Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Partijas Vienotība novājināšanās ir radījusi savdabīgu efektu – plaši pazīstamais advokāts Romualds Vonsovičs, par kura atrašanos zem partijas „jumta” līdz šim regulāri liecināja virkne faktu, šo „jumtu” acīmredzami ir vismaz daļēji zaudējis un ar portāla Delfi starpniecību vērsies pie sabiedrības ar izteiksmīgu stāstu par Ekonomikas policiju un tās amatpersonām, ko nezināmas personas „tuvajā pierobežā” izmantojot savu personisko interešu vārdā. Pietiek pārpublicē šo zīmīgo tekstu pilnā apmērā.

Šis ir stāsts, par kuru klients un advokāts ikdienišķā situācijā nevēlas publiski runāt. Taču šoreiz situācija ir neparasta, jo kārtējo reizi esmu pārliecinājies, ka tiesībaizsardzības iestādes Latvijā tiek izmantotas ekonomisku grupējumu negodprātīgu mērķu sasniegšanai, nevis valsts un sabiedrības interešu aizsardzībai.

Notikumi ap Krājbankas likvidāciju

Sākumā vēlos paskaidrot, ka Latvijas Krājbankas administrators pie manis vērsās 2012. gada sākumā ar lūgumu sniegt juridisko palīdzību Krājbankas likvidācijas procesā. Šos pienākumus es uzņēmos un attiecīgi godprātīgi pārstāvēju Krājbankas intereses dažādās sarunās valsts iestādēs un tiesvedības procesos.

Mans uzdevums bija palīdzēt klientam aizstāvēties no daudziem uzbrukumiem, kuri apdraud Krājbankas aktīvu atgūšanu, kā arī palīdzēt atgūt šos aktīvus no personām, kuras tos slēpj vai kuras ir vainojamas šo aktīvu "aizplūšanā".

Šo 5 gadu laikā, kopš es sniedzu juridisko palīdzību Krājbankas administratoram un pārstāvu sava klienta intereses, esmu pieredzējis daudz un dažādas situācijas. Tomēr viena no tām ir īpaši šokējoša un vēl ilgi paliks atmiņā.

Tā ir zvērinātas advokātes Unas Petrauskas aizturēšana, par ko masu medijos plaši ziņoja žurnālisti. Una Petrauska ir Krājbankas administratora pilnvarotā persona, kura aktīvi iesaistījās Krājbankas interešu aizstāvēšanā, jo īpaši Krājbankas aktīvu atgūšanas procesā. Notikumi risinājās 2016. gada 20. septembrī – zvērināta advokāte tika aizturēta, kratīšanas tika veiktas ne tikai advokātes birojā, bet arī dzīvesvietā.

Jāatgādina, ka Kriminālprocesa likuma 122. pants paredz advokāta imunitāti, tostarp attiecībā uz dokumentu, kurus advokāts sagatavojis, sniedzot juridisko palīdzību, apskati un izņemšanu. Tāpat Latvijas Republikas Advokatūras likuma 6. pants paredz advokāta neatkarību, aizliedzot Latvijas valstī pie advokāta veikt kratīšanu, lai atrastu un izņemtu iepriekš minētos dokumentus.

Šķiet, minētās normas un valsts garantēto aizsardzību Unai Petrauskai ar pienācīgu rūpību nebija izvērtējusi tiesnese, kura pieņēma lēmumu atļaut veikt kratīšanu zvērinātas advokātes birojā un dzīvesvietā.

Svarīgi un ironiski, ka kratīšana notika kriminālprocesa ietvaros, kas tika ierosināts, pamatojoties uz pašas Unas Petrauskas gatavoto iesniegumu. Proti, zvērināta advokāte Una Petrauska bija sagatavojusi iesniegumu Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei, kurā viņa norādīja uz savām pamatotajām bažām par to, ka divas personas ir veikušas ar Krājbankas likvidāciju saistītu kompāniju izlaupīšanu.

