Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Partijas Vienotība novājināšanās ir radījusi savdabīgu efektu – plaši pazīstamais advokāts Romualds Vonsovičs, par kura atrašanos zem partijas „jumta” līdz šim regulāri liecināja virkne faktu, šo „jumtu” acīmredzami ir vismaz daļēji zaudējis un ar portāla Delfi starpniecību vērsies pie sabiedrības ar izteiksmīgu stāstu par Ekonomikas policiju un tās amatpersonām, ko nezināmas personas „tuvajā pierobežā” izmantojot savu personisko interešu vārdā. Pietiek pārpublicē šo zīmīgo tekstu pilnā apmērā.

Šis ir stāsts, par kuru klients un advokāts ikdienišķā situācijā nevēlas publiski runāt. Taču šoreiz situācija ir neparasta, jo kārtējo reizi esmu pārliecinājies, ka tiesībaizsardzības iestādes Latvijā tiek izmantotas ekonomisku grupējumu negodprātīgu mērķu sasniegšanai, nevis valsts un sabiedrības interešu aizsardzībai.

Notikumi ap Krājbankas likvidāciju

Sākumā vēlos paskaidrot, ka Latvijas Krājbankas administrators pie manis vērsās 2012. gada sākumā ar lūgumu sniegt juridisko palīdzību Krājbankas likvidācijas procesā. Šos pienākumus es uzņēmos un attiecīgi godprātīgi pārstāvēju Krājbankas intereses dažādās sarunās valsts iestādēs un tiesvedības procesos.

Mans uzdevums bija palīdzēt klientam aizstāvēties no daudziem uzbrukumiem, kuri apdraud Krājbankas aktīvu atgūšanu, kā arī palīdzēt atgūt šos aktīvus no personām, kuras tos slēpj vai kuras ir vainojamas šo aktīvu "aizplūšanā".

Šo 5 gadu laikā, kopš es sniedzu juridisko palīdzību Krājbankas administratoram un pārstāvu sava klienta intereses, esmu pieredzējis daudz un dažādas situācijas. Tomēr viena no tām ir īpaši šokējoša un vēl ilgi paliks atmiņā.

Tā ir zvērinātas advokātes Unas Petrauskas aizturēšana, par ko masu medijos plaši ziņoja žurnālisti. Una Petrauska ir Krājbankas administratora pilnvarotā persona, kura aktīvi iesaistījās Krājbankas interešu aizstāvēšanā, jo īpaši Krājbankas aktīvu atgūšanas procesā. Notikumi risinājās 2016. gada 20. septembrī – zvērināta advokāte tika aizturēta, kratīšanas tika veiktas ne tikai advokātes birojā, bet arī dzīvesvietā.

Jāatgādina, ka Kriminālprocesa likuma 122. pants paredz advokāta imunitāti, tostarp attiecībā uz dokumentu, kurus advokāts sagatavojis, sniedzot juridisko palīdzību, apskati un izņemšanu. Tāpat Latvijas Republikas Advokatūras likuma 6. pants paredz advokāta neatkarību, aizliedzot Latvijas valstī pie advokāta veikt kratīšanu, lai atrastu un izņemtu iepriekš minētos dokumentus.

Šķiet, minētās normas un valsts garantēto aizsardzību Unai Petrauskai ar pienācīgu rūpību nebija izvērtējusi tiesnese, kura pieņēma lēmumu atļaut veikt kratīšanu zvērinātas advokātes birojā un dzīvesvietā.

Svarīgi un ironiski, ka kratīšana notika kriminālprocesa ietvaros, kas tika ierosināts, pamatojoties uz pašas Unas Petrauskas gatavoto iesniegumu. Proti, zvērināta advokāte Una Petrauska bija sagatavojusi iesniegumu Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei, kurā viņa norādīja uz savām pamatotajām bažām par to, ka divas personas ir veikušas ar Krājbankas likvidāciju saistītu kompāniju izlaupīšanu.

Tātad valsts amatpersonas aizturēja Unu Petrausku, veica kratīšanu viņas birojā un dzīvesvietā tādēļ, ka Una Petrauska Latvijas valsts tiesībaizsardzības iestādēm ziņoja par citu personu veiktajiem, iespējams, noziedzīgajiem nodarījumiem. Vēl vairāk, policija atzina zvērinātu advokāti Unu Petrausku par aizdomās turēto.

Ar minēto nebija gana. Kad uzraugošais prokurors gan atcēla policijas nelikumīgo lēmumu par Unas Petrauskas atzīšanu par aizdomās turēto, gan atcēla viņai piemērotos drošības līdzekļus, policijas izmeklētāja A. Garniere pēc dažām nedēļām atkārtoti atzina Unu Petrausku par aizdomās turēto, noteica jaunus drošības līdzekļus un lietu nosūtīja prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai.

Absurdi? Nē, notikumi ap Krājbankas likvidāciju turpinājās. Proti, policija informēja arī Latvijas Zvērinātu advokātu padomi, aicinot izvērtēt zvērinātas advokātes Unas Petrauskas iespējas pildīt advokātes pienākumus, nemaz nerunājot par publiskajā telpā nodarīto kaitējumu advokātes reputācijai.

Vēlāk, protams, krimināllieta prokuratūrā pret Unu Petrausku atkal tika izbeigta, jo viņas darbībās nav un attiecīgi nevarēja tikt konstatētas noziedzīga nodarījuma pazīmes. Lai arī juridiski Una Petrauska tika pilnībā reabilitēta, policija neuzskatīja par savu pienākumu informēt par šo faktu Latvijas Zvērinātu advokātu padomi.

Nemaz nerunājot par to, ka vispār nebija nekāda pamata pret minēto personu rosināt kriminālprocesus, neatgriezeniski graut advokātes reputāciju un veselu gadu, iesaistot presi, TV, interneta portālus, atspoguļot publiskajā telpā šos notikumus Unai Petrauskai acīmredzami nelabvēlīgā gaismā.

Attiecīgi man kā zvērinātam advokātam un Latvijas valsts pilsonim rodas vairāki jautājumi: pirmkārt, vai kāds ir vērtējis tās tiesneses rīcību, kura pieņēma prettiesisku lēmumu veikt kratīšanu advokātes birojā un dzīvesvietā, otrkārt, vai kāds ir lēmis par izmeklētājas A. Garnieres un viņas tiešās priekšnieces I. Gises atbildību par zvērinātas advokātes Unas Petrauskas nelikumīgu aizturēšanu un nepamatotu turēšanu aizdomās par nekad neveiktu noziegumu?

Atbilde – protams, ka nē!

Lasītājam varētu rasties jautājums, kāpēc Ekonomiskā policija visiem iespējamiem līdzekļiem cenšas radīt iespaidu, ka Krājbankas administrators – starptautiska auditorkompānija KPMG – rīkojas pretēji likumam. Esmu pārliecināts, ka viens no galvenajiem Krājbankas likvidatoram radīto problēmu iemesliem ir nežēlīga cīņa par nacionālo aviokompāniju airBaltic.

Notikumi ap airBaltic

Nenoliedzami, ka aviokompānijas airBaltic vēsture ir tikpat raiba kā tās bijušo īpašnieku sastāvs, par ko jau presē daudz rakstīts. Būtiski, ka situācija mainījās vienlaicīgi ar Krājbankas krahu 2011. gadā, kad Latvijas valsts izpildīja savas uzņemtās saistības pret aviokompāniju, glābjot to no bankrota un ieguldot kompānijā 80 miljonus eiro, – atšķirībā no privātajiem akcionāriem, kuri savas saistības neizpildīja.

Attiecīgi aviokompāniju savā kontrolē pārņēma Latvijas valsts, kļūstot par 99,8 procentu airBaltic akciju īpašnieci. Līdz tam arī Krājbanka bija sniegusi iespaidīgus aizdevumus airBaltic noturēšanai virs ūdens. Vēlāk nolūkā apstrīdēt Latvijas valsts un Krājbankas rīcību airBaltic glābšanas laikā tika iniciētas dažādas mākslīgas tiesvedības.

