Vonsovičs atkal cieš sakāvi tiesā, tā apmierina Rimšēviča prasību pret Latvijas Banku
PIETIEK12.11.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Bijušais padomju tiesnesis, tagadējais advokāts Romualds Vonsovičs ir cietis jau kārtējo sakāvi tiesā, šoreiz pārstāvot Latvijas Banku tiesvedībā pret tās bijušo prezidentu Ilmāru Rimšēviču: tiesa ir atzinusi par pamatotu bijušā bankas vadītāja prasību par neizmaksātās darba algas piedziņu vairāk nekā 150 tūkstošu eiro apmērā.
6. novembrī izskatot I. Rimšēviča prasību pret Latvijas Banku, Rīgas rajona tiesa Siguldā to ir atzinusi par pamatotu, liecina tiesu portālā sniegtā informācija. Tas nozīmē, ka Latvijas Bankai, tās advokātam R. Vonsovičam nespējot atrast pārliecinošus argumentus, nāksies atmaksāt tās bijušajam prezidentam iespaidīgo atalgojumu, kas viņam tika liegts pēc atstādināšanas no amata kukuļošanas kriminālprocesa ietvaros.
Neraugoties uz R. Vonsoviča ciesto sakāvi, Latvijas Banka gan plāno izmēģināt veiksmi arī otrajā instancē. „Latvijas Banka pirmās instances tiesas lēmumu uzskata par nepamatotu un to pārsūdzēs otrās instances tiesā. Uzskatām šo prasību par pilnībā nepamatotu. Vēršam uzmanību, ka 2018. gada februārī rīkojāmies, stingri ievērojot tiesībaizsardzības institūciju lēmumu un I. Rimšēviča advokātu sniegto informāciju par I. Rimšēvičam piemērotajiem drošības līdzekļiem.”
Pietiek jau ir informējis, ka, lai gan Latvijas Bankas Juridiskajā pārvaldē strādā astoņi darbinieki, kuru kopējais ikmēneša atalgojums ir vairāk nekā 20 000 eiro pēc nodokļu nomaksas, Latvijas Bankas vadībai pērn un šogad ir šķitis nepieciešams noslēgt trīs juridisko pakalpojumu līgumus par kopumā 17 tūkstošiem eiro ar pēdējā laikā aizvien biežāk nesekmīgo advokātu R. Vonosoviču un viņa biroju.
Pie līguma I. Rimšēviča atalgojuma lietā R. Vonsoviča birojs bez konkursa bija ticis šā gada martā. Šis līgums par 8470 eiro (ieskaitot PVN) bija noslēgts par „Latvijas Bankas tiesisko interešu pārstāvēšanu pirmās instances tiesā, t.sk. lietas materiālu izpēte un paskaidrojumu par prasības pieteikumu sagatavošana, kā arī apelācijas instances tiesā, ja blakus sūdzības kārtībā tiek izskatīts kāds procesuālas dabas jautājums”.
Pagājušā gada augustā R. Vonsovičs piesaistīts juridiskā izvērtējuma sniegšanai pirmstiesas civiltiesiskajā strīdā, un līgumā noteiktā summa ir bijusi 5000 eiro (ieskaitot PVN). Nekādu plašāku informāciju par lietas būtību Latvijas Banka neatklāj.
Savukārt saistībā ar Pietiek jau aprakstīto Latvijas Bankas darbinieka prasībā par rīkojuma par atstādīšanu no darba uzskatīšanu par prettiesisku un morālā kaitējuma atlīdzinājumu šā gada janvārī parakstītajā līgumā noteiktā summa par sniegtajiem pakalpojumiem ir 3630 eiro (ieskaitot PVN).
Šis līgums slēgts par „Latvijas Bankas tiesisko interešu pārstāvēšanu pirmās instances tiesā, t.sk. lietas materiālu izpēte un paskaidrojumu par prasības pieteikumu sagatavošana, kā arī apelācijas instances tiesā, ja blakus sūdzības kārtībā tiek izskatīts kāds procesuālas dabas jautājums”.
Latvijas Bankas vadība ir uzskatījusi R. Vonsoviča un viņa biroja pakalpojumus apmaksāt, neraugoties uz to, ka iestādes Juridiskajā pārvaldē strādā astoņi cilvēki, kuru vidējais atalgojums ir 2 660 eiro pēc nodokļu nomaksas.
