Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Partijas Vienotība novājināšanās ir radījusi savdabīgu efektu – plaši pazīstamais advokāts Romualds Vonsovičs, par kura atrašanos zem partijas „jumta” līdz šim regulāri liecināja virkne faktu, šo „jumtu” acīmredzami ir vismaz daļēji zaudējis un ar portāla Delfi starpniecību vērsies pie sabiedrības ar izteiksmīgu stāstu par Ekonomikas policiju un tās amatpersonām, ko nezināmas personas „tuvajā pierobežā” izmantojot savu personisko interešu vārdā. Pietiek pārpublicē šo zīmīgo tekstu pilnā apmērā.

Šis ir stāsts, par kuru klients un advokāts ikdienišķā situācijā nevēlas publiski runāt. Taču šoreiz situācija ir neparasta, jo kārtējo reizi esmu pārliecinājies, ka tiesībaizsardzības iestādes Latvijā tiek izmantotas ekonomisku grupējumu negodprātīgu mērķu sasniegšanai, nevis valsts un sabiedrības interešu aizsardzībai.

Notikumi ap Krājbankas likvidāciju

Sākumā vēlos paskaidrot, ka Latvijas Krājbankas administrators pie manis vērsās 2012. gada sākumā ar lūgumu sniegt juridisko palīdzību Krājbankas likvidācijas procesā. Šos pienākumus es uzņēmos un attiecīgi godprātīgi pārstāvēju Krājbankas intereses dažādās sarunās valsts iestādēs un tiesvedības procesos.

Mans uzdevums bija palīdzēt klientam aizstāvēties no daudziem uzbrukumiem, kuri apdraud Krājbankas aktīvu atgūšanu, kā arī palīdzēt atgūt šos aktīvus no personām, kuras tos slēpj vai kuras ir vainojamas šo aktīvu "aizplūšanā".

Šo 5 gadu laikā, kopš es sniedzu juridisko palīdzību Krājbankas administratoram un pārstāvu sava klienta intereses, esmu pieredzējis daudz un dažādas situācijas. Tomēr viena no tām ir īpaši šokējoša un vēl ilgi paliks atmiņā.

Tā ir zvērinātas advokātes Unas Petrauskas aizturēšana, par ko masu medijos plaši ziņoja žurnālisti. Una Petrauska ir Krājbankas administratora pilnvarotā persona, kura aktīvi iesaistījās Krājbankas interešu aizstāvēšanā, jo īpaši Krājbankas aktīvu atgūšanas procesā. Notikumi risinājās 2016. gada 20. septembrī – zvērināta advokāte tika aizturēta, kratīšanas tika veiktas ne tikai advokātes birojā, bet arī dzīvesvietā.

Jāatgādina, ka Kriminālprocesa likuma 122. pants paredz advokāta imunitāti, tostarp attiecībā uz dokumentu, kurus advokāts sagatavojis, sniedzot juridisko palīdzību, apskati un izņemšanu. Tāpat Latvijas Republikas Advokatūras likuma 6. pants paredz advokāta neatkarību, aizliedzot Latvijas valstī pie advokāta veikt kratīšanu, lai atrastu un izņemtu iepriekš minētos dokumentus.

Šķiet, minētās normas un valsts garantēto aizsardzību Unai Petrauskai ar pienācīgu rūpību nebija izvērtējusi tiesnese, kura pieņēma lēmumu atļaut veikt kratīšanu zvērinātas advokātes birojā un dzīvesvietā.

Svarīgi un ironiski, ka kratīšana notika kriminālprocesa ietvaros, kas tika ierosināts, pamatojoties uz pašas Unas Petrauskas gatavoto iesniegumu. Proti, zvērināta advokāte Una Petrauska bija sagatavojusi iesniegumu Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei, kurā viņa norādīja uz savām pamatotajām bažām par to, ka divas personas ir veikušas ar Krājbankas likvidāciju saistītu kompāniju izlaupīšanu.

Tātad valsts amatpersonas aizturēja Unu Petrausku, veica kratīšanu viņas birojā un dzīvesvietā tādēļ, ka Una Petrauska Latvijas valsts tiesībaizsardzības iestādēm ziņoja par citu personu veiktajiem, iespējams, noziedzīgajiem nodarījumiem. Vēl vairāk, policija atzina zvērinātu advokāti Unu Petrausku par aizdomās turēto.

Ar minēto nebija gana. Kad uzraugošais prokurors gan atcēla policijas nelikumīgo lēmumu par Unas Petrauskas atzīšanu par aizdomās turēto, gan atcēla viņai piemērotos drošības līdzekļus, policijas izmeklētāja A. Garniere pēc dažām nedēļām atkārtoti atzina Unu Petrausku par aizdomās turēto, noteica jaunus drošības līdzekļus un lietu nosūtīja prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai.