Latvijas valdība bija cerējusi, ka tai izdosies panākt šo tiesvedību izbeigšanu, ja Latvijas valsts Satiksmes ministrijas personā panāktā izlīguma ietvaros samaksās vārdā nenosauktam "biznesmenim" 9 miljonus eiro. Prasības pēc šo miljonu eiro pārskaitīšanas tik tiešām tika atsauktas. Taču Latvija nebūtu Latvija, ja kāds nozīmīgs, vērtīgs aktīvs varētu atrasties valsts īpašumā un to neiekārotu kāds "cits biznesmenis". Tā tas notiek arī ar airBaltic. Tikko tās finansiālie rādītāji sāk uzlaboties, tā uzreiz ir klāt "cirpēji".

Jāatzīmē, ka paralēli izlīguma sarunām airBaltic 2014. gadā nopirka no Krājbankas visas šīs bankas prasījuma tiesības pret airBaltic. Atbilstoši Komerclikuma regulējumam visi no komercdarījuma izrietošie prasījumi noilgst triju gadu laikā. Attiecīgi 2017. gada martā beidzās visi termiņi, lai kāds iedomātais "cietējs" varētu tiesā apstrīdēt šos darījumus.

Tāpēc šobrīd dzirdam par sarunām ar tiešām nopietni vērtējamiem airBaltic investoriem. Šo sarunu pozitīva iznākuma gadījumā Latvijas valsts varētu atgūt visu aviokompānijā ieguldīto naudu. Tomēr māc bažas, ka Latvijas ekonomiskajā un tiesiskajā vidē šādas cerības ir naivas.

Daži uzskata, un tās ir viņu tiesības, ka 2017. gadā Latviju var saukt par tiesisku valsti. Pieņemto likumu skaita ziņā – jā, iespējams. Taču svarīgāka par labu likumu pieņemšanu ir šo likumu tiesiska piemērošana. Un te, izrādās, kriminālprocesa ietvaros var būt pavisam citi termiņi noziegumu atklāšanai, vainīgo sodīšanai un civiltiesisku darījumu "pasludināšanai" par noziedzīgiem.

Tātad, ja kāds ar valsts pilnvarām apveltīts policists spēj "radīt" kriminālprocesu (kaut arī pilnīgi nepamatotu) par to, ka Latvijas valsts par airBaltic īpašnieci ir kļuvusi izdomāta nozieguma rezultātā, tad nekas vēl nav nokavēts. Ironiski runājot, ir vien "jāatrod" noziegums, jāierosina kriminālprocess, kāda persona jāaiztur, jāveic skaļas kratīšanas, kā arī, protams, mērķtiecīgi jānopludina informācija, lai par to "nejauši" uzzina sabiedrība un, protams, potenciālais investors.

Kas ar šādām policejiskām darbībām tiek panākts?

1. Visu un jebkuru administratora – starptautiskas auditorkompānijas KPMG – darbību likumība Krājbankas likvidācijas procesā tiek apšaubīta.

2. Uz vairākiem gadiem tiek apšaubītas Latvijas valsts īpašumtiesības nacionālajā aviokompānijā airBaltic.

3. Jebkurš saprātīgs, īsts investors, ja tāds tik tiešām ir parādījies, nekavējoties pametīs Latviju vai labākajā gadījumā piedāvās par šo vērtīgo valsts aktīvu neadekvāti zemu cenu.

Man ir pamatoti iemesli uzskatīt, ka ir ārkārtīgi ietekmīgas un resursiem pārbagātas personas "tuvajā pierobežā" un viņu vietējie izpalīgi, kuru iespējas arī 2017. gadā sniedzas tik tālu, lai varētu panākt neatkarīgās Latvijas Republikas tiesībsargājošajās iestādēs nepamatotu kriminālprocesu ierosināšanu pret cilvēkiem, kas stājas ceļā, kavē vai traucē šo ietekmīgo personu mērķu sasniegšanu.

Kas būs tālāk?

Ņemot vērā iepriekš minēto, man kā zvērinātam advokātam un zvērināta advokāta biroja vadītājam ir pamats uzskatīt, ka vēršanās varētu notikt pret mani vai manu advokātu biroju. Es zinu, ka Kriminālprocesa likums un Latvijas Republikas Advokatūras likums nosaka advokāta imunitātes garantijas. Bet vai tas ir svarīgi Latvijas valsts "ekonomiskajiem policistiem", kas, iespējams, pilda airBaltic neapmierināto bijušo īpašnieku pasūtījumu?

