Voika paglābusi savu „draudzeni” Viņķeli no pieminēšanas parlamentārās izmeklēšanas galaziņojumā
PIETIEK08.02.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tieši savai „draudzenei”, bēdīgi slavenajai Zolitūdes traģēdijas „naudas apguvējai” Inesei Voikai (attēlā) bijusī veselības ministre Ilze Viņķele (abas – Attīstībai/Par) var pateikties, ka viņas vārds netiks minēts kā atbildīgajai par kļūdām Covid-19 vakcīnu iepirkšanā pandēmijas sākumposmā un kopumā par neveiksmēm cīņā pret pandēmiju.
Šī I. Voikas un neformālo atbalstītāju enerģiskā spiediena dēļ parlamentārās izmeklēšanas komisija, kas tika izveidota, "lai izmeklētu Latvijas valdības kļūdaino rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā, kā arī nosauktu to politisko amatpersonu vārdus, kuras izraisījušas neatgriezeniski negatīvas sekas Latvijai", darbu beigs bez rezultātiem, vienkārši iztērējusi nodokļu maksātāju naudu, jo neviens uzvārds tās galaziņojumā nosaukts netiks.
Ja nebūtu notikusi pēdējā mirkļa „tirgošanās”, galaziņojumā kā vainīgās būtu nosauktas divas amatpersonas – I. Viņķele un nu jau bijusī Veselības ministrijas valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško, kuras vaina jau bija atzīta ministrijas dienesta pārbaudē un kura šā gada aprīlī uzrakstīja atlūgumu, jo nevēlējās tikt aizrotēta uz Veselības inspekciju.
Kā liecina informācija par parlamentārās izmeklēšanas komisijas aizkulisēs notikušo, I. Voika ir histēriski paziņojusi, ka pieļaus I. Viņķeles nosaukšanu tikai tādā gadījumā, ja reizē tiktu pieminēts arī ministru prezidents Krišjānis Kariņš (Jaunā Vienotība). Rezultātā, pateicoties komisijas vadītāja Riharda Kozlovska (tāpat Jaunā Vienotība) mulsumam un deputātes Ilzes Indriksones (Nacionālā apvienība) iesaistei, tad arī izdevies no faktiski jau gatavā galaziņojumā izsvītrot I. Viņķeles un D. Mūrmanes-Umbraško uzvārdus.
Jau formālajā komisijas balsojumā par priekšlikumu vispār neiekļaut galaziņojumā politisko amatpersonu vārdus nobalsoja R. Kozlovskis, I. Voika, Sandis Riekstiņš (JKP) un Ritvars Jansons (Nacionālā apvienība), bet pret to balsoja Ralfs Nemiro (agrāk KPV LV), Valērijs Agešins (Saskaņa) un Viktors Valainis.
"Mana prognoze ir tāda, ka mēs pilnīgi noteikti iestrēgsim uzvārdos, pretrunās, un mans redzējums ir primāri šī gala ziņojuma noderība. Līdz ar to es uzskatu, ka sakarā ar nākamo soli par to, kuru politisko amatpersonu ir nosaucama, kā arī atsevišķi pamatojumi un argumentācija, visi deputāti to varēs pievienot šim gala ziņojumam, bet tādu kopēju kopsaucēju es, visticamāk, neredzu un līdz ar to no tā arī cieš viss ziņojums,” – tāds bija I. Voikas ultimātam pakļāvušamies R. Kozlovska publiskais viedoklis.
Seko mums 
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.
Vakar Martins Gauss LTV formulēja divas lietas. Pirmā, ka ar lidojumiem no Rīgas kompāniju uzturēt nevar. Mūsu vizināšanu. Tas ir tas, ko saku gadiem. Nekad nav bijusi šāda iespēja, perspektīva - tikai subsidēšana. Tā gadiem ilgā runa par peļņu, naudas atpelnīšanu vienmēr ir bijusi tikai meli. Guntars garantē.
Tautai, kura sagājusi matos par tēmu “vajag dzemdēt bērnus vai nē”, nevar būt nākotnes. Ne labas, ne sliktas. Vispār nekādas.
Daudzas lietas cilvēks ir izdomājis, lai ar tām cīnītos. Piemēram, noteicis darba laiku, darba dienu skaitu, atalgojumu – arī to, ka daži vienmēr būs tādi kā priekšnieki vai galvenie, kas izrīkos, bet citi ies par viņiem balsot un – aiz muguras aprunās. Tieši tāpat, kā tas ir iekārtots, tieši tāpat to visu var pārkārtot, uzlabot, mainīt. Kas tam ir vajadzīgs? Cilvēki un audzināšana.
