Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Daudzi no mums pagājušajā nedēļā ziņu portālos redzēja Aizsardzības ministrijas (AM) prezentāciju, kuras laikā armijas vadība ar aizsardzības ministru Arti Pabriku priekšgalā lepni paziņoja, ka armijas vajadzībām vietējie amatnieki uzbūvējuši vai nu bagiju, vai nu  džipu  ar nosaukumu VR-1-FOX (Fokss). Šis teksts būs kritisks skats uz šo projektu, un tiem, kas nav gatavi uz to paskatīties no tāda rakursa, vienlaikus pārmetot man, kā Pabrikam patīk teikt, – “lojalitātes trūkumu”,  iesaku aiziet līdz teksta galam un atbildēt sev uz dažiem jautājumiem par pašu lojalitāti.

Kas attiecas uz Foksuprezentācija, kas bija aptuveni 13 minūtes gara, gandrīz pilnībā sastāvēja no šī projekta izveides attaisnošanas. Mums stāstīja, kāpēc auto bija jābūvē pašiem, nevis jāpērk no lielajiem ražotājiem (aizmirstot precizēt, kādas alternatīvas ražošanai Latvijā tika izskatītas konkursa laikā).

Mums stāstīja, ka visā pasaulē bruņotie spēki arī būvē savus džipus un tāpēc mēs neesam izņēmums (pieminot valstis, kur IKP uz vienu iedzīvotāju ir 2,5 reizes lielāks nekā Latvijā).

Mums stāstīja, ka pat LED lukturi, 10 pakāpju automātiskā pārnesumkārba  un violetas piekares atsperes ar numuru RRS 80536-90-370 no Nīderlandes uzņēmuma Reiger Suspension BV tiek ražotas Latvijā un ka kārtējās loģistikas krīzes gadījumā visas šīs rezerves daļas bez problēmām varēs saražot uz vietas.

Piekrītiet, ka šāda absolūti visu prezentācijas dalībnieku gatavība atbildēt uz jautājumiem par šī projekta piemērotību rada zināmas domas par iemesliem, kuri parasti liek cilvēkiem attaisnoties.

Visticamākais, tieši šo iemeslu dēļ mums par projekta komercdaļu neteica ne vārda. Taču ņemot vērā informāciju, kura tika sniegta prezentācijas laikā, var izdarīt dažus interesantus novērojumus saistībā ar šī projekta lietderīgumu.

Pirmkārt, uz Foksa, kas tika demonstrēts žurnālistiem, bija  uzstādītas šādas detaļas - hromēta kartera aizsardzība, hromēti piekares elementi visos 4 stūros, hromēta emblēma, hromēts degvielas  tvertnes vāciņš, hromēta plāksne uz aizmugurējā bampera, ekskluzīvi lakoti sēdekļi, piecu spieķu lietie diski (cieto bezceļu disku vietā), eleganti LED priekšējie lukturi bez jebkādas aizsardzības pret akmeņiem un zariem, trausls dekoratīvs radiatora režģis.

Cik nepamatots ir pieņēmums, ka visi šie  Rumbulas tjūninga ponti norāda uz to, ka Fokss galvenokārt tiks izmantots nevis militāri taktiskiem uzdevumiem, bet gan priekšnieku pārvešanai no viena štāba uz otru?

Tāpat nav līdz galam skaidrs, kāpēc uz militārā transportlīdzekļa ir tik daudz hroma, kas atstaro gaismu un palielina Foksa redzamību ienaidnieka optiskajās ierīcēs. Stulbu jautājumu par to, kam militāram transportlīdzeklim ir vajadzīgs hromēts degvielas tvertnes vāciņš, es vispār neuzdošu.

Otrkārt, prezentācijas laikā mums stāsta, ka Latvijas ražotājam Aizsardzības ministrija (AM) izvirzīja sarakstu ar 180 prasībām, kas bija jāizpilda, un ka šāds pamatīgs individuālo pieprasījumu skaits bija iemesls, lai auto ražotu Latvijā. Jo ārvalstu ražotāji taču vienkārši nevarētu realizēt tik pielāgotu  projektu. Šeit mums AM piedāvā ticēt viņiem uz vārda, jo neviens neprecizē, no kuriem ražotājiem tika saņemts atteikums par šo 180 prasību sarakstu.

Bet ko jūs domājat par 180 punktiem? Solīds skaitlis, vai ne? Tikai nav īsti skaidrs, no kurienes visi šie punkti parādījās. Jo, klimatiskie un ainavas apstākļi Latvijā ir aptuveni tādi paši kā pārējās Baltijas un Skandināvijas valstīs. Tāpat nevarētu teikt, ka Latvijā ir kāds ievērojams daudzums unikālas tehnikas, kuras transportēšanai vajadzēja būvēt Foksu, - vienkārši tāpēc, ka Latvijas armijai ir aptuveni tāds pats arsenāls kā NATO kaimiņiem. Tātad no kurienes radās it kā unikālo un individuālo 180 prasību saraksts, ja acīmredzamu apstākļu šī saraksta rašanai nav?

Nemaz nerunājot par to, ka, izmantojot “individuālo prasību” principu var attaisnot pat pusotra tūkstoša eiro vērtu tējkaroti: “Tik dārgi tāpēc ka to ražoja ņemot vērā Aizsardzības ministrijas deviņsimt individuālās prasības.”

Treškārt, Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš prezentācijas laikā apgalvo, ka vēl viens iemesls Foksa ražošanai Latvijā ir līdzīgu auto trūkums bagiju/džipu tirgū. Lai padarītu savu viedokli par bagiju tirgu ticamāku, Kalniņa kungs pat salīdzina Foksu ar Polaris MRZR-D4 bagiju, sakot, ka Polaris ir mazietilpīgs un tāpēc neatbilst armijas prasībām.

MRZR-D4 tiešām ir nedaudz mazāks par Foksu, bet trīsarpus metrus garu bagiju, kurā ietilpst 4 karavīri ar pilnu ekipējumu, nosaukt par mazietilpīgu personīgi man mute nepaveras. Bet nu labi, tie ir sīkumi. Varbūt NBS komandieris gribēja pateikt, ka MRZR-D4 ir mazietilpīgs salīdzinājumā ar konteineru kuģi vai kravas lidmašīnu. 

Butība ir citur - vai MRZR-D4 tiešām ir vienīgais Polaris bagijs, kuru pēc izmēra un tehniskiem  parametriem var salīdzināt ar Foksu? Kalniņa kungs uzskata, ka jā, un ka Polarisam mašīnu, kas ir lielākas par MRZR-D4, nav. Taču kompānijas Polaris pārstāvjiem ir cits viedoklis, un, lai to attaisnotu, viņi jebkurā brīdī ir gatavi Leonīda kungam aizsūtīt tehnisko specifikāciju uz Polaris DAGOR džipu, kas neticamas sakritības dēļ izskatās nežēlīgi līdzīgs latviešu Foksam (attēlā). Precīzāk, Fokss ir nežēlīgi līdzīgs DAGORam, jo ​​DAGORu atšķirībā no Foksa ražo jau daudzus gadus.

Šajā sakarā rodas divi jautājumi. Kalniņa kungs nezina par DAGORu, jo vietnieki viņam par to aizmirsa pateikt? Vai viņš zina gan par DAGORu, gan par to, kāda loma šai mašīnai varētu būt bijusi Foksa projektēšanas procesā, taču labprātāk par to skaļi nerunā, lai neizraisītu jautājumus par Foksa izveides lietderīgumu, jo gandrīz identiska mašīna jau bija pieejama tirgū un, visticamāk, daudz lētāk?

Tagad, kā jau solīju, daži jautājumi tam it kā dzimtenei lojālajam komentētājam, uz kura balsi oktobrī paļaujas Pabriks un viņam līdzīgie korumpanti, budžeta apzadzēji un savas valsts drošības ienaidnieki:

- Ja Linkaits rīt paņems € 250 miljardu aizdevumu zemūdens maģistrāļu būvniecībai, tu ticētu, ka šis projekts nekļūs par kārtējo tehnisko bankrotu kā AirBaltic? Neticēsi? Tad kāpēc? Lojāls neesi?

- Ja Pavļuts rīt paņems € 500 miljardu aizdevumu, lai izstrādātu runājošus robotus - neiroķirurgus, tu ticētu, ka šis stāsts nebeigsies kā covid gultas par €600 000 gabalā? Neticēsi? Atkal sanāk, ka neesi lojāls?! 

- Ja Kariņš rīt paņems €1 triljonu aizdevumu, lai Latvijā izveidotu pasaulē lielāko kriptovalūtu biržu, tu ticētu, ka šis stāsts nebeigsies kā Parex, Krājbanka vai AB LV?

Bet, skatoties uz to, kā Artis ar Leonīdu tērē naudu, kopējot jau esošu DAGORu, un arī skatoties uz to, ka Fokss luksusa rotaļlietu ģenerāļiem atgādina daudz vairāk nekā militāro aprīkojumu, mans pilsonisks pienākums ir paust ovācijas stāvot kājās. Loģiski.

Un, protams, vislabākais laiks prezentēt projektu, pie kura Aizsardzības ministrija ir strādājusi vairākus gadus, ir divas nedēļas pirms vēlēšanām. Jo modē vairs nav lielīties ar to, ko esi gatavs darīt valsts labā nākotnē. Tagad modē ir haipot ar darbu, par kuru tev nodokļu maksātāji jau sen samaksāja algu un kurš tev bija jāpabeidz, neatkarīgi no tā, vai tu iekļūsi nākamajā valdībā vai ne.

Novērtē šo rakstu:

237
35

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Kur pazudušas bailes no naftas krājumu izsīkšanas. Mazliet fantastiska vīzija

FotoKur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Lasīt visu...

13

Pensiju 2.līmeņa iemaksu samazināšana grauj uzticību valsts pensijai

FotoFinanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Lasīt visu...

21

14 mīti par inflāciju un cenām

FotoAr ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Lasīt visu...

21

Netematiska un nekonsekventa doma. Latvju tautas vērtējumi

FotoPēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Lasīt visu...

21

Kur slēpjas igauņu veiksmes atslēga - kāpēc kaimiņi spēj pieņemt racionālus lēmumus, bet mēs ne?

FotoIr taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Lasīt visu...

10

Vai patiešām „Rail Baltica” jēgas meklējumu dēļ ir jāieķīlā visas valsts nākotne?

FotoKomentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Lasīt visu...

21

Darbinieku trūkums – problēma samilst. Ko varam mācīties no attīstītākajām ekonomikām?

FotoRīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Lasīt visu...

21

Kā var būt, ka atalgojums atsevišķu valsts kapitālsabiedrību vadībai ir lielāks par atalgojumu līdzvērtīgu privātu uzņēmumu vadītājiem?

FotoValsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi