Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Partijas Vienotība novājināšanās ir radījusi savdabīgu efektu – plaši pazīstamais advokāts Romualds Vonsovičs, par kura atrašanos zem partijas „jumta” līdz šim regulāri liecināja virkne faktu, šo „jumtu” acīmredzami ir vismaz daļēji zaudējis un ar portāla Delfi starpniecību vērsies pie sabiedrības ar izteiksmīgu stāstu par Ekonomikas policiju un tās amatpersonām, ko nezināmas personas „tuvajā pierobežā” izmantojot savu personisko interešu vārdā. Pietiek pārpublicē šo zīmīgo tekstu pilnā apmērā.

Šis ir stāsts, par kuru klients un advokāts ikdienišķā situācijā nevēlas publiski runāt. Taču šoreiz situācija ir neparasta, jo kārtējo reizi esmu pārliecinājies, ka tiesībaizsardzības iestādes Latvijā tiek izmantotas ekonomisku grupējumu negodprātīgu mērķu sasniegšanai, nevis valsts un sabiedrības interešu aizsardzībai.

Notikumi ap Krājbankas likvidāciju

Sākumā vēlos paskaidrot, ka Latvijas Krājbankas administrators pie manis vērsās 2012. gada sākumā ar lūgumu sniegt juridisko palīdzību Krājbankas likvidācijas procesā. Šos pienākumus es uzņēmos un attiecīgi godprātīgi pārstāvēju Krājbankas intereses dažādās sarunās valsts iestādēs un tiesvedības procesos.

Mans uzdevums bija palīdzēt klientam aizstāvēties no daudziem uzbrukumiem, kuri apdraud Krājbankas aktīvu atgūšanu, kā arī palīdzēt atgūt šos aktīvus no personām, kuras tos slēpj vai kuras ir vainojamas šo aktīvu "aizplūšanā".

Šo 5 gadu laikā, kopš es sniedzu juridisko palīdzību Krājbankas administratoram un pārstāvu sava klienta intereses, esmu pieredzējis daudz un dažādas situācijas. Tomēr viena no tām ir īpaši šokējoša un vēl ilgi paliks atmiņā.

Tā ir zvērinātas advokātes Unas Petrauskas aizturēšana, par ko masu medijos plaši ziņoja žurnālisti. Una Petrauska ir Krājbankas administratora pilnvarotā persona, kura aktīvi iesaistījās Krājbankas interešu aizstāvēšanā, jo īpaši Krājbankas aktīvu atgūšanas procesā. Notikumi risinājās 2016. gada 20. septembrī – zvērināta advokāte tika aizturēta, kratīšanas tika veiktas ne tikai advokātes birojā, bet arī dzīvesvietā.

Jāatgādina, ka Kriminālprocesa likuma 122. pants paredz advokāta imunitāti, tostarp attiecībā uz dokumentu, kurus advokāts sagatavojis, sniedzot juridisko palīdzību, apskati un izņemšanu. Tāpat Latvijas Republikas Advokatūras likuma 6. pants paredz advokāta neatkarību, aizliedzot Latvijas valstī pie advokāta veikt kratīšanu, lai atrastu un izņemtu iepriekš minētos dokumentus.

Šķiet, minētās normas un valsts garantēto aizsardzību Unai Petrauskai ar pienācīgu rūpību nebija izvērtējusi tiesnese, kura pieņēma lēmumu atļaut veikt kratīšanu zvērinātas advokātes birojā un dzīvesvietā.

Svarīgi un ironiski, ka kratīšana notika kriminālprocesa ietvaros, kas tika ierosināts, pamatojoties uz pašas Unas Petrauskas gatavoto iesniegumu. Proti, zvērināta advokāte Una Petrauska bija sagatavojusi iesniegumu Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei, kurā viņa norādīja uz savām pamatotajām bažām par to, ka divas personas ir veikušas ar Krājbankas likvidāciju saistītu kompāniju izlaupīšanu.

Tātad valsts amatpersonas aizturēja Unu Petrausku, veica kratīšanu viņas birojā un dzīvesvietā tādēļ, ka Una Petrauska Latvijas valsts tiesībaizsardzības iestādēm ziņoja par citu personu veiktajiem, iespējams, noziedzīgajiem nodarījumiem. Vēl vairāk, policija atzina zvērinātu advokāti Unu Petrausku par aizdomās turēto.

Ar minēto nebija gana. Kad uzraugošais prokurors gan atcēla policijas nelikumīgo lēmumu par Unas Petrauskas atzīšanu par aizdomās turēto, gan atcēla viņai piemērotos drošības līdzekļus, policijas izmeklētāja A. Garniere pēc dažām nedēļām atkārtoti atzina Unu Petrausku par aizdomās turēto, noteica jaunus drošības līdzekļus un lietu nosūtīja prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai.

Absurdi? Nē, notikumi ap Krājbankas likvidāciju turpinājās. Proti, policija informēja arī Latvijas Zvērinātu advokātu padomi, aicinot izvērtēt zvērinātas advokātes Unas Petrauskas iespējas pildīt advokātes pienākumus, nemaz nerunājot par publiskajā telpā nodarīto kaitējumu advokātes reputācijai.

Vēlāk, protams, krimināllieta prokuratūrā pret Unu Petrausku atkal tika izbeigta, jo viņas darbībās nav un attiecīgi nevarēja tikt konstatētas noziedzīga nodarījuma pazīmes. Lai arī juridiski Una Petrauska tika pilnībā reabilitēta, policija neuzskatīja par savu pienākumu informēt par šo faktu Latvijas Zvērinātu advokātu padomi.

Nemaz nerunājot par to, ka vispār nebija nekāda pamata pret minēto personu rosināt kriminālprocesus, neatgriezeniski graut advokātes reputāciju un veselu gadu, iesaistot presi, TV, interneta portālus, atspoguļot publiskajā telpā šos notikumus Unai Petrauskai acīmredzami nelabvēlīgā gaismā.

Attiecīgi man kā zvērinātam advokātam un Latvijas valsts pilsonim rodas vairāki jautājumi: pirmkārt, vai kāds ir vērtējis tās tiesneses rīcību, kura pieņēma prettiesisku lēmumu veikt kratīšanu advokātes birojā un dzīvesvietā, otrkārt, vai kāds ir lēmis par izmeklētājas A. Garnieres un viņas tiešās priekšnieces I. Gises atbildību par zvērinātas advokātes Unas Petrauskas nelikumīgu aizturēšanu un nepamatotu turēšanu aizdomās par nekad neveiktu noziegumu?

Atbilde – protams, ka nē!

Lasītājam varētu rasties jautājums, kāpēc Ekonomiskā policija visiem iespējamiem līdzekļiem cenšas radīt iespaidu, ka Krājbankas administrators – starptautiska auditorkompānija KPMG – rīkojas pretēji likumam. Esmu pārliecināts, ka viens no galvenajiem Krājbankas likvidatoram radīto problēmu iemesliem ir nežēlīga cīņa par nacionālo aviokompāniju airBaltic.

Notikumi ap airBaltic

Nenoliedzami, ka aviokompānijas airBaltic vēsture ir tikpat raiba kā tās bijušo īpašnieku sastāvs, par ko jau presē daudz rakstīts. Būtiski, ka situācija mainījās vienlaicīgi ar Krājbankas krahu 2011. gadā, kad Latvijas valsts izpildīja savas uzņemtās saistības pret aviokompāniju, glābjot to no bankrota un ieguldot kompānijā 80 miljonus eiro, – atšķirībā no privātajiem akcionāriem, kuri savas saistības neizpildīja.

Attiecīgi aviokompāniju savā kontrolē pārņēma Latvijas valsts, kļūstot par 99,8 procentu airBaltic akciju īpašnieci. Līdz tam arī Krājbanka bija sniegusi iespaidīgus aizdevumus airBaltic noturēšanai virs ūdens. Vēlāk nolūkā apstrīdēt Latvijas valsts un Krājbankas rīcību airBaltic glābšanas laikā tika iniciētas dažādas mākslīgas tiesvedības.