Absurdi? Nē, notikumi ap Krājbankas likvidāciju turpinājās. Proti, policija informēja arī Latvijas Zvērinātu advokātu padomi, aicinot izvērtēt zvērinātas advokātes Unas Petrauskas iespējas pildīt advokātes pienākumus, nemaz nerunājot par publiskajā telpā nodarīto kaitējumu advokātes reputācijai.

Vēlāk, protams, krimināllieta prokuratūrā pret Unu Petrausku atkal tika izbeigta, jo viņas darbībās nav un attiecīgi nevarēja tikt konstatētas noziedzīga nodarījuma pazīmes. Lai arī juridiski Una Petrauska tika pilnībā reabilitēta, policija neuzskatīja par savu pienākumu informēt par šo faktu Latvijas Zvērinātu advokātu padomi.

Nemaz nerunājot par to, ka vispār nebija nekāda pamata pret minēto personu rosināt kriminālprocesus, neatgriezeniski graut advokātes reputāciju un veselu gadu, iesaistot presi, TV, interneta portālus, atspoguļot publiskajā telpā šos notikumus Unai Petrauskai acīmredzami nelabvēlīgā gaismā.

Attiecīgi man kā zvērinātam advokātam un Latvijas valsts pilsonim rodas vairāki jautājumi: pirmkārt, vai kāds ir vērtējis tās tiesneses rīcību, kura pieņēma prettiesisku lēmumu veikt kratīšanu advokātes birojā un dzīvesvietā, otrkārt, vai kāds ir lēmis par izmeklētājas A. Garnieres un viņas tiešās priekšnieces I. Gises atbildību par zvērinātas advokātes Unas Petrauskas nelikumīgu aizturēšanu un nepamatotu turēšanu aizdomās par nekad neveiktu noziegumu?

Atbilde – protams, ka nē!

Lasītājam varētu rasties jautājums, kāpēc Ekonomiskā policija visiem iespējamiem līdzekļiem cenšas radīt iespaidu, ka Krājbankas administrators – starptautiska auditorkompānija KPMG – rīkojas pretēji likumam. Esmu pārliecināts, ka viens no galvenajiem Krājbankas likvidatoram radīto problēmu iemesliem ir nežēlīga cīņa par nacionālo aviokompāniju airBaltic.

Notikumi ap airBaltic

Nenoliedzami, ka aviokompānijas airBaltic vēsture ir tikpat raiba kā tās bijušo īpašnieku sastāvs, par ko jau presē daudz rakstīts. Būtiski, ka situācija mainījās vienlaicīgi ar Krājbankas krahu 2011. gadā, kad Latvijas valsts izpildīja savas uzņemtās saistības pret aviokompāniju, glābjot to no bankrota un ieguldot kompānijā 80 miljonus eiro, – atšķirībā no privātajiem akcionāriem, kuri savas saistības neizpildīja.

Attiecīgi aviokompāniju savā kontrolē pārņēma Latvijas valsts, kļūstot par 99,8 procentu airBaltic akciju īpašnieci. Līdz tam arī Krājbanka bija sniegusi iespaidīgus aizdevumus airBaltic noturēšanai virs ūdens. Vēlāk nolūkā apstrīdēt Latvijas valsts un Krājbankas rīcību airBaltic glābšanas laikā tika iniciētas dažādas mākslīgas tiesvedības.

Latvijas valdība bija cerējusi, ka tai izdosies panākt šo tiesvedību izbeigšanu, ja Latvijas valsts Satiksmes ministrijas personā panāktā izlīguma ietvaros samaksās vārdā nenosauktam "biznesmenim" 9 miljonus eiro. Prasības pēc šo miljonu eiro pārskaitīšanas tik tiešām tika atsauktas. Taču Latvija nebūtu Latvija, ja kāds nozīmīgs, vērtīgs aktīvs varētu atrasties valsts īpašumā un to neiekārotu kāds "cits biznesmenis". Tā tas notiek arī ar airBaltic. Tikko tās finansiālie rādītāji sāk uzlaboties, tā uzreiz ir klāt "cirpēji".

Jāatzīmē, ka paralēli izlīguma sarunām airBaltic 2014. gadā nopirka no Krājbankas visas šīs bankas prasījuma tiesības pret airBaltic. Atbilstoši Komerclikuma regulējumam visi no komercdarījuma izrietošie prasījumi noilgst triju gadu laikā. Attiecīgi 2017. gada martā beidzās visi termiņi, lai kāds iedomātais "cietējs" varētu tiesā apstrīdēt šos darījumus.