Tātad valsts amatpersonas aizturēja Unu Petrausku, veica kratīšanu viņas birojā un dzīvesvietā tādēļ, ka Una Petrauska Latvijas valsts tiesībaizsardzības iestādēm ziņoja par citu personu veiktajiem, iespējams, noziedzīgajiem nodarījumiem. Vēl vairāk, policija atzina zvērinātu advokāti Unu Petrausku par aizdomās turēto.

Ar minēto nebija gana. Kad uzraugošais prokurors gan atcēla policijas nelikumīgo lēmumu par Unas Petrauskas atzīšanu par aizdomās turēto, gan atcēla viņai piemērotos drošības līdzekļus, policijas izmeklētāja A. Garniere pēc dažām nedēļām atkārtoti atzina Unu Petrausku par aizdomās turēto, noteica jaunus drošības līdzekļus un lietu nosūtīja prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai.

Absurdi? Nē, notikumi ap Krājbankas likvidāciju turpinājās. Proti, policija informēja arī Latvijas Zvērinātu advokātu padomi, aicinot izvērtēt zvērinātas advokātes Unas Petrauskas iespējas pildīt advokātes pienākumus, nemaz nerunājot par publiskajā telpā nodarīto kaitējumu advokātes reputācijai.

Vēlāk, protams, krimināllieta prokuratūrā pret Unu Petrausku atkal tika izbeigta, jo viņas darbībās nav un attiecīgi nevarēja tikt konstatētas noziedzīga nodarījuma pazīmes. Lai arī juridiski Una Petrauska tika pilnībā reabilitēta, policija neuzskatīja par savu pienākumu informēt par šo faktu Latvijas Zvērinātu advokātu padomi.

Nemaz nerunājot par to, ka vispār nebija nekāda pamata pret minēto personu rosināt kriminālprocesus, neatgriezeniski graut advokātes reputāciju un veselu gadu, iesaistot presi, TV, interneta portālus, atspoguļot publiskajā telpā šos notikumus Unai Petrauskai acīmredzami nelabvēlīgā gaismā.

Attiecīgi man kā zvērinātam advokātam un Latvijas valsts pilsonim rodas vairāki jautājumi: pirmkārt, vai kāds ir vērtējis tās tiesneses rīcību, kura pieņēma prettiesisku lēmumu veikt kratīšanu advokātes birojā un dzīvesvietā, otrkārt, vai kāds ir lēmis par izmeklētājas A. Garnieres un viņas tiešās priekšnieces I. Gises atbildību par zvērinātas advokātes Unas Petrauskas nelikumīgu aizturēšanu un nepamatotu turēšanu aizdomās par nekad neveiktu noziegumu?

Atbilde – protams, ka nē!

Lasītājam varētu rasties jautājums, kāpēc Ekonomiskā policija visiem iespējamiem līdzekļiem cenšas radīt iespaidu, ka Krājbankas administrators – starptautiska auditorkompānija KPMG – rīkojas pretēji likumam. Esmu pārliecināts, ka viens no galvenajiem Krājbankas likvidatoram radīto problēmu iemesliem ir nežēlīga cīņa par nacionālo aviokompāniju airBaltic.

Notikumi ap airBaltic

Nenoliedzami, ka aviokompānijas airBaltic vēsture ir tikpat raiba kā tās bijušo īpašnieku sastāvs, par ko jau presē daudz rakstīts. Būtiski, ka situācija mainījās vienlaicīgi ar Krājbankas krahu 2011. gadā, kad Latvijas valsts izpildīja savas uzņemtās saistības pret aviokompāniju, glābjot to no bankrota un ieguldot kompānijā 80 miljonus eiro, – atšķirībā no privātajiem akcionāriem, kuri savas saistības neizpildīja.

Attiecīgi aviokompāniju savā kontrolē pārņēma Latvijas valsts, kļūstot par 99,8 procentu airBaltic akciju īpašnieci. Līdz tam arī Krājbanka bija sniegusi iespaidīgus aizdevumus airBaltic noturēšanai virs ūdens. Vēlāk nolūkā apstrīdēt Latvijas valsts un Krājbankas rīcību airBaltic glābšanas laikā tika iniciētas dažādas mākslīgas tiesvedības.

