VNĪ apgūst shēmotāju nežēlīgās un mantrausīgās metodes, atbrīvojoties no nevēlamiem dzīvokļu īpašniekiem?
Pietiek lasītājs24.08.2025.
Komentāri (28)
Iesaki rakstu: 
Jau vairāk nekā 20 gadus savas privatizācijas ceļā iegūtās īpašuma tiesības uz dzīvokļiem nevar likumīgi nostiprināt vairāku dzīvokļu īpašnieki Lejas ielā 13, Rīgā. Tagad Finanšu ministrijas paspārnē esošais valsts uzņēmums Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) ķēries pie amorālām metodēm, lai neērtie dzīvokļu saimnieki, kas vēl pagājušajā gadu tūkstotī ar privatizācijas sertifikātiem privatizēja savus dzīvokļus, būtu spiesti tos pamest. Turklāt talkā nāk arī Rīgas domes būvinspekcija, kas gatava pasludināt mājai avārijas stāvokļa statusu, lai “motivētu” dzīvokļu īpašniekus nolaist rokas un sākt procedūru par sava īpašuma vienkāršu atdošanu jeb uzdāvināšanu valstij.
Strīds par nama Lejas ielā 13,Rīgā īpašuma tiesībām ilgst jau vairāk nekā 20 gadus. Kad tajā esošo dzīvokļu saimnieki jau paātrinātajā kārtībā bija privatizējuši savus dzīvokļus un savas īpašumtiesības nostiprinājuši Valsts zemes dienestā, mājai uzradās vēsturiskā īpašnieka radinieka radinieces radinieka radiniece, par kuras tiesībām uz īpašumu tiesas sēdē liecināja pat ebreju rabīns ar atmiņām no tālajiem pirmās Latvijas neatkarības laikiem.
Tiesāšanās ilga gadiem, dzīvokļu saimnieki tās dēļ nevarēja nostiprināt savas īpašuma tiesības zemesgrāmatā. Līdz pirms pāris gadiem vismaz vienai tiesvedībai tika pasludināts nepārsūdzams spriedums. Tas paredz bijušā īpašnieka radinieka radinieces radinieka radiniecei atdot daļu īpašuma, bet pārējo paturēt valsts īpašumā, nodibinot kopīpašumu.
Teorētiski paātrināti privatizētie dzīvokļi atrodas valstij piekrītošās īpašuma daļas sastāvā, bet, tā kā īpašums reālajās daļās nav sadalīts un tā sadalīšanu apgrūtina vēl kaudze visādu normatīvu, līdz ar to dzīvokļu īpašuma tiesības visu šo laiku bija, tā teikt, “pakārtas gaisā”.
Īpašnieka radinieka radinieces radinieka radiniece tiesājās ar valsti, bet “gaisā pakārto” dzīvokļu īpašnieki gaidīja, jo viņus tiesāšanās procesā nepielaida ne kā trešās puses, ne kā labticīgos ieguvējus, ne citā statusā.
Nekādus nama apsaimniekošanas līgumus vai rēķinus dzīvokļu īpašnieki nesaņēma ne no valsts, kas nama apsaimniekošanu ir uzticējusi VNĪ, ne no denacionalizācijas ceļā daļu nama atguvušās bijušā īpašnieka radinieka radinieces radinieka radinieces.
Pērnā gada vidū VNĪ pēkšņi attapās, ka šīs mājas dzīvokļu saimniekiem nav piestādījis rēķinus par apsaimniekošanu, atkritumu izvešanu, elektrību kāpnēs un zemes nomu. Un izsūtīja rēķinu par desmit (!) gadiem tūkstošos eiro mērāmās naudas vienībās. Dzīvokļu saimnieki plātīja rokas – ne mums līguma, nekā, kur jūs bijāt agrāk, kur mums pēkšņi ņemt tādas summas?
Un tad šajā bēdu lugā uz skatuves parādījās jauns personāžs – Rīgas Attīstības departaments, kurš avārijas stāvokļa dēļ aizliedza tā ekspluatāciju. Rīgas Īpašuma departamenta Būvju sakārtošanas pārvalde savukārt bija satraukta par ēkas fasādes izskatu, draudot to ielikt graustu sarakstā.
Dzīvokļu saimnieki līdz šai baltai dienai neizprot, kur tad īsti slēpjas šī nama milzīgā bīstamība, bet nu pret šādu verdiktu viņi, kuru īpašuma tiesības joprojām “karājas gaisā”, pat nevar nekādi vērsties.
Un VNĪ turpina savu ofensīvu ar soda procentu aprēķiniem, brīdinājumiem utt.
Un vai ir kāds, kuram šis viss neizskatās pēc labi plānotas afēras?
Seko mums 
Šonedēļ kustība “Bez partijām” aicina dalīties ar saviem “desmit punktiem”, kas aprakstītu to, par ko jūs politiski iestājaties. Šī nav mūsu “programma”, bet tikai mana izejas pozīcija, ar kuru es stājos pretī vai kopā ar pārējiem. Par laimi, ne viss šai pasaulē notiek pēc mana prāta, un nevienam nebūs jāpiedzīvo visu manu vēlmju piepildīšanās, bet ceru, ka šis manifests palīdzēs jums saprast, cik dažādi prāti ir vienojušies kustībā “Bez partijām” ar galveno virsmērķi — atgriezt demokrātisko varu tautai, mainot vēlēšanu kārtību.
Šī nav “Bez partijām” programma (tāda sekos vēlāk), bet mans privāts viedoklis par darbiem, kas būtu darāmi:
Ja vīrietis un sieviete ir divas dažādas lietu dabas, tad ir loģiski, ka tiktāl, cik runa ir par vienas dabas atšķirību no otras, vienu dabu iemiesojošie indivīdi būs savu īpatnējo dabu aprakstošo īpašību ziņā pārāki par indivīdiem, kuri nepieder pie šīs dabas.
Esmu pret Stambulas konvenciju un jebkuru citu konvenciju, kas atdod suverēna varu nevēlētām, ideoloģiskām ārvalstu institūcijām. Šī konvencija ir nevis apņemšanās partneriem, ka mēs labticīgi ievērosim zināmas civilizētā sabiedrībā pieņemtas normas (un viņi mums attālināti iedos varbūt kādu atzīmi, kas ļaus citu valstu pilsoņiem rēķināties ar zināmu paredzamu tiesisko ietvaru), bet, ka mēs atdodam imūniem GREVIO inspektoriem teikšanu pār savu zemi, teikšanu par to, kāda veida patvaļīgi interpretētas “jebkādas vardarbības” mums būs viņu institucionalizētā uzraudzībā jāievieš un kādi normāli un sakārtotā divu dzimumu sabiedrībā nenovēršami stereotipi viņu ideoloģiskās noslieces dēļ mums būs “jāizskauž”. Tā nav vienošanās, tā ir neskaidru robežu pilnvaru atdošana.
Ekselences, godātie delegāti, vispirms vēlos pateikties Brazīlijas prezidentam un valdībai par viesmīlību. Mēs tiekamies ANO Klimata pārmaiņu COP30 konferencē. Šī gada konference ir veltīta globālai mobilizācijai. Lai kopīgi virzītos no sarunām uz mērķu īstenošanu.
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
