Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Par medicīnas aprūpi atbildīgā Veselības ministrija (VM), izrādās, nemaz nezina vai atrunājas, ka nezina, cik iespaidīgu peļņu gūst faktiski no valsts budžeta uzturētā privātā ārstniecības iestāde SIA Latvijas Plastiskās, rekonstruktīvās un mikroķirurģijas centrs. Ingrīdas Circenes vadītā VM arī nevēlas atbildēt uz jautājumiem, kā noteikta šī centra sniegto pakalpojumu cena, kāpēc to veic tieši šis uzņēmums, vai pakalpojumu izmaksas valsts budžetam nav pārspīlēti dārgas un vai ministrija negrasās pārskatīt tarifus par mikroķirurģijas pakalpojumiem neatliekamajiem pacientiem.

Ministrijā Pietiek norādīja, ka tikai no portāla publicētā VM esot uzzinājusi par šī mikroķirurģijas centra darbību. Atbildes uz Pietiek nosūtītajiem jautājumiem VM deleģēja sniegt Nacionālajam veselības dienestam (NVD), kurš, faktiski bezspēcībā noplātot rokas, norādīja, ka tuvāko trīs gadu laikā nekādas izmaiņas nav iespējamas.

Pietiek jau rakstīja, ka laikā, kad valsts budžetā nepietiek līdzekļu veselības aprūpei un slimnīcu darbības nodrošināšanai, bet valsts apmaksātie medicīnas darbinieki gatavi streikot, Latvijas Plastiskās, rekonstruktīvās un mikroķirurģijas centrs strādā ar tik lielu kapitāla atdevi (peļņa pret ieguldījumiem kapitālā), ka kļuvis par vienu no pērnā gada rekordistiem.

Taču tā nav privātuzņēmēju veiksme, - šis septiņām privātpersonām piederošais medicīnas uzņēmums lauvas tiesu no saviem ieņēmumiem gūst no valsts, turklāt gandrīz par velti izmantojot valstij piederošās Gaiļezera slimnīcas (Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca) telpas un aparatūru.

Veselības ministrijas preses pārstāvis Oskars Šneiders uz jautājumu, vai ministrija neplāno pārskatīt tarifus, ko maksā par mikroķirurģijas operācijām, norādīja, ka par to atbildīga NVD. Taču šīs iestādes preses pārstāve Laura Lapiņa skaidroja, ka pa tiešo NVD maksā mikroķirurģijas centram tikai par ambulatorajiem pakalpojumiem, taču par neatliekamo pacientu ārstēšanu maksā Gaiļezera slimnīcai, kura tad arī tālāk norēķinoties ar Latvijas Plastiskās, rekonstruktīvās un mikroķirurģijas centru. Gaiļezera slimnīcai tiekot maksāts saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātiem tarifiem par katru manipulāciju, kuras veikšanas faktu slimnīca ievada īpašā sistēmā. Slimnīcai tiekot maksāts arī par gultas dienām, ko neatliekamais pacients pavada stacionārā.

Uz jautājumu, vai, redzot, cik iespaidīgu peļņu gūst privāts uzņēmums, nav plānu tarifus pārskatīt, Lapiņa paskaidroja, ka tarifu aprēķināšanai tiek piesaistīti profesionāļi un mediķu asociācijas un neesot tā, ka Latvijas Plastiskās, rekonstruktīvās un mikroķirurģijas centrs pats diktē tarifus.

Tomēr tā īsti nav patiesība. Latvijas Rokas un mikroķirurģijas asociācijā darbojas tās pašas personas, kas ir Latvijas Plastiskās, rekonstruktīvās un mikroķirurģijas centra īpašnieki, un asociācijas vadītājs ir viens no īpašniekiem Jānis Krustiņš. Savukārt Latvijas plastisko ķirurgu asociāciju gan vada Pēteris Laucis, bet viceprezidents ir Latvijas Plastiskās, rekonstruktīvās un mikroķirurģijas centrs līdzīpašnieks Aivars Tihonovs, bet biedru rindās pārstāvēti visi uzņēmuma īpašnieki. Līdz ar to lielā mērā maksu par mikroķirurģijas pakalpojumiem nosaka pats centrs.

Lapiņa skaidroja, ka NVD neesot iespēju izkontrolēt naudas kustību par ārstniecības pakalpojumiem un tikai gadījumos, ja ir sūdzības par pakalpojumu kvalitāti, iejaukties varētu Veselības inspekcija. Teorētiski esot iespējams precīzāk izsekot naudas kustībai, bet tam nepieciešams ieviest detalizētu informācijas sistēmu, kuras izstrāde, ieviešana un uzstādīšana maksājot bargu naudu, un šādu līdzekļu NVD rīcībā neesot. Nākotnē – līdz 2014.gadam - gan esot plānots šo sistēmu ieviest, taču tas būšot jādara slimnīcām pašām par saviem līdzekļiem.

Uz jautājumu, kāds ir bijis valstiskais ieguvums, nododot Latvijas Plastiskās, rekonstruktīvās un mikroķirurģijas centru privatizācijai, VM atbildi nesniedza.

Pietiek jau ziņoja, ka centrs radies, privatizējot iepriekš Gaiļezera slimnīcas paspārnē strādājošo struktūru, katram īpašniekam ieguldot ne vairāk kā 200 latus un lielāko daļu ieguldījumu veicot ar privatizācijas sertifikātiem.

Pēc nonākšanas privātās rokās šis Gaiļezera slimnīcā strādājošais mikroķirurģijas centrs lauvas tiesu no saviem ieņēmumiem saņem no valsts, nevis no komerciāliem pakalpojumiem. Kā liecina Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas sniegtā informācija, 2011.gadā Gaiļezera slimnīca Latvijas Plastiskās, rekonstruktīvās un mikroķirurģijas centram par neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu samaksājusi 907 tūkstošus latu. Vēl 71 tūkstoti latu centrs saņēmis no Nacionālā veselības dienesta par ambulatoro pacientu ārstēšanu. Līdz ar to no privātajiem pacientiem iekasētās summas apmērs ir tikai nedaudz lielāks par to, ko savā peļņā norāda uzņēmums, un likumsakarīgi sanāk, ka galvu reibinošo peļņu centrs gūst tieši no valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanas. Pagājušajā gadā centra peļņa bija 287 tūkstoši latu.

Izpētot SIA Latvijas Plastiskās, rekonstruktīvās un mikroķirurģijas centrs bilanci, ir skaidrs, ka pašam uzņēmumam nekāda vērtīga aparatūra nepieder. Tā pamatlīdzekļi ir vien 104 tūkstošu latu vērtībā. Arī nekādi ieguldījumi mikroķirurģijas aparatūras iegādē un modernizācijā pēdējos gados nav veikti. Kā ilgtermiņa ieguldījumi norādīta summa - 113,9 tūkstoši latu.

Līdz ar to šis centrs faktiski bez maksas izmanto Gaiļezera slimnīcas aparatūru, bet visu valsts samaksu par pakalpojumu „ieliek” īpašnieku kabatās, arvien audzējot peļņu. Pie Gaiļezera neatliekamo pacientu ārstēšanas pasūtījuma Latvijas Plastiskās, rekonstruktīvās un mikroķirurģijas centrs ticis formāla konkursa ceļā, jo neviens cits plastiskās ķirurģijas uzņēmums nevar konkurēt ar struktūru, kas darbojas Gaiļezera slimnīcas telpās un kuram ir ļauts arī izmantot Gaiļezera aparatūru un infrastruktūru.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...