Latvijas valdība bija cerējusi, ka tai izdosies panākt šo tiesvedību izbeigšanu, ja Latvijas valsts Satiksmes ministrijas personā panāktā izlīguma ietvaros samaksās vārdā nenosauktam "biznesmenim" 9 miljonus eiro. Prasības pēc šo miljonu eiro pārskaitīšanas tik tiešām tika atsauktas. Taču Latvija nebūtu Latvija, ja kāds nozīmīgs, vērtīgs aktīvs varētu atrasties valsts īpašumā un to neiekārotu kāds "cits biznesmenis". Tā tas notiek arī ar airBaltic. Tikko tās finansiālie rādītāji sāk uzlaboties, tā uzreiz ir klāt "cirpēji".

Jāatzīmē, ka paralēli izlīguma sarunām airBaltic 2014. gadā nopirka no Krājbankas visas šīs bankas prasījuma tiesības pret airBaltic. Atbilstoši Komerclikuma regulējumam visi no komercdarījuma izrietošie prasījumi noilgst triju gadu laikā. Attiecīgi 2017. gada martā beidzās visi termiņi, lai kāds iedomātais "cietējs" varētu tiesā apstrīdēt šos darījumus.

Tāpēc šobrīd dzirdam par sarunām ar tiešām nopietni vērtējamiem airBaltic investoriem. Šo sarunu pozitīva iznākuma gadījumā Latvijas valsts varētu atgūt visu aviokompānijā ieguldīto naudu. Tomēr māc bažas, ka Latvijas ekonomiskajā un tiesiskajā vidē šādas cerības ir naivas.

Daži uzskata, un tās ir viņu tiesības, ka 2017. gadā Latviju var saukt par tiesisku valsti. Pieņemto likumu skaita ziņā – jā, iespējams. Taču svarīgāka par labu likumu pieņemšanu ir šo likumu tiesiska piemērošana. Un te, izrādās, kriminālprocesa ietvaros var būt pavisam citi termiņi noziegumu atklāšanai, vainīgo sodīšanai un civiltiesisku darījumu "pasludināšanai" par noziedzīgiem.

Tātad, ja kāds ar valsts pilnvarām apveltīts policists spēj "radīt" kriminālprocesu (kaut arī pilnīgi nepamatotu) par to, ka Latvijas valsts par airBaltic īpašnieci ir kļuvusi izdomāta nozieguma rezultātā, tad nekas vēl nav nokavēts. Ironiski runājot, ir vien "jāatrod" noziegums, jāierosina kriminālprocess, kāda persona jāaiztur, jāveic skaļas kratīšanas, kā arī, protams, mērķtiecīgi jānopludina informācija, lai par to "nejauši" uzzina sabiedrība un, protams, potenciālais investors.

Kas ar šādām policejiskām darbībām tiek panākts?

1. Visu un jebkuru administratora – starptautiskas auditorkompānijas KPMG – darbību likumība Krājbankas likvidācijas procesā tiek apšaubīta.

2. Uz vairākiem gadiem tiek apšaubītas Latvijas valsts īpašumtiesības nacionālajā aviokompānijā airBaltic.

3. Jebkurš saprātīgs, īsts investors, ja tāds tik tiešām ir parādījies, nekavējoties pametīs Latviju vai labākajā gadījumā piedāvās par šo vērtīgo valsts aktīvu neadekvāti zemu cenu.

Man ir pamatoti iemesli uzskatīt, ka ir ārkārtīgi ietekmīgas un resursiem pārbagātas personas "tuvajā pierobežā" un viņu vietējie izpalīgi, kuru iespējas arī 2017. gadā sniedzas tik tālu, lai varētu panākt neatkarīgās Latvijas Republikas tiesībsargājošajās iestādēs nepamatotu kriminālprocesu ierosināšanu pret cilvēkiem, kas stājas ceļā, kavē vai traucē šo ietekmīgo personu mērķu sasniegšanu.

Kas būs tālāk?