Latvijas valdība bija cerējusi, ka tai izdosies panākt šo tiesvedību izbeigšanu, ja Latvijas valsts Satiksmes ministrijas personā panāktā izlīguma ietvaros samaksās vārdā nenosauktam "biznesmenim" 9 miljonus eiro. Prasības pēc šo miljonu eiro pārskaitīšanas tik tiešām tika atsauktas. Taču Latvija nebūtu Latvija, ja kāds nozīmīgs, vērtīgs aktīvs varētu atrasties valsts īpašumā un to neiekārotu kāds "cits biznesmenis". Tā tas notiek arī ar airBaltic. Tikko tās finansiālie rādītāji sāk uzlaboties, tā uzreiz ir klāt "cirpēji".

Jāatzīmē, ka paralēli izlīguma sarunām airBaltic 2014. gadā nopirka no Krājbankas visas šīs bankas prasījuma tiesības pret airBaltic. Atbilstoši Komerclikuma regulējumam visi no komercdarījuma izrietošie prasījumi noilgst triju gadu laikā. Attiecīgi 2017. gada martā beidzās visi termiņi, lai kāds iedomātais "cietējs" varētu tiesā apstrīdēt šos darījumus.

Tāpēc šobrīd dzirdam par sarunām ar tiešām nopietni vērtējamiem airBaltic investoriem. Šo sarunu pozitīva iznākuma gadījumā Latvijas valsts varētu atgūt visu aviokompānijā ieguldīto naudu. Tomēr māc bažas, ka Latvijas ekonomiskajā un tiesiskajā vidē šādas cerības ir naivas.

Daži uzskata, un tās ir viņu tiesības, ka 2017. gadā Latviju var saukt par tiesisku valsti. Pieņemto likumu skaita ziņā – jā, iespējams. Taču svarīgāka par labu likumu pieņemšanu ir šo likumu tiesiska piemērošana. Un te, izrādās, kriminālprocesa ietvaros var būt pavisam citi termiņi noziegumu atklāšanai, vainīgo sodīšanai un civiltiesisku darījumu "pasludināšanai" par noziedzīgiem.

Tātad, ja kāds ar valsts pilnvarām apveltīts policists spēj "radīt" kriminālprocesu (kaut arī pilnīgi nepamatotu) par to, ka Latvijas valsts par airBaltic īpašnieci ir kļuvusi izdomāta nozieguma rezultātā, tad nekas vēl nav nokavēts. Ironiski runājot, ir vien "jāatrod" noziegums, jāierosina kriminālprocess, kāda persona jāaiztur, jāveic skaļas kratīšanas, kā arī, protams, mērķtiecīgi jānopludina informācija, lai par to "nejauši" uzzina sabiedrība un, protams, potenciālais investors.

Kas ar šādām policejiskām darbībām tiek panākts?

1. Visu un jebkuru administratora – starptautiskas auditorkompānijas KPMG – darbību likumība Krājbankas likvidācijas procesā tiek apšaubīta.

2. Uz vairākiem gadiem tiek apšaubītas Latvijas valsts īpašumtiesības nacionālajā aviokompānijā airBaltic.

3. Jebkurš saprātīgs, īsts investors, ja tāds tik tiešām ir parādījies, nekavējoties pametīs Latviju vai labākajā gadījumā piedāvās par šo vērtīgo valsts aktīvu neadekvāti zemu cenu.

Man ir pamatoti iemesli uzskatīt, ka ir ārkārtīgi ietekmīgas un resursiem pārbagātas personas "tuvajā pierobežā" un viņu vietējie izpalīgi, kuru iespējas arī 2017. gadā sniedzas tik tālu, lai varētu panākt neatkarīgās Latvijas Republikas tiesībsargājošajās iestādēs nepamatotu kriminālprocesu ierosināšanu pret cilvēkiem, kas stājas ceļā, kavē vai traucē šo ietekmīgo personu mērķu sasniegšanu.

Kas būs tālāk?