Notikumi ap Krājbankas likvidāciju un airBaltic drīz sniegs atbildi uz šo jautājumu.

Šajā brīdī principiāli un valstiski svarīgi ir atbildēt uz jautājumu, kas ir Latvijas valsts intereses. Ja korumpētas Latvijas Valsts policijas amatpersonas bezatbildīgi pārkāps likumu, vienlaikus nodarot būtisku kaitējumu Latvijas interesēm, diemžēl būs jānonāk pie atziņas, ka Latvija joprojām nevar sevi dēvēt par tiesisku valsti.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Kas notiek ar Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadību?

FotoŅemot vērā, ka pēdējā laikā arvien plašāk izskan ziņas par KPV LV ministru brīnumiem, vēlos informēt par kādu citu pārsteigumu, kuru klusībā īstenoja labklājības ministre Ramona Petraviča un kuram plašāka sabiedrība nepievērsa uzmanību.
Lasīt visu...

21

Nepieciešama jauna pieeja tam, kā Latvijas galvaspilsētā tiek risināti iedzīvotājiem būtiski jautājumi

FotoTeikas apkaimes iedzīvotāji ir pauduši skaidru un nepārprotamu vēlmi bijušā velotreka “Marss” vietā redzēt zaļo zonu, nevis Valsts drošības dienesta kompleksu, kura būvniecība nozīmētu arī koku izciršanu. Mana pārliecība ir, ka šī jautājuma apspriešanu ir pilnībā jārestartē - pašreizējie plāni jāaptur, un diskusija jāsāk no nulles.
Lasīt visu...

21

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 2. daļa. Vēl vakar sabiedrotie, bet šodien - nāvīgi ienaidnieki

FotoVācija nevarēja pabarot sevi. Valstij uzsākot Otro pasaules karu, britu flote bloķēja piegādes no ārzemēm, un stratēģiski svarīgu izejvielu imports nokrita līdz kritiskam līmenim. Glābiņš atnāca no Maskavas.
Lasīt visu...

21

No NT pūdernīcas. Padomiski formāli un iesaiste

FotoNevar būt nekādu šaubu! Mērķis ir skaidri redzams! NT (“nācijas tēvs”) vēlas latviešu inteliģenci uztaisīt par sapioseksuāļu inteliģenci. Atcerēsimies, ka sapioseksuālis ir indivīds, kuru seksuāli piesaista un uzbudina cita cilvēka inteliģence un prāts.
Lasīt visu...

21

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 1. daļa. Kā sākās karš, jeb Molotova - Ribentropa pakts trīs dienu hronikā

FotoAutortiesības uz šo “spārnoto” frāzi kļūdaini tiek piedēvētas J.Gebelsam, kaut patiesībā to uzrakstīja Hitlers, runājot par ebreju un marksistu lomu Vācijas sagrāvē Pirmā pasaules karā. Neskatoties uz to, trešā reiha propagandas ministrs savā darbībā konsekventi pieturējās pie šīs “gudrības”, un izskatās, ka Vladimirs Putins, pievērsdamies Otrā pasaules kara tēmai, ir ņēmis piemēru no minētajām personām.
Lasīt visu...

3

Ja mums nebūs jaunas ēkas par pārdesmit miljoniem eiro, kura stiprinās mūsu kapacitāti, mēs arī turpmāk nevarēsim notvert nevienu spiegu

FotoAtbilstoši 2017. gadā pieņemtam valdības lēmumam Rīgā, Brīvības gatvē 207 ir plānota Valsts drošības dienesta (VDD) ēkas būvniecība, kas tiks sākta jau šogad.
Lasīt visu...

21

Lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā

FotoNacionālā apvienība (NA) iesniegusi likuma grozījumus, lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā. JKP atbalsta. A/Par neatbalsta. Vienotība un KPV vēl domā.
Lasīt visu...

21

Mihoelss, ebreju antifašistu komiteja un “ārstu-indētāju” lieta

FotoPērnā gada nogalē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies vēsturei, necenzēti nolamājot pirmskara Polijas vēstnieku Vācijā par it kā viņa antisemītiskiem izteikumiem. Tēma tika attīstīta, un “izcilais vēsturnieks” nonāk pie secinājuma, ka patiesībā WWII izraisīja nevis Hitlers ar Staļinu, bet gan Polija. Nu ko, nākošais atklājums varētu būt tāds, ka, tie 20 tūkstoši poļu virsnieki nevis tika nošauti Katiņā un citviet ar čekistu iecienīto paņēmienu - lodi pakausī, bet nomiruši pašu neuzmanības dēļ, masveidīgi saindējoties ar sēnēm.
Lasīt visu...