Ņemot vērā iepriekš minēto, man kā zvērinātam advokātam un zvērināta advokāta biroja vadītājam ir pamats uzskatīt, ka vēršanās varētu notikt pret mani vai manu advokātu biroju. Es zinu, ka Kriminālprocesa likums un Latvijas Republikas Advokatūras likums nosaka advokāta imunitātes garantijas. Bet vai tas ir svarīgi Latvijas valsts "ekonomiskajiem policistiem", kas, iespējams, pilda airBaltic neapmierināto bijušo īpašnieku pasūtījumu?

Notikumi ap Krājbankas likvidāciju un airBaltic drīz sniegs atbildi uz šo jautājumu.

Šajā brīdī principiāli un valstiski svarīgi ir atbildēt uz jautājumu, kas ir Latvijas valsts intereses. Ja korumpētas Latvijas Valsts policijas amatpersonas bezatbildīgi pārkāps likumu, vienlaikus nodarot būtisku kaitējumu Latvijas interesēm, diemžēl būs jānonāk pie atziņas, ka Latvija joprojām nevar sevi dēvēt par tiesisku valsti.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

FotoPasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem. Viens no visredzamākajiem – Staļins. Tomēr tagad viņam ir uzradies nopietns konkurents. Tiesa, ne jau paveikto darbu ziņā, tur nu Staļinu neviens nepārspēs, nu, pēc apjoma noteikti. Tad kurš ir šis “izredzētais”?
Lasīt visu...

21

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

FotoVispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un piepušķotas - tādas palikušas sirmā vīra atmiņā. Kurš būtu domājis, ka kāds Lapsa pēc 30 gadiem cilās 90. gadu intervijas?
Lasīt visu...

21

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

FotoValsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums.
Lasīt visu...

6

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

FotoValsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā ir nodokļu maksātāju loma un rīcība. Likumsakarīgi, ka nodokļu nomaksas apjoms ir atkarīgs no tā, cik efektīva ir VID sadarbība ar nodokļu maksātājiem. Uzticēšanās ir svarīgs šīs sadarbības priekšnoteikums.
Lasīt visu...

12

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

FotoVien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā šī. Un tas ir saprotams – PSRS (Padomju Sociālistisko Republiku Savienība) laiki tik ļoti atšķiras un kontrastē ar mūsdienām, ka neatstāj vienaldzīgu gandrīz nevienu. Īpaši, ņemot vērā, ka tā nav tik sena pagātne un vēl ir daudz cilvēku, kuri “toreiz” ir dzīvojuši.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...

Foto

Muļķība vai pasūtījums?

Sliktāku variantu kā noplēst Pasaules tirdzniecības centra (PCT) labi saglabāto ēku Elizabetes ielā 2 (attēlā - idejas "bīdītājs", kultūras ministrs Nauris Puntulis) tikai...

Foto

Prezidents un Drāma

Katra globāla krīze ir būtiski mainījusi pasauli. Pirmais pasaules karš sievietēm saīsināja matu un kleitu garumu, jo vīriešu skaits bija dramatiski samazinājies, bet...

Foto

Kad "sabiedriskā radio personība" ignorē sabiedriskā radio ētikas kodeksu

Šī gada 19.jūnijā Latvijas Radio 5 darbiniece Karmena Stepanova savā oficiālajā LSM “radio personības” profilā norādītajā twitter.com...

Foto

Augstākā tiesa gandrīz visā mums piekrita, bet spriedumu nez kāpēc tomēr atcēla

Kultūras ministrija (KM) turpina uzsvērt, ka valsts ir pilnībā norēķinājusies par Latvijas Nacionālās bibliotēkas...

Foto

Politiķa statuss pats par sevi nav pietiekams pamats atklāt sabiedrībai informāciju par politiķa privāto dzīvi – ka Juta Strīķe universitātē iestājās kā Anna Potapova

Augstākās tiesas...

Foto

Izglītība

Grūti laiki rada stiprus cilvēkus, stipri cilvēki veido labus laikus, labus dzīves apstākļus. Labi dzīves apstākļi rada vājus cilvēkus, un vāji cilvēki rada grūtus laikus....

