Vonsovičs atkal cieš sakāvi, arī otrās instances tiesa atzīst, ka uzņēmēji Dzenītis un Lazdiņš mecenātus Teterevus nav apkrāpuši
PIETIEK01.10.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ar attaisnojošu spriedumu šodien nu jau otrajā instancē beidzās krimināllieta, kuru pirms pieciem gadiem sāka izskatīt Rīgas Centra rajona tiesa. Tagad arī Rīgas apgabaltiesa, ka ne bijušais Jūrmalas pilsētas domes deputāts Māris Dzenītis (attēlā), ne uzņēmējs Gints Lazdiņš nav vainojami krāpšanā lielā apmērā, kā to mēģināja pierādīt pretējās puses – tradicionāli par mecenātiem dēvēto Borisa un Ināras Teterevu advokāts Romualds Vonsovičs.
Gan M. Dzenītis, gan G. Lazdiņš, gan arī mazākpazīstamais Kristaps Grantskalns bija apsūdzēti pēc Krimināllikuma 177.panta trešās daļas – par krāpšanu lielā apmērā vai gadījumā, ja to izdarījusi organizēta grupa, par ko var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz pat desmit gadiem.
Šī lieta savulaik sākās kā B. Tetereva civiltiesisks strīds ar vairākiem uzņēmumiem par iespaidīga apmēra – vairāk nekā 50 miljonu eiro – pirkuma līgumu. Šo summu bija paredzēts maksāt par Jūrmalas nekustamajiem īpašumiem, uz kuriem tika plānots attīstīt vissezonas slēpošanas trases projektu „Kāpa”.
Taču tad B. Teterevs anulēja visas pilnvaras personai, kas uz to pamata šo līgumu bija noslēgusi, un vērsās tiesā pret trim uzņēmumiem ar prasību atzīt šo pirkuma līgumu par spēkā neesošu. Šo tiesvedību, pusēm vienojoties par mierizlīgumu, 2011. gadā izbeidza Augstākā tiesa, lai gan par visiem darījumiem un ar visām iesaistītajām personām mierizlīgumi netika noslēgti.
Tiesā pēcāk atklājās, ka Teterevu pilnvarotā persona savulaik bija bijusi viņu bērnības draudzene un jau mūsu dienās arī iepriekš bija Teterevu vārdā nekustamos īpašumus gan pirkusi, gan pārdevusi. Turklāt pret viņu mecenātu pāris ne ar kādām prasībām tā arī nevērsās.
Tomēr ar to šie notikumi nebeidzās. Latvijā ir izplatīta prakse, kad, nepanākot vēlamo iznākumu civiltiesiskā strīdā, viena no pusēm ar dubultu sparu cenšas savu panākt caur tiesībsargāšanas iestādēm un kriminālprocesu. Tieši šāda taktika tika izmantota arī šajā gadījumā.
Vispirms Teterevu laulātais pāris ar advokāta starpniecību bija vērsušies policijā ar iesniegumu, kurā bija minēts, ka līguma slēgšanā izmantotā pilnvara esot viltota. Taču, noskaidrojoties, ka pilnvara tomēr bijusi īsta, kriminālprocess tika izbeigts, - bet ne uz ilgu laiku.
Pateicoties R. Vonsoviča rūpēm, kurš pēc kriminālprocesa izbeigšanas bija vērsies ar iesniegumu prokuratūrā un panācis procesa atsākšanu, Teterevi tika atzīti par cietušajiem, bet M. Dzenītis un G. Lazdiņš 2015. gada pavasarī stājās tiesas priekšā kā apsūdzētie liela apmēra krāpšanā.
Krimināllietas izskatīšana bija ilga un dīvaina, - kaut gan abi Teterevi oficiāli bija atzīti par cietušajiem, B. Teterevs tiesā vispār neieradās, savukārt I. Tetereva paziņoja, ka viņai nekādu pretenziju vispār neesot. Tiesas dalībniekiem brīžam radās pat iespaids, ka vienīgā persona, kam process ir būtisks, cietušo pusē ir tikai R. Vonsovičs.
To pirmās instances pēdējā vārdā atzina arī M. Dzenītis: „Patiesā labuma guvējs no nu jau gandrīz desmit gadu garumā ievilktās lietas ir šajā zālē sēdošais tā saucamo cietušo pārstāvis Romualds Vonsovičs. Tā saucamo cietušo pārstāvis acīmredzot saņem ievērojamu honorāru no turīgiem klientiem – tā saucamajiem cietušiem – B.un I. Tetereviem un ir ieinteresēts, lai šis process, kas tiek apmaksāts no nodokļu maksātāju naudas, vilktos pēc iespējas ilgāk.”
Seko mums 
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.
