Vonsovičs "iznāk no skapja" "Trasta komercbankas" lietā, lai administrators nezaudētu 716 000 dolāru
PIETIEK17.06.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Par Romualda Vonsoviča iesaisti Trasta komercbankas likvidācijā un skandalozo advokātu kā galveno aizkulišu spēlētāju šajā lietā ir ticis runāts jau ilgi, taču nu viņš ir „iznācis no skapja” – Pietiek šodien publicē gan oficiālu pilnvaru, ko Vonsovičam izsniedzis Trasta komercbankas likvidators, nošautā advokāta Mārtiņa Bunkus kompanjons Armands Rasa, gan tiesas prāvas dokumentus, kas demonstrē, kā saistībā ar Vonsoviča „sakārtotu” tiesas nolēmumu prokuroram ir nācies vērsties ar protestu Augstākajā tiesā.
Šī konkrētā lieta ir saistīta ar Lielbritānijā reģistrēta uzņēmuma Symbol Wood Limited sūdzību par Rasas kā bankas administratora rīcības likumību.
Administrators bija nolēmis uzņēmuma investīciju kontā esošos finanšu līdzekļus atzīt par Trasta komercbankas mantu un ieskaitīt šos līdzekļus bankas aktīvos, bet Lielbritānijā reģistrētā uzņēmuma ieskatā minētie līdzekļi bija atzīstami par trešās personas mantu un tādēļ atdodami uzņēmumam.
Šā gada janvāra sākumā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa nolēma atzīt administratora Rasas rīcību šajā lietā par likumīgu, bet Lielbritānijas uzņēmuma sūdzību noraidīt. Turklāt tiesas lēmums bija nepārsūdzams.
Kāpēc tieši šajā lietā bija nepieciešama Vonsoviča „iznākšana no skapja”? Uz to pietiekami skaidri ir norādīts Augstākajai tiesai iesniegtajā prokurora protestā par Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmumu, - runa ir par ļoti iespaidīgu summu, ko par saviem pakalpojumiem varētu nesaņemt administrators Rasa un tās personas, kas stāv aiz viņa.
„No lietā esošā 2017.gada 16.novembra pirmās kreditoru sapulces protokola Nr.01/2017 5.punkta redzams, ka Administratora atlīdzība noteikta 30% apmērā no kreditoriem izmaksājamās summas, pieskaitot PVN.
Iekļaujot strīdus summu USD l 972 773, 21 parādnieka mantā un izmaksājot to Parādnieka kreditoriem, Administrators atlīdzībā saņems USD 716 115,00 (USD 1 972 773,21 x 30% +21% PVN), savukārt no mantas, kas tiek atgriezta trešajām personām, Administrators šādu atlīdzību nesaņem,” norādīts prokurora protestā.
Tas nozīmē – Vonsovičs šajā lietā bijis spiests iesaistīties, lai administrators nezaudētu vairāk nekā 716 tūkstošus dolāru. Savas iespējas Vidzemes priekšpilsētas tiesā advokāts arī apliecinājis, taču par negaidītu šķērsli kļuvis prokurora protests.
Tajā skaidri norādīts, ka „pieļautie materiālo un procesuālo tiesību normu pārkāpumi ir būtiski, un tiesas lēmums protestētajā daļā neatbilst Civilprocesa likuma 189.panta trešajā daļā noteiktajam tiesiskuma un pamatotības kritērijam”.
Pietiek šodien publisko gan Vonsovičam izsniegto pilnvaru, gan Vonsoviča biroja sagatavotos argumentus cīniņā par 716 tūkstošiem dolāru, gan arī Augstākajai tiesai iesniegto advokāta protestu.
Seko mums 
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