Foto

Bagātie un slavenie arī raud, jeb turīgie prasa pabalstus

Koronavīrusa radītā krīze pamatīgi iedragāja daudzus biznesa sektorus, piemēram, restorānu un viesnīcu biznesu, tūrisma un izklaides industriju....

Foto

Mēs enerģiski aizņemamies uz nākotnes rēķina

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi! Šodien noslēdzas spraigs darba cēliens, un turklāt vairākus mēnešus...

Foto

Sabiedriskās televīzijas blēņas par okupāciju „skatītājam parastajam”

Filma "Parasta okupācija" diemžēl ir kārtējais piemērs tam, ka, mēģinot iztikt bez vēsturniekiem vēsturei veltītu jautājumu analīzē, nekas izcils...

Foto

Esam pret jebkādu Augstskolu likuma redakciju, kurā pieļauta tādu rektoru ievēlēšana, kas nezina latviešu valodu un nespēj to lietot

Saskaņā ar pašlaik plaši apspriesto un kritizēto...

Foto

Ārstu blakusdarba ierobežošana var novest pie medicīnas personāla kritiska trūkuma

Latvijas Slimnīcu biedrība kategoriski iestājas pret publiskajā telpā izskanējušo politikas veidotāju ideju ierobežot ārstu darbību -...

Foto

Valsts politiskā vadība izšķīrās palikt savā vietā un pielāgoties, nevis cīnīties pret agresiju un protestēt pret notiekošo

Latvijas patrioti! Godātie klātesošie! Pirms 80 gadiem – 1940....

Foto

Džordž Stīl, tiec galā ar saviem kompleksiem

Džordž Stīl, Latvijas pilsoni, Attīstībai/Par dibinātāj un biedr, cik saprotu. Es Jūs, Džordž Stīl, uzrunāšu uz "Tu". Uz šo ierakstu mani...

Foto

Saprātīga izvēle

Cilvēkus nosacīti varētu iedalīt divās grupās: tajos, kuri pieņem saprātīgus lēmumus, un tajos, kuri pieņem nesaprātīgus lēmumus....

Foto

Pūces kundze nodokļu maksātāju naudu mums un citiem sadalīja ļoti labi un pareizi; kas nemācēja pareizi paprasīt, pats vainīgs

Var piekrist pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" publikācijas...

Foto

Par nodokļiem, dzīvi un brīvību

Obligātie nodokļi nozīmē, ka zeme ir iekarota, tā pakļāvusies kādam pārspēkam. Tautu var pakļaut un paverdzināt kā vietējie, tā svešzemju varmākas....

Foto

Kad rasisma apkarotājiem entuziasma vairāk nekā saprāta

Dārgie draugi. Esam saņēmuši pārmetumus no Aijas Ingrīdas Abenes (jautājums tiek diskutēts arī viņas pārstāvētās partijas Attīstībai/Par "Facebook” profilā)...

Foto

Lai nepieļautu nacionālā kultūras mantojuma izpostīšanu Rīgas centrā, sākta iedzīvotāju parakstu vākšana

Internetā sākta parakstu vākšana, lai panāktu, ka netiek izpostīts Alberta ielas 9 Konstantīna Pēkšēna...

Foto

Krievija turpina aktīvi melot par COVID-19 nekaitīgumu

Līdz šim mediju un sociālo tīklu vidē ir parādījies ārkārtīgi daudz Kremļa vēstījumu par COVID-19 vīrusa izplatību. Tiek izplatītas...

Foto

„Wagner” algotņi Lībijā – Putina naivā lielgabalgaļa

Krievijas karavīru mentalitāte būt par naivu lielgabalgaļu nav mainījusies kopš Ivana Bargā laikiem, - šādu secinājumu var izdarīt no...

Foto

Cilvēku un mājlopu čipošana un čipi

Pašreiz, iespējams, notiek viena no pasaules vēsturē lielākajām kriminālām krāpšanām un apmaušanām – pasludināta viltus kroņa vīrusa izraisītās slimības viltus...