21

Paveiktais veselības nozarē Artura Krišjāņa Kariņa valdības pirmajā gadā

FotoAtbilstoši valdības deklarācijai: 1. Pieejamība. Ārstniecības personu darba samaksas pieaugums 2020. gadā. Panākts, ka 2020.gadā veselības nozares darbinieku zemākā darba samaksa pieaugs par 10%, savukārt rezidentiem darba samaksas pieaugums būs 20% apmērā. Piemēram, sertificētu ārstu zemākā mēnešalga pieaugs par 108 eiro (no 1079 eiro 2019.gadā līdz 1187 eiro 2020.gadā) un sertificētu māsu un ārstu palīgu zemākā mēnešalga palielināsies par 71 eiro (714 uz 785 eiro). 
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Šakāļi

Tā iegājies, ka vieni zvēri mums simbolizē drosmi un cēlumu, bet citi - gļēvumu un zemiskumu. Tā, piemēram, lauvu mēs dēvējam pat par zvēru karali,...

Foto

Mums pilnīgi neparedzētām vajadzībām ļoti nepieciešami vēl divi miljoni nodokļu maksātāju naudas

Latvijas Televīzija Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) 2020. gada 15. janvārī iesniegusi informatīvo...

Foto

Intelektuālā atombumba

Cilvēce vēsturiski nesen ieguva atombumbu kā pagaidām efektīvāko līdzekli cilvēku fiziskajai iznīcināšanai. Taču cilvēce vēsturiski vēl nesenāk (no XX gs.70.gadiem) ieguva atombumbu  arī cilvēku...

Foto

Mums būtu jāsāk uzvesties kā saprātīgiem vismaz līdz budžeta apstiprināšanai

Pēdējās dienās visi jau ir apjukuši no tā ziņu daudzuma, kas ar mediju un sociālo tīklu...

Foto

2020. No Tuvajiem Austrumiem līdz Baltijai: ģeopolitiskās prognozes ASV un Irānas konflikta kontekstā

Ģeopolitiskās prognozes jaunajam gadam no dažādu politologu puses skan neviennozīmīgi un tās atšķiras...

Foto

Pilnveidotais augstskolu pārvaldības modelis top necaurspīdīgi

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nosūtījusi vēstuli Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), Latvijas Rektoru padomei, Augstākās izglītības padomei,...

Foto

500 metru aptieku darbības ģeogrāfiskais ierobežojums jāatceļ, lai veicinātu medikamentu pieejamību un normalizētu zāļu cenas Latvijā

Nevalstiskā organizācija Impact 2040 vērsusies pie Valsts prezidenta, Saeimas deputātiem...

Foto

Atklātā vēstule par ilgtspējīgu un gudru saimniekošanu Latvijas mežos

Mežs mūsdienās klāj vairāk nekā pusi Latvijas teritorijas, kas ir pēdējos 250 gados lielākā meža platība. Latvijas meža...

Foto

Pašlaik galvaspilsētu vada Mata Hari, kas iepriekšējos 10 gadus veiksmīgi nēsājusi čemodānus aiz vajadzīgajiem cilvēkiem

Maniem kolēģiem Rīgas domē, kā man liekas, ir divas iespējas, kā...

Foto

Pa Latviju klīst populāra nopūta - “Galvenais, ka šoreiz ir prezidents, par kuru nav kauns”

Tas, ko esmu ievērojis un sen sapratis - cilvēkiem ārpus Latvijas...

Foto

Neredzam nekādu iemeslu, lai kaut ko mainītu partijas darbībā arī pašlaik

Ņemot vērā situāciju, kāda izveidojusies saistībā ar ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC)...

Foto

Kā Kariņa valdība iespēra zem jostas vietas Latvijai kā tiesiskai valstij

9.janvāra Saeimas plenārsēdē tika izskatīts deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam “Par valdības nespēju pamatot...