Latvijas Bankas vadība taisnojas, ka tās juridiskais dienests pārstāv Latvijas Banku administratīvajos procesos un vienkāršākos civilprocesos, vienlaikus centrālajā bankā netiek uzturēta padziļināta specializācija civilo tiesvedību procesos, jo no institūcijas pārvaldības viedokļa neesot lietderīgi uzturēt šauras specializācijas kompetenci apstākļos, kad Latvijas Banka šādos tiesu procesos tiek iesaistīta salīdzinoši reti. Tāpēc Latvijas Bankas interešu labākai aizstāvībai ietilpīgākos civilo tiesvedību procesos tiekot piesaistīts šajā jomā specializējies ārējs juridisko pakalpojumu sniedzējs.
„Papildus vēršam Jūsu uzmanību, ka ārējā juridisko pakalpojumu sniedzēja iesaiste apjomīgu prasību izskatīšanā un aizstāvības sagatavošanā, t.sk. saistībā ar interešu konflikta situāciju, kas veidojās Latvijas Bankas amatpersonas iesaistes dēļ, bija nepieciešama situācijas juridiskai analīzei un labākai Latvijas Bankas interešu aizstāvībai,” skaidro Latvijas Banka.
Attiecībā uz iepirkumu dokumentāciju tā vēršot uzmanību uz to, ka atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 9. panta divdesmitajai daļai, ņemot vērā nolīgtās līgumcenas par juridisko pakalpojumu sniegšanu, netika piemērotas Publisko iepirkumu likuma prasības.
Lai gūtu pārliecību par nolīgtās līgumcenas atbilstību juridisko pakalpojumu tirgus situācijai, esot tikusi veikta tirgus izpēte un gūta pārliecība, ka sarunās panāktā vienošanās par minēto juridiskās pārstāvniecības pakalpojumu summu ir saimnieciski pamatota.
„Līdz ar to Latvijas Banka ir stingri ievērojusi Publisko iepirkumu likuma normas, kā arī veikusi nepieciešamās darbības, lai gūtu pārliecību, ka tās intereses minētajos strīdos tiek aizstāvētas iespējami labi, bet nolīgtā samaksa par šo pakalpojumu saņemšanu ir atbilstoša tirgus situācijai un saimnieciski pamatota,” skaidro Latvijas Banka.
Šā gada 1. oktobrī ar attaisnojošu spriedumu šodien nu jau otrajā instancē beidzās krimināllieta, kuru pirms pieciem gadiem sāka izskatīt Rīgas Centra rajona tiesa. Tagad arī Rīgas apgabaltiesa nosprieda, ka ne bijušais Jūrmalas pilsētas domes deputāts Māris Dzenītis, ne uzņēmējs Gints Lazdiņš nav vainojami krāpšanā lielā apmērā, kā to mēģināja pierādīt pretējās puses – tradicionāli par mecenātiem dēvēto Borisa un Ināras Teterevu advokāts R. Vonsovičs.
Seko mums 
Paralēles starp krīzē esošo Rietumu pasauli un Romas impēriju pēdējām dienām kairināja filozofu un analītiķu prātus jau 100 gadus atpakaļ.
Šopavasar fonds negaidītā kārtā saņēmis vairākas sabiedrībā pazīstamu cilvēku grēksūdžu vēstules, kuru saturu šeit pārstāstīsim īsi un koncentrētā veidā, jo mūsdienās sāpinošu un dvēseles dzīles atkailinošu tekstu palagus, kādas savulaik uzrakstījuši, piemēram, Svētais Augustīns (“Grēksūdze”) vai Mišels Fuko (“Miesas grēksūdze’) – tik garus gabalus lasīt nevienam nav laika.
Valsts amatpersonas īpaši jau vēlēšanu laikā daudz runā par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, palīdzību uzņēmējiem, tiesiskumu un tā tālāk, un tā joprojām. Praksē gan mēdz būt citādāk, un valsts iestāžu vērsanās pret mani, manas ģimenes locekļiem un manis vadīto uzņēmumu liecina, ka realitāte var līdzināties absurda lugai.
Konkrētā piemērā – Balvos. 2022.gada oktobrī uz ceļa, kuru kā taisnāko vairāk nekā 30 gadus lieto mazdārziņu īpašnieki, bez brīdinājumiem tika nostiepta ķēde, kurā par laimi nelaimē ar salīdzinoši lēnu ātrumu (ap 15 km stundā) ietriecās motocikla vadītājs kurš guva nopietnas kakla traumas.
Vēlos Jūs informēt, kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā.Jau neskaitāmas reizes pēdējo pāris gadu laikā tiek ierosinātas krimināllietas par izvarošanu. Tiek aizturēti cilvēki, kuri pēc pāris mēnešiem tiek atbrīvoti. Bet tajā pašā laikā cietušās personas saņem no valsts atlīdzību, kas paredzēta cietušām personām
Pirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