Foto

Aicinām pārtraukt darbus Skanstes dārziņos uz putnu ligzdošanas laiku

Nodibinājums "Dzīvnieku policija" un Latvijas Ornitoloģijas biedrība aicina pārtraukt Skanstes ielas dārziņos paredzētos darbus vismaz līdz šī...

Foto

Grēkāzis ir, upurnazis trinas

Vecam sunim jaunus trikus neiemācīsi. Mežu daudzīpašnieks Modris Fokerots riskē sabiedrības ilgākā piemiņā palikt tieši kā uzskatāma ilustrācija šai parunai....

Foto

Pieprasām atsaukt raidījumā "Nekā personīga" paustās nepatiesās un maldinošas ziņas

SIA Pata un SIA Pata Board advokāti ir vērsušies SIA All Media Latvia ar pretenziju, kurā...

Foto

Dieva valstība

Jānis Kristītājs ir teicis: «Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi.» (Mt 3:2) Ar šādiem vārdiem Jānis Kristītājs sāka savu publisko...

Foto

IZM izstrādātie Augstskolu likuma grozījumi ir brāķis, kas būtiski jāuzlabo

Rektoru padome atklātā vēstulē vērsusies pie Saeimas deputātiem, kā arī Latvijas augstskolu mācībspēkiem un studentiem, informējot,...

Foto

Tumsas spēki mēģina ierobežot mūsu iespējas tērēt nodokļu maksātāju miljonus tā, kā mēs vēlamies

Ar nekorektu un godprātīgas konkurences principiem neatbilstošu vēstuli Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu...

Foto

Latvijā ar novadu reformu cenšas ievilkt un nostiprināt okupāciju radītās sekas – kam tas izdevīgi?

Latvija kā novads, kā zeme gadsimtu gaitā bija dažādu okupācijas jūgu...

Foto

Valdība plāno pieņemt ar nejēdzībām pārpilnas dzīvnieku labturības prasības

Šajās dienās Ministru kabinets pieņem noteikumus „Dzīvnieku labturības prasības dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās”. Nosaukšu tikai lielākās...

Foto

Tas apdraudēs dzīvības

Veselības ministrijas tuvākajā laikā plānotā slimnīcu līmeņu pārskatīšana var būtiski samazināt ārstniecības pakalpojumu pieejamību reģionu iedzīvotājiem....

Foto

Aicinu nepakļauties šauras personu grupas spiedienam un balsot par Varakļānu novada iekļaušanu Madonas novadā

Kā Varakļānu novada iedzīvotājs un viens no lielākajiem novada uzņēmējiem vēršos pie...

Foto

Viss, kas šobrīd notiek Latvijā, ir totāls cilvēktiesību un tiesiskuma pārkāpums

Viss, kas šobrīd notiek Latvijā, ir totāls cilvēktiesību un tiesiskuma pārkāpums. Un Jums un mums...

Foto

Troļļi

Troļļošana - tas nav tikai internets, tā ir sadzīvē sen izmantota metode kādu ietekmēt, kādu nosodīt, kādam sariebt. Tas notiek skolās, darba vietās un citos...

Foto

Vai Latvija izmantos vai izniekos jaunas biznesa iespējas post-COVID pasaulē?

Savulaik vēl jaunā un naivā Latvija sapņoja kļūt par banku paradīzi – “tuvāk par Šveici”. Par...

Foto

Pieprasu pārtraukt pārkāpt Satversmi un Saeimas Kārtības rulli: vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei

Saskaņā ar Satversmes 15.pantu "Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu...

Foto

Kā tagad pareizi vajadzētu „apgūt” Eiropas naudu

Eiropa gatavojas vērienīgai ekonomikas atjaunošanas programmai, plānojot tērēt simtiem miljardu, iespējams, pat triljonu eiro. Tā ir labā ziņa. Pats...

Foto

Notiek valsts apvērsums: ja jūs tagad necelsieties, tad paši vainīgi

Saeimas Prezidijs ir sasaucis Saeimas attālināto ārkārtas sēdi 2020.gada 26.maijā pulksten 14.00 (e-Saeima platformā). Tas ir...