Tāpēc šobrīd dzirdam par sarunām ar tiešām nopietni vērtējamiem airBaltic investoriem. Šo sarunu pozitīva iznākuma gadījumā Latvijas valsts varētu atgūt visu aviokompānijā ieguldīto naudu. Tomēr māc bažas, ka Latvijas ekonomiskajā un tiesiskajā vidē šādas cerības ir naivas.

Daži uzskata, un tās ir viņu tiesības, ka 2017. gadā Latviju var saukt par tiesisku valsti. Pieņemto likumu skaita ziņā – jā, iespējams. Taču svarīgāka par labu likumu pieņemšanu ir šo likumu tiesiska piemērošana. Un te, izrādās, kriminālprocesa ietvaros var būt pavisam citi termiņi noziegumu atklāšanai, vainīgo sodīšanai un civiltiesisku darījumu "pasludināšanai" par noziedzīgiem.

Tātad, ja kāds ar valsts pilnvarām apveltīts policists spēj "radīt" kriminālprocesu (kaut arī pilnīgi nepamatotu) par to, ka Latvijas valsts par airBaltic īpašnieci ir kļuvusi izdomāta nozieguma rezultātā, tad nekas vēl nav nokavēts. Ironiski runājot, ir vien "jāatrod" noziegums, jāierosina kriminālprocess, kāda persona jāaiztur, jāveic skaļas kratīšanas, kā arī, protams, mērķtiecīgi jānopludina informācija, lai par to "nejauši" uzzina sabiedrība un, protams, potenciālais investors.

Kas ar šādām policejiskām darbībām tiek panākts?

1. Visu un jebkuru administratora – starptautiskas auditorkompānijas KPMG – darbību likumība Krājbankas likvidācijas procesā tiek apšaubīta.

2. Uz vairākiem gadiem tiek apšaubītas Latvijas valsts īpašumtiesības nacionālajā aviokompānijā airBaltic.

3. Jebkurš saprātīgs, īsts investors, ja tāds tik tiešām ir parādījies, nekavējoties pametīs Latviju vai labākajā gadījumā piedāvās par šo vērtīgo valsts aktīvu neadekvāti zemu cenu.

Man ir pamatoti iemesli uzskatīt, ka ir ārkārtīgi ietekmīgas un resursiem pārbagātas personas "tuvajā pierobežā" un viņu vietējie izpalīgi, kuru iespējas arī 2017. gadā sniedzas tik tālu, lai varētu panākt neatkarīgās Latvijas Republikas tiesībsargājošajās iestādēs nepamatotu kriminālprocesu ierosināšanu pret cilvēkiem, kas stājas ceļā, kavē vai traucē šo ietekmīgo personu mērķu sasniegšanu.

Kas būs tālāk?

Ņemot vērā iepriekš minēto, man kā zvērinātam advokātam un zvērināta advokāta biroja vadītājam ir pamats uzskatīt, ka vēršanās varētu notikt pret mani vai manu advokātu biroju. Es zinu, ka Kriminālprocesa likums un Latvijas Republikas Advokatūras likums nosaka advokāta imunitātes garantijas. Bet vai tas ir svarīgi Latvijas valsts "ekonomiskajiem policistiem", kas, iespējams, pilda airBaltic neapmierināto bijušo īpašnieku pasūtījumu?

Notikumi ap Krājbankas likvidāciju un airBaltic drīz sniegs atbildi uz šo jautājumu.

Šajā brīdī principiāli un valstiski svarīgi ir atbildēt uz jautājumu, kas ir Latvijas valsts intereses. Ja korumpētas Latvijas Valsts policijas amatpersonas bezatbildīgi pārkāps likumu, vienlaikus nodarot būtisku kaitējumu Latvijas interesēm, diemžēl būs jānonāk pie atziņas, ka Latvija joprojām nevar sevi dēvēt par tiesisku valsti.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

FotoPēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies uz ne pārāk ātri ritošo vilcienu Eiropas virzienā: latviešiem nav laika vizināties, viņiem jāatdod ārējie parādi un čakli jāmaksā augstie nodokļi, – aptuveni šādu ainu uzbur lasītais Valsts kontroles publiskotā dokumentā ““Rail Baltica” projekta situācijas izpēte (Kopīga situācijas izpēte Tallina, Rīga, Viļņa, 2024. gada 11. jūnijā)”. Visā stāstā ir viena priecīga ziņa - Valsts kontrole izrāda drošsirdību publiski pateikt politiķiem netīkamo skaudro patiesību.
Lasīt visu...

21

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

Foto“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
Lasīt visu...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

Nesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka...

Foto

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

Igauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas...

Foto

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

Partiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās...

Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...