Vonsoviču smagi aizskārusi ne tikai nosaukšana par kolaborantu, bet arī salīdzināšana ar klitoru
PIETIEK08.09.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Trešdien, 8. septembrī pulksten 11.00 Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa turpinās izskatīt Jura Stukāna vadītās LR Prokuratūras apsūdzību Lato Lapsam „Kolaboranta” lietā: Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūras prokurors Kaspars Andruškins mēģinās pierādīt, ka bijušais padomju tiesnesis un aktīvais komunists, tagadējais advokāts un miljonārs Romualds Vonsovičs neesot bijis padomju okupācijas varas kolaborants. Uz pratināšanas turpinājumu būs jāierodas gan pašam R. Vonsovičam, gan viņa dzīvesbiedrei, kādreizējai žurnālistei Baibai Strautmanei: prokuratūras ieskatā bijušais komunists esot cietis no neslavas celšanas un viņi abi – no vajāšanas.
Tikmēr iepriekšējā tiesas sēdē izrādījās, ka R. Vonsoviču ir smagi aizskārusi ne tikai nosaukšana par padomju varas kolaborantu, bet arī… salīdzināšana ar klitoru. Advokāts mēģināja panākt, lai tiesas materiāliem tiktu pievienota intervija ar L. Lapsu, kurā, kā iesniegumā bija minējis R. Vonsovičs, „Lato Lapsa mani salīdzināja ar klitoru”.
“Izrādās, ka tagad šādu padomju okupācijas varas kolaborantu publiski nosaukt par kolaborantu - tas Latvijas Republikas prokuratūras izpratnē ir noziegums, neslavas celšana un vajāšana. Pēc analoģijas ar Krievijas atgadījumu varētu teikt: klitors pilnā nopietnībā sūdzas policijā par to, ka kāds tam ir cēlis neslavu, jo publiski nosaucis viņu par to, kas viņš ir, — par klitoru, un prokuratūra, tieši tāpat kā Krievijā, dara visu iespējamo un pat neiespējamo, lai klitora nosaukšana par klitoru tiktu atzīta par noziegumu,” – kolaboranta R. Vonsoviča iesniegumā bija minēts šis intervijas fragments.
Tiesa, kā jau iepriekš norādījuši asprātīgi Pietiek lasītāji, nav īsti saprotams, kura vārda „klitors” nozīme ir tik smagi aizskārusi bijušo komunistu un padomju tiesnesi, jo šis vārds tiek izmantots arī baznīcas terminoloģijā un nozīmē nebūt ne to, kas acīmredzot ir bijis prātā R. Vonsovičam. Savukārt kāds Pietiek lasītājs maija vidū ir publicējis šādas atmiņas par vārda „klitors” izmantošanu:
„Mans čoms - kaimiņš, piemēram, savu suni ir nosaucis par klitoru. Esot skanīgs vārds un burti vajadzīgie esot "r", "o" un "t" - tā viņš komentē savu izvēli. Viņam patīk suni dresēt, un tad tik visu dienu no kaimiņa sētas skan - "klitor, sēdēt", "klitor, gulties". No sākuma bija dīvaini, bet tagad jau esam pie tā pieraduši.
Visamizantākās situācijas izveidojās vakaros, kad kaimiņa sieva iet ārā uz ielas Klitoru saukt mājās. Viņa ir tāda, nu, kā lai saka... ar Viņķeles krūtīm, lielu dekoltē, izspūrušiem matiem un mūždien augstpapēžu špiļkās staigā. Un tad nu iztēlojieties - tāda dāmīte skrien pa rajonu, munštuks vēl zobos un kliedz pilnā balsī (viņa krieviete): "Kļitors, Kļitors, Kļitors!"”
Tāpat, kā var noprast no R. Vonsoviča iesnieguma, viņu aizskāris arī tas, ko viņš pats uzskata par viņa „nosaukšanu par prostitūtu”, kas pierādot „to, ka apsūdzētais klaji pārkāpj vispārpieņemtas uzvedības un sadzīves normas”. Patiesībā gan, kā redzams no klātpievienotā intervijas fragmenta, kolaborants R. Vonsovičs tomēr nav nosaukts par prostitūtu, bet ir izmantots tēlains salīdzinājums, - L. Lapsa irizteicies: “Jābūt milzīgai nekaunībai, lai prostitūta tiesā mēģinātu pierādīt, ka nav prostitūta.”
Bijušajam padomju tiesnesim un komunistam tiesu par to, cik nozīmīgas ir šīs L. Lapsas intervijas un klitoru un prostitūtu pieminēšana viņa sakarā, pārliecināt neizdevās. Tiesa pagājušajā sēdē noraidīja R. Vonsoviča un viņa aizstāvja Uģa Grūbes lūgumu pievienot lietas materiāliem abas šīs intervijas. Šodien R. Vonsoviča nopratināšana turpināsies.
Seko mums 
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