Ņemot vērā iepriekš minēto, man kā zvērinātam advokātam un zvērināta advokāta biroja vadītājam ir pamats uzskatīt, ka vēršanās varētu notikt pret mani vai manu advokātu biroju. Es zinu, ka Kriminālprocesa likums un Latvijas Republikas Advokatūras likums nosaka advokāta imunitātes garantijas. Bet vai tas ir svarīgi Latvijas valsts "ekonomiskajiem policistiem", kas, iespējams, pilda airBaltic neapmierināto bijušo īpašnieku pasūtījumu?

Notikumi ap Krājbankas likvidāciju un airBaltic drīz sniegs atbildi uz šo jautājumu.

Šajā brīdī principiāli un valstiski svarīgi ir atbildēt uz jautājumu, kas ir Latvijas valsts intereses. Ja korumpētas Latvijas Valsts policijas amatpersonas bezatbildīgi pārkāps likumu, vienlaikus nodarot būtisku kaitējumu Latvijas interesēm, diemžēl būs jānonāk pie atziņas, ka Latvija joprojām nevar sevi dēvēt par tiesisku valsti.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Pamiers valdošajā koalīcijā

Foto13.septembrī – piektdienā, kad bija vērojams pilnmēness, Latvijas valdības vadītājs Krišjānis Kariņš informēja iedzīvotājus, ka ir panākta vienošanās par nākamā gada budžetu. Pirms nedēļas pēc Jaunās konservatīvās partijas prasības valdība uz nedēļu atlika lemšanu par papildu finansējuma novirzīšanu ministriju prioritārajiem pasākumiem.
Lasīt visu...

21

Latvijas Universitāte degpunktā. Un turpmāk?

FotoAp Latvijas Universitāti ir sakurti sārti, un liesmas jau skar tās iekšieni, lai gan šī gada pavasarī nelikās, ka var notikt kaut kas tāds.
Lasīt visu...

6

Par atkritumu krīzi

FotoEsmu atkārtojis N reizes un atkārtošu vēlreiz - cilvēki, domājiet kā nodrošināt sevi ar dzīves pamatelementiem. Tie ir mājvieta, ūdens, pārtika, elektrība, degviela... Esmu par to rakstījis savā prezidenta programmā, sk. "Cilvēks kontrolē pašu galveno". Esmu to izskaidrojis attiecīgajos video 1.daļa un 2.daļa. Atkritumu izvešana ir viens no dzīves pamatelementiem, it sevišķi pilsētā.
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 5. Absurda tirānija un iegūšana savā īpašumā

FotoBrīdināšana par absurda tirāniju nav analītiskais beztaktiskums vai konspiroloģiska tēma līdzīgi konspiroloģijā iecienītajai “pasaules valdnieku” tēmai. Brīdināšana par absurda tirāniju nav arī antivēsturiska kaprīze. Jau senie dievi mītos filosofiski sprieda par cilvēku, vai viņš ir labs vai viņš ir slikts, pieļaujot bezjēdzības un bezjēdzīgai rīcībai izdomājot dažādus attaisnojumus.
Lasīt visu...

21

Vai par šāda veida balagāna organizēšanu valsts iestādē, kāda ir Valsts robežsardze, kādam nav jāsaņem bargs sods?

FotoKā izriet no publikācijas par centralizēto parakstu vākšanu robežsardzē tās bijušā priekšnieka atbalstīšanai, mēs, pensionāri, un ne tikai pensionāri, bet visi Latvijas pilsoņi tiekam apzagti. Jo mūsu, nodokļu maksātāju nauda tiek izmantota, lai vieni priekšnieki no Valsts robežsardzes, izmantojot administratīvo resursus, organizētu parakstu vākšanu zem raksturojuma par citu Valsts robežsardzes priekšnieku (nu jau izbijušo) Normundu Garbaru.
Lasīt visu...

12

Karteļa dēļ tā dalībniekiem - lielajiem būvniekiem - vairs nav tik lielas vajadzības pirkt politiķu “pakalpojumus”

FotoKarteļa pazīmes Latvijas būvniecības tirgū bija redzamas jau sen - ne tikai sadārdzinātās pasūtījumu tāmēs, bet arī savdabīgi uzvarētos iepirkuma konkursos un visatļautīgā attieksmē pret pasūtītāju.
Lasīt visu...

