Voika klusē uz uzdotajiem jautājumiem par Zolitūdes "kabatas komisijas" finansēm
L. Lapsa16.12.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Sabiedrības par atklātību Delna padomes priekšsēdētāja Inese Voika pagaidām klusē uz uzdotajiem jautājumiem par Zolitūdes traģēdijas izvērtēšanas "sabiedriskās kabatas komisijas" iespaidīgo finansiālo apetīti, ko svētdien atklājaPietiek publikācija, un savu lomu tajā. Publicējam Voikai uzdotos jautājumus:
- Sociālajos tīklos esat apgalvojusi, ka Zolitūdes "sabiedriskās" komisijas finansējuma tāmi esot sastādījusi Valsts kanceleja. Uz kādiem konkrēti faktiem balstīts Jūsu apgalvojums? Miniet tos.
- Kurš deva uzdevumu Valsts kancelejai sastādīt šo tāmi? Jūs vai kāds komisijas loceklis? Ja jā, ar kādu tiesisku pamatojumu? Ja nē, kurš tad?
- Ministru kabineta rīkojumā par komisijas izveidi skaidri ierakstīts, ka argumentētu finanšu pieprasījumu valdībai iesniedz komisijas priekšsēdētājs. Ja pieļauju, ka esat iepazinusies ar MK rīkojumu, ar kuru Jūs kļūstat par šīs komisijas locekli, kāpēc esat pieļāvusi, ka saskaņā ar Jūsu apgalvojumiem finanšu pieprasījumu patiesībā sagatavo Valsts kanceleja?
- Vai tiešām finanšu pieprasījumu komisijas priekšsēdētājs Jānis Kažociņš iesniedza bez Jūsu ziņas, Jūs iepriekš neinformējot? Jeb vai arī tomēr bijāt lietas kursā par visu, kas bija ierakstīts finanšu pieprasījumā, ieskaitot atlīdzību izmērus, tehnisko nodrošinājumu utt.? Ja bijāt lietas kursā, kāpēc pret to neiebildāt? Vai tiešām cerējāt, ka sabiedrība to nepamanīs?
- Vai uzskatāt, ka ir iespējama sabiedriska komisija, kuras sastāvu un uzdevumus apstiprina Ministru kabinets?
- Vai uzskatāt, ka ir iespējams un pieļaujams, ka šādas sabiedriskas komisijas priekšsēdētāju vienpersoniski izvēlas valdības vadītājs?
- Vai uzskatāt, ka ir iespējams un pieļaujams, ka šādas sabiedriskas komisijas priekšsēdētāju vienpersoniski izvēlas valdības vadītājs, kurš uzņēmies atbildību par Zolitūdes katastrofu un tāpēc atkāpies no amata?
- Vai uzskatāt, ka ir pieļaujams, ka šāds atbildību par Zolitūdes traģēdiju uzņēmies valdības vadītājs izvēlas priekšsēdētāju komisijai, kura izvērtēs Zolitūdes traģēdijas cēloņus?
- Vai, piesakoties uz vietu komisijā, rēķinājāties ar ikmēneša atalgojumu? Vai to kādai personai pieprasījāt vai likāt manīt, ka tāds nepieciešams? Ja jā, tad kam un kā tieši? Ja nē, kāpēc tagad apgalvojat, ka tāds Jums šķiet obligāti nepieciešams?
- Precīzi miniet par katru komisijas locekli - kas tieši, kad tieši, kādā tieši formā šo personu izvirzīja darbam komisijā, kas tieši, kad tieši, kādā tieši formā balsoja vai pieņēma lēmumu par šīs personas darbu komisijā?
- Kā komentēsiet politoloģes Ivetas Kažokas publisko apgalvojumu: "Vēl pat svarīgāk - neapzināti biju maldinājusi [sabiedriskās] apspriedes dalībniekus, jo ne man personiski, ne auditorijā esošajiem apspriedes dalībniekiem nebija zināms, ka viens no apspriežamajiem jautājumiem - par komisijas sastāvu - jau ir izlemts: ka komisijā būs tieši četri cilvēki un visi šie četri cilvēki sēž līdzās pie galda (apspriedē runāju par 3 klātesošiem kandidātiem komisijā, kuras kopējais locekļu skaits vēl nav izlemts)."? Vai Jūs piedalījāties šajā maldināšanā? Kā varat to apliecināt?
- Kā komentēsiet šo politoloģes Ivetas Kažokas publisko apgalvojumu: " Ja godīgi, es joprojām nezinu, kas un kādēļ šo lēmumu [par komisijas locekļiem] pieņēma - ar visu cieņu pret četriem apstiprinātajiem komisijas locekļiem."? Tad kas tieši, kad tieši, kādā tieši formā pieņēma lēmumu par komisijas locekļiem?
- Kādi ir bijuši Jūsu vidējie mēneša ienākumi 2013. gadā? No kādiem tieši avotiem tie nākuši?
- Kādā veidā sabiedrība Delna, kuras padomes priekšsēdētāja Jūs esat, 2012. gadā tika pie Ls 20 000 liela AS Latvijas kuģniecība ziedojuma? Kurš piedalījās šī ziedojuma organizēšanā? Kā tas tika izmantots?
- Sabiedrības Delna 2012. gada pārskats rāda, ka ziedojumos tā saņēmusi tikai 26 tūkstošus latu, bet tās "citi ieņēmumi" bijuši vairāk nekā Ls 118 tūkstoši. No kādiem precīzi avotiem gūti šie "citi ieņēmumi"?
Foto no bizness.lv
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
