Vonsoviča tieksmi uz publicistiku, visticamākais, radījusi sajustā „deguma smaka” un bažas par kratīšanu
PIETIEK31.10.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tiesai varētu tikt prasīta kratīšana advokāta Romualda Vonsoviča birojā un varbūt pat mājās, - tieši šāda neoficiāla informācija varētu būt likusi pazīstamajam advokātam pirms pusotras nedēļas vērsties portālā Delfi ar lūgumu tā viedokļu sadaļā publicēt viņa parakstītu apcerējumu par tēmu – „kāds ar valsts pilnvarām apveltīts policists spēj "radīt" kriminālprocesu (kaut arī pilnīgi nepamatotu) par to, ka Latvijas valsts par airBaltic īpašnieci ir kļuvusi izdomāta nozieguma rezultātā”. Šo versiju par vēl ticamāku padara apstāklis, ka pats Vonsovičs šai sakarā nevēlas sniegt nekādus komentārus.
„Kā Jūs varat komentēt informāciju, ka sākt nodarboties ar publicistiku un vērsties portālā Delfi ar lūgumu publicēt Jūsu parakstītu rakstu „Notikumi ap Krājbankas likvidāciju un airBaltic” Jūs ir pamudinājušas ziņas, ka varētu tikt prasīta izmeklēšanas tiesneša atļauja kratīšanai Jūsu birojā un/vai mājās? Vai taisnība, ka šīs ziņas Jūs esat saņēmis no Ziemeļu rajona tiesas?” – šie ir jautājumi, uz kuriem Vonsovičs nevēlējās sniegt atbildes.,
Tāpat advokāts, kurš saskaņā ar paša publiskotām ziņām jau piecus gadus „sniedz juridisko palīdzību Krājbankas administratoram un pārstāv sava klienta intereses”, nevēlējās atbildēt uz citu, tikai attāli saistītu jautājumu – kāda ir kopējā summa, ko viņš un viņa birojs pēdējos trīs gados saņēmuši no likvidējamās AS Latvijas Krājbanka likvidatora KPMG Baltics un ar to saistītām juridiskām personām.
Kamēr pats Vonsovičs klusē, viņa negaidītās publikācijas parādīšanās un tās saturs liek domāt, ka neoficiālā informācija nav bez pamata un advokātam netipiskais „asi publicistiskais raksts” (to iespējams izlasīt šeit) ir tapis, lai apsteigtu iespējamo kratīšanu, dotu brīdinājumu iesaistītajām personām un gūtu iespēju kritiskā situācijā atsaukties uz publikācijā minēto.
Apjomīgā raksta būtība ir vienkārša – Vonsovičs izsaka šaubas, ka „man kā zvērinātam advokātam un zvērināta advokāta biroja vadītājam ir pamats uzskatīt, ka vēršanās varētu notikt pret mani vai manu advokātu biroju” un ka vēršanās ierocis varētu būt „Latvijas valsts "ekonomiskie policisti", kas, iespējams, pilda airBaltic neapmierināto bijušo īpašnieku pasūtījumu”.
Saskaņā ar Vonsoviča versiju „ir ārkārtīgi ietekmīgas un resursiem pārbagātas personas "tuvajā pierobežā" un viņu vietējie izpalīgi, kuru iespējas arī 2017. gadā sniedzas tik tālu, lai varētu panākt neatkarīgās Latvijas Republikas tiesībsargājošajās iestādēs nepamatotu kriminālprocesu ierosināšanu pret cilvēkiem, kas stājas ceļā, kavē vai traucē šo ietekmīgo personu mērķu sasniegšanu.
Šīs personas tad arī varot panākt jaunu kriminālprocesu sākšanu airBaltic un Krājbankas sakarā, līdz ar ko varētu tikt apšaubīta „visu un jebkuru administratora – starptautiskas auditorkompānijas KPMG – darbību likumība Krājbankas likvidācijas procesā”, bet pastarpināti – arī Vonsoviča saņemto un vēl saņemamo honorāru pamatotība.
Vonsovičs arī skaidri apraksta to, par kas viņam personiski rada vislielākās bažas un draudus – „kāds ar valsts pilnvarām apveltīts policists spēj "radīt" kriminālprocesu (kaut arī pilnīgi nepamatotu) par to, ka Latvijas valsts par airBaltic īpašnieci ir kļuvusi izdomāta nozieguma rezultātā”. Esot tikai „"jāatrod" noziegums, jāierosina kriminālprocess, kāda persona jāaiztur, jāveic skaļas kratīšanas, kā arī, protams, mērķtiecīgi jānopludina informācija, lai par to "nejauši" uzzina sabiedrība un, protams, potenciālais investors”.
Visticamākais, šo Vonsoviča bažu pašā pamatā ir uzņēmēja Edija Ziediņa liecības kriminālprocesā par naudas līdzekļu nelikumīgu iegūšanu no Latvijas Krājbankas un to legalizēšanu, kas cieši saistīta ar aviokompānijas airBaltic finanšu plūsmām. Pats Ziediņš šā procesa ietvaros tiek turēts aizdomās par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu vai citas mantas legalizēšanu un krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa.
Vonsovičs savā publikācijā atsaucas uz to, ka pērn ir tikusi nopratināta un uz laiku aizturēta KPMG Zvērinātu advokātu biroja Latvijā vadītāja, advokāte Una Petrauska.
Pēc Pietiek rīcībā esošām drošām ziņām, arī Petrauska un Ziediņa kompanjons Jānis Bankovs tika turēti aizdomās par to, ka rīkojušies kopā, lai iegūtu naudas līdzekļus no SIA North Hub Services, kura bijusi cieši saistīta ar nacionālās avikompānijas airBaltic un tās slēpto īpašnieku finanšu shēmām.
Par Ziediņu un Bankovu plašāka sabiedrība pirmo reizi izdzirdēja 2012. gada februārī, kad Latvijas Krājbanka caur meitasuzņēmumu SIA Atlantijas biroji pilnībā pārņēma lidsabiedrības airBaltic tā brīža privāto akcionāru - SIA Baltijas aviācijas sistēmas (BAS). BAS vārdā darījumu slēdza Bankovs un Ziediņš.
Visu šo notikumu pamatā ir aizdomas par likvidējamās Latvijas Krājbankas iespējamo pretlikumīgo aktīvu samazināšanu, bankas administratoram KPMG Baltics un tā pilnvarotajai personai Jānim Ozoliņam (aizkulisēs darbojoties arī advokātam Vonsovičam) noslēdzot darījumus, kuru rezultātā Krājbankai un tās kreditoriem nodarīti zaudējumi aptuveni 60 miljonu eiro apmērā, bet ar administratoru saistītas personas ieguvušas tiesības uz nu jau bijušo Krājbankas mantu.
Savukārt konkrētajā kriminālprocesā, kura ietvaros Ziediņam noteikts aizdomās turētā statuss, ir runa par būtiski mazākām summām – par pusotra miljona eiro izkrāpšanu, legalizāciju un izņemšanu skaidrā naudā, kas notikusi 2014. gadā.
Seko mums 
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