21

Par Timati un viņa putinkrekliņiem „Alfā”: kas ir kas

FotoCeturtdien tirdzniecības centrā “Alfa” Rīgā, tika atklāts “Black Star Wear” apģērbu veikals.(1) (2) Zīmola īpašnieks un reklāmas seja ir reperis – miljonārs Timurs Junusovs jeb Timati. Viena no viņa pēdējām kolekcijām ir radīta sadarbībā ar Krievijas aizsardzības ministrijas akciju sabiedrības “Vojentorg” veikalu tīklu “Krievijas armija”.(3)
Lasīt visu...

21

Tvaiks

FotoKad tvaiks, kuru savalda ar labi pieskrūvētu vāku, izkļūst no katla? Tad, kad katla vāka skrūves tiek palaistas vaļīgāk.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vai tiešām valsts prezidentam bērni jāmudina mācīties, lai ņemtu kredītu?

Laikā, kad Tieslietu ministrija izstrādā Parādu dzēšanas likumu, Valsts prezidents Egils Levits, uzrunājot skolēnus Zinību dienā,...

Foto

Perversā solidaritāte

Pirms deputātu balsojuma Saeimā “nācijas tēvs/pravietis” teica: “Ir trīs virzieni, par kuriem kopējā labuma vārdā es gribu domāt un pārliecināt savas prezidentūras gados. [..] Šie...

Foto

Mēs Latviju pārvaldām koleģiāli: valsts prezidenta Egila Levita uzruna Saeimas 2019. gada rudens sesijas atklāšanā

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi!...

Foto

Atklāta vēstule par notiekošo „Olainmed” un arī „Olainfarm”

2019. gada augusta mēnesī pret mūsu gribu esam ievilkti nesaskaņās starp "Olainfarm" valdi un "Olainmed" bijušo vadību Darju...

Foto

Godīgums kā cilvēkus vienojoša ideja

Klausoties valstsvīru runas par to, kas cilvēkiem būtu jādara, lai dzīve kļūtu labāka, atmiņā visvairāk iespiedušies negatīva rakstura ieteikumi un spriedumi...

Foto

Jaunā konservatīvā partija cīnās par ietekmi valdībā

Visās valdošajās koalīcijās ir bijusi partija, kas darbojas kā iekšējā opozīcija. Daudzās valdībās šo lomu pildījusi Nacionālā apvienība, regulāri...

Foto

Aicinām iedzīvotājus neslēgt līgumus ar AS „Tīrīga”

Rīgas Apkaimju alianse kategoriski iebilst pret atkritumu apsaimniekošanas monopola izveidi Rīgā. Iedzīvotāji aicināti neslēgt līgumus ar AS "Tīrīga"....

Foto

Ikonu nomaiņa - vissāpīgākais process

Cilvēki jau no bērnības ir pieraduši, ka ir autoritātes, kurām jātic un kurām jāklausa – vecāki, skolotāji, jau vēlāk vadītāji un priekšnieki....

Foto

Absurds ap Rimšēviču

Par valstiskās suverenitātes trūkumu un latviešu necienīgo stāvokli savā zemē, kā arī par šī necienīgā stāvokļa izraisītajām nelietībām uzskatāmi liecina absurds ap Ilmāru...

Foto

Bankas, banciņas un droši paredzamais PC: prātojums pēc "Norvik/PNB" aizvēršanās

Neizbēgamajam blīkšķim mūsu banku un banciņu saimniecībā ļoti piemēroti ir LPSR Tautas dzejnieka Ojāra Vācieša vārdi,...

Foto

Eiroparlamentārieša aicināšana uz inaugurāciju, neievērojot viņa rīcību, kas neatbilst LR Satversmē noteiktajam, ir šādas antikonstitucionālas rīcības faktiska atbalstīšana

Valsts prezidents ir valsts amatpersona, bet inaugurācija ar...

Foto

Sākušies Burova laiki Rīgas domē

19.augustā par “Gods kalpot Rīgai” pārstāvi Oļegu Burovu kā Rīgas domes mēru nobalsoja 35 no 60 deputātiem. Tas nozīmē, ka vismaz...