfaks:
Почему в России такую поддержку имеет политика Путина? Потому что он поднял волну патриотизма. Без патриотизма государство сникает", - заключил архиепископ Янис Ванагс.
Intervija:
Bez patriotisma īsti nevar iztikt. Kāpēc Krievijā ir tik liels atbalsts prezidenta Putina politikai? Tāpēc, ka tā ir iekustinājusi patriotisma vilni – mūsu stiprā dzimtene, mūsu varenā Krievija! Bez patriotisma valsts nonīkst. Tomēr patriotismam vajadzētu izaugt no kaut kā laba: nevis, ko es spēju atņemt kaimiņam, bet ko es varu darīt savas valsts labklājībai? Patriotisms ir nevis ienīst cittautieti, bet, piemēram, tiekties pēc izcilības izglītībā un savā arodā, lai kalpotu savai valstij. Tāds patriotisms ir vajadzīgs, bet no otras puses – patriotismam jādod iemesls. V.Putins saviem cilvēkiem sagādāja iemeslu būt patriotiskiem, cits jautājums – ka ir briesmīgs iemesls – celt patriotismu uz citu tautu rēķina.
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