Foto

Cerību ideoloģija

Uz planētas pašlaik notiek sīva cīņa par pasaules kārtību. Cīņa notiek starp tiem, kuri vēlas dzīvot daudzpolārā pasaulē, kur pasaules kārtību nosaka vairākas spēcīgas...

Foto

IZM izteikti neieklausās profesionāļu viedoklī un nāk klajā ar nepārdomātiem priekšlikumiem

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pēdējā laikā izceļas ar dažādu noteikumu aktīvu ražošanu, bet tas...

Foto

Vai LTV izplata viltus ziņas?

6. janvārī sabiedrība uzzināja par kārtējām vadošo darbinieku iecelšanām Latvijas TV. Zīmīgi, ka pārmaiņas skārušas tieši atbildīgos par saturu. LTV pavēstīja,...

Foto

„Mediju ekspertes” Rudušas piecpadsmitā darbavieta atbilstoši viņas vektoram būs valsts televīzija

No 2020. gada 6. janvāra Latvijas Televīzijas Programmu daļas direktores pienākumus pilnā apjomā sākusi pildīt...

Foto

Laimīgā dzīve ar “suņa s...iem” un prognozēšanas rutīna

Ar svešvārdu “rutīna” neapzīmē vienīgi šablonisku darbību, kad valda ilgi trenēts un stabils, taču ne visai simpātisks automātisms....

Foto

Iniciatīva: valsts un pašvaldību autotransportu aprīkot ar GSM GPS izsekošanas ierīcēm

Brīdī, kad valstī trūkst naudas mediķiem, demogrāfijas jautājumiem, ir nepieciešams arī palūkoties, kur varētu ietaupīt...

Foto

Daudzi šeit Latvijā savā apziņā vēl nedzīvo kā Eiropā, par kuru sapņojam

Eiropa. Brīvā Eiropa. Padomju Latvijas laikā tā bija katra latvieša sapnis. Nostāsti par turīgajiem...

Foto

Valdībai jāpievērš uzmanība nepilnībām regulējumā par aptieku izvietojumu

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 18.decembrī, izskatot pieteikumu par Zāļu valsts aģentūras izsniegtām atļaujām aptiekas atvēršanai, atcēla...

Foto

Elektriskā dzīve

Pagātne ir ne tikai notikumiem, bet arī idejām. Notikums bez idejas ir ikdiena, bet notikums ar ideju kļūst par vēsturi. Pagājušā gadsimta otrajā gadu...

Foto

Pagātnes fakti tagadnei

Latvijas sabiedrības kādā daļā joprojām saglabājas speciāli iezombētais melīgais priekšstats par “perestroiku/atmodu”. Daudzi turpina slavēt tādus VDK sameistarotos pseidonacionālos mistrojumus kā LTF, LNNK,...

Foto

Lai arī pamazām, tomēr tiesiskā situācija Latvijā uzlabojas

23. decembrī Satversmes tiesa (ST) par neatbilstošu Satversmei atzinusi normu, kas liedz kriminālvajāšanai izdotam Saeimas deputātam piedalīties Saeimas...

Foto

Datu valsts inspekcijas direktore jaunu izaicinājumu priekšā

Datu valsts inspekcijas vadītāja amatā tiku iecelta 2016.gada 5.aprīlī, neilgi pirms tika pieņemta Vispārīgā datu aizsardzības regula (2016.gada 27.aprīlī)...

Foto

No kā mums lūgt svētību jeb svētība vai lāsts?

Šajos Ziemassvētkos arhibīskaps Zbigņevs Stankēvičs aicina iznīcināt ļaunumu savās dzīvēs. Šai sakarā minēšu kādu piemēru, kur no...

Foto

Objektīvais faktors

Eksistenciālajai traģēdijai, kas latviešu tautā turpinās jau gadus trīsdesmit un izteikti triumfālu pakāpi ir sasniegusi “6.oktobra paaudzē”, ir objektīvs faktors. Tāds faktors patiešām eksistē...

Foto

Notiek sorosītu bezprecedenta uzbrukums Valsts policijai

Pēdējās dienās lielu vairumu Latvijas masu mediju ir pāršalkusi ziņa, ka it kā kāda persona terorizējot un vajājot žurnālistu organizāciju Re:Baltica